Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.1.-1/174

Rīgā 2009.gada 21.septembrī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par ēkas Jūrmalā, Poruka prospektā 61 (būves kadastra apzīmējums 1300 012 2802 001) (turpmāk – Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. VAS “Privatizācijas aģentūra” 2009.gada 5.janvāra vēstule Nr.1.17/21;

1.2. Izraksts no Inspekcijas komisijas “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2009.gada 5.marta sanāksmes protokola Nr.3/2009;

1.3. Informācija par Objekta nosaukumu;

1.4. Informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.5. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.6. Objekta apraksts;

1.7. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.8. Ziņas par Objekta īpašnieku;

1.9. Pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objekta atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina to iekļaut Pieminekļu sarakstā. Objekta valdītājs (saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 25.jūlija rīkojuma Nr.464 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” 3.punktu) – VAS “Privatizācijas aģentūra” – saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu informēts par ierosinājumu un 2009.gada 5.janvāra vēstulē ir paudis piekrišanu noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu.

3. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 15.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes vēsturiska notikuma vietu var iekļaut teritorijas, ēkas un citus objektus, kas saistīti ar Latvijas novada mērogā nozīmīgiem notikumiem vai ievērojamām personām un kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 15.punktā noteiktajiem kritērijiem, jo tam ir izglītojoša nozīme kā vēsturiskai liecībai par divu izcilu Latvijas kultūras un sabiedrisko darbinieku – Raiņa (1865–1929) un Aspazijas (1865–1943) dzīvi un radošo darbību. 1903.gada maijā Rainis un Aspazija atgriezās no trimdas Slobodskā (bijusī Vjatkas guberņa Krievijā) un par saviem līdzekļiem nolēma būvēt vasarnīcu Jūrmalā. 1903.gada decembrī Rainim mājas būvēšanai tika piešķirta zeme valsts vasarnīcu iecirknī Nr.16, Slokas mežsaimniecībā (Mellužos, Aleksandra prospektā 16). Projektu saskaņoja un būvniecību uzsāka 1904.gada pavasarī. Būvdarbi (augšstāvā) turpinājās 1905.gadā. Rainis šajā laikā radoši strādāja (tulkoja Gēti, rakstīja dzejoļus, lugu “Uguns un nakts”) un tikās ar pazīstamiem kultūras darbiniekiem (A.Birkertu, E.Dārziņu, K.Skalbi, B.Skujenieci un citiem). Sakarā ar 1905.gada revolūcijas notikumiem dzejnieki 1905.gada decembrī emigrēja no Latvijas un vasarnīcu pārvaldīja Raiņa māsa Dora Stučka. Ar A.Deglava starpniecību ēka līdz 1914.gadam tika pārdota. Objekts ir arī tipisks Jūrmalas vasarnīcu arhitektūras paraugs, kurš saglabājies bez ievērojamām pārbūvēm. Jūrmalas pilsētas Attīstības plānā ēka noteikta kā arhitektoniski vērtīga, saglabājama un restaurējama un atrodas valsts nozīmes aizsargājama pilsētbūvniecības pieminekļa “Vaivaru-Asaru-Mellužu-Pumpuru-Jaundubultu vasarnīcu rajons” (valsts aizsardzības Nr.6092) teritorijā.

5. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Lēmuma pamatojums: likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 15.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punkts.

7. Mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Rīga, Antonijas iela 6, LV–1010).

Kultūras ministrs I.Dālderis