ATSAUCĒ IETVERT:
Par Nīderlandes pieredzi dabasgāzes sadales jomā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.2009., Nr. 158 https://www.vestnesis.lv/ta/id/198666
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Nīderlandes pieredzi dabasgāzes sadales jomā
Saeimas Enerģētikas apakškomisija 29.septembrī, pārrunājot “Nord Stream” gāzesvada būvniecības gaitu un iespējamo savienojumu ar Dobeles gāzes krātuvi, aicināja padziļināti izpētīt Nīderlandes pieredzi, kura ir kļuvusi par Eiropas nozīmes dabasgāzes distribūcijas centru.
“Ja vien projekta ietvaros pastāv ekonomiskais izdevīgums, Latvijai tas ir jāizmanto,” uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. “Lai labāk izprastu, kādas ir Latvijas iespējas kļūt par reģionam būtisku dabasgāzes sadales centru, jāiepazīstas ar Nīderlandes pieredzi šajā jomā.”
Apakškomisijas sēdē “Nord Stream” padomnieks Baltijas valstīs Romāns Baumanis apliecināja gāzesvada būvniecībā iesaistītās energokompānijas “N.V. Nederlandse Gasunie” ieinteresētību meklēt sadarbības formas ar Latviju. Šāda informācija ir jaunums un arī no Latvijas puses jāizrāda aktivitāte, uzskata apakškomisijas deputāti.
Ekonomikas ministrijas pārstāve Indra Niedrīte skaidroja, ka Latvijas tirgu jau nodrošina Inčukalna gāzes krātuve un potenciālajai gāzes krātuvei Dobelē būtu jāmeklē citi patērētāji. Lai risinātu konkrētas sarunas par Dobeles projekta ekonomisko izdevīgumu, jāsagaida ģeoloģiskās un ekonomiskās izpētes rezultāti.
Šobrīd aprobētais “Nord Stream” gāzesvada projekts paredz tiešu savienojumu starp Krieviju un Vāciju bez neviena atzara. Taču “Nord Stream” akcionāri ir gatavi runāt par atzara veidošanas iespējām uz Dobeli. Tehniski atzara izbūve ir iespējama arī pēc maģistrālo gāzesvadu pabeigšanas, skaidroja “Nord Stream” pārstāvis.
Saeimas preses dienests