Par Latvijas sākotnējo pozīciju ES Kohēzijas politikā

Saeimas Eiropas lietu komisija 30.septembrī, atbalstot vienotās Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas mērķus 2014.–2021.gadam, apstiprināja Latvijas sākotnējo pozīciju par ES Kohēzijas politikas nākotni.

 “Kohēzijas politika ir pierādījusi savu lomu nabadzīgākajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un arī turpmāk šīs politikas atbalsts būtu jākoncentrē uz mazāk attīstītajiem Eiropas Savienības reģioniem,” atzina komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.

Latvija atbalsta ES kopīgi izvirzīto mērķi – izlīdzināt attīstības atšķirību starp mazāk attīstītajām teritorijām un pārējo ES, kā arī vēlmi saglabāt līdzšinējos teritoriālās sadarbības veidus – pārrobežu, transnacionālo un starpreģionu sadarbību. Latvija uzskata, ka nākamajā plānošanas periodā atbalstu nevajadzētu paredzēt relatīvi attīstītāko valstu reģionam, komisijas deputātiem skaidroja Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Aleksandrs Antonovs.

Vērtējot atlases kritērijus atbalsta saņemšanai Kohēzijas fonda ietvaros, būtu jākoncentrējas uz sociālekonomisko problēmu risināšanu mazāk attīstītajos reģionos mazāk attīstītajās ES dalībvalstīs, par atlases kritērijiem izvirzot ne tikai iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, bet arī kopienākumus uz iedzīvotāju.

Komisijas priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone norādīja: tas ir būtiski, ka Latvija īstenos Kohēzijas politiku, ieguldot līdzekļus Baltijas jūras stratēģijas mērķu sasniegšanā. Patlaban vairāk nekā 92 procenti Kohēzijas politikas finansējuma Latvijā atbilst stratēģijas prioritātēm.

Nākotnē lemjot par Kohēzijas politikas attīstības principiem, turpmāko diskusiju lokā būs arī ierosinājums lauku attīstībai paredzēto finansējumu iekļaut Kohēzijas politikas ietvarā, pret ko Latvijā kategoriski iebilst Zemkopības ministrija.

Saeimas preses dienests