Par risinājumiem ekonomiskās krīzes pārvarēšanai

2.oktobrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta vecāko līdzstrādnieku Andersu Aslundu.

Tikšanās laikā Ministru prezidents un ekonomists pārrunāja šābrīža ekonomisko krīzi Latvijā un iespējamos risinājumus tās pārvarēšanai. A.Aslunds sarunā norādīja, ka Latvijas valdībai ir jāturpina iesāktās reformas. Budžeta izdevumu samazināšana valdībai ir jāveic pēc iespējas ātrāk, tādējādi nākotnē nebūs jāparedz tālāki samazinājumi, kā arī valdībai ir aktīvi jāskaidro savi lēmumi gan sabiedrībai, gan starptautiskajiem aizdevējiem. Ekonomists norādīja, ka Latvijas valdībai ir jāturpina izvērtēt iespējamo nodokļu paaugstināšanu, lai nodrošinātu budžeta ieņēmumu palielināšanu. Kā vienu no nodokļu veidiem A.Aslunds norādīja nekustamā īpašuma nodokli, kas ir atbalstāms un Latvijā jāievieš. Lai gan ekonomists uzskata, ka arī progresīvais ienākuma nodoklis būtu viens no tiem, ko valdībai vajadzētu ieviest, tomēr grūtības ar šāda nodokļa iekasēšanu ir pietiekami pamatots arguments, lai šobrīd tādu Latvija neieviestu.

Ministru prezidents informēja A.Aslundu par valdības paveikto budžeta samazināšanā, norādot uz ļoti nozīmīgiem publiskā sektora algu samazinājumiem, kas jau sasniedz 40%. V.Dombrovskis uzsvēra, ka sarunās ar starptautiskiem aizdevējiem valdība stingri iestāsies pret tālāku algu samazināšanu arī tāpēc, ka tā ir bijusi spiesta ne tikai samazināt algas, bet arī atbrīvot no darba lielu skaitu darbinieku. Ministru prezidents norādīja: lai gan ir ekonomiski pamatoti argumenti turpmākai budžeta samazināšanai, tomēr valdībai ir jāņem vērā tiesiskās paļāvības princips, un, būtiski samazinot sociālās garantijas, radīs iedzīvotājos sajūtu, ka nav jēgas maksāt nodokļus. Tika pārrunāti arī sociālā budžeta aspekti, tostarp iespēja mazināt sociālā budžeta slogu un pensijas vecuma palielināšanu.

A.Aslunda norādīja, ka veselības un izglītības nozaru reformas ir ļoti svarīgas un nepieciešamas. Taču valdībai ir ļoti svarīgi nodrošināt plašu informāciju par reformām, skaidrojot to nepieciešamību un ieguvumus. Ekonomists minēja, ka šajās nozarēs būtiski ir rūpēties, lai būtu profesionāli darbinieki un piemērotas tehnoloģijas un ir jāizvairās no pārāk lieliem budžeta tēriņiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanā.

Runājot par iespējamo lata devalvāciju, A.Aslunds uzsvēra, ka valdības būtiskākais darbs ir nodrošināt diskusiju par ieguvumiem un zaudējumiem – šai diskusijai ir jābūt pilnīgi atklātai, jo iespējamie risinājumi ir dažādi un par tiem ir jārunā. Ekonomista viedoklis ir tāds, ka, tā kā Latvijā ir veikti būtiski samazinājumi iedzīvotāju ienākumiem, tad šobrīd ir apšaubāma nacionālās valūtas kursa koridora paplašināšana pret eiro. V.Dombrovskis uzsvēra, ka šīs diskusijas kontekstā ir būtiski turpināt sarunas par ātrāku eiro ieviešanu Latvijā.

Kā vienu no sarežģītākajām problēmām, ko ekonomists saredz Latvijā, ir demogrāfijas sliktie rādītāji un darbaspēka aizplūšana no valsts, kas brīva darbaspēka kustības apstākļos ir ļoti sarežģīts jautājums. Ekonomists sarunas laikā arī norādīja uz to, ka Latvijas valdībai ir jāpievērš liela uzmanība korupcijas jautājumiem, kas var būtiski pieaugt krīzes apstākļos. Taču sarunas nobeigumā A.Aslunds pauda pārliecību, ka, redzot valdības apņēmību un reformu kursu, Latvijas ekonomikā tuvākā laikā situācija uzlabosies.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments