Par aizvadītā gada budžetu

Pērn Finansu ministrija īpašu uzmanību pievērsa akcīzes nodokļa iekasēšanai, un tā ieņēmumu prognoze izpildīta 100 procentu apmērā — par to valsts budžeta izpildei aizvadītajā gadā veltītajā preses konferencē vakar, 18.janvārī, informēja finansu ministrs Gundars Bērziņš.

Pēc ministra domām, pagājušajā gadā sasniegtais akcīzes nodokļa kopējo ieņēmumu līmenis ir stabils un liecina, ka darbs akcīzes nodokļa iekasēšanas uzlabošanā ir devis rezultātus. Kopumā no akcīzes nodokļa budžetā ieskaitīti 164 miljoni latu.

Naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi bijuši stabili un gada beigās pārsnieguši 1999.gada rādītājus. Tātad pārvarēta krīze, kas bija saistīta ar akcīzes nodokļa iekasēšanu. Arī svinu nesaturošā benzīna akcīzes nodokļa ieņēmumi ir stabili un no maija būtiski pārsniedz 1999.gada līmeni. Pozitīvi vērtējama arī dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu dinamika. Kā zināms, ar 1.jūliju tika mainīta šā nodokļa likme dīzeļdegvielai, un tas ir attaisnojies, jo nodokļa ieņēmumi pieauguši.

Turpretī tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozes gada beigās nav piepildījušās, bet tas esot saistīts ar šā nodokļa maksāšanas periodu, kas ilgstot 45 dienas un ne vienmēr sakrīt ar kalendāro mēnesi. Toties alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa ieņēmumi gada beigās būtiski pieauguši.

Pārējo akcīzes preču akcīzes nodokļu ieņēmumu prognozes nav izpildītas visā pilnībā, bet tas, kā norādīja ministrs, ir saistīts ar preču sezonas raksturu, tālab ziemā šie ieņēmumi ir mazāki.

Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa iekasēšanā pērn bijuši vairāki lūzuma punkti.

Maijā gada pārskatus parasti iesniedz mazie uzņēmumi, un tad arī tiek veikts pārrēķins — tiem, kam nodoklī samaksātā summa neatbilst gūtajai peļņai, tiek atmaksāts, bet tie, kas nopelnījuši vairāk, veic papildu iemaksas. Pagājušā gada galvenā problēma bija tāda, ka samazinājās dažu lielo uzņēmumu peļņa, un, piemēram, valsts a/s "Latvenergo" pērn uzņēmumu ienākuma nodoklī samaksāja tikai nepilnus divus miljonus latu iepretī 21 miljonam latu 1999.gadā. Tādējādi valstij nācās atmaksāt lielajiem uzņēmumiem kopumā 30 miljonus latu. Tomēr gada beigās izdevās atjaunot pietiekami augstu šā nodokļa ieņēmumu līmeni, pārsniedzot 6 miljonus latu mēnesī, un tas, pēc G.Bērziņa teiktā, ļauj pietiekami optimistiski raudzīties uz tā ieņēmumu izpildi šajā gadā.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pērn iekasēts 21 miljona latu apmērā jeb par 7 procentiem vairāk nekā 1999.gadā, lai gan gada beigās ieņēmumi nav bijuši tik lieli, kā prognozēts. Pagājušā gada beigās strauji pieaudzis to darījumu apjoms, kas netiek aplikti ar PVN. Piemēram, novembrī šādi darījumi veikti par 92 miljoniem latu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopumā iekasēts gandrīz par 9 procentiem vairāk nekā 1999.gadā. Turpretī sociālā nodokļa ieņēmumi gada beigās auguši ne tik strauji kā citkārt, un tas, kā norādīja ministrs, saistīts ar to, ka pērn budžeta iestādes izmaksājušas mazāk prēmiju, kā arī ar algu politikas maiņu atsevišķos sektoros. Tomēr sociālā budžeta deficīts ir mazāks, nekā bija plānots.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu prognozes kopumā pildījušās raiti, par 44 miljoniem latu pārsniedzot 1999.gada rādītājus. PVN iekasēts par 21,6 miljoniem latu vairāk, akcīzes nodoklis — par 8,9 miljoniem latu vairāk, bet valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas — par 13,7 miljoniem latu vairāk nekā 1999.gadā. Vairāk, nekā bija paredzēts budžeta likumā, pērn iekasēts no akcīzes nodokļa, muitas nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Kā liecina Valsts kases sagatavotais pārskats par budžeta izpildi pagājušajā gadā, valsts konsolidētā budžeta fiskālais deficīts bijis mazāks par plānoto — gada beigās tas sasniedzis 118,3 miljonus latu jeb 2,75 procentus no iekšzemes kopprodukta, kamēr saskaņā ar likumu par budžetu maksimālais valsts budžeta deficīts pērn varēja būt 3,2 procenti no IKP. Valsts konsolidētā budžeta kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 1,299 miljardi latu jeb 97,4 procenti no plānotā ieņēmumu apjoma. Savukārt valsts konsolidētā budžeta izdevumi bijuši 1,405 miljardi latu jeb 97 procenti no plānotajiem izdevumiem.

Saskaņā ar apkopotajiem rezultātiem valsts kopbudžeta ieņēmumi pērn sasnieguši 1,626 miljardus latu, izdevumi — 1,748 miljardus latu, bet fiskālais deficīts — 121,9 miljonus latu, tai skaitā pašvaldību budžetos bija 13 miljonu latu fiskālais deficīts.

G.Bērziņš īpaši uzsvēra, ka valsts speciālais veselības aprūpes budžets ir saņēmis visus tam likumā paredzētos līdzekļus. Tā kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 130,9 miljoni latu, bet kopējie izdevumi — 133,6 miljoni latu. Pēc Finansu ministrijas presei sniegtās informācijas, līdzekļi šajā budžetā, kas saņem daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ienāk no trim avotiem — Rīgas pilsētas un Ventspils pilsētas, kas pašas administrē iedzīvotāju ienākuma nodokli, un caur Valsts kases sadales kontu kā pārējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas saņemta no pārējām pašvaldībām. Gada plāns veselības aprūpes budžeta ieņēmumiem, kas tiek finansēti no Valsts kases sadales konta, pagājušajam gadam bija 74,15 miljoni latu. Veselības aprūpes budžets pat saņēmis vairāk — 74,22 miljonus latu un vēl papildus 54,09 miljonus latu kā pamatbudžeta dotāciju.

Stāstot par nodokļu iekasēšanas gaitu šā gada sākumā, G.Bērziņš bija gandarīts, ka tā rit ļoti raiti. Kopumā pamatbudžetā jau iekasēti 39,515 miljoni latu. 16.janvārī tika sasniegts vienas dienas nodokļu ieņēmumu rekords vairāku pēdējo gadu laikā — 11,861 miljons latu. Šomēnes bijušas arī vairākas dienas, kad pamatbudžetā iekasēti 6 līdz 8 miljoni latu. Tādējādi ievērojami tiek apsteigts plānotais budžeta ieņēmumu grafiks. Pēc finansu ministra domām, šādus rezultātus devis pērn veiktais darbs nodokļu administrēšanas uzlabošanā.

Ministrs arī pastāstīja, ka valdība jau šā gada pirmajā nedēļā sākusi budžeta apspriešanu. Budžeta veidošanas procesā līdztekus Finansu ministrijai ir iesaistījusies arī Valsts kontrole, Latvijas Banka un Ministru prezidenta birojs. Šogad plānots budžetu stingri veidot pēc tā dēvētā nulles budžeta principa. Tas nozīmē, ka izdevumu daļa tiks plānota faktiski no nulles.

Šobrīd panākta vienošanās par saskaņotu darbību četros virzienos. Pirmkārt, rūpīgi tiks izvērtēti visi speciālo budžetu izdevumi, jo speciālo budžetu īpatsvars valsts konsolidētajā budžetā ir ļoti liels — 47,5 procenti. Otrkārt, tiks izvērtēti ministriju izdevumi saistībā ar pieprasījumu atbilstību izdevumu posteņiem. Ministriju iesniegtie pieteikumi tiks salīdzināti ar to izdevumiem. Ja izdevumi neatbildīs pieteikumiem, tie tiks samazināti. Treškārt, tiks izvērtēta investīciju programmas efektivitāte. Un, visbeidzot, ceturtkārt, tiks izvērtēta ārvalstu palīdzības vai pirmsstrukturālo fondu resursu izmantošanas efektivitāte saistībā ar Latvijā izsludinātajām prioritātēm.

Sakarā ar to, ka šonedēļ valdības sēdē tika izskatīts jautājums par mobilo sakaru operatoru licenču izsoles organizēšanu, G.Bērziņš pauda viedokli, ka šajā procesā jau no paša sākuma nepieciešama sabiedrības par atklātību "Delna" līdzdalība novērotāja statusā. Pēc ministra domām, šis process ir ļoti atbildīgs, sarežģīts un komplicēts, jo naudas summa, par kuru izsoles rezultātā varētu būt runa, ir samērojama ar iespējamajiem ieņēmumiem no PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas — tie varētu būt 50 līdz 120 miljoni latu. Ministrs apliecināja, ka viņš par šo savu viedokli informēs Ministru kabinetu.

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore