Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 1.oktobrī

AM: Par grozījumu Militārā dienesta likumā

1.oktobrī Ministru kabineta valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais grozījums Militārā dienesta likumā (MDL).

Grozījums MDL 53.panta septītajā daļā izstrādāts, lai novērstu MDL esošo nepilnību, turpmāk paredzot, ka aizsardzības ministrs nosaka ar karavīra apbedīšanu un kapa pieminekļa uzstādīšanu saistīto izdevumu veidus un apmēru.

Šobrīd MDL nenosaka, kas veido no valsts budžeta sedzamos karavīra apbedīšanas izdevumus, kā arī to, kādas var būt šo izdevumu robežas. Uz iepriekšminēto nepilnību norādīja arī Valsts kontrole savā 2009.gada 29.aprīļa atzinumā “Par Aizsardzības ministrijas 2008.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību”.

MDL 52.panta septītā daļa nosaka, ka karavīru, kurš gājis bojā vai miris dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, apbedī par valsts līdzekļiem. Karavīram tiek uzstādīts pēc aizsardzības ministra apstiprināta parauga izveidots karavīra kapa piemineklis. Ja, karavīru apbedījot, uzstāda citādu, nevis karavīra kapa pieminekli, AM sedz to pieminekļa uzstādīšanas izdevumu daļu, kura atbilst karavīra kapa pieminekļa vērtībai.

AM: Par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem

1.oktobrī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas iesniegtie grozījumi MK noteikumos Nr.508 “Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo joslu platumu”.

Izstrādātie grozījumi paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr.508 ar šādiem Latvijas Republikas Saeimas ēku kompleksa objektiem un noteikt tiem 25 metru aizsargjoslu: Rīga, Jēkaba iela 11; Rīga, Jēkaba iela 10/12; Rīga, Jēkaba iela 16; Mazā Trokšņu iela 2; Rīga, Torņu iela 3/5.

MK noteikumi Nr.508 nosaka valsts aizsardzības objektus, ap kuriem veidojamas aizsargjoslas, un šo aizsargjoslu platumu. Noteikumi izstrādāti, lai laikus identificētu riska faktorus un novērstu iespējamos apdraudējumus, kas var izvērsties par rupjiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, veiktu preventīvos pasākumus un nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde, kā arī garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par nemainīgu likmi Eiropas Sociālā fonda projektu administratīvajām izmaksām

1.oktobrī Finanšu ministrija (FM) valsts sekretāru sanāksmē rosināja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu.

Būtiskākie grozījumi noteikumos paredz noteikt vienkāršāku Eiropas Sociālā fonda projekta netiešo izmaksu (izmaksas, ko nevar saistīt ar finansējuma saņēmēja individuālo darbību, bet paredzētas projekta administratīvās darbības nodrošināšanai) administrēšanu, nosakot tām nemainīgo likmi (procentuāla likme no tiešajām izmaksām).

Tādējādi finansējuma saņēmējiem ievērojami tiks samazināts administratīvais slogs, jo turpmāk vairs nebūs jāsniedz izdevumus pamatojošie dokumenti tādām izmaksām kā projekta vadības personāla izmaksas, kancelejas preču izmaksas, telpu īre un noma projekta administrēšanas vajadzībām un citām.

Turpmāk par šādām izmaksām projekta īstenotājs saņems fiksētu maksājumu atkarībā no projekta apjoma un finansējuma saņēmēja veida intervālā no 13% līdz 20%, kas ir saskaņā ar Eiropas Komisijas pieļauto normu – 20% no projekta tiešajām izmaksām.

Ieviešot netiešo izmaksu nemainīgo likmi, finansējuma saņēmējs varēs ātrāk sagatavot maksājuma pieprasījumu, savukārt atbildīgā iestāde šo maksājuma pieprasījumu varēs ātrāk izskatīt un akceptēt. Turklāt saīsināsies laiks, cik ilgi finansējuma saņēmējam būs jāglabā attiecīgos izdevumus pamatojošie dokumenti.

Grozījumi paredz arī samazināt darba dienu skaitu no 30 uz 15, kuru laikā slēdz līgumu ar finansējuma saņēmēju pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, ja lēmumā nav ietverti nosacījumi. Tiks samazināts darba dienu skaitu no 25 uz 20, kuru laikā atbildīgā vai sadarbības iestāde, ar kuru noslēgts līgums, izvērtē finansējuma saņēmēja pieprasītos grozījumus projektā. Tāpat paplašinātas projekta precizēšanas iespējas pēc lēmuma pieņemšanas, pirms vēl noslēgts līgums par projekta īstenošanu. Iepriekš bija atļauts grozīt tikai finansējuma saņēmēja kontaktinformāciju, bankas rekvizītus un finansējuma sadalījumu pa gadiem, kas bieži vien radīja grozījumu nepieciešamību projektā uzreiz pēc līguma noslēgšanas ar projekta īstenotāju.

Līdz ar grozījumiem tiks atvieglotas un padarītas skaidrākas prasības, kas tiek izvirzītas finansējuma saņēmējiem, kā arī optimizēts ES fondu ieviešanā iesaistīto institūciju darbs.

FM jau veiktos ES fondu apguves vienkāršošanas pasākumus, kā rezultātā būtiski paātrināta finanšu aprite projektos un atvieglota projektu ieviešana, skatīt ES fondu mājaslapā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par vienotas 112 un citu īso kodu tehnoloģiskās platformas koncepciju

1.oktobrī Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā koncepcija “Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide 112 un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību” izskatīta valsts sekretāru sanāksmē.

Koncepcija paredz, ka 112 ārkārtas situāciju dienests pildīs tikai starpnieka lomu, nodrošinot informācijas apkopošanu un nodošanu starp zvanītāju un iesaistāmajiem dienestiem. Tādējādi tiks saglabāta katra dienesta atbildība par to, kādi resursi tieši tiks iesaistīti palīdzības sniegšanā. Pie tam ārkārtas situāciju dienestam ir jānodrošina efektīva nepieciešamās un no zvanītāja jau uzzinātās informācijas nodošana iesaistītajiem dienestiem, lai samazinātos laiks, kurā dienesta dispečers beidz sarunu ar zvanītāju un nosūta brigādi uz notikuma vietu.

Paredzēts, ka līdz nākamā gada sākumam SM valdības vērtējumam jāiesniedz Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kurā atrunāta Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma piesaiste 112 pakalpojuma attīstībai un pilnveidošanai. Līdz 2010.gada 28.februārim ministrijai MK jāiesniedz likumprojekts par 112 ārkārtas situāciju dienesta darbību. Savukārt līdz 2010.gada 1.jūnijam SM sadarbībā ar Iekšlietu un Veselības ministriju jāsagatavo un MK jāiesniedz informatīvais ziņojums par koncepcijas īstenošanas gaitu.

112 pakalpojums ir jāattīsta, lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam vienādas iespējas pieteikt ārkārtas situāciju, izmantojot numuru 112, garantējot, ka pieteiktais gadījums tiks nodots kompetentajiem dienestiem problēmas risināšanai un cietušajiem tiks sniegta nepieciešamā palīdzība. Pašreizējā situācijā netiek nodrošināta pilnīga ES prasību izpilde un pakalpojumam piemīt vairāki gan tehnoloģiska, gan organizatoriska rakstura trūkumi, kas īpaši attiecas uz tādiem pamatprincipiem kā pieejamība, savlaicīgums un kvalitāte.

Koncepcija “Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide 112 un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību” vēl jāskata valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa