Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 24. septembra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

I.Čepāne
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Lai gan sēde bija samērā īsa, Saeima šodien ir pieņēmusi divus būtiskus grozījumus divos... divus grozījumus divos būtiskos zemes reformas likumos. Saeima ir nākusi pretī personām, kas izteikušas vēlēšanos privatizēt zemi, bet pašreizējā ekonomiskajā situācijā, trūkstot naudas līdzekļiem, nav varējušas iemērīt šo zemi un segt citus izdevumus. Likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” līdz šim bija paredzēts: ja līgums par zemes izpirkšanu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” nav noslēgts līdz 2009.gada 30.decembrim, lēmums par tiesībām izpirkt zemi un lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu zaudē spēku. Un turpmākā zemes atsavināšana notiek jau par naudu. Šis termiņš tagad ir grozīts – no 2009.gada 30.decembra pārcelts uz 2010.gada 30.decembri.

Būtiski grozījumi tika izdarīti arī likumā, kas regulē valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas kārtību. Proti, šajā likumā ir paredzēts, ka zemes izpirkuma (pirkuma) līgumā pēc personas pieprasījuma tagad paredz atlikto maksājumu. Un maksa par atlikto maksājumu ir 6 procenti gadā no vēl nesamaksātās privatizācijas sertifikātu un latu daļas, procentu samaksu veicot latos, un norēķinu termiņš ir pat līdz desmit gadiem.

Treškārt, es saistībā ar zemes reformu gribu pieminēt vēl arī to, ka šodien komisijām tika nodoti ļoti, ļoti būtiski likumprojekti, proti, grozījumi likumā par zemes reformu lauku apvidos un par zemes reformu pilsētās, saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu. Satversmes tiesa pirms kāda laika savā spriedumā secināja, ka piespiedu noma 5 procentu apmērā par zemi zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir pretrunā ar Satversmes 105.pantā nostiprinātajām īpašumtiesībām.

Un viens no pēdējiem, ko es gribu pieminēt, ir komisijām nodotais “Pilsoniskās Savienības” un atsevišķu “Jaunā laika” deputātu izstrādātais likumprojekts. Proti, Saeima akceptēja, ka komisijām tiek nodots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Izstrādātā likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu, kas paredz dāvināšanas, ziedošanas kārtību, noteikumus un ierobežojumus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un to meitas sabiedrībām. Tādējādi tiek paredzēts plašāks to subjektu loks, uz kuriem ir attiecināmi ierobežojumi, taupot valsts un pašvaldību līdzekļus, kā arī stingrāki nosacījumi, ar kādiem kapitālsabiedrība ir tiesīga dāvināt, ziedot; atsevišķos gadījumos tagad tiek paredzēta Ministru kabineta piekrišana lielu dāvinājumu jeb ziedojumu gadījumā.

Un tiešām pats pēdējais. Neskatoties uz to, ka pašvaldībām trūkst līdzekļu savu funkciju realizācijai, Saeima, manuprāt, pilnīgi pamatoti noraidīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādāto un valdības akceptēto likumprojektu, kas paredz, ka pašvaldībām līdz 2012.gadam vajag būtiski ierobežot savas funkcijas. Proti, šajā likumprojektā netika norādīts, kādas šīs funkcijas būtu, un faktiski likumprojekts bija konstruēts tādējādi, ka pašvaldībai būtībā bija tiesības ar saistošo noteikumu palīdzību grozīt Saeimas pieņemtos likumus un Ministru kabineta noteikumus.

Tas man būtu īsumā viss. Es par politisko situāciju šodien nerunāju, jo uzskatīju, ka daļai iedzīvotāju ir ļoti vērtīgi uzzināt arī šos grozījumus saimnieciskajos likumos.

Novēlu visiem jaukas brīvdienas!

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Vispirmām kārtām vēlos informēt jūs par to, ka “Saskaņas Centrs” izskatīšanai Saeimā piedāvās savu nākamā gada valsts budžeta likuma projektu. Mēs piedāvāsim principiāli jaunu budžetu, kas neparedzēs nodokļu palielināšanu, jo nodokļu slogs patlaban Latvijā ir tuvu maksimumam.

Mēs ierosināsim nodokļu pārdali. “Saskaņas Centra” priekšlikumi paredz atvieglot nodokļu nastu ražošanas uzņēmumiem, palielinot nodokļus ekskluzīvām lietām. Tāpat mēs piedāvāsim vēl vairāk samazināt ministriju skaitu, jo valsts pārvaldē joprojām ir neadekvāti tēriņi un joprojām visas ministrijas tērē vairāk, nekā tas ir nepieciešams.

Otrām kārtām – par likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Šodien šis likumprojekts tika pieņemts otrajā lasījumā. Mēs nepiekrītam tam, ka par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju maksājama valsts nodeva. Līdz ar to mēs, frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti, ierosinājām izslēgt normu par valsts nodevu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju. Esam pārliecināti, ka tāds pakalpojums kā dzīvesvietas reģistrācija nevar kļūt par maksas pakalpojumu. Diemžēl mūsu priekšlikums tika noraidīts.

Un trešām kārtām. Ļoti apsveicami ir tas, ka tika noraidīts drakonisks un ļoti nekvalitatīvs likumprojekts “Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Likumprojekta, kuru izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, mērķis ir samērot pašvaldību rīcībā esošos finanšu līdzekļus ar likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajām pašvaldību funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem.

Bez šaubām, šis likumprojekts ir saistīts ar valstī pastāvošo ekonomisko situāciju un paredz, ka pašvaldības dome var pieņemt saistošus noteikumus par funkcijas, uzdevuma vai pienākuma izpildi noteiktajā kārtībā un apmērā, ja pašvaldības budžetā nav pietiekamu finanšu līdzekļu likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētas funkcijas, uzdevuma vai pienākuma pildīšanai.

Es jau iepriekš brīdināju, ka šajā likumprojektā mēs redzam vairākus riskus, to skaitā iespējas pašvaldību vadītājiem nepildīt noteiktas sociālas funkcijas, taupīt nevis uz birokrātu rēķina, bet uz sociāli mazaizsargātu iedzīvotāju rēķina. Vēl vairāk! Šis normatīvais akts robežojas ar tiesisko nihilismu un vispār ir ļoti kaitīgs un bīstams.

Līdz ar to Saeimas vairākums šo likumprojektu noraidīja.

O.Kastēns
(LPP/LC frakcija):

Savas frakcijas vārdā man jāteic, ka es esmu gandarīts par to, ka šodien Saeimā otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Šie grozījumi paredz, ka Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem samazinās nodokli par 85 procentiem no tām summām, kuras ir ziedotas budžeta iestādēm. Tātad šī nodokļa atlaide attieksies arī uz ziedojumiem reģistrētajām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai iestādēm, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Nodokļa atlaide netiks piemērota, ja par ziedojuma mērķi tiks norādīta kāda persona vai uzņēmums, kas saistīts ar ziedojuma veicēju.

Tātad šie likuma grozījumi būtiski atvieglos nevalstisko organizāciju iespējas piesaistīt finansējumu savas darbības nodrošināšanai. Mēs patiesi ceram, ka šādā veidā tiks stiprināta sporta, kultūras un arī izglītības joma mūsu valstī.

Mēs šodien izskatījām arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Šo grozījumu būtība bija sakārtot likumu, lai varētu nodot koncesijā Latvijas Radio 2.programmu. Koncesija nozīmē to, ka sabiedriskā radio 2.kanāls nonāktu uz laiku kāda privāta investora rokās. Mums šeit izraisījās plašas debates šajā jautājumā. Beigās tika apstiprināti priekšlikumi, kas paredz to, ka Nacionālajā radio un televīzijas padomē tiek samazināts locekļu skaits, un, tā kā beigās gandrīz vai sanāca tā, ka… faktiski sanāca, ka nav skaidrs, kā tas process notiks praktiski, šis likumprojekts tika nodots atpakaļ komisijai, un pie tā tiks vēl arī turpmāk piestrādāts.

Gribu pieskarties arī likumprojektam “Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Šo likumprojektu LPP/LC frakcija neatbalstīja. Likumprojekts bija ļoti lakonisks, to veidoja tikai seši panti. Nezinātājs varētu domāt, ka šis likumprojekts bija vērsts uz pašvaldību darba un iedzīvotāju dzīves uzlabošanu, bet mēs esam stingri pārliecināti, ka tie bija kārtējie maldi. Un, kā jau valstiski domājoša frakcija, mēs esam priecīgi, ka šo likumdošanas brāķi Saeima noraidīja. Acīmredzot arī valdošās partijas ir sapratušas, ka valdība šajā jautājumā par pašvaldībām nav bijusi pietiekami kompetenta. Un ko tad piedāvāja valdība, ierosinot pieņemt šo likumprojektu? Pats lielākais pārkāpums, pēc manām domām, bija pretruna ar Satversmes 64.pantu, kurā teikts, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai. Jaunais likumprojekts paredzēja, ka pašvaldības var pieņemt saistošus noteikumus par funkcijas, uzdevuma vai pienākuma izpildi noteiktā kārtībā un apmērā. Tātad pašvaldības varētu izvēlēties pēc saviem ieskatiem, kādas funkcijas tās uzņemas pildīt un kādas ne. Šāds likums, ja tas tiktu pieņemts, radikāli grozītu Latvijā esošo likumdošanas procesu, jo tas dotu pašvaldībām tiesības atteikties pildīt funkcijas, kuras pildīt viņām ir uzlikts par pienākumu Satversmē, starptautiskajos līgumos vai likumos. Mēs uzskatām, ka piedāvātais likumprojekts ir vērtējams kā labs aizbildinājums tiem pašvaldību vadītājiem, kuri vai nu savas, vai valdības neizdarības dēļ nespēj pildīt pašvaldībām noteiktās funkcijas. Mēs arī turpmāk stingri iestāsimies par to, lai šādi ačgārni likumi netiktu pieņemti.

M.Mitrofanovs
(PCTVL frakcija):

Pirms komentēt šodienas sēdes rezultātus, es gribu pieskarties vakardienas diskusijai par sabiedrisko mediju likteni. Šī diskusija notika Ministru kabinetā pēc Ministru prezidenta iniciatīvas. Diskusijas tēma bija saistīta ar diviem jautājumiem. Pirmais bija jautājums, kā reformēt sabiedrisko mediju jomu. Un otrs – kur atrast līdzekļus, lai nodrošinātu Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio finansējumu 2010.gadā. Apspriešanas rezultāts attiecībā uz līdzekļiem ir tāds: līdzekļu avots, lai saglabātu nākamgad Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio finansējumu, nav atrasts. Un pašlaik trūkst apmēram trīs vai četru miljonu, lai nodrošinātu tādu pašu finansēšanas līmeni, kāds bija šogad.

Otrs diskusijas rezultāts attiecas uz reformu un ir tāds: reforma televīzijas un radio jomā ir atzīta par iespējamu un nepieciešamu. Tuvākajā laikā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana gan nenotiks, bet Saeimā tiks veidota speciāla darba grupa, kas nodarbosies ar jauna sabiedriskā medija koncepcijas izstrādāšanu. Šajā jaunajā medijā varētu tikt apvienota gan Latvijas Televīzija, gan Latvijas Radio, kā arī izveidota speciāla nodaļa, kura nodarbotos ar interneta pakalpojumiem.

Šodien Saeimas sēdē tika atbalstīts priekšlikums, kurš ir saistīts ar Latvijas Radio un ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Arī mūsu frakcija, PCTVL, balsoja par padomes locekļu skaita samazināšanu no deviņiem cilvēkiem, kā ir pašlaik, līdz pieciem cilvēkiem. Principā mēs esam arī par to, lai vispār likvidētu šo padomi, kura visus gadus kalpoja par papildu barotavu valdošo partiju cilvēkiem. Nevienu reizi mūsu partiju vai frakciju pārstāvis netika ievēlēts par šīs padomes locekli. Padomes funkcijas varētu tikt sadalītas starp citām institūcijām, un arī Saeimas komisijas varētu paņemt uz sevi daļu no šīm funkcijām.

Šodien Saeima atbalstīja arī nodokļu atlaides tiem uzņēmumiem, kuri ziedo biedrībām vai valsts kultūras iestādēm, tādām kā, teiksim, teātris. No vienas puses, tas ir labs risinājums krīzes laikā, bet, no otras puses, mums ir pamatotas aizdomas, ka šis pagaidu risinājums varētu izraisīt ļoti nopietnas problēmas Latvijas un Eiropas Savienības attiecībās, jo jau uzsākta pārkāpumu procedūra sakarā ar to, ka Latvijas uzņēmumi nevar ziedot tām biedrībām, tām reliģiskajām organizācijām, kuras ir izveidotas citās Eiropas Savienības valstīs. Ja šī problēma netiks atrisināta gada laikā, tad draud tiesas procesi un lieli zaudējumi.

M.Lasmanis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien mēģināšu jums atspoguļot šīs sēdes aktuālākos jautājumus. Šodien sēdē izskatīja 34 likumprojektus. Mēģināšu uzsvērt četrus aktuālākos, ko mūsu frakcija uzskata par tādiem.

Pirmais, par ko runāšu, ir likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”, kas Saeimā izraisīja diezgan daudz debašu un diskusiju. Pirmā būtiskā lieta ir tā, ka deputāti spēja vienoties par to, ka mediju reorganizācijas procesā Latvijas Radio 2.kanāls uz laiku ir jāiznomā vai jānodod koncesijā. Taču otrā jautājumā, proti, jautājumā par padomes locekļu skaitu, izvērsās plašas diskusijas, kuru rezultāts ir tas, ka atbalstīja likumprojektā normu, ka no esošajiem deviņiem padomes locekļiem mēs turpmāk pārejam uz pieciem padomes locekļiem. Taču, šo normu ieviešot, atklājās, ka likumprojektā nav atrunāts mehānisms, kā atbrīvot jau esošos locekļus, kuri šobrīd darbojas. Līdz ar to likumprojektu nodeva atpakaļ komisijām.

Otrs likumprojekts, par ko gribu jūs informēt, ir saistīts ar zemes reformas jautājumiem; tas ir saistīts ar diviem likumprojektiem – par privatizācijas procesa pabeigšanu un zemes reformu lauku apvidos. Šobrīd valstī ir tāda situācija, ka samērā liela sabiedrības daļa, respektīvi, zemes lietotāji, kas laukos lieto zemi, nav līdz galam spējuši to izpirkt. Mēs esam spēruši soli pretim un termiņu šīs zemes izpirkšanai esam pagarinājuši uz veselu gadu, respektīvi, līdz 2010.gada 31.augustam. Taču tas nenozīmē, ka zemes lietotājiem vajadzētu vilcināties. Diezgan sarežģītas un garas ir zemes uzmērīšanas procedūras, tāpēc es aicinu nekavēties un šīs procedūras nokārtot. Tas ir saistīts pārsvarā tikai ar tiem zemes lietotājiem, kuri jau ir izrādījuši interesi un iesnieguši Valsts zemes dienestā iesniegumu par vēlmi zemi izpirkt. Proti, ir runa par tiem, kuriem atlicis tikai veikt mērniecības darbus un norēķinus ar valsti par šo zemi. Tas attiecas arī uz norēķinu kārtību, respektīvi, saistīts ar to, ka cilvēku finansiālās iespējas ir ierobežotas. Latvijas Hipotēku un zemes banka ir radusi iespēju piedāvāt zemes izpirkumus uz nomaksu, respektīvi, uz termiņu līdz 10 gadiem. Proti, atkarībā no paša vēlmēm izpircējs izvēlas kādu termiņu, bet maksimālais termiņš ir 10 gadi. Līdz šim tiem, kas bija slēguši piecu gadu līgumus par izpirkumu, ir tiesības šos līgumus pārslēgt uz 10 gadiem, lai atvieglotu savu maksāšanas kārtību. Šie pagarinātie termiņi attiecas arī uz tām personām, kuras šobrīd zemi nevēlas izpirkt, bet plāno nomāt, taču nav noslēgušas nomas līgumus. Šis pagarinājums attiecas arī uz tām. Arī tām jāvēršas savās pašvaldībās un jānoslēdz ar valsts institūcijām nomas līgums par zemes lietošanu, jo pretējā gadījumā pēc šā termiņa beigām šo zemi vairs nevarēs lietot bez nomas maksas.

Trešais likumprojekts, ko es gribu uzsvērt. Iepriekšējie runātāji jau runāja par to, cik labi ir, ka valsts atkal turpinās atļaut uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām. Tagad ir izvirzījies atkal jautājums par valsts kapitālsabiedrību un to meitas uzņēmumu ziedošanas iespējām, jo arī valsts kapitālsabiedrības diezgan naski izmanto šo iespēju. Līdz ar to tika sagatavots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, kuru nodeva šodien komisijām izskatīšanai uz pirmo lasījumu. Minētais likumprojekts paredz, ka turpmāk lielie ziedojumi, kas izraisa diezgan lielu rezonansi sabiedrībā (un ik gadus tas diemžēl notiek), – ka tie turpmāk tiks veikti tikai ar Ministru kabineta akceptu, jo šobrīd finansiālās iespējas un valsts rocība ir tāda, kāda tā ir, un būtu normāli, ka pirms ziedojumu izsniegšanas Ministru kabinets būtu lietas kursā par to, ka šādi plāni kapitālsabiedrībām ir.

Otrām kārtām šie grozījumi padara stingrākus kritērijus tām kapitālsabiedrībām, kuras briest uz ziedojumiem (respektīvi, tās nevar būt strādājušas ar zaudējumiem pēdējos trīs gadus), kā arī ierobežo peļņas apmēru, kādu drīkst novirzīt ziedojumiem. Privātpersonām un juridiskajām personām, kas nav valsts kapitālsabiedrības, ir atļauts ziedot līdz 20 procentiem no savas peļņas, taču attiecībā uz šīm valsts kapitālsabiedrībām ir ierosinājums noteikt, ka tikai līdz 10 procentiem no savas peļņas tās var novirzīt šādiem mērķiem.

Un ceturtais likumprojekts, ko gribu akcentēt. Tas skar pārsvarā tos iedzīvotājus, kuri pēdējā laikā dodas uz ārzemēm un iegādājas akcīzes preces ārzemēs. Sakarā ar grozījumu Akcīzes nodokļa likumā turpmāk arī Latvijā tāpat kā Igaunijā nedrīkstēs ievest vairāk kā divas paciņas cigarešu no citām valstīm – gan no Eiropas Savienības valstīm, gan no tā dēvētās trešās pasaules valstīm. Līdz šim ievestā viena bloka jeb desmit paciņu vietā tagad varēs ievest tikai divas paciņas.

Tas īsumā būtu viss par tām aktualitātēm, kas bija partijas “Jaunais laiks” frakcijā.

P.Tabūns
(TB/LNNK frakcija):

Arī es galvenokārt runāšu par tēmu, ko daļēji jau skārām šodien Saeimas sēdē, izskatot likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”.

Jau dzirdējāt, ka vakar Ministru kabinetā tika pulcināti Saeimas frakciju pārstāvji, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas, Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvji, eksperti, lai premjera vadībā runātu par sabiedrisko mediju nākotni. Pusotru stundu ritēja diskusija, kas saistīta ar lielu finansējuma samazināšanu Latvijas Radio un Latvijas televīzijai nākamajā gadā. No tā radies priekšlikums par tā saukto Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas optimizāciju vai apvienošanu – vienalga, kā to sauktu –, kas izraisījis lielas kaislības. Un, protams, tās ir pamatotas, jo jau ilgu laiku Latvijas Radio un Latvijas Televīzija tiek turēti sasprindzinājumā – būs vai nebūs nauda tālākai normālai darbībai, un tas jau nav normāli. Un to, protams, uzsvēra Latvijas Radio vadītājs Kolāta kungs un Latvijas Televīzijas vadītājs Kota kungs. Manuprāt, – un to es pateicu arī premjeram un visiem, kas bija sanākuši, – ekonomiskās krīzes laikā veikt kardinālu sabiedrisko mediju reorganizāciju nav prāta darbs, jo sabiedriskie mediji tiek novājināti, bet to līdzdalība, sekmējot ekonomisko atdzimšanu, visu politisko procesu virzību valstī, ir ļoti, ļoti nozīmīga. Diemžēl vairums to, kas par notiekošo ir atbildīgi, nesaprot sabiedrisko mediju sūtību. Tāpēc finansējuma samazināšana, tādējādi dezorganizējot Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbu, ir nepieļaujama. Tā ir nevalstiska rīcība.

Cita lieta, ja runā par Nacionālo radio un televīzijas padomi, kas darbojas ļoti vāji. Tā ir īpaši atbildīga, manuprāt, par to, ka informatīvā telpa ir pārplūdināta ar krievu valodā raidošām raidstacijām, tādējādi nevis stiprinot, kā to paredz Satversme, bet vājinot latviešu valodas prioritāti nacionālā valstī.

Diemžēl tā sauktā Latvijas Radio 2.programmas koncesija, kas ir sava veida apslēpta privatizācija, šķiet izlemta. Es personīgi, protams, to neatbalstu. Tā ar sabiedriskiem medijiem arī krīzes apstākļos rīkoties nedrīkst, es to vēlreiz atkārtoju!

Vakar Ministru kabinetā, tajā sanāksmē, nolēma sabiedrisko mediju likteni tālāk nodot parlamenta rokās jeb, precīzāk sakot, uzticēt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā notiks turpmākais darbs.

Un vēl daži teikumi par citu tēmu.

Tas, ka personas, kas atbildīgas, sākušas runas par pensiju samazināšanu, ir liela kaitniecība. Man jau vakar un šodien ir zvanījuši ārkārtīgi daudzi cilvēki, kuri ir uztraukušies, un atkal līst asaras… Šobrīd kacināt cilvēkus, uztraukt, uzdzīt vēl kārtējo stresa devu – tas ir ļoti, ļoti bezatbildīgi un nepieļaujami. Mēs – gan es personīgi, gan “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – darīsim visu, lai tas nenotiktu un lai pensijas vairs netiktu samazinātas.

Veiksmīgu nedēļas nogali un veiksmi sēņošanā!

M.Roze
(ZZS frakcija):

Šodien tiešām debates bija diezgan karstas. Iepriekšējie runātāji jau pieskārās visai plašam klāstam likumprojektu, kas šodien tika gan apstiprināti, gan noraidīti. Es vēlos īpaši izcelt divus, kas ir saistīti ar zemes izpirkšanu lauku apvidos. Es domāju, ka tas ir būtisks solis palīdzības virzienā, lai cilvēkiem, kuri to dažādu iemeslu dēļ nebija paspējuši izdarīt, to būtu iespējams izdarīt. Taču es noteikti aicinu to neatlikt uz nākamo gadu, jo tiešām gan zemes iemērīšana, gan ierakstīšana zemesgrāmatā un maksājuma dokumentu nostiprināšana ir diezgan darbietilpīgs process.

Es vēlos pašlaik arī paskaidrot Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedokli par diviem ļoti būtiskiem jautājumiem. Pirmais no tiem ir par augstāko izglītību. Mums kategoriski nav pieņemams veids, kādā tiek veidota darba grupa, lai būtiski reformētu augstākās izglītības sistēmu. Par šo sistēmu ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija, kura ir Zaļo un Zemnieku savienības atbildības sfērā, līdz ar to Tatjana Koķe ir tas cilvēks, kuram ir jāvada šī grupa gadījumā, ja šīs grupas vadību neuzņemas pats Ministru prezidents. Gribu arī novērst visas tās debates un baumas, kas publiskajā telpā parādās, – ka tiekot veidota Latvijas superuniversitāte, kopā saplūdinot visas valsts finansētās augstskolas. Šādi tik tiešām ir atsevišķu personu izteikumi. Taču tāda nav pārliecība nedz Zaļo un Zemnieku savienībai, nedz arīdzan ministrei Tatjanai Koķei. Tas, ka ir nepieciešamas izmaiņas un uzlabojumi ne tikai augstākās izglītības sistēmā, bet jebkurā valsts funkcijā, ir pilnīgi saprotams, taču pašreizējā momentā šādas pārvērtības, tik krasas, tik radikālas, bez būtiskām debatēm un, galvenais, – es vēlos uzsvērt! – ļoti ierobežota finansējuma apstākļos nav realizējamas. Protams, ir ļoti apsveicams, ka nozares iesaistās šinīs debatēs, jo tieši darba devēji ir tie, kuri var plānot (un tas viņiem arī jādara!), kāda būs Latvijas nākotne un kādu profesiju speciālisti, to skaitā ar augstāko izglītību, būs nepieciešami Latvijas valstī tuvākā un tālākā nākotnē.

Otrs jautājums ir sociālā sfēra un budžets. Šodien arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas ārkārtas sēdē mēs par šo jautājumu spriedām. Pašlaik pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma trešo daļu no visiem budžeta samazinājumiem tiek paredzēts novirzīt uz sociālo sfēru. Tas ir jautājums, kas mums nav pieņemams. Protams, šeit samazinājums ir pieļaujams, taču vienreiz jau tika solīts, ka nebūs nepieciešams ķerties klāt pensijām. Un, ja tagad šāds milzīgs samazinājums tiek attiecināts uz sociālo sfēru, tas nevar būt pieņemams mūsu partiju apvienībai.

Jūs noteikti jautāsiet – kāds ir mūsu priekšlikums? Priekšlikums ir pavisam konkrēts. Mums ir jāskatās ne tikai uz to, kur mēs varam līdzekļus samazināt, bet arī uz to, kā mēs varam attīstīt Latvijas saimniecību, Latvijas ekonomiku. Un, proti, pavisam vienkārši. Mums ir pilnībā un efektīvi jāizmanto Eiropas struktūrfondi. Šo struktūrfondu apmērs praktiski ir līdzvērtīgs tam aizdevumam, ko mēs ņemam, lai izkultos no dižķibeles. Tātad mums ir tas viss nepieciešams un visi spēki jāvelta tam, lai atvieglotu šo līdzekļu pieejamību gan valsts institūcijām, gan privātpersonām – uzņēmējiem, gan arīdzan pašvaldībām. Tas, es uzskatu, ir viens no stūrakmeņiem, viens no tiem stimuliem, lai Latvijas ekonomika izkustētos no sastinguma punkta.

A.Rugāte
(Tautas partijas frakcija):

Pēdējās nedēļās īpaša uzmanība ir pievērsta sabiedriskajām raidorganizācijām. Un vakar notika īpaši plašas pārstāvības sēde Ministru kabinetā jeb, man jāsaka, ļoti bīstamā zonā – izpildvarā; tas var radīt pamatotas bažas par turpmāku sabiedrisko raidorganizāciju, arī uzraudzības padomes, un arī idejas par jauna integrēta medija veidošanu ietekmēšanu. Tātad – sabiedrisko mediju neatkarības apdraudējums. Eiropas direktīvas ieteikumi sabiedrisko raidorganizāciju jomā cieti uzstāj un arī rekomendācijas īpaši brīdina informācijas monopola veidošanās pazīmes nepieļaut, nepieļaut tās nevienā Eiropas Savienības valstī, jo tas grauj brīvā vārda filozofiju, demokrātijas pamatus, un tas pēc savas būtības ir bīstami.

Premjera kungs saprata savas labās gribas bīstamību – ja tiktu turpināta virzība darba grupas veidošanai izpildvaras paspārnē… Gadās kļūdas arī premjeram. Tas ir cilvēcīgi. Paldies par to, ka viņš šīs tikšanās laikā to saprata un izlaboja šo savu varbūt neprecīzi formulēto idejas virzību. Sabiedriskās raidorganizācijas uzraudzība, veidošana, reorganizācija – tā ir tikai un vienīgi parlamenta lieta demokrātiskā valstī.

Sarežģītākais patiesībā ir otrs jautājums – kā īstermiņā izdzīvot sabiedriskajam radio un sabiedriskajai televīzijai. Atbildes uz jautājumu, kādā veidā nodrošināt finansējumu, šīs sarunas laikā tomēr nebija. Tā būs jāmeklē, un tas ir jautājums, uz kuru tomēr ir jāreaģē arī tiem, kas šobrīd gatavo un sastāda budžetu, proti, Finanšu ministrijai.

Ir vēl viens ar Latvijas Radio un Latvijas Televīziju saistīts jautājums, ko es gribu nedaudz citādā aspektā pateikt un ko jau minēja kolēģi. Radio un televīzijas likuma grozījumos bija paredzēta ne tikai iespēja Latvijas Radio 2.kanālu nodot koncesijā… Koncesija nekādā gadījumā nav Latvijas Radio 2.kanāla privatizācija. Tas ir uz noteiktu laiku risinājums, kurš ir iespējams, bet kura īstenošanai gan nav pieredzes, nav prakses arī Eiropā, pasaulē ļoti maz šādu gadījumu, taču krīzes laikā ir iespējams šāds risinājums, ja mēs, tā teikt, labdabīgi uz šādu risinājumu esam gatavi.

Tas, ka turpmākajam darbam tiek samazināts Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu skaits, – tas nu patiešām ir jautājums, kas izraisīja lielas debates. Un, ja ir runa par pārejas noteikumiem, kuros ir jau noteikts veids, kādā mēs nokļūstam līdz pieciem padomes locekļiem, kad šodien ir seši, tad es gribu atgādināt – lai klausītāji zina! –, ka Nacionālā radio un televīzijas padome jau ilgāku laiku strādā nepilnā sastāvā, tas ir reāls likuma pārkāpums. Arī tas bija jāsakārto. Funkcijas ir sadalāmas nozarēs tā, ka šīs funkcijas optimizējas uz pieciem tās locekļiem, un ar to ir pilnīgi pietiekami, lai nodrošinātu neatkarīgu uzraudzību. Taču nekādā gadījumā manā priekšlikumā nebija paredzēts, kaut kāds tur, kā to formulēja kāds deputāts, ričuračs, – ka mēģina izlozes kārtībā kādu atstādināt no amata. Šāda izloze ir ļoti augstu līmeņu iestāžu, organizāciju, pat tiesībinstitūciju prakse Eiropas Savienībā un Eiropas likumdošanā.

Taču mēs esam gājuši uz citu risinājumu, proti, ir atdots likumprojekts atpakaļ komisijai, un tā nav nekāda traģēdija. Steidzamības kārtā pēc nedēļas tas tiks pieņemts ar Juridiskā biroja piedāvātu risinājumu, kas acīmredzot Saeimai būtu vairāk pieņemams, proti, saglabājot visas darba vietas, kuras šobrīd ir, līdz tam brīdim, līdz kāds, sestais, padomes loceklis zaudē savas tiesības būt, jo beidzas viņa pilnvaru laiks. Un turpmāk ievēlē nākamo tikai tad, ja locekļu skaits samazinās, kļūst mazāks par pieciem.

Ir vēl viens jautājums, ko es gribu akcentēt no šodienas sēdes. Tie ir grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Mums izdevās likumā ielikt ierobežojumus laika ziņā – ka vienas diennakts laikā privātpersona savā bagāžā drīkst ievest kādu noteiktu daudzumu alkohola pāri robežai.

Taču patiesībā ar to vien ir par maz, jo būtiskais ir – cik ieved un cik tad aiziet valsts kasei garām akcīzes nodokļa ziņā, un kāds kaitējums tiek nodarīts vietējiem ražotājiem, kuru izstrādājumus, produktus tādā gadījumā nenopērk. Uz robežas veidojas lielas rindas, un tas rada lielas problēmas. Un šī staipīšana (piedodiet par tādu vārdu, bet to es neesmu izdomājusi!) pāri robežai – tas tomēr ir degradējošs elements arī tiem cilvēkiem, kas to dara. Un kāpēc mēs esam šajā situācijā? Kāpēc mēs neesam ierobežojuši daudzumu līdz šim? Ir vērts paskatīties, kas notiek Igaunijā. Igaunijā šis ierobežojums ir izdarīts jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, un tas viņiem šobrīd dod lielu atspērienu un lielu sakārtotību uz robežām. Mēs varam tikai vēlēt viņiem veiksmi un viņus apskaust, un diemžēl bēdāties, ka mēs paši to neesam laikus izdarījuši. Tāpat arī Lietuvā šis ierobežojums ir noteikts, to attiecinot gan tikai uz pārrobežā dzīvojošiem iedzīvotājiem; tas daudzums ir samazināts; to arī pieļauj Eiropas Savienības direktīva. Un tad viņi neko nepārkāpj, jo viņi ir iekļāvušies visos normatīvajos Eiropas dokumentos.

Taču arī šādu risinājumu diemžēl neatbalsta… Es esmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un mēs esam nopietni debatējuši par šo jautājumu šīs nedēļas laikā. Finanšu ministrija neatbalsta arī šādu ierobežojumu, uzskatīdama, ka tas ir ļoti grūti administrējams. Nu – kas nu kuram ir grūti…

Šodien laikam viss. Lai dāsns rudens zemes augļu ražā jums visā Latvijā!