Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministrs K.Gerhards

Uz jaut. nr.172/J9 – dok. nr.4817

Par pasta pakalpojumiem Latvijas iedzīvotājiem

Satiksmes ministrija, pamatojoties uz VAS “Latvijas Pasts” (turpmāk – Latvijas Pasts) sniegto informāciju, ir sagatavojusi atbildes uz Saeimas deputātu 2009.gada 17.septembra vēstulē Nr.12/3-5-n/128-(9/09) uzdotajiem jautājumiem par pasta pakalpojumiem Latvijas iedzīvotājiem (jautājumu reģistra Nr.172/J9).

1. Kādus pasākumus un kādos termiņos Satiksmes ministrija īstenos, lai realizētu politikas dokumentos nospraustos mērķus attiecībā uz kvalitatīvu pasta pakalpojumu sniegšanu Latvijas iedzīvotājiem?

Atbilstoši Latvijas Pasta sniegtajai informācijai 2009.gada pirmajos sešos mēnešos ekonomiskās lejupslīdes ietekmē ir būtiski samazinājušies Latvijas Pasta pamatdarbības apjomi (paku piegāde par 41%, vēstuļu piegāde par 20%, preses izdevumu abonentu skaits par 15%). Tā rezultātā Latvijas Pasta valde ir pieņēmusi lēmumu sākt operatīvā pasākumu plāna īstenošanu, lai samazinātu izdevumus un attiecīgi arī zaudējumus.

Pasākumu plāns paredz klientu apkalpošanas funkciju optimizāciju, ievērojot normatīvo aktu prasības par pasta nodaļu izvietojumu, skaitu un pasta pakalpojumu kvalitātes rādītājiem. Tā kā nerentablo pasta nodaļu uzturēšana Latvijas Pastam gadā radījusi vairāk nekā 1 miljonu latu zaudējumu, plāna ietvaros valde pieņēmusi lēmumu par 61 pasta nodaļas apvienošanu (slēgšanu), kas saskaņots ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Lēmumu par katras konkrētās pasta nodaļas pievienošanu citai nodaļai (slēgšanu) valde pieņēmusi, rūpīgi izvērtējot pasta pakalpojumu apjomu, nodaļas rentabilitāti, klientu plūsmu un ģeogrāfisko izvietojumu administratīvajā teritorijā.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu pasta pakalpojumu sniegšanu valsts iedzīvotājiem, Satiksmes ministrija pārskata pasta sūtījumu piegādes normatīvus un pasta piekļuves punktu un pastkastīšu izvietojuma kritērijus. Saskaņā ar Pasta likuma Pārejas noteikumu 2.punktā noteikto, Satiksmes ministrija pašlaik izstrādā virkni pasta nozari regulējošu noteikumu, kuri Ministru kabinetam jāizdod līdz 2010.gada l.februārim.

2009.gada 3.jūlijā stājās spēkā jauns Pasta likums. Lai nodrošinātu tiesisko vidi pasta tirgus atvēršanai konkurencei, paredzēts pārejas periods līdz 2012.gada 31.decembrim. Ņemot vērā, ka ir iesaistīto pušu atšķirīgi viedokļi Pasta likuma Pārejas noteikumu interpretācijā attiecībā uz abonētās preses piegādi regulējošo normu piemērošanu pārejas periodā, Satiksmes ministrija apsver iespēju vērsties Saeimas Tautsaimniecības komisijā, lai veiktu tehniskos labojumus Pasta likuma Pārejas noteikumos, lai novērstu iespēju dažādi interpretēt Pasta likuma pārejas perioda noteikumus.

2. Kādi pasta pakalpojumi iekļauti universālajā pasta pakalpojumu sarakstā atbilstoši Pasta likuma 27.pantam?

Saskaņā ar Pasta likuma 27.panta otro daļu ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2009.gada 17.septembra lēmumu Nr.l/3 ir apstiprināti Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma sarakstu, kurā iekļauti šādi pasta pakalpojumi:

1) iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu (ieskaitot ierakstītus un apdrošinātus) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus;

2) iekšzemes un pārrobežu pasta paku sūtījumu (ieskaitot apdrošinātus) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz divdesmit kilogramus;

3) abonēto preses izdevumu piegāde.

Minētie noteikumi stājas spēkā 2009.gada 24.septembrī.

3. Kā tiks nodrošināta pasta pakalpojumu sniegšana Latvijas lauku iedzīvotājiem?

Universālajā pasta pakalpojumā iekļautos pasta pakalpojumus Latvijas Pasts sniedz, nepārkāpjot Latvijas normatīvajos aktos, t.i., Pasta likumā un Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumu Nr.445 “Pasta noteikumi” 235.–246. punktā noteiktās kvalitātes prasības (kvalitātes rādītājus) attiecībā uz pasta sūtījumu savākšanas, šķirošanas, pārvadāšanas un piegādes biežumu, ātrumu un regularitāti, pasta tīkla piekļuves punktu blīvumu (pasta nodaļu izvietojumu) un skaitu un nodrošinot minētos pakalpojumus atbilstoši vienotam tarifam visā valsts teritorijā. Saskaņā ar minēto normatīvo aktu prasībām katrā pašvaldības administratīvajā teritorijā jābūt vismaz vienai pasta nodaļai. Pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru, jābūt vismaz vienai vispārēja tipa pasta nodaļai uz 20 000 iedzīvotājiem. Latvijas Pasts norāda, ka iedzīvotājiem pasta pakalpojumi dzīvesvietā (abonētās preses, korespondences, pensiju piegāde) būs pieejami tāpat kā līdz šim.

Latvijas Pasts nodrošinās, ka pastnieki arī turpmāk veiks pensiju un pasta sūtījumu piegādi mājās, bet to neizsniegšanas gadījumā klientu prombūtnes dēļ tiks atstāts aicinājums ar informāciju, kur un kā sūtījumi saņemami. Klientiem būs iespēja vienoties ar pastniekiem par atkārtotu pasta sūtījumu piegādi.

Latvijas Pasts, nodrošinot pasta pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās, piedāvās izmantot alternatīvo pakalpojumu iespējas, t.i., attiecīgās pasta nodaļas pastnieks lauku iedzīvotājiem var sniegt vēstuļu korespondences un pasta paku piegādes, pensiju izmaksas, naudas pārvedumu izmaksas, dažādu rēķinu (“Latvijas Gāzes”, “Lattelecom”, “Latvenergo”, LMT, TELE2) apmaksas pakalpojumus. Pastnieks klientiem var nodrošināt arī pasta nodaļā pieejamo preču, laikrakstu un žurnālu iegādi mazumtirdzniecībā, pasta vērtszīmju un aplokšņu iegādi un preses izdevumu abonēšanu. Pastniekam var nodot nosūtīšanai vēstules un pastkartes.

4. Kādi pasākumi tiks veikti, lai laukos dzīvojošiem pensionāriem, kuri atvēruši PNS kontus pasta nodaļās, būtu iespējams saņemt pensiju, ja tiks slēgtas pasta nodaļas, kas izvietotas tālu no viņu dzīvesvietas?

Latvijas Pasts ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atļauju slēdzot nerentablās pasta nodaļas, piedāvās iedzīvotājiem turpmāk divas pensijas saņemšanas iespējas:

1) klienta dzīvesvietā, atjaunojot pensijas saņemšanu mājās, kas ir valsts noteikts maksas pakalpojums un par kura sniegšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra automātiski atskaita Ls 1,22 no pensijas;

2) jebkuras Latvijas pasta nodaļas pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, kuru atver bez maksas un kurā noteiktajā datumā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ieskaita klienta pensiju, ko klients var izņemt jebkurā pasta nodaļā, par naudas izņemšanu samaksājot Ls 0,20 (par summu līdz Ls 200). Pensionārs pasta nodaļā var noformēt pilnvaru, kas ļauj dzīvesbiedram, radiniekam vai citai personai saņemt klienta pensiju no PNS konta. Tādējādi klientam pensiju no pasta nodaļas var atnest viņa uzticības persona.

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Rīgā 2009.gada 23.septembrī