Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Militārā dienesta likumā

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 2., 14., 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “sabiedriskās organizācijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “biedrības un nodibinājumi” (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Karavīru aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā var nosūtīt mācīties uz civilo izglītības iestādi, ja viņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla izglītība. Ar karavīra apmācību saistītos izdevumus sedz no šim mērķim paredzētajiem budžeta līdzekļiem. Pirms mācību uzsākšanas civilajā izglītības iestādē aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ar karavīru slēdz līgumu, kurā paredz, ka pēc izglītības iestādes beigšanas karavīram obligāti jānodienē līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Nesekmības dēļ (izņemot gadījumu, kad nesekmības iemesls ir veselības traucējumi vai cits attaisnojošs iemesls), pēc paša vēlēšanās, izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu vai uzņemšanas noteikumu pārkāpumu dēļ no civilās izglītības iestādes atskaitītais karavīrs atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

3. Izteikt 37.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu karavīram ir pēc sešu mēnešu nepārtraukta dienesta. Karavīram, kas pieņemts profesionālajā dienestā, pirmajā dienesta gadā atvaļinājumu aprēķina par laikposmu no dienas, kad viņš pieņemts profesionālajā dienestā, līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi — proporcionāli nodienētajam laikam, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus). Izņēmuma gadījumā ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu var pārcelt uz nākamo gadu, bet ne vairāk kā divus gadus pēc kārtas. Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

(5) Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, kad no profesionālā dienesta atvaļina karavīru, kas nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu. Kompensējot atvaļinājumu naudā, neizmaksā atvaļinājuma pabalstu, nepiešķir uzturdevu natūrā un neizmaksā tās vērtību naudā. Karavīram atvaļināšanas gadā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par laikposmu no gada sākuma līdz atvaļināšanas dienai (par katru nodienēto mēnesi — proporcionāli nodienētajam laikam, ievērojot šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumus). Ja karavīru atvaļina no militārā dienesta šā likuma 42.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā likuma 43.panta otrās daļas 2., 6. un 7.punktā noteiktajā gadījumā, ikgadējā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par pilnu gadu. Ja karavīru atvaļina 43.panta pirmajā daļā vai otrās daļas 1., 4., 8. un 9.punktā noteiktajā gadījumā pirms kalendāra gada beigām un ja karavīrs ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu par pilnu kalendāra gadu, no viņa ietur izmaksāto atvaļinājuma kompensāciju par nenodienētajām atvaļinājuma dienām.”

4. Izteikt 38.panta 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu starptautiskās operācijas laikā, ja viņa dalība starptautiskajā operācijā pārsniedz četrus mēnešus. Papild­atvaļinājums nedrīkst pārsniegt 30 kalendāra dienas gadā, aprēķinot 2,5 dienas par mēnesi. Papildatvaļinājuma laikā karavīrs saņem mēneša algu un 50 procentus no karavīram noteiktās piemaksas par piedalīšanos starptautiskajā operācijā proporcionāli papildatvaļinājuma ilgumam. Karavīram tiek segti ceļa izdevumi uz Latviju vai dienesta vietu ārvalstī un atpakaļ uz starptautiskās operācijas rajonu, kā arī, atrodoties ceļā, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ja tādi radušies. Karavīram ceļa un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi tiek segti atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi.”

5. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

“40.pants. Atvaļinājums bērna kopšanai

Karavīram ir tiesības uz atvaļinājumu bērna kopšanai. Atvaļinājumu piešķir bez dienesta atalgojuma saglabāšanas uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Karavīram katra bērna kopšanai piešķir vienu nedalītu šādu atvaļinājumu. Karavīrs saņem bērna kopšanas pabalstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā. Šā atvaļinājuma laiku ieskaita karavīra izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, bet neieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu.”

6. Izteikt 44.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja karavīru atvaļina no aktīvā dienesta sakarā ar profesionālā dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa, izņemot šā likuma 43.panta otrās daļas 2. un 7.punktā noteiktos gadījumus, kā arī gadījumus, kad karavīrs atvaļināts no viņa gribas neatkarīgu un nenovēršamu citu apstākļu dēļ, kurus aizsardzības ministrs atzinis par attaisnojošiem, viņš proporcionāli nenodienētajam laikam atmaksā vai no viņa ietur izdevumu daļu par viņa militāro un profesionālo sagatavošanu vai kvalifikācijas celšanu, ieskaitot arī ārvalstu izglītības iestādēs (kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, palīdzēdama Latvijai, segusi ārvalsts. Minētajam karavīram aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā jāatdod viņam izsniegtais aprīkojums, ekipējums un formas tērps (izņemot gadījumu, kad viņu atvaļina rezervē ar tiesībām nēsāt formas tērpu) vai jāatlīdzina tā atlikusī vērtība. Ja profesionālā dienesta līguma termiņu nepagarina un karavīru atvaļina no aktīvā dienesta, karavīram aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā jāatdod viņam izsniegtais aprīkojums, ekipējums un formas tērps (izņemot gadījumu, kad viņu atvaļina rezervē ar tiesībām nēsāt formas tērpu) vai jāatlīdzina tā atlikusī vērtība.”

7. Izteikt 53.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Profesionālā dienesta karavīram, kas, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās civilajā izglītības iestādē, lai iegūtu militārā dienesta izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas, var izmaksāt kompensāciju, lai segtu ne mazāk kā pusi no mācību gada maksas. Pirms karavīram izmaksā šo kompensāciju, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ar karavīru slēdz līgumu, kurā paredz, ka pēc izglītības iestādes beigšanas karavīram obligāti jānodienē līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Nesekmības dēļ (izņemot gadījumu, kad nesekmības iemesls ir veselības traucējumi vai cits attaisnojošs iemesls), pēc paša vēlēšanās, izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu vai uzņemšanas noteikumu pārkāpumu dēļ no civilās izglītības iestādes atskaitītais karavīrs atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 17.septembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 6.oktobrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 20.oktobri.