Vānes baznīca savā 425. gadā.

Šajos Vasarassvētkos Vānes baznīcai apritēja 425. gadskārta. Svētkiem tika saposta gan baznīca, gan kultūras nams un brīvdabas estrāde.

Kurzemes hercogs Gothards Ketlers savam kancleram un slepenpadomniekam Salomonam Heningam no Vaimāras piešķira Aizupes, Variebas, Vānes un vēl citas muižas, no kurām Vāne kļuva par dzimtas rezidenci. Salomons Henings te arī uzcēla pirmo koka baznīcu. Tagadējā mūra baznīca celta no 1654. līdz 1663. gadam viņa dēla Gotharda Heninga laikā.

1969. gadā draudzi piespieda Dievnamu atstāt. Ērģeles nopostīja, solus sazāģēja. Rundāles pilī saglabājusies altārglezna, daļa altāra, kristāmtrauki, vitrāžas. Par baznīcu kā arhitektūras pieminekli astoņdesmito gadu beigās ieinteresējās Ojārs Spārītis, kura vadībā notika pirmās talkas. Tam sekoja citi inteliģences pārstāvji, uz Vāni strādāt brauca studentu celtnieku vienības. Darbus vadīja celtnieks, vēlāk arī draudzes priekšnieks Ēriks Šterns. Pirmais dievkalpojums notika 1989. gada vasarā. To noturēja prāvests Viesturs Pirro.

Gatavojoties baznīcas jubilejai, no Rundāles atveda altārgleznu. Bet vānenieki Jānis Gailums un Normunds Pilenieks darināja jaunu kanceli. Svētku dievkalpojumu kopā ar Viesturu Pirro vadīja arhibīskaps Janis Vanags. Šajā svētku reizē tika kristīti divi jaundzimušie, iesvētīti seši jauni draudzes locekļi un salaulāts viens pāris. Dievkalpojumu kuplināja Vānes, Zantes un Matkules jauktā kora "Amula" dziedājums. Pēc dievkalpojuma Vānes pamatskolas audzēkņi rādīja savu māku zīmēšanā uz asfalta. Konkursa temats "Vāne — mans pagasts". Kultūras namā notika bērnu svētki ar koncertu un leļļu teātra izrādi. Bet pievakarē ļaudis devās svētku gājienā uz atjaunoto un saposto brīvdabas estrādi. Šeit notika mākslinieciskās pašdarbības koncerts.

Rūta Fjodorova

— "Latvijas Vēstnesim"

Svētku gājienā uz brīvdabas estrādi Foto: Agris Jansons