Par valsts un pašvaldību budžetiem 2008.gadā*

 

Valsts kontroliere Inguna Sudraba:

 

Revīzijas pamatojums

1. Pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 3.panta 1.punktu, Valsts kontrole ir veikusi finanšu revīziju par finanšu ministra iesniegto Latvijas Republikas 2008.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem (turpmāk – Saimnieciskā gada pārskatu).

Revidējamās vienības atbildība

2. Finanšu ministrijas vadība ir atbildīga par Saimnieciskā gada pārskata sagatavošanu un tajā sniegtās informācijas patiesu uzrādīšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Šī atbildība ietver tādu iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, ieviešanu un uzturēšanu, kas nodrošina Saimnieciskā gada pārskata, kas nesatur krāpšanas un kļūdu izraisītas būtiskas neatbilstības, sagatavošanu un patiesu izklāstu, piemērotas grāmatvedības politikas izvēli un lietošanu.

Valsts kontroles atbildība

3. Valsts kontrole ir atbildīga par savu sniegto atzinumu. Revīzija veikta saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

4. Revīzija plānota un veikta tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka Saimnieciskā gada pārskatā nav būtisku neatbilstību. Revīzija ietver procedūras, lai gūtu atbilstošus, pietiekamus un ticamus pierādījumus, ka Saimnieciskā gada pārskatā nav būtisku neatbilstību. Valsts kontrole veica Saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas atbilstības Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām pārbaudes. Revīzija ietver arī pielietoto grāmatvedības principu izvērtējumu.

Revīzijas apjoms

5. Revīzijas ziņojums sagatavots, pamatojoties uz pierādījumiem, ko revidenti guvuši revīzijas laikā par Saimnieciskā gada pārskata sagatavošanu, un ziņojumā ir iekļauti būtiskākie secinājumi, kas minēti:

5.1. finanšu revīziju ziņojumos par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2008.gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību;

5.2. starpziņojumā Finanšu ministrijai par 2008.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem finanšu revīziju ieņēmumu daļā;

5.3. starpziņojumā Finanšu ministrijai par 2008.gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ietvertā pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkuma pārskatu.

6. Revīzija nodrošina pietiekamu pamatu revīzijas ziņojuma sniegšanai.

Revīzijas apjoma ierobežojumi

7. No normatīvā akta¹ ** izriet, ka ziņas par klientu un viņa darījumiem, kuras kredītiestāde iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, ir neizpaužamas ziņas. Līdz ar to, vērtējot akciju sabiedrības “Parex banka”, reģistrācijas numurs 40003074590 (turpmāk tekstā – Parex banka), pārņemšanas procesu, Valsts kontrole nepārbaudīja informāciju par klientu un viņa darījumiem un nevarēja gūt pārliecību par faktiem un pārbaudīt jebkuru informāciju, kas ir saistīta ar bankas klientiem un viņu darījumiem.

Revīzijas mērķis

8. Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai Saimnieciskā gada pārskats visos būtiskajos aspektos saskan ar finanšu pārskatiem, no kuriem tas ir atvasināts, kā arī izvērtēt Saimnieciskā gada pārskatā uzrādīto darījumu atbilstību tiesību aktos noteiktajam.

Revidējamās jomas īss raksturojums

9. Saskaņā ar normatīvo aktu² Finanšu ministrija sagatavo Saimnieciskā gada pārskatu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

10. Atbilstoši normatīvajam aktam³ Saimnieciskā gada pārskats ietver:

10.1. visu valsts budžeta norēķinu gada slēguma bilances salīdzinājumā ar iepriekšējā gada bilancēm;

10.2. pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem visos valsts budžeta norēķinos salīdzinājumā ar valsts budžeta apropriāciju un iepriekšējā gada ieņēmumiem un izdevumiem kopā ar pielikumu par ieņēmumu atlikumiem saskaņā ar normatīvo aktu⁴ 27.pantu;

10.3. pārskatu par izdevumiem sakarā ar neparedzētiem gadījumiem gada laikā;

10.4. salīdzinājuma tabulu, kas parāda:

10.4.1. neatmaksāto valsts parādu un maksājumus, kas saskaņā ar parāda saistībām veikti kārtējā gadā un pēdējos trijos gados;

10.4.2. ikgadējās parāda saistības attiecībā uz pieciem turpmākajiem gadiem;

10.5. neatmaksāto valsts parādu, valsts ņemto aizņēmumu un doto aizdevumu pilnīgu sarakstu;

10.6. pārskatu par valsts vārdā izsniegtajiem galvojumiem, kā arī darījumiem sakarā ar valsts galvojumu saistībām;

10.7. pārskatu par finanšu ministra veiktajām investīcijām;

10.8. pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkumu un konsolidētā kopbudžeta izpildes pārskatu;

10.9. citus paskaidrojumus, kurus finanšu ministrs atzīst par nepieciešamiem.

11. Saimnieciskā gada pārskats ir atvasināts no:

11.1. ministriju un centrālo valsts iestāžu 2008.gada pārskatiem;

11.2. pašvaldību 2008.gada pārskatiem;

11.3. valsts budžeta 2008.gada finanšu bilances.

12. Saimnieciskā gada pārskats ietver trīs finanšu pārskatus un 44 pielikumus.

 

Kopsavilkums

Ilgtermiņa ieguldījumi

13. Valsts kontroles sniegtajos atzinumos ministrijām un centrālajām valsts iestādēm uzrādīto kļūdu kopējā vērtība ir 213,65 milj.Ls, un tā būtiski ietekmē Saimnieciskā gada pārskata pareizību, jo kļūdu kopējā vērtība pārsniedz Valsts kontroles noteikto būtiskuma līmeni.

14. Tā kā ārējos normatīvajos aktos nav noteikts, kā ministrijām rīkoties gadījumos, kad valsts īpašumi tiek nodoti valdījumā kapitālsabiedrībām, valsts nekustamie īpašumi, kurus ministrijas nodod kapitālsabiedrībām valdījumā, netiek atspoguļoti ministriju finanšu pārskatos, kā rezultātā arī Saimnieciskā gada pārskatā netiek uzrādīti valstij piederošie nekustamie īpašumi par kopējo kadastrālo vērtību 186,3 milj.Ls apmērā.

15. Saimnieciskā gada pārskatā nav uzrādīta zeme 9,22 milj.Ls vērtībā, 5067 ha platībā un 143 zemesgabali, kas nav novērtēti naudas izteiksmē, mežaudzes Ls 10 439 vērtībā un mežaudzes 150 ha platībā, kas nav novērtētas naudas izteiksmē.

Kreditori

16. Saimnieciskā gada pārskatā kreditoru saistības ir uzrādītas nepilnīgi, jo Kultūras ministrija ir uzņēmusies saistības 4 milj.Ls vairāk, nekā ministrijas budžeta līdzekļi ir pieejami, bet Rīgas pilsētas pašvaldība finanšu pārskatā nav uzrādījusi ilgtermiņa aizņēmumu 567,75 milj.Ls apmērā.

Valsts budžeta finanšu bilance:

Valsts galvojumi

17. Valsts galvojumu piešķiršanas process nav caurskatāms un Valsts kontroles revidenti neguva pārliecību par valsts galvojumu piešķiršanas pamatojumu, jo:

17.1. nevienā no normatīvajiem aktiem nav noteikts, kādā kārtībā pretendenti var pieteikties uz valsts galvojuma iekļaušanu gadskārtējā valsts budžeta likumā;

17.2. nav noteikts, kur un kādā veidā tiek publicēta informācija par iespējām saņemt valsts galvojumu, tādēļ Valsts kontroles revidenti neguva pārliecību, ka galvojuma saņēmēju loks nav tīši sašaurināts;

17.3. nav izstrādāti vienoti kritēriji, pēc kādiem tiek vērtēti potenciālie valsts galvojuma saņēmēji un viņu realizējamie projekti pirms valsts galvojumu iekļaušanas gadskārtējā valsts budžeta likumā.

18. Lai gan LOK projektu aizdevumiem tika konstatēts paaugstināts aizdevumu atmaksas risks, 2008.gada nogalē finanšu ministrs ir lēmis par valsts galvojuma piešķiršanu diviem biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” projektiem – Tenisa centra “Lielupe” rekonstrukcijas projekta īstenošanai un Latvijas nacionālā valsts sporta centra “Mežaparks” rekonstrukcijas projektiem 14,2 milj.Ls apmērā. Tādējādi valsts budžetam ir uzliktas papildu saistības, jo LOK valsts galvotos kredītus plāno atmaksāt no valsts budžeta dotācijas līdzekļiem.

 

Parex bankas pārņemšanas process un valsts atbalsta sniegšana Parex bankai

19. Saimnieciskā gada pārskatu būtiski ietekmējuši darījumi ar Parex bankas pārņemšanu un valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai.

20. (Informācija dienesta vajadzībām), tomēr situācijā, kad kādai bankai iestājas faktiskās maksātnespējas pazīmes, valstī nebija izstrādāts rīcības un darbības koordinācijas plāns, kurā būtu regulēta secīga, koordinēta valsts institūciju rīcība un noteikti iespējamie atbalsta instrumenti, kā arī noteikti kritēriji, kādos gadījumos valstij ir jāsniedz atbalsts kredītiestādēm.

21. (Informācija dienesta vajadzībām).

22. (Informācija dienesta vajadzībām), tomēr var secināt, ka banku uzraudzībā un kontrolē ekonomiskās krīzes apstākļos ir trūkumi, jo:

22.1. netika veiktas darbības, lai savlaicīgi noteiktu ierobežojumus debeta operācijām… (informācija dienesta vajadzībām);

22.2. netika veiktas darbības, lai savlaicīgi novērstu pārbaudēs konstatētos trūkumus bankas darbībā.

23. (Informācija dienesta vajadzībām).

24. Atbilstoši normatīvā akta⁵ prasībām, FKTK 07.11.2008. lūdz sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi iespējami īsā laikā, lai noteiktu saistību ierobežojumus Parex bankai. Normatīvajos aktos nav noteikts, ka Ministru kabinetam būtu jārīkojas nekavējoties. Līdz ar to saistību ierobežojumi tiek uzlikti tikai pēc 24 dienām, kad… (informācija dienesta vajadzībām).

25. (Informācija dienesta vajadzībām).

26. Latvijā nav izveidota vadības sistēma, kas spēj darboties finanšu krīzes situācijās, nodrošinot kredītiestāžu sektora stabilu darbību, jo:

26.1. Ministru kabinets un FKTK, konstatējot Parex bankas nespēju nodrošināt bankas darbības būtiskas prasības, nenoteica konkrētiem apstākļiem likumā paredzēto ietekmēšanas līdzekli;

26.2. Ministru kabinets, ar kavēšanos pieņemot lēmumu par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Parex bankai, ir apdraudējis Parex bankas stabilitāti un tās noguldītāju mantu;

26.3. Ministru kabinets pieņēma lēmumu par valdības atbalsta sniegšanas nepieciešamību Parex bankai bez izvērstas analīzes par Parex bankas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, jo vienīgā informācija, kas pamatoja lēmuma pieņemšanu, bija:

26.3.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

26.3.2. (Informācija dienesta vajadzībām).

27. Ministru kabinets pieņēma lēmumu par valdības atbalsta sniegšanas nepieciešamību Parex bankai, neizstrādājot atbalsta pasākuma plānu un kvantitatīvi nenovērtējot nepieciešamā atbalsta apjomu, kā rezultātā netika noteikti:

27.1. paredzamie finansēšanas avoti, lai nodrošinātu kredītiestādes darbības nepārtrauktību;

27.2. nepieciešamais tekošās likviditātes apjoms un paredzamie atbalsta instrumenti;

27.3. finansēšanas avotu sagādes laiks.

28. Parex bankas pārņemšanas darījuma organizācijā un vadībā bija būtiski trūkumi, jo:

28.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

28.2. Ieguldījuma līgums bija tikai sākuma posms vērienīgam darījumam, kura turpinājumā Parex bankā tiek ieguldīti vēl lielāki līdzekļi un valsts ir uzņēmusies papildu saistības, ko neparedzēja sākotnējie Ministru kabineta plāni⁶ un …(informācija dienesta vajadzībām).

29. (Informācija dienesta vajadzībām).

30. (Informācija dienesta vajadzībām).

31. (Informācija dienesta vajadzībām):

31.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

31.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

31.3. (Informācija dienesta vajadzībām);

32. Lai gan līdz 31.12.2008. valsts no termiņnoguldījumu izvietošanas Parex bankā saņēma procentus 1,92 milj.Ls (ieskaitīti valsts budžetā) un 2,72 milj.Ls kā uzkrātos procentus (noguldīti Parex bankā), atbalsta sniegšana Parex bankai valstij ir radījusi šādas sekas:

32.1. uz nenosakāmu termiņu no ekonomiskās aprites ir izņemti finanšu līdzekļi vismaz 673,92 milj.Ls apmērā un valsts ir uzņēmusies augstu risku, ka termiņnoguldījumi netiks atgūti, jo bankas rādītāji jau no 28.10.2008. neatbilda normatīvajos aktos noteiktajām minimālajām prasībām. Revīzijā netika gūta pārliecība, ka ar šo rīcību ir nodrošināta valsts budžeta līdzekļu efektīva un droša vadība saskaņā ar labāko finanšu vadības praksi un ka ar šo rīcību ir sasniegts normatīvajā aktā⁷ noteiktais mērķis – valsts finanšu līdzekļus izmantot likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm;

32.2. ir ievērojami palielināts valsts parāds un valsts budžetam ir radīts papildu slogs resursu piesaistīšanas izmaksu veidā, jo valsts rīcībā nebija brīvu finanšu resursu termiņnoguldījumu veikšanai un tāpēc:

32.2.1. tika emitētas valsts parādzīmes, kas 2009.gadā radīja valsts budžeta izdevumus 6,23 milj.Ls apmērā (starpība starp parādzīmju pārdošanas un atpirkšanas vērtību);

32.2.2. tika organizēta aizņemšanās no starptautiskajiem aizdevējiem, 2008.gada beigās saņemot 409 milj.Ls lielu aizdevumu un uzņemoties aptuveni 31,86 milj.Ls lielus procentu maksājumus;

32.3. Parex bankas pārņemšanas izmaksas (juridiskie pakalpojumi, ieguldījumu līguma sagatavošana, situācijas analīze un citi) par laika posmu līdz 30.06.2009. bija vismaz…(informācija dienesta vajadzībām)…Ls.

33. Valsts ir vienojusies ar Parex banku par komercķīlu, nepārliecinoties par Parex bankas ieķīlātā komercķīlas priekšmeta vērtību un atbilstību noteiktajām prasībām. Tā kā Parex banka par labu valstij ir ieķīlājusi arī valsts galvotos kredītus un kredītus, kas neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām (zemstandarta vai šaubīgos kredītus, kuru atmaksa kavēta par vairāk nekā 90 dienām, un kredītus, kuru ņēmējiem nav pietiekamu ienākumu, lai spētu pildīt kredītlīgumos noteiktās saistības), gadījumā, ja Parex banka nespēs pildīt savas saistības pret valsti, valsts no komercķīlas realizācijas nevarēs pilnībā atgūt savus ieguldījumus.

 

2008.gada likumības revīzijās konstatētie tiesību normu pārkāpumi un to pārbaude

34. Valsts kontroles konstatējumi par nelietderīgu, neefektīvu un neekonomisku rīcību ar budžeta līdzekļiem un mantu netiek pietiekami izvērtēti, kā arī netiek novērsta nelietderīgas un neefektīvas rīcības atkārtošanās un atbildīgās amatpersonas netiek sauktas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

Atlīdzība

35. Valsts sektorā strādājošo atalgojuma sistēma 2008.gadā nav bijusi caurskatāma, pilnīga un vienlīdzīga, kā rezultātā pastāv risks, ka valsts budžeta līdzekļi vismaz Ls 1 728 301 apmērā nav izlietoti efektīvi un ekonomiski, pretēji normatīvajam aktam⁸, jo:

35.1. ministrijās un to padotības iestādēs nav nodrošināta vienota pieeja tiesību aktu piemērošanā atlīdzības jomā, kā arī to nepareizas piemērošanas rezultātā radīto tiesisko seku izvērtēšanā;

35.2. ministrijas un centrālās valsts iestādes 2008.gadā darbiniekiem piešķīrušas materiālos labumus, kas nav paredzēti ārējos un/ vai iekšējos normatīvajos aktos, Ls 1 728 301 apmērā;

35.3. desmit ministrijās un/ vai to padotībā esošajās iestādēs un divās centrālajās valsts iestādēs darbiniekiem 2008.gadā kopā piešķirti 11 veida materiālie labumi, kas nav paredzēti ārējos normatīvajos aktos⁹;

35.4. noteiktu valsts sektorā nodarbināto atalgojuma daļu veido atlīdzības par uzņēmuma līgumu izpildi. Revīzijās, izlases veidā pārbaudot atalgojumu, konstatēts, ka septiņās ministrijās un/ vai to padotībā esošajās iestādēs un divās centrālajās valsts iestādēs ar darbiniekiem 2008.gadā tika noslēgti 825 uzņēmuma līgumi un ar vienu darbinieku vidēji noslēgti pat līdz septiņiem uzņēmuma līgumiem, secināms, ka darbinieku noteiktie amata pienākumi neatbilst pilnai darba slodzei;

35.5. tā kā ar darbiniekiem papildus tiek slēgti uzņēmuma līgumi, secināms, ka:

35.6. valsts sektora nodarbinātības sistēma vērtējama kā nepilnīga un necaurskatāma, un norāda uz darbinieku neracionālas darba organizācijas risku, kā arī slēptas papildu darba samaksas un neatbilstoši noteiktas atlīdzības risku;

35.7. pastāv risks, ka, slēdzot uzņēmuma līgumus ar darbiniekiem, budžeta līdzekļi netiek izlietoti efektīvi un ekonomiski, pretēji normatīvajam aktam.¹⁰

Valsts budžeta ieņēmumi

36. Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļas revīzijā, izlases veidā pārbaudot nodokļu aprēķinus izvēlētajās Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībās, konstatēts, ka Valsts ieņēmumu dienestā nav nodrošināta kontrole pār ieņēmumiem Ls 8 608 258 apmērā, kā rezultātā nav nodrošināta nodokļu ieņēmumu iekasēšana budžetā vismaz Ls 2 398 475.

37. Tā kā Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļā netiek atspoguļoti valsts un pašvaldību nodokļu un nodevu aprēķinātie ieņēmumi, kā arī nesaņemtās summas, kas izveidojušās nodokļu maksātājiem likumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, tad Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļa nesniedz informāciju atbilstoši Starptautiskā publiskā sektora grāmatvedības standarta¹¹ “Ieņēmumi no darījumiem bez apmaiņas (nodokļi un transferti)” prasībām.

38. Tā kā normatīvie akti nenosaka, kādā kārtībā ir jāuzskaita nodevu ieņēmumi, kā arī kura iestāde vai institūcija atbild par nodevu atspoguļošanu Saimnieciskā gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ieņēmumu daļā, pastāv risks, ka netiek nodrošināta pilnīga nodevu ieņēmumu iekasēšana, uzskaite un kontrole.

39. Izveidotā nodokļu parādu uzskaites, dzēšanas un atspoguļošanas sistēma nenodrošina skaidras un patiesas informācijas par nodokļu parādu stāvokli uzrādīšanu Saimnieciskā gada pārskatā, jo pārskatā nav iekļauta būtiska informācija, ka pārskata gadā netika dzēsti nodokļu parādi bankrotējušiem uzņēmumiem kopsummā vismaz Ls 20 829 994.

 

Revīzijas konstatējumi, secinājumi un ieteikumi

Augsta prioritāte

Pārskata sagatavošanas pareizība

Konstatējumi

40. Normatīvais akts¹² nosaka, ka ministrijas un centrālās valsts iestādes iesniedz Valsts kasei gada pārskatu līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.maijam, pārskatam pievienojot Valsts kontroles atzinumu par gada pārskata sastādīšanas pareizību.

41. Atbilstoši Valsts kontroles likuma 3.panta otrajai daļai Valsts kontrole ir izteikusi atzinumus par 30 ministriju un centrālo valsts iestāžu pārskatiem, tajā skaitā:

41.1. 25 ministrijām un centrālajām valsts iestādēm sniegti atzinumi bez iebildēm, no kuriem septiņos gadījumos (Ministru kabinetā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Labklājības ministrijā, Tieslietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā) norādīti tiesību normu pārkāpumi;

41.2. piecām ministrijām un centrālajām valsts iestādēm (Finanšu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Satiksmes ministrijai, Kultūras ministrijai, Veselības ministrijai) sniegti atzinumi ar iebildēm, tai skaitā vienai ministrijai (Kultūras ministrija) norādīti arī tiesību normu pārkāpumi;

41.3. divām iestādēm (Nacionālajai radio un televīzijas padomei, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam), neizsakot atzinumus ar iebildi, ir norādīts uz apstākļu akcentējumu, kurā uzsvērti būtiski jautājumi, kas saistīti ar notikumiem nākotnē un var ietekmēt finanšu pārskatus.

42. Normatīvais akts¹³ nosaka, ka pašvaldības iesniedz Valsts kasei gada pārskatu līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.maijam, pievienojot zvērināta revidenta ziņojumu.

43. Par pašvaldību 2008.gada pārskatiem zvērināti revidenti sniedza šādus atzinumus:

43.1. bez iebildēm – 539 pašvaldībām, no kurām astoņām pašvaldībām (Ludzas rajona Ciblas novada dome, Gulbenes rajona Stradu pagasta padome, Madonas rajona Dzelzavas pagasta padome un Mārcienas pagasta padome, Liepājas rajona Sakas novada dome un Vaiņodes pagasta padome, Limbažu rajona Umurgas pagasta padome, Ventspils pilsētas dome) norādīti apstākļu akcentējumi;

43.2. ar iebildēm – sešām pašvaldībām (Madonas rajona Bērzaunes pagasta padome, Ogres rajona Ikšķiles novada dome, Cēsu rajona Drustu pagasta padome, Bauskas rajona Ceraukstes pagasta padome, Rīgas un Rēzeknes pilsētas dome), no kurām divām pašvaldībām (Rīgas dome un Madonas rajona Bērzaunes pagasta padome) norādīti apstākļu akcentējumi. Šajos modificētajos atzinumos galvenokārt iebildes ir vērstas uz pamatlīdzekļu, ilgtermiņa finanšu ieguldījumu, galvojumu saistītajam uzņēmumam un ārvalstu finanšu palīdzības uzskaiti un atspoguļošanu finanšu pārskatos;

43.3. negatīvs atzinums – četrām pašvaldībām (Valmieras rajona Vaidavas pagasta padome, Rēzeknes rajona Nagļu pagasta padome, Lūznavas pagasta padome un Ilzeskalna pagasta padome), kuru kopējie aktīvi ir Ls 3 129 817;

43.4. par Jēkabpils rajona Saukas pagasta padomes 2008.gada pārskatu zvērināts revidents atzinumu nav sniedzis. Pašvaldības bilances aktīvu summa – Ls 794 307.

44. Atbilstoši Starptautiskajiem revīzijas standartiem¹⁴ informācija ir būtiska, ja tās neuzrādīšana vai neatbilstība varētu ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju ekonomiska rakstura lēmumus, kurus viņi pieņem, balstoties uz finanšu pārskatiem. Būtiskumu nosaka posteņa vai pieļautās kļūdas lielums, ņemot vērā tā neuzrādīšanu vai neatbilstību konkrētos apstākļos.

45. Valsts kontroles sniegtajos atzinumos ministrijām un centrālajām valsts iestādēm uzrādīto kļūdu kopējā vērtība ir Ls 213 646 220. Lielākā kļūdas vērtība veidojas no Finanšu ministrijas gada pārskata, kurā nekustamie īpašumi Ls 166 191 408 vērtībā, kas nodoti pārvaldīšanai valsts kapitālsabiedrībai, 2008.gada pārskatā uzrādīti zembilancē, nevis bilancē ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā.

Secinājums

46. Ministriju un centrālo valsts iestāžu pārskatos atklātās un neizlabotās kļūdas būtiski ietekmē Saimnieciskā gada pārskatu, jo kļūdu kopējā vērtība pārsniedz noteikto būtiskuma līmeni.

Ilgtermiņa ieguldījumi

Konstatējumi

Ministrijas un centrālās valsts iestādes

47. Normatīvais akts¹⁵ nosaka, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai.

48. Normatīvais akts¹⁶ nosaka, ka informācija par visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir iekļaujama Nekustamā īpašuma valsts kadastrā, kā arī nosaka, ka ziņas, kas nepieciešamas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai, Valsts zemes dienestam sniedz kadastra subjekti, vietējās pašvaldības, valsts institūcijas.

49. Normatīvais akts¹⁷ nosaka, ka ilgtermiņa ieguldījumi, tai skaitā pamatlīdzekļi, ir visu veidu resursi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot ilgāk nekā gadu.

50. Normatīvais akts¹⁸ nosaka, ka zembilancē reģistrē budžeta iestādes iespējamos aktīvus, kuri radušies pagātnes notikumu rezultātā un kuru pastāvēšana apstiprināsies tikai atkarībā no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde pilnībā nevar kontrolēt.

51. Veicot revīzijas par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2008.gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību, Valsts kontrole konstatējusi, ka divu ministriju informācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atšķiras no ministriju rīcībā esošās informācijas par kopējo kadastrālo vērtību Ls 12 461 552:

51.1. atbilstoši Valsts zemes dienesta informācijai un informācijai Zemesgrāmatā, uz 31.12.2008. Valsts zemes dienestā ne pie zemēm, ne būvēm nebija reģistrēti 94 nekustamie īpašumi no Zemesgrāmatā reģistrētiem 387 nekustamiem īpašumiem, kuru valdītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija;

51.2. konsolidētajā gada pārskatā nav iekļauts 671 Satiksmes ministrijai piekrītošs nekustamais īpašums. Pārskatā nav uzrādītas visas Satiksmes ministrijai piederošās zemes. Informācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atšķiras no ministrijas rīcībā esošās informācijas par Ls 9 215 957. Pārskatā nav uzrādītas visas Satiksmes ministrijai piederošās ēkas un būves. Informācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atšķiras no ministrijas rīcībā esošās informācijas par Ls 3 245 595.

52. Saskaņā ar normatīvā akta¹⁹ prasībām grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

53. Ārējos normatīvajos aktos nav noteikts, kā ministrijai jāveic nekustamā īpašuma uzskaite gadījumos, kad valsts īpašums tiek nodots valdījumā kapitālsabiedrībai.

54. Revīzijas laikā, izlases veidā veicot ministriju un centrālo valsts iestāžu pamatlīdzekļu uzskaites kārtības pārbaudi, tika konstatēts, ka ministriju gada pārskatos netiek uzrādīti nekustamie īpašumi, kuri ir nodoti valdījumā valsts kapitālsabiedrībām, piemēram:

54.1. atbilstoši Finanšu ministrijas metodiskajiem norādījumiem²⁰ citos zembilances aktīvos, saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumu²¹ uzskaita valsts nekustamos īpašumus, kuri ir reģistrēti uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, bet kurus savā bilancē uzskaita Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, reģ.Nr.40003294758 (FM ir valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk VAS VNĪ) kapitāldaļu turētāja). Beidzot pārskata gadu, Finanšu ministrija sagatavo vēstuli VAS VNĪ ar lūgumu iesniegt informāciju par uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā reģistrētajiem īpašumiem uz 31.decembri. Vēstulē tiek lūgts sniegt šādu informāciju: iestādes nosaukums, kura iesniegusi ziņas, valstij piederošās zemes platība, ēku, zemesgabalu skaits, ēku platība un kadastrālais novērtējums.

2008.gadā Valsts kontroles revidenti veica likumības revīziju “Finanšu ministrijas un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” rīcības ar nekustamo īpašumu atbilstība normatīvo aktu prasībām”, kurā²² secināts:

54.1.1. lai gan normatīvais akts²³ nosaka, ka Finanšu ministrija ir grāmatvedības politikas izstrādātāja un īstenotāja, Finanšu ministrija nav izstrādājusi normatīvos aktus, kas noteiktu nekustamā īpašuma grāmatvedības uzskaiti gadījumos, kad valsts īpašums nodots pārvaldīšanā kapitālsabiedrībām, kā rezultātā Finanšu ministrijas finanšu pārskata aktīvos netiek atspoguļoti Finanšu ministrijai valdījumā nodotie valsts nekustamie īpašumi;

54.1.2. Finanšu ministrija nav nodrošinājusi visu tai īpašumā un valdījumā nodoto nekustamo īpašumu atspoguļošanu tās 2007.gada finanšu pārskata postenī “Pamatlīdzekļi” par kopējo vērtību Ls 184 280 559, jo no normatīvajā aktā²⁴ sniegtā zembilances skaidrojuma izriet, ka zembilancē reģistrē iespējamos aktīvus, kā rezultātā nav ievērotas normatīvā akta²⁵ prasības attiecībā uz iestādes grāmatvedības uzskaiti;

54.1.3. Finanšu ministrija, atspoguļojot 2007.gada finanšu pārskata zembilancē valstij piederošās ēkas VAS VNĪ grāmatvedības datiem neatbilstošā vērtībā, nav nodrošinājusi kontroli pār VAS VNĪ sniegtās informācijas pilnīgumu un pareizību par tās valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā rezultātā Finanšu ministrijas zembilancē uzrādīto valstij piederošo nekustamo īpašumu objektu skaits ir par 191 mazāks, bet par Ls 12 336 008 lielāks nekā VAS VNĪ grāmatvedībā uzskaitīto valsts nekustamo īpašumu objektu skaits un to vērtība.

Finanšu ministrija 2008.gada pārskatā valstij piederošos valsts nekustamos īpašumus atspoguļojusi tāpat kā 2007.gadā – zembilancē. To vērtība uz 31.12.2008. saskaņā ar Finanšu ministrijas iesniegto gada pārskatu uzrādīta Ls 166 191 408, norādot, ka valsts nekustamie īpašumi norādīti atbilstoši vērtībai, kādi tie uzrādīti valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” bilancē;

54.2. pamatojoties uz valsts akciju sabiedrības “Tiesu namu aģentūra” (reģ.Nr.40003334410) (turpmāk tekstā – Tiesu namu aģentūra) 2009.gada 7.aprīlī sniegto informāciju²⁶, revīzijā konstatēts, ka atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada rīkojumiem²⁷, astoņas zemes vienības ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 80 693 un 20 (divdesmit) būvju vienības ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 939 136 nodotas Tiesu namu aģentūras valdījumā, kura tos iekļāvusi grāmatvedības uzskaitē un uzrāda savā gada pārskatā. Tieslietu ministrija informāciju par valdījumā nodotajiem nekustamajiem īpašumiem, konkrēti nenorādot zemes un būvju vienības, ir atspoguļojusi paskaidrojumā pie veidlapas Nr.5 Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu izmaiņu pārskats.

54.3. Ministru kabineta rīkojums²⁸ nosaka nodot LAD valdījumā esošās valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas par kopējo summu Ls 19 086 700 VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” un nodalīt valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu, kā arī tehnoloģisko iekārtu un tehnisko projektu grāmatvedības uzskaiti no VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” pārējās saimnieciskās darbības uzskaites.

Zemkopības ministrijas tiesību akti²⁹ nosaka minēto valsts mantu uzņemt VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” bilancē.

Saskaņā ar tiesību aktiem³⁰ un nodošanas – pieņemšanas aktiem no LAD bilances ir izslēgtas valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas par kopējo summu Ls 19 086 700, kuras ir nodotas VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” valdījumā. Minētos aktīvus VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” ir uzņēmusi savā bilances uzskaitē, savukārt Zemkopības ministrijas konsolidētajā 2008.gada finanšu pārskatā šie aktīvi vairs netiek uzrādīti.

55. Finanšu ministrija atbilstoši Valsts kontroles 16.02.2009. revīzijas³¹ ieteikumiem likumības revīzijā “Finanšu ministrijas un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” rīcības ar nekustamo īpašumu atbilstība normatīvo aktu prasībām” paredzējusi līdz 01.10.2010. pilnveidot normatīvos aktus un veikt pasākumus, lai nodrošinātu valstij piederošo nekustamo īpašumu uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām³².

56. Revīzijas laikā netika iegūti pietiekami pierādījumi uzrādītā apjoma novērtējumam naudas izteiksmē, jo konstatēts, ka no Latvijas Nacionālās bibliotēkas bibliotēku fonda izslēgtā literatūra netiek izslēgta no grāmatvedības uzskaites. Bibliotēkas fondu vērtība uz 2008.gada 31.decembri pēc grāmatvedības datiem ir Ls 3 665 792, pēc Krājuma attīstības un saglabāšanas departamenta datiem Ls 3 699 268.

Pašvaldības

57. Revīzijā konstatēts, ka sešas pašvaldības bilances postenī “Zeme, ēkas un būves” nav uzrādījušas tām piederošos nekustamos īpašumus:

57.1. Rīgas pilsētas pašvaldība:

57.1.1. 5000 ha zemesgabalus, kuru kadastrālā vērtība uz 2008.gada 31.decembri pēc Rīgas pilsētas pašvaldības sniegtās informācijas³³ varētu būt ap 400 milj. latu, jo pašvaldība nav pabeigusi tai piederošo zemesgabalu īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā;

57.1.2. zemesgabalus Ls 18 425 720 vērtībā, kuri reģistrēti uz pašvaldības vārda un nodoti valdījumā pašvaldības sabiedrībām un aģentūrām, 2008.gada finanšu pārskatā uzrāda zembilancē;

57.2. Jelgavas pilsētas pašvaldība zemesgabalus 1187 ha platībā ar kopējo vērtību Ls 4 761 287, kuri nav ierakstīti zemesgrāmatā, uzrāda zembilancē;

57.3. Gulbenes pilsētas pašvaldība – 143 zemesgabalus, kas atrodas zem ielām un ceļiem, kā arī divus zemesgabalus (meža zeme) ar kopējo platību 9 ha un vērtību Ls 14 456;

57.4. Jūrmalas pilsētas pašvaldība – zemesgabalus 63 ha platībā, par kuriem ir pieņemti Zemes komisijas atzinumi;

57.5. Rēzeknes pilsētas pašvaldība – zemesgabalus 4 ha platībā;

57.6. Ventspils pilsētas pašvaldība zemesgabalus 673 ha platībā ar vērtību Ls 35 363 634, kas saskaņā ar normatīvo aktu³⁴ nodoti Ventspils Brīvostas pārvaldei valdījumā, reģistrējusi zemesgrāmatā kā pašvaldības īpašumu, bet pašvaldības bilancē tie atspoguļoti ilgtermiņa finanšu ieguldījumu sastāvā.

58. Normatīvais akts³⁵ nosaka, ka mežaudze ir mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu.

59. Atbilstoši normatīvajam aktam³⁶ kontā 1263 “Mežaudzes” uzskaita mežaudzes, kuru vērtība mainās, tām augot.

60. Normatīvajā aktā³⁷ noteikts, ka mežaudzes, kas līdz šim nav iekļautas bilancē, ņem uzskaitē atbilstoši Meža valsts reģistra datiem un tajā noteiktajām vērtībām līdz 31.12.2008., bet, iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu esošu mežaudzi, atzīst aktīvu un rezerves.

61. Revīzijā konstatēts, ka no 31 izlasē iekļautās pašvaldības 22 pašvaldību īpašumā ir mežaudzes.

62. No 22 izlasē iekļautajām pašvaldībām, kurām ir mežaudzes, četras pašvaldības (Rīgas, Jelgavas, Daugavpils pilsētas dome un Dricānu pagasta padome) nav pieprasījušas informāciju no Valsts meža dienesta (turpmāk – VMD) par mežaudzēm uz 2008.gada 31.decembri.

63. Revīzijā konstatēts, ka piecas pašvaldības 2008.gada finanšu pārskata bilances postenī “Bioloģiskie un pazemes aktīvi” nav uzrādījušas mežaudzes:

63.1. Aizkraukles novada pašvaldība – mežaudzes 19 ha platībā, prognozējamā mežaudžu vērtība Ls 4193³⁸;

63.2. Daugavpils pilsētas pašvaldība – iestādītos 6000 priežu stādus³⁹;

63.3. Gulbenes pilsētas pašvaldība – mežaudzes Ls 6246 vērtībā;

63.4. Jersikas pagasta padome – mežaudzes 53 ha platībā⁴⁰;

63.5. Līvānu novada pašvaldība – mežaudzes 97 ha platībā⁴¹. Pašvaldība pieprasīja no VMD informāciju par mežaudzēm, bet, tā kā pašvaldība nav veikusi meža inventarizāciju, VMD informāciju par pašvaldības mežaudžu vērtībām un platībām nav sniedzis.

64. Revīzijā konstatēts, ka Liepājas pilsētas pašvaldība, nepieprasot informāciju no VMD, bet pamatojoties uz Valsts zemes dienesta (turpmāk − VZD) sniegto informāciju, inventarizācijas rezultātā 2008.gadā ņēma uzskaitē mežaudzes 180 764 ha platībā ar kopējo vērtību Ls 180 764. Uzrādītā vērtība var būt nepatiesa, jo atbilstoši normatīvajam aktam⁴² mežaudzes ņem uzskaitē, pamatojoties uz Meža valsts reģistra datiem.

65. Gulbenes pilsētas pašvaldība, iegrāmatojot līdz šim neuzskaitītās mežaudzes Ls 12 231 apmērā, minēto summu nav uzrādījusi rezervēs, bet iegrāmatojusi kontā 8580 “Ieņēmumi no ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē”.

66. Revīzijā konstatēts, ka četras pašvaldības mežaudzes uzskaita citos kontos:

66.1. Rīgas pilsētas pašvaldība mežaudzes Ls 19 665 052 vērtībā uzrādījusi kontā 1269 “Pārējie bioloģiskie aktīvi”;

66.2. Dricānu pagasta padome mežus un to stādījumus Ls 5333 vērtībā uzrādījusi kontā 1217 “Pārējā zeme”;

66.3. Jelgavas pilsētas pašvaldība mežaudzes Ls 474 317 vērtībā, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem, uzrādījusi kontā 1269 “Pārējie bioloģiskie aktīvi”;

66.4. Saulkrastu pilsētas pašvaldība mežaudzes Ls 95 231 vērtībā uzrādījusi kontā 1216 “Atpūtai un izklaidei izmantojamā zeme”.

67. Valsts kontrole revīzijas ziņojumā⁴³ ieteica Finanšu ministrijai izstrādāt pasākumus, lai veicinātu, ka ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību finanšu pārskatos, kas konsolidējas saimnieciskā gada pārskatā, tiek uzrādīti visi tām piederošie nekustamie īpašumi. Atbilstoši ieteikumu ieviešanas grafikam⁴⁴ Finanšu ministrija ir sagatavojusi starpziņojumu par ministriju un pašvaldību gada pārskatu bilances aktīvos uzrādāmo visu nekustamo īpašumu uzskaiti. Normatīvajos aktos vai plānošanas dokumentos:

67.1. jānosaka termiņi, kuros jāveic normatīvajos aktos noteikto normu ieviešana;

67.2. jānosaka institūcija vai institūcijas, kuras ir atbildīgas par normatīvajos aktos noteikto normu izpildi un kontroli;

67.3. jāizvērtē iespēja noteikt soda sankcijas, kādas tiek piemērotas par normatīvajos aktos noteikto normu neievērošanu;

67.4. jāatvieglo administratīvais slogs valsts un pašvaldību institūcijām attiecībā uz nekustamā īpašuma pirmreizējo reģistrāciju uz valsts vai pašvaldības vārda zemesgrāmatā;

67.5. jāizvērtē iespēja noteikt normatīvajos aktos, kādos gadījumos valsts un pašvaldību institūcijām tiek sniegta bezmaksas informācija, dati vai ziņas, lai veicinātu visu nekustamo īpašumu pirmreizējo reģistrāciju uz valsts vai pašvaldības vārda zemesgrāmatā.

Secinājumi

68. Bilances postenis “Pamatlīdzekļi” ir uzrādīts neatbilstošā vērtībā un nesniedz pilnīgu informāciju par pamatlīdzekļu apjomu, atbilstoši normatīvo aktu⁴⁵ prasībām, jo:

68.1. Izglītības un zinātnes ministrija un Satiksmes ministrija nav nodrošinājušas apzināto datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā:

68.1.1. informācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atšķiras no Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošās informācijas par 157 zemes vienībām un 441 būvēm;

68.1.2. Valsts zemes dienestā ne pie zemēm, ne būvēm nebija reģistrēti 94 Zemesgrāmatā reģistrētie nekustamie īpašumi, kuru valdītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija;

68.1.3. informācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atšķiras no Satiksmes ministrijas rīcībā esošās informācijas par 598 zemes vienībām ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 9 215 957 un 1023 būvēm ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 3 245 595;

68.1.4. Satiksmes ministrijas konsolidētajā gada pārskatā nav iekļauts 671 Satiksmes ministrijai piekrītošs nekustamais īpašums.

68.2. Pašvaldības nav uzrādījušas grāmatvedības uzskaitē un gada pārskatā:

68.2.1. zemes platības 5076 ha platībā;

68.2.2. 143 zemesgabalus, kas nav novērtēti naudas izteiksmē;

68.2.3. mežaudzes Ls 10 439 vērtībā;

68.2.4. mežaudzes 150 ha platībā, kas nav novērtētas naudas izteiksmē;

68.2.5. 6000 priežu stādus, kas nav novērtēti naudas izteiksmē un nav uzskaitīti;

68.3. pašvaldību pamatlīdzekļu sastāvā nav uzrādītas zemes platības Ls 23 187 007 vērtībā, kuras nepamatoti ir uzrādītas zembilancē;

68.4. Liepājas pilsētas pašvaldība 180 860 ha mežaudžu ņēmusi uzskaitē, pamatojoties uz VZD datiem, kuri nebija salīdzināti ar VMD datiem.

68.5. Pašvaldību 2008.gada finanšu pārskatā neatbilstošos grāmatvedības kontos ir uzrādītas:

68.5.1. mežaudzes Ls 20 239 933 vērtībā;

68.5.2. zemes platības Ls 35 363 634 vērtībā.

69. Revīzijas laikā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā netika iegūti pietiekami pierādījumi bibliotēkas fondu uzrādītā apjoma Ls 3 665 792 novērtējumam naudas izteiksmē.

70. Tā kā ārējos normatīvajos aktos nav noteikts, kā ministrijām rīkoties gadījumos, kad valsts īpašumi tiek nodoti valdījumā kapitālsabiedrībām, valsts nekustamie īpašumi, kurus ministrijas nodod kapitālsabiedrībām valdījumā, netiek atspoguļoti ministriju finanšu pārskatos, kā rezultātā arī Saimnieciskā gada pārskatā netiek uzrādīti valstij piederošie nekustamie īpašumi par kopējo kadastrālo vērtību Ls 186 297 937 apmērā, tai skaitā:

70.1. Finanšu ministrijas Ls 166 191 408 apmērā;

70.2. Tieslietu ministrijas Ls 1 019 829 apmērā;

70.3. Zemkopības ministrijas Ls 19 086 700 apmērā.

Ieteikums

71. Lai grāmatvedības sniegtā informācija būtu pilnīga, kā to nosaka normatīvais akts⁴⁶, Finanšu ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu pienākumu ministrijām, centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām nodrošināt obligātu nekustamā īpašuma datu salīdzināšanu ar valsts reģistriem, un noteikt informācijas apmaiņas termiņus.

Kreditori

Konstatējumi

72. Saskaņā ar normatīvo aktu⁴⁷ Rīgas koncertzāles būvniecību un sagatavošanu darbības uzsākšanai un funkciju izpildei nodrošina valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi””.

73. 30.12.2008. līdzekļu Rīgas koncertzāles būvniecības projekta īstenošanai atlikums ir Ls 4 010 480. Papildu līdzekļi akustiskās koncertzāles būvniecībai nav paredzēti likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”.

74. Līdz 30.12.2008. akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas organizatoriskiem darbiem iztērēti Ls 2 989 520, tajā skaitā 2008.gadā iztērēti Ls 188 345:

74.1. AB dambja apsaimniekošanai Ls 10 204;

74.2. komandējumu izdevumiem Ls 9848 (piemēram, komandējums uz Franciju, Dāniju);

74.3. par zemes nomu Ls 6786;

74.4. samaksāts nekustamā īpašuma nodoklis Ls 14 377;

74.5. par izstāžu un semināru organizēšanu Ls 33 468;

74.6. par detālplānojumu un tamlīdzīgiem darbiem Ls 45 496;

74.7. par konsultācijām Rīgas koncertzāles projekta realizācijā, tas ir, pirmsprojekta stadijā, skiču projekta izstrādes stadijā, tehniskā projekta izstrādes stadijā, kā arī būvprojekta izstrādātāja iesniegto detalizēti darba rasējumu un iepirkumu procedūras dokumentu izvērtēšanai Ls 57 883;

74.8. un citiem izdevumiem Ls 10 283 apmērā.

75. Valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “AB.SZK” (reģistrācijas Nr.40103166302) 30.12.2008. noslēgusi līgumu Nr.1-6/119 par Rīgas koncertzāles būvprojektu izstrādi, saskaņošanu un nodošanu. Līguma summa ir Ls 7 987 299 (tai skaitā PVN).

76. Starpība starp 30.12.2008. noslēgtā līguma Nr.1-6/119 summu Ls 7 987 299 (tai skaitā PVN) un pieejamajiem naudas līdzekļiem 31.12.2008. Ls 4 010 480 Rīgas koncertzāles būvniecības projekta īstenošanai ir Ls 3 976 819.

77. Saskaņā ar 02.04.2009. vienošanos par 30.12.2008. noslēgtā līguma Nr.1-6/119 izbeigšanu starp valsts aģentūru “Jaunie “Trīs brāļi”” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “AB.SZK” (reģistrācijas Nr.40103166302) līgums spēku zaudē 03.04.2009.

78. Normatīvajā aktā⁴⁸ noteikts, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai un salīdzināmai.

79. Normatīvajā aktā⁴⁹ noteikts, lai konsekventi uzskaitītu darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus, budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē lieto grāmatvedības kontu plānu.

80. Saskaņā ar normatīvo aktu⁵⁰ pašvaldības ņem aizņēmumus, noslēdzot aizņēmuma līgumu ar Valsts kasi. Finanšu ministrs, ņemot vērā pašvaldību iesniegumus par konkrētu projektu īstenošanu, var apstiprināt citu aizdevēju, ja cita aizdevēja aizdevuma nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi.

81. Normatīvais akts⁵¹ noteica, ka pašvaldība iegūst tiesības ņemt aizņēmumu tikai pēc apstiprinoša finanšu ministra izveidotās padomes lēmuma saņemšanas.

82. Rīgas pilsētas pašvaldība Dienvidu tilta 1. un 2.kārtas projektēšanas un būvniecības finansēšanai un būvniecības papildu finansēšanai attiecīgi 22.06.2005., 28.06.2006. un 26.06.2007. noslēdza ar “Deutsche Bank AG” Londonas filiāli šādus līgumus:

82.1. mijmaiņas struktūras līgumu;

82.2. līgumu par maksājumiem starp Rīgas pilsētas pašvaldību un “Deutsche Bank AG” Londonas filiāli;

82.3. EUR daļas mijmaiņas līgumu;

82.4. Ls daļas mijmaiņas līgumu;

82.5. izpildītāja mijmaiņas līgumu starp akciju sabiedrību (turpmāk – A/S) “Dienvidu tilts” un “Deutsche Bank AG”.

83. Saskaņā ar iepriekš minētiem līgumiem Rīgas pilsētas pašvaldībai par Dienvidu tilta 1. un 2.kārtas projektēšanu, būvniecību un finanšu līdzekļu piesaistīšanu periodā no 15.07.2010. līdz 15.07.2027. būs jāmaksā Ls 567,7 milj. No šo līgumu būtības izriet, ka Rīgas domei par šo summu ir saistības pret “Deutsche Bank AG” Londonas filiāli.

84. Rīgas pilsētas pašvaldība zembilances kontā “Nākotnes saistības” uzrādīja šādas summas:

84.1. ar “Deutsche Bank AG” Londonas filiāli noslēgtā EUR daļas mijmaiņas līguma nākotnes saistības Ls 568 154 007;

84.2. ar “Deutsche Bank AG” Londonas filiāli noslēgtā LVL daļas mijmaiņas līguma nākotnes prasības Ls 567 746 858;

84.3. A/S “Dienvidu tilts” būvniecības nākotnes maksājumus un piesaistītā finansējuma nākotnes procentu maksājumus Ls 39 541 275.

85. Rīgas pilsētas pašvaldība bilances postenī “Ilgtermiņa parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” uz 31.12.2008. uzrādījusi Dienvidu tilta būvniecības izmaksas Ls 163 450 613 apmērā, kas faktiski ir saistību pret “Deutsche Bank AG” Londonas filiāli daļa un gada pārskatā bija jāuzrāda postenī “Ilgtermiņa aizņēmumi”.

86. Rīgas pilsētas pašvaldības finanšu pārskata pielikumā veidlapā Nr. 9-1 “Pārskats par aizņēmumiem” nav uzrādīta Rīgas pilsētas pašvaldības saistību summa, kas Rīgas pilsētas pašvaldībai būs jāatmaksā “Deutsche Bank AG” Londonas filiālei saskaņā ar 2005.gada 22.jūnija, 2006.gada 28.jūnija un 2007.gada 26.jūnija līgumiem par Dienvidu tilta būvniecību.

Secinājumi

87. Saimnieciskajā pārskatā saistības ir uzrādītas nepatiesi, jo:

87.1. Rīgas pilsētas pašvaldības noslēgtie līgumi ar “Deutsche Bank AG” Londonas filiāli un A/S “Dienvidu tilts” par Dienvidu tilta būvniecības finansēšanu veido sarežģītu finansēšanas modeli (sistēmu), kas, pēc pašvaldības domām, ļauj ilgtermiņa saistības gada pārskatā uzrādīt kā “Ilgtermiņa parādus piegādātājiem un darbuzņēmējiem”, nevis kā “Ilgtermiņa aizņēmumus” un ļauj neievērot normatīvo aktu⁵² prasības par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem.

87.2. Pēc darījuma ekonomiskās būtības Dienvidu tilta būvniecības finansējums Rīgas pilsētas pašvaldības 2008.gada finanšu pārskatā Ls 163 450 613 apmērā ir uzrādīts nepareizi – kā “Ilgtermiņa parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem”, nevis kā “Ilgtermiņa aizņēmumi”.

87.3. Rīgas pilsētas pašvaldība gada pārskatā nav ievērojusi normatīvo aktu⁵³ prasības, kā rezultātā pašvaldību konsolidētajā pārskatā bilances postenis “Kreditori” nesniedz patiesu un pilnīgu informāciju, jo Rīgas pilsētas pašvaldība gada pārskatā nav uzrādījusi ilgtermiņa aizņēmumu Ls 567 746 858 apmērā un nav uzrādījusi šo aizņēmumu gada pārskata pielikumā veidlapā Nr. 9-1 “Pārskats par aizņēmumiem”.

88. Valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi””, 30.12.2008. noslēdzot līgumu Nr.1-6/119 ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “AB.SZK” (reģistrācijas Nr.40103166302) par Rīgas koncertzāles būvprojektu izstrādi, saskaņošanu un nodošanu, uzņēmusies nepamatotas ilgtermiņa saistības par Ls 3 976 819 vairāk, nekā ir pieejami finanšu resursi.

Valsts budžeta finanšu bilance: Valsts galvojumu sniegšana un apkalpošana

Konstatējumi

89. Normatīvais akts⁵⁴ nosaka, ka galvojumus valsts vārdā sniedz tikai studiju un studējošo kreditēšanas, Valsts investīciju programmas projektu un komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai un saskaņā ar normatīvo aktu⁵⁵ galvojumus valsts budžetā arī plāno saskaņā ar Valsts investīciju programmu un komercdarbības atbalsta programmām, kā arī studiju un studējošo kreditēšanai.

90. Revīzijā konstatēts, ka galvojumu sniegšanas process neatbilst normatīvajos aktos⁵⁶ noteiktajam, jo Valsts investīciju programma kopš 2006.gada netiek sagatavota. Revīzijā konstatēts, ka nevienā no normatīvajiem aktiem nav noteikts, kas un kādā kārtībā var pretendēt uz valsts galvojuma iekļaušanu ikgadējā valsts budžeta likumā un kādā veidā tiek izvēlēti projekti, kam valsts galvojums tiek paredzēts ikgadējā valsts budžeta likumā.

91. Normatīvais akts⁵⁷ noteica, ka finanšu ministrs 2008.gadā valsts vārdā varēja sniegt galvojumus Ls 46 104 468 apmērā. Šie galvojumi ieplānoti gadskārtējā valsts budžeta likumā⁵⁸ un tika paredzēti studiju un studējošo kreditēšanai, kā arī citiem mērķiem (skatīt 1.tabulu).

1.tabula. 2008.gadā plānoto galvojumu saraksts

Nr. p.k.	Saņēmējs	Summa (Ls)	Mērķis
1.	Eiropas Investīciju banka	990 000	Kredītu izsniegšana projektu līdzfinansēšanai Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīs un Aizjūras zemēs un teritorijās
2.	Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”	7 100 000	Lietišķo sporta veidu centra “Kleisti” attīstības projekta īstenošana
3.	Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”	6 900 000	Tenisa centra “Lielupe” rekonstrukcijas projekta īstenošana
4.	Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”	7 300 000	Latvijas nacionālā valsts sporta centra “Mežaparks” rekonstrukcijas projekta īstenošana
5.	Studiju kreditēšana	13 122 468	Kredītu izsniegšana studiju maksas segšanai
6.	Studējošo kreditēšana	10 692 000	Kredītu izsniegšana studējošajiem

 Datu avots: Likuma “Par valsts budžetu 2008.gadam” 15.pielikums

 

92. Revīzijā konstatēts, ka valsts galvojums 2008.gadā piešķirts studiju un studējošo kreditēšanai, kā arī diviem biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” (turpmāk – LOK) projektiem – Tenisa centra “Lielupe” rekonstrukcijas projekta īstenošanai un Latvijas Nacionālā valsts sporta centra “Mežaparks” rekonstrukcijas projekta īstenošanai.

93. Saskaņā ar normatīvo aktu⁵⁹ tikai finanšu ministram ir tiesības valsts vārdā gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros sniegt galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem, ar noteikumu, ka no attiecīgās ministrijas ir saņemts un izskatīts galvojuma sniegšanai nepieciešamais pamatojums un saistības ar ierosinātajiem vai jau esošajiem galvojumiem un izdevumi, kas rodas sakarā ar šo galvojumu saistību izpildi, tiek attiecināti uz valsts parādu.

94. Normatīvajā aktā⁶⁰ noteikti gadījumi, kad finanšu ministrs nesniedz galvojumu, tai skaitā, ja ir paaugstināts aizdevuma atmaksas risks vai nav galvojuma nodrošinājuma.

95. Kārtību, kādā tiek noformēti dokumenti valsts galvojuma saņemšanai saskaņā ar kārtējā gada valsts budžeta likumā noteikto galvojuma summu par kredīta ņēmēja finanšu saistībām, un kārtību, kādā tiek uzraudzīta projekta īstenošana un galvoto saistību izpilde, nosaka normatīvais akts⁶¹.

96. Revīzijā konstatēts, ka galvojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus analizē un atzinumu finanšu ministram sniedz Valsts kase. Izanalizējot Valsts kases sniegtos atzinumus par 2008.gadā piešķirtajiem galvojumiem, konstatēts, ka visiem valsts galvojumu saņēmušajiem projektiem konstatēts paaugstināts aizdevuma atmaksas risks.

Valsts kase vēstulēs⁶² ir norādījusi uz faktiem, ka:

96.1. ņemot vērā LOK ieņēmumu apjomu, specifiku un struktūru, ievērojamo esošo aizdevumu maksājumu nastu, izvērtējot LOK līdzšinējo izdevumu struktūru kopumā un pamatojoties uz biznesa plānā ietverto saimnieciskās darbības plānoto ieņēmumu un izdevumu attiecību, bez valsts budžeta ilgtermiņa dotāciju saņemšanas LOK nevarētu rast pietiekamu līdzekļu apjomu valsts galvotā aizdevuma saistību savlaicīgai un pilnīgai dzēšanai;

96.2. valsts budžetā plānotā dotācija varētu būt nepietiekama projekta realizācijas izmaksu segšanai un valsts galvotā aizdevuma izmaksu segšanai visa valsts galvotā aizdevuma atmaksas perioda laikā, ņemot vērā līdz šim LOK realizēto Liepājas olimpiskā centra, Daugavpils olimpiskā centra un Zemgales olimpiskā centra projektu īstenošanas pieredzi, kad LOK pieļāva olimpisko centru būvniecības darbu uzsākšanu, neskatoties uz sadārdzinājumu pēc projekta iepirkumu procedūru veikšanas un šī sadārdzinājuma finansēšanas avotu trūkumu;

96.3. ir apšaubāma analizējamā projekta būvniecības finansēšanas tūlītēja nepieciešamība, kamēr nav veikti visi rekonstrukcijas uzsākšanas priekšdarbi;

96.4. pastāv bažas par sporta centra “Mežaparks” rekonstrukcijas projekta kopējo izmaksu prognozes, kas ir sastādīta 2008.gada oktobrī, ticamību;

96.5. negatīvu ietekmi uz līdzekļu pietiekamību var atstāt latu procentu likmju kāpums finanšu tirgū. Plānotā valsts galvotā aizdevuma likme ir 16,6% apmērā un, pieļaujot šādas aizdevumu likmes saglabāšanos, projekta īstenošanas fāzē un valsts galvotā aizdevuma atmaksāšanas laikā būs nepieciešams paredzēt papildus līdzekļus valsts budžetā, lai atmaksātu valsts galvotā aizdevuma procentu maksājumus, kas uz projekta biznesa plānu sastādīšanas brīdi tika paredzēti valsts budžeta ilgtermiņa saistībās pie kopējās aizdevumu procentu likmes 10%;

96.6. pēc provizoriskiem aprēķiniem jau līdz šim LOK izsniegto valsts galvoto aizdevumu maksājumi 2009.gadā pie šī brīža latu procentu likmju kāpuma varētu aptuveni par Ls 600 000 pārsniegt likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” paredzētos valsts budžeta līdzekļus galvoto aizdevumu atmaksai;

96.7. izsniedzot galvojumu, valsts budžets faktiski uzņemsies visu valsts galvoto aizdevumu atmaksas procentu likmju risku, kas pie šī brīža procentu likmju kāpuma analizētajā projektā ir neadekvāti augsts (valsts budžetam varētu nākties pie investīcijām Latvijas Nacionālā valsts sporta centra “Mežaparks” rekonstrukcijas projektā Ls 7 300 000 apmēra paredzēt valsts budžeta līdzekļus līdz Ls 16 659 208 valsts galvotā kredīta pamatsummas un procentu atmaksai, bet tenisa centra “Lielupe” rekonstrukcija projektam pie investīcijām Ls6 900 000 – Ls15 746 375);

96.8. LOK un aizdevējs (banka), saskaņojot aizdevuma līgumu, to ir papildinājuši ar nosacījumu, ka bankai ir iespēja vienpusēji ik pēc viena gada pārtraukt līgumattiecības. Šāda līguma nosacījuma iekļaušana rada pārfinansēšanas risku, un pastāv iespējamība, ka pēc bankas vienpusējas atkāpšanās no aizdevuma līguma LOK būs jādzēš aizdevums pilnā apmērā pirms termiņa vai jāatrod cits finansējuma avots. Tā kā jau šobrīd LOK finanšu situācija liedz iespēju brīvi piesaistīt finanšu resursus bez valsts atbalsta, tad pastāv liela varbūtība, ka šis aizdevums būs jādzēš Finanšu ministrijai kā galviniekam, piesaistot šāda apjoma resursus iekšējā vai ārējā finanšu tirgū. Šāda piespiedu resursu piesaiste var radīt būtiskus papildu izdevumus par aizdevuma lietošanu nākamajos gados, tādējādi radot papildu slogu valsts budžetam.

97. Lai nodrošinātu LOK saistību izpildi, katru gadu valsts budžetā tika plānotas ilgtermiņa saistības, kas paredzētas pamatsummas un procentu maksājumu segšanai. Likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” nav paredzēts ilgtermiņa saistību palielinājums jau esošo projektu finansēšanai, tādēļ Valsts kase ierosināja plānoto ilgtermiņa saistību novirzīšanu jau esošo projektu sadārdzinājuma finansēšanas nodrošināšanai un apšaubīja jaunu projektu realizācijas uzsākšanas lietderību pašreizējos ekonomiskajos apstākļos. Revīzijā konstatēts, ka, neskatoties uz Valsts kases norādītajiem paaugstinātas aizdevuma atmaksas riskiem, finanšu ministrs ir sniedzis valsts galvojumus šiem projektiem.

98. Revīzijā konstatēts, ka uz 31.12.2008. valsts kopumā izsniegusi galvojumus 48 projektiem (aizņēmumiem), tai skaitā:

98.1. 12 galvojumus par veselības aprūpes iestāžu aizņēmumiem (11 slimnīcām un Rīgas Stradiņa universitātei) par kopējo summu Ls 157,3 miljoni;

98.2. 8 galvojumus par LOK aizņēmumiem sporta būvju celtniecībai par kopējo summu Ls 45,27 miljoni;

98.3. 7 galvojumus par ostu pārvalžu aizņēmumiem ostu infrastruktūras attīstībai par kopējo summu Ls 14,36 miljoni;

98.4. 19 citu aizņēmumu galvojumus (VAS “Latvenergo”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, ūdensapgādes projekti u.c.) par kopējo summu Ls 127 miljoni;

98.5. galvojumus studiju un studējošo kreditēšanai par kopējo summu Ls 96,75 miljoni;

98.6. 2 galvojumus Ziemeļu investīciju bankai investīciju projektiem un vides investīciju projektiem par kopējo summu Ls 15,62 miljoni.

99. Revīzijā konstatēts, ka atsevišķi valsts galvojuma saņēmēji nespēj pildīt savas saistības pret aizdevējiem:

99.1. SIA “Ludzas rajona slimnīca” (turpmāk – Ludzas rajona slimnīca):

99.1.1. 2006.gadā tika sniegts valsts galvojums par aizdevumu Ls 3 999 939 apmērā Ludzas rajona slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Galvotā aizdevuma atlikums uz 31.12.2008. bija Ls 3 999 939;

99.1.2. Ludzas rajona slimnīca 04.09.2008. informēja Finanšu ministriju, ka tās rīcībā nav procentu nomaksai nepieciešamās summas un ka arī turpmākie procentu maksājumi un kredīta atmaksa ar pašreizējo finansējumu nav iespējama;

99.1.3. Finanšu ministrija kā galvotājs 2008.gadā veica maksājumus Ludzas rajona slimnīcas vietā par kopējo summu EUR 140 924,28 jeb Ls 99 042,15;

99.1.4. Finanšu ministrija ar Ludzas rajona slimnīcu 02.12.2008. noslēdza līgumu par saistību izpildi⁶³, ar ko Ludzas rajona slimnīca apņēmās atmaksāt Finanšu ministrijai maksājumus, ko Finanšu ministrija kā galvotājs veica Ludzas rajona slimnīcas vietā.

99.2. SIA “Kuldīgas rajona slimnīca” (turpmāk – Kuldīgas rajona slimnīca):

99.2.1. 2002.gadā tika sniegts valsts galvojums par aizdevumu Ls 1 800 000 apmērā Kuldīgas rajona slimnīcas pabeigšanai un aprīkošanai. Galvotā aizdevuma atlikums uz 31.12.2008. bija Ls 729 757;

99.2.2. 2008.gadā Kuldīgas rajona slimnīca aizdevējam neveica pamatsummas maksājumus, tādēļ Finanšu ministrija (Valsts kase) kā galvotājs veica maksājumus Kuldīgas rajona slimnīcas vietā par kopējo summu Ls 35 772;

99.2.3. Finanšu ministrija ir piedāvājusi Kuldīgas rajona slimnīcai izvērtēt reālās parāda saistību atmaksas iespējas un piedāvāt savu parāda atmaksas grafiku, lai varētu slēgt parāda nomaksas līgumu, kas ļautu piemērot parāda saistībām valsts aizdevumu procentu likmi, nevis nokavējuma procentu likmi (0,1% apmērā no parāda saistību summas dienā), tomēr vienošanās ar Kuldīgas rajona slimnīcu līdz 30.06.2009. nav panākta.

100. Valsts kases sagatavotajā ziņojumā par valsts vārdā sniegtajiem galvojumiem⁶⁴ kopumā par potenciāli problemātiskiem atzīti seši valsts galvotie kredīti Ls 56,61 miljonu apmērā.

Secinājumi

101. Valsts galvojumu piešķiršanas process nav caurskatāms un Valsts kontroles revidenti neguva pārliecību par valsts galvojumu piešķiršanas pamatojumu, jo:

101.1. nevienā no normatīvajiem aktiem nav noteikts, kādā kārtībā pretendenti var pieteikties uz valsts galvojuma iekļaušanu gadskārtējā valsts budžeta likumā;

101.2. nav noteikts, kur un kādā veidā tiek publicēta informācija par iespējām saņemt valsts galvojumu, tādēļ Valsts kontroles revidenti neguva pārliecību, ka galvojuma saņēmēju loks nav tīši sašaurināts;

101.3. nav izstrādāti vienoti kritēriji, pēc kādiem tiek vērtēti potenciālie valsts galvojuma saņēmēji un viņu realizējamie projekti pirms valsts galvojumu iekļaušanas gadskārtējā valsts budžeta likumā.

102. Lai gan LOK projektu aizdevumiem tika konstatēts paaugstināts aizdevumu atmaksas risks, 2008.gada nogalē finanšu ministrs ir lēmis par valsts galvojuma piešķiršanu diviem biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” projektiem – tenisa centra “Lielupe” rekonstrukcijas projekta īstenošanai un Latvijas Nacionālā valsts sporta centra “Mežaparks” rekonstrukcijas projektiem Ls 14 00 00 apmērā. Tādējādi valsts budžetam ir uzliktas papildu saistības, jo LOK valsts galvotos kredītus plāno atmaksāt no valsts budžeta dotācijas līdzekļiem.

Ieteikums

103. Lai nodrošinātu galvojumu piešķiršanas procesa caurskatāmību, Finanšu ministrijai pilnveidot normatīvos aktus un iekšējo kontroles sistēmu:

103.1. nosakot kārtību, kādā pretendenti var pieteikties uz valsts galvojuma saņemšanu, kā arī nosakot, kur un kādā veidā tiek publicēta informācija par iespējām saņemt valsts galvojumu;

103.2. izstrādājot vienotus kritērijus, pēc kādiem tiek vērtēti potenciālie valsts galvojuma saņēmēji un viņu realizējamie projekti;

103.3. nodrošinot, ka potenciālie galvojuma saņēmēji un viņu realizējamie projekti tiktu izvērtēti pirms galvojumu iekļaušanas gadskārtējā valsts budžeta likumā.

Akciju sabiedrības “Parex banka” pārņemšanas process

Termiņnoguldījumi Parex bankā

Konstatējumi

104. Saimnieciskā gada pārskatā ietvertā Valsts budžeta finanšu bilance (turpmāk – finanšu bilance) ir pārskats par valsts finansiālo darbību, kas parāda valsts finanšu aktīvus un saistības, to pārmaiņas pārskata periodā, kā arī valsts budžeta finanšu darbības rezultātu.

105. Saskaņā ar Saimnieciskā gada pārskata⁶⁵ datiem 2008.gada finanšu bilancē īstermiņa noguldījumi ir Ls 867 061 261 vērtībā, no kuriem 78% jeb Ls 673 915 659 noguldīti Parex bankā, tai skaitā īstermiņa depozīti latos Ls 150 000 000 vērtībā un īstermiņa depozīti EUR 745 464 822 jeb Ls 523 915 659 vērtībā.

106. Normatīvais akts⁶⁶ nosaka, ka par valsts budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbild, kā arī Valsts kases darbību uzrauga finanšu ministrs. Saskaņā ar normatīvo aktu⁶⁷ budžeta līdzekļu ieguldīšanu valsts budžeta finanšu līdzekļu vadības ietvaros veic Valsts kase, kuras darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts finanšu vadības jomā.

107. No normatīvā akta⁶⁸ izriet, ka valsts finanšu līdzekļi ir jāizmanto likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm. Saskaņā ar politikas plānošanas dokumentu⁶⁹ arī Valsts kases virsmērķis ir attīstīties par dinamisku un mūsdienīgu, sniegto pakalpojumu kvalitātes jomā uz klienta vajadzībām orientētu organizāciju, kas saskaņā ar labāko finanšu vadības praksi efektīvi un droši vada Valsts kases pārvaldībā nodotās finanses atbilstoši valsts un tās iedzīvotāju interesēm.

108. Politikas plānošanas dokuments⁷⁰ nosaka, ka Valsts parāda vadības mērķis ir nodrošināt nepieciešamos finanšu resursus ar iespējami zemākām izmaksām, ierobežojot finanšu riskus un ņemot vērā Latvijas valsts kapitāla tirgus un visas finanšu sistēmas attīstību.

109. Normatīvais akts⁷¹ nosaka, ka finanšu ministrs naudas vadības ietvaros var ieguldīt Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus fiksēta ienākuma vērtspapīru vai noguldījumu veidā, kā arī citos aktīvos saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves veidošanai, likvidēt šādus ieguldījumus, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi, kā arī izmantot naudas vadības ietvaros atvasinātos finanšu instrumentus.

110. 2008.gadā Parex bankā tika veikti deviņi valsts budžeta līdzekļu termiņnoguldījumi ar mērķi sniegt valsts atbalstu Parex bankai. Par katru šādu noguldījumu tika izdots finanšu ministra rīkojums, kas tika pamatots ar nepieciešamību nodrošināt Ministru kabineta 08.11.2008. protokollēmuma Nr.79 27.§ izpildi:

110.1. ar finanšu ministra rīkojumu⁷² Valsts kasei tika noteikts izvietot Parex bankā termiņnoguldījumu Ls 199 999 925 apmērā ar atmaksas termiņu 06.11.2009. Lai nodrošinātu resursus termiņnoguldījuma veikšanai, Valsts kasei tika noteikts veikt valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisiju Ls 199 999 925 apmērā (Ls 219 054 700 pēc nominālvērtības), kā arī pārtraukt Latvijas Bankā izvietotos termiņnoguldījumus 235 miljonu EUR apmērā.

110.2. ar finanšu ministra rīkojumu⁷³ Valsts kasei tika noteikts izvietot Parex bankā termiņnoguldījumu Ls 100 000 000 apmērā ar atmaksas termiņu 19.11.2008. Finanšu resursu avots termiņnoguldījuma veikšanai netika norādīts;

110.3. ar finanšu ministra rīkojumu⁷⁴ Valsts kasei tika noteikts izvietot Parex bankā termiņnoguldījumu EUR 9 000 000 apmērā ar atmaksas termiņu 24.11.2008. Finanšu resursu avots termiņnoguldījuma veikšanai netika norādīts;

110.4. ar finanšu ministra rīkojumu⁷⁵ Valsts kasei tika noteikts izvietot Parex bankā termiņnoguldījumu Ls 45 000 000 apmērā ar atmaksas termiņu 26.11.2008. Finanšu resursu avots termiņnoguldījuma veikšanai netika norādīts;

110.5. ar finanšu ministra rīkojumu⁷⁶ Valsts kasei tika noteikts izvietot Parex bankā termiņnoguldījumu Ls 50 000 000 apmērā ar atmaksas termiņu 08.01.2009. Finanšu resursu avots termiņnoguldījuma veikšanai netika norādīts;

110.6. ar finanšu ministra rīkojumu⁷⁷ Valsts kasei tika noteikts izvietot Parex bankā termiņnoguldījumu EUR 20 000 000 apmērā ar atmaksas termiņu 12.01.2009. Finanšu resursu avots termiņnoguldījuma veikšanai netika norādīts;

110.7. ar finanšu ministra rīkojumu⁷⁸ Valsts kasei tika noteikts izvietot Parex bankā termiņnoguldījumu EUR 30 000 000 apmērā ar atmaksas termiņu 15.01.2009. Finanšu resursu avots termiņnoguldījuma veikšanai netika norādīts;

110.8. ar finanšu ministra rīkojumu⁷⁹ Valsts kasei tika noteikts izvietot Parex bankā termiņnoguldījumu EUR 43 386 276 apmērā ar atmaksas termiņu 16.01.2009. Lai nodrošinātu resursus termiņnoguldījuma veikšanai, Valsts kasei tika noteikts veikt valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisiju EUR 43 386 276 apmērā (EUR 44 391 700 pēc nominālvērtības);

110.9. ar finanšu ministra rīkojumu⁸⁰ Valsts kasei tika noteikts izvietot Parex bankā termiņnoguldījumu EUR 287 074 548 apmērā ar atmaksas termiņu 23.01.2009. Lai nodrošinātu resursus termiņnoguldījuma veikšanai, Valsts kasei tika noteikts veikt valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisiju EUR 287 074 548 apmērā (EUR 300 000 000 pēc nominālvērtības).

111. Revīzijā konstatēts, ka uz 31.12.2008. Valsts kasei Parex bankā bija deviņi termiņnoguldījumi par kopējo summu Ls 673 915 659, tai skaitā divi termiņnoguldījumi latos par kopējo summu Ls 150 000 000 un septiņi termiņnoguldījumi eiro par kopējo summu EUR 745 464 822, kuras ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas oficiālā kursa ir Ls 523 915 659. Neviens no termiņnoguldījumiem netika atmaksāts noteiktajā termiņā un visu noguldījumu atmaksas termiņi tika pagarināti. Papildu informācija par Valsts kases veiktajiem termiņnoguldījumiem Parex bankā sniegta ziņojuma 1.pielikumā.

112. Finanšu ministra rīkojumos “Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai “Parex banka”” termiņnoguldījumu veikšana Parex bankā tika pamatota ar Ministru kabineta protokollēmuma⁸¹ izpildes nodrošināšanu. Revīzijā konstatēts, ka Ministru kabineta protokollēmums tieši neuzdod finanšu ministram pienākumu veikt termiņnoguldījumu Parex bankā, bet nosaka šādus finanšu ministra uzdevumus:

112.1. pieņemt zināšanai finanšu ministra, FKTK priekšsēdētājas un Latvijas Bankas prezidenta sniegto informāciju;

112.2. pilnvarot finanšu ministru parakstīt Ieguldījuma līgumu Latvijas Republikas vārdā un izsniegt galvojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Ieguldījuma līguma paredzētajā apjomā sindicēto kredītu pārfinansēšanai 2009.gadā;

112.3. Finanšu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju sagatavot un finanšu ministram steidzami iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu “Banku pārņemšanas likums”.

113. Savukārt Ministru kabineta protokollēmums⁸² noteica:

113.1. pieņemt zināšanai finanšu ministra, Valsts kases pārvaldnieka un Latvijas Bankas prezidenta sniegto informāciju par līdzšinējo sniegto finansējumu akciju sabiedrībai “Parex banka” un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informāciju par noguldījumu izmaiņām akciju sabiedrībā “Parex banka”;

113.2. nepieciešamības gadījumā finanšu ministram arī turpmāk nodrošināt valsts rīcību akciju sabiedrības “Parex banka” likviditātes nodrošināšanai.

114. Revīzijā konstatēts, ka trīs noguldījumu veikšanai Parex bankā resursi tika iegūti, veicot valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisiju un noslēdzot līgumu ar Parex banku par parādzīmju iegādi:

114.1. Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisija (ISIN kods LV0000540987):

114.1.1. ar finanšu ministra rīkojumu⁸³ Valsts kasei tika noteikts veikt valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisiju Ls 199 999 925 apmērā (Ls 219 054 700 pēc nominālvērtības), noslēdzot līgumu ar Parex banku par parādzīmju emisijas iegādi;

114.1.2. saskaņā ar vienošanos⁸⁴ Valsts kase pārdeva Parex bankai 2 190 547 valsts vērtspapīrus ar ienesīguma gada likmi 9,501%. Viena vērtspapīra cena bija Ls 91,301362, kopējā pārdošanas cena Ls 199 999 925. Vienošanās nosacījumi paredzēja, ka Valsts kase un Parex banka vienojas par savstarpēju naudas norēķinu mijieskaitu depozīta izvietošanas un vērtspapīru pārdošanas darījumiem;

114.1.3. saskaņā ar līgumu⁸⁵ Valsts kase atpirka no Parex bankas 1 420 547 Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus. Viena vērtspapīra cena bija Ls 93,996638, kopējā atpirkšanas summa Ls 133 526 642;

114.1.4. ar vērtspapīru darījumu valsts budžeta izdevumi ir Ls 3 828 766, jo viena vērtspapīra pārdošanas un atpirkšanas cenas starpība ir Ls 2,695276, un, atpērkot 1 420 547 vērtspapīrus, Valsts kase samaksāja par Ls 3 828 766 vairāk, nekā saņēma, vērtspapīrus izlaižot.

114.2. Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisija (ISIN kods LV0000532307):

114.2.1. ar finanšu ministra rīkojumu⁸⁶ Valsts kasei tika noteikts veikt valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisiju EUR 43 386 276 apmērā (EUR 44 391 700 pēc nominālvērtības) un pārdošanu Parex bankai;

114.2.2. saskaņā ar vienošanos⁸⁷ Valsts kase pārdeva Parex bankai 443 917 valsts vērtspapīrus ar ienesīguma gada likmi 4,543%. Viena vērtspapīra cena bija EUR 97,735108, kopējā pārdošanas cena EUR 43 386 276. Vienošanās nosacījumi paredzēja, ka Valsts kase un Parex banka veic savstarpēju naudas norēķinu mijieskaitu, izvietojot noguldījumu un pārdodot vērtspapīrus;

114.2.3. saskaņā ar līgumu⁸⁸ Valsts kase atpirka no Parex bankas 443 917 Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus. Viena vērtspapīra cena bija EUR 98,854583, kopējā atpirkšanas summa EUR 43 883 230;

114.2.4. ar vērtspapīru darījumu valsts budžeta izdevumi ir EUR 496 954 jeb Ls 349 261, jo viena vērtspapīra pārdošanas un atpirkšanas cenas starpība ir EUR 1,119475, un, atpērkot 443 917 vērtspapīrus, Valsts kase samaksāja par EUR 496 954 vairāk, nekā saņēma, vērtspapīrus izlaižot.

114.3. Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisija (ISIN kods LV0000541035):

114.3.1. ar finanšu ministra rīkojumu⁸⁹ Valsts kasei tika noteikts veikt valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisiju EUR 287 074 548 apmērā (EUR 300 00 000 pēc nominālvērtības) un pārdošanu Parex bankai;

114.3.2. saskaņā ar vienošanos⁹⁰ Valsts kase pārdeva Parex bankai 3 000 000 valsts vērtspapīrus ar ienesīguma gada likmi 4,502%. Viena vērtspapīra cena bija EUR 95,691516, kopējā pārdošanas cena EUR 287 074 548. Vienošanās nosacījumi paredzēja, ka Valsts kase un Parex banka veic savstarpēju naudas norēķinu mijieskaitu, izvietojot noguldījumu un pārdodot vērtspapīrus;

114.3.3. saskaņā ar līgumu⁹¹ Valsts kase atpirka no Parex bankas 3 000 000 Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus. Viena vērtspapīra cena bija EUR 96,663623, kopējā atpirkšanas summa EUR 289 990 869;

114.3.4. ar vērtspapīru darījumu Valsta kases izdevumi ir EUR 2 916 321 jeb Ls 2 049 602, jo viena vērtspapīra pārdošanas un atpirkšanas cenas starpība ir EUR 0,972107 un, atpērkot 3 000 000 vērtspapīrus, Valsts kase samaksāja par EUR 2 916 321 vairāk, nekā saņēma, vērtspapīrus izlaižot.

115. Revīzijā konstatēts: lai iegūtu līdzekļus, ko noguldīt Parex bankā, papildus valsts parādzīmju izlaišanai saskaņā ar finanšu ministra rīkojumu⁹² pirms termiņa tika pārtraukti 13 termiņnoguldījumi Latvijas Bankā EUR 235 000 000 jeb Ls 165 158 940 apmērā. Negūtie ieņēmumi no šo darījumu pārtraukšanas (starpība starp iegūtajiem procentu ieņēmumiem un procentu ieņēmumiem, kurus Valsts kase būtu saņēmusi, nepārtraucot termiņnoguldījumus pirms termiņa) ir EUR 226 379 jeb Ls 159 100.

116. Iepriekšminētie termiņnoguldījumi Latvijas Bankā tika aizstāti ar termiņnoguldījumu Parex bankā. Šis termiņnoguldījums bija ar gada procentu likmi 20,27% un valsts no šī darījuma ieguva uzkrātos procentus Ls 1 013 499 apmērā. Revīzijā konstatēts, ka šie procentu ieņēmumi netika ieskaitīti valsts budžetā, bet tika noguldīti Parex bankā kā daļa no jauna depozīta.

117. Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisiju (ISIN kodi: LV0000540987; LV0000532307 un LV0000541035) rezultātā iegūtie līdzekļi Ls 432 249 114 apmērā, kā arī citi budžeta līdzekļi Ls 254 000 000 apmērā Parex bankā tika noguldīti uz procentiem. Revīzijā konstatēts, ka 2008.gadā līdz 31.12.2008. saņemtie procenti (procentu ieņēmumi, kas ir ieskaitīti valsts budžetā) par termiņnoguldījumiem ir Ls 1 926 975, bet Ls 2 724 711 kā uzkrātie procenti ir noguldīti Parex bankā.

118. 2009.gadā (no 01.01.2009. līdz 30.06.2009.) saņemtie procentu ieņēmumi no termiņnoguldījumiem Parex bankā ir Ls 13 457 102.

119. Saskaņā ar Saimnieciskā gada pārskatā⁹³ sniegto informāciju, ņemot vērā pieaugošo valsts budžeta finansēšanas nepieciešamību, Valsts kase 2008.gadā būtiski palielinājusi sākotnējās izvietošanas apjomus iekšējās valsts vērtspapīru izsolēs: 2007.gadā ar iekšējiem valsts vērtspapīriem piesaistīto resursu apjoms bija Ls 97,5 miljoni, bet 2008.gadā – Ls 986,4 miljoni, no kā gandrīz puse – vērtspapīri Ls 471,6 miljoni apjomā emitēti valsts pārņemtās Parex bankas likviditātes nodrošināšanai.

120. Saskaņā ar pārskatu⁹⁴ galvenokārt nestabilās situācijas vietējā naudas tirgū, kā arī latu likviditātes trūkuma dēļ valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolēs aktivitāte bija salīdzinoši zema un likmes sasniedza ļoti augstus līmeņus, īpaši gada beigās. Lai gan tirgus apstākļi bija nelabvēlīgi, pildot finanšu ministra rīkojumus, Valsts kase veica parādzīmju emisijas speciāli Parex bankai. Valsts izmaksas no resursu piesaistes bija salīdzinoši augstas un Valsts kontroles revidenti neguva pārliecību, ka Valsts kase, emitējot valsts parādzīmes un pārdodot tās Parex bankai, ieguva nepieciešamos finanšu resursus ar iespējami zemākām izmaksām un ierobežojot finanšu riskus.

121. Saskaņā ar pārskatā⁹⁵ sniegto informāciju kopumā no vērtspapīru emisijām 2008.gadā iekšējā finanšu tirgū piesaistīto resursu apjoms palielinājies par Ls 904,5 miljoniem. Papildu likviditātes nodrošināšanai tika izmantotas arī kredītlīnijas un aizņēmumi no kredītiestādēm iekšējā tirgū. 2008.gada laikā Latvijas iekšējā tirgū palielinājās pieprasījums pēc naudas resursiem, bet samazinājās uzticība starpbanku tirgū, kā rezultātā pieauga aizdevumu procentu likmes. Visu termiņu RIGIBOR likmes piedzīvoja strauju kāpumu 2008.gada pēdējā ceturksnī – līdz pat 11,86% (overnight likme) un 15,24% (gada likme).

122. Saimnieciskā pārskata⁹⁶ dati liecina, ka īstermiņa iekšējais parāds palielinājās no 6% 2007.gada beigās līdz 38% 2008.gada beigās. Iekšējā parāda īpatsvars kopējā parāda struktūrā būtiski pieauga galvenokārt ierobežoto iespēju resursu piesaistīšanai ārējā finanšu tirgū dēļ.

123. Revīzijā konstatēts, ka sešos no deviņiem finanšu ministra rīkojumiem par termiņnoguldījumu veikšanu Parex bankā netika norādīts resursu avots. Valsts kase termiņnoguldījumus Parex bankā veica no Valsts kases vienotā norēķinu konta Latvijas Bankā.

124. Saskaņā ar pārskatā⁹⁷ sniegto informāciju valsts atbalsts Parex bankai tika sniegts apstākļos, kad bija būtiski samazinājusies kredītresursu pieejamība pasaules finanšu tirgos un ievērojami kritās ieņēmumi valsts budžetā. Finanšu līdzekļi, kas tika sniegti Parex bankas likviditātes nodrošināšanai, būtiski samazināja Valsts kases likviditātes rezerves pozīciju. Ņemot vērā Parex bankas problēmas, kā arī citus apstākļus (nodokļu ieņēmumu neizpilde u.c.), 2008.gada otrajā pusgadā tika lemts par būtiskiem samazinājumiem valsts budžeta izdevumu sadaļā, kā arī, lai nodrošinātu finanšu resursu pieejamību potenciāli lielākā apjomā, tika uzsāktas sarunas ar Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu, kā arī citu valstu valdībām par aizdevumu piešķiršanu.

125. Saskaņā ar Saimnieciskā gada pārskatā⁹⁸ sniegto informāciju uz 31.12.2008. valsts ilgtermiņa saistības ir palielinājušās par nepilniem 534 miljoniem latu. Lielāko palielinājumu veido 29.12.2008. no Starptautiskā Valūtas fonda saņemtais aizņēmums 535 344 000 XDR (Starptautiskā Valūta fonda norēķinu vienības) jeb Ls 409 002 816 vērtībā (pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa uz 31.12.2008. 1 XDR = 0,764 LVL) vērtībā.

126. Lai saņemtu Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu, Latvijas valdība ir apņēmusies izpildīt nosacījumus, kas formulēti nodomu vēstulē fondam⁹⁹. Aizdevumam ir mainīga procentu likme. Saskaņā ar maksājumu grafika projektu¹⁰⁰ aizdevuma atmaksas galīgais termiņš ir 01.02.2014. un Latvijas Republikas % maksājumi par aizdevumu pēc provizoriskajiem aprēķiniem būs XDR 40 999 346 jeb Ls 31 856 492 (pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa uz 30.06.2009. 1 XDR = 0,777 LVL). Procentu samaksa tiks veikta no valsts budžeta līdzekļiem.

127. Normatīvais akts¹⁰¹ nosaka, ka finanšu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus gadskārtējā valsts budžeta likumā atļautajos apmēros. Normatīvais akts¹⁰² noteica maksimālo valsts parādu gada beigās pēc nomināla Ls 1 685 000 000 apmērā. No 26.11.2008. tika papildināta tiesību norma¹⁰³, kas noteica, ka finanšu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, ir tiesīgs lemt par vērtspapīru izlaišanu vai izdot pieprasījumu naudas līdzekļu saņemšanai atbilstoši aizņēmuma līgumiem normatīvajā aktā¹⁰⁴ noteikto mērķu realizācijai (lai samazinātu vispārējos ekonomiskos riskus, izvairītos no sociālekonomiskas krīzes vai mazinātu tās ietekmi un nodrošinātu finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijas gadījumā), nepiemērojot atsevišķus normatīvajā aktā¹⁰⁵ noteiktus nosacījumus. Saskaņā ar normatīvo aktu¹⁰⁶ šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja:

127.1. paredzamo izlaižamo vērtspapīru nominālvērtība un atbilstoši aizņēmumu līgumiem pieprasāmo naudas līdzekļu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz 20% no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā;

127.2. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienas darba dienas laikā no attiecīgās finanšu ministra sniegtās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret vērtspapīru izlaišanu vai pieprasījuma izdošanu naudas līdzekļu saņemšanai.

128. Saskaņā ar Saimnieciskā pārskata¹⁰⁷ datiem kopumā 2008.gadā valsts konsolidētais parāds (uzskaites vērtībā), salīdzinot ar 2007.gadu, ir palielinājies par aptuveni 1,6 miljardiem latu un 31.12.2008. veidoja Ls 2,7 miljardi jeb 16,9% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP). 31.12.2008. valsts parāds pēc nomināla sasniedza Ls 2,645 miljardus (16,3% no IKP) un tas par 960 miljoniem latu pārsniedza likumā¹⁰⁸ noteikto limitu (1,685 miljardi Ls) pēc nomināla.

129. Ministru kabinets ar tiesību aktu¹⁰⁹ atļāva finanšu ministram pēc saskaņošanas ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju pārsniegt likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” noteiktos valsts vārdā ņemto aizņēmumu apmērus un neatmaksātā valsts parāda robežas.

130. Revīzijā konstatēts, ka nevienā no normatīvajiem aktiem vai citiem dokumentiem nav precizēts, kādi pasākumi uzskatāmi par vispārējo ekonomisko risku mazinošiem vai sociālekonomiskas krīzes ietekmes mazinošiem. Nav noteikts arī, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēts, vai vērtspapīru izlaišana vai aizņēmums konkrētajā situācijā samazinās vispārējos ekonomiskos riskus, sekmēs izvairīšanos no sociālekonomiskas krīzes vai mazinās tās ietekmi un nodrošinās finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijas gadījumā.

131. Termiņnoguldījuma definīcija normatīvajā aktā¹¹⁰ netiek sniegta. Saskaņā ar normatīvo aktu¹¹¹ noguldījums tiek definēts kā naudas līdzekļu glabāšana bankas kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem. Saskaņā ar normatīvo aktu¹¹², viens no noguldījumu veidiem ir termiņnoguldījums, kas var būt uz noteiktu laiku vai arī uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.

132. Kārtību, kādā tiek nodrošināta finanšu resursu izvietošana termiņnoguldījumā bankās un pieprasījuma noguldījumos, izvietoto finanšu resursu kontroli un uzskaiti, kā arī struktūrvienību pienākumus un atbildību darījuma īstenošanā nosaka Valsts kases Kvalitātes vadības sistēmu reglamentējošais dokuments¹¹³.

133. Ierobežotas pieejamības informācija:

133.1. Ierobežotas pieejamības informācija;

133.2. Ierobežotas pieejamības informācija;

133.3. Ierobežotas pieejamības informācija;

134. Revīzijā konstatēts, ka termiņnoguldījumi Parex bankā tika veikti, izpildot finanšu ministra rīkojumu, un termiņnoguldījumu veikšana Parex bankā tiek definēta kā valsts atbalsts bankai, nevis peļņas darījumi ar brīvajiem finanšu resursiem, tāpēc …(ierobežotas pieejamības informācija).

135. Valsts kases veiktie termiņnoguldījumi Parex bankā pēc būtības nav klasificējami kā Valsts kases standarta “ikdienas” termiņnoguldījumu darījumi, jo:

135.1. šo darījumu mērķis nav peļņas gūšana no brīvajiem budžeta līdzekļiem, bet likviditātes atbalsts konkrētai bankai;

135.2. noguldījuma darījumi Parex bankā tika veikti, norādot konkrētu mērķi, piemēram, sindicēto kredītu atmaksai vai Parex bankas likviditātes nodrošināšanai;

135.3. veicot noguldījuma darījumus Parex bankā, netika vērtēts noguldījuma darījumu izdevīgums;

135.4. noguldījuma darījumi Parex bankā tika veikti, neskatoties uz noguldījumu neatgūšanas risku un Parex bankas likviditātes problēmām.

136. (Informācija dienesta vajadzībām).

137. (Ierobežotas pieejamības informācija). Revīzijā konstatēts, ka līgums par noguldījuma izvietošanu un saistību izpildi¹¹⁴ starp Finanšu ministriju un Parex banku noslēgts 14.11.2008., lai gan Valsts kase termiņnoguldījumus Parex bankā izvietojusi jau 10.11.2008. un 12.11.2008., noslēdzot atsevišķas vienošanās par šiem darījumiem.

138. Saskaņā ar līguma¹¹⁵ noteikumiem, par noguldījumu Parex banka maksā procentus atbilstoši noteiktajai gada procentu likmei, kas tiek noteikta vienāda ar šādu komponentu summu:

138.1. noguldījuma slēgšanas dienā noteiktā attiecīgās valūtas naudas tirgus indeksa RIGIBOR, EURIBOR, LIBOR vai cita atbilstošajā valūtā noteiktā naudas tirgus indeksa likme (%);

138.2. zemākais no starptautisko reitingu aģentūru Moody’s Investors Service, Fitch, Capital Intelligence noteiktajiem Parex bankas reitingiem, kurš atbilst Bloomberg Informācijas sistēmā kotētajai attiecīgā līmeņa banku vidējai kredītriska apdrošināšanas (Credit Default Swap) līgumu cenai 5 (pieciem) gadiem (%);

138.3. atlīdzība 0,5% apmērā atbilstoši Eiropas Centrālās bankas 20.10.2008. rekomendācijām “Par valdības garantijām banku parāda saistībām”;

138.4. papildu atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem 0,25%.

139. Revīzijā konstatētas atsevišķas nebūtiskas neprecizitātes un nekonsekvence procentu likmju piemērošanā noguldījumiem Parex bankā. Piemēram:

139.1. atsevišķos gadījumos konstatēts, ka EURIBOR likmes nav noteiktas atbilstoši tirgus praksei un EURIBOR likmju noteikšanas principiem¹¹⁶, kas nosaka, ka atbilstošā termiņa EURIBOR likmes tiek noteiktas divas darba dienas pirms noguldījuma sākuma datuma;

139.2. atsevišķos gadījumos, nosakot termiņnoguldījumu likmes, nav ievērots princips, ka, nosakot likmes, ņem vērā tikai TARGET sistēmā paredzētās brīvdienas,¹¹⁷ bet faktiski ir piemērotas arī Latvijas Republikas oficiāli noteiktās brīvdienas.

139.3. atsevišķos gadījumos konstatētas tehniskas neprecizitātes līgumos attiecībā uz likmju noteikšanas datumiem un veidu (1 nedēļas, mēneša vai gada likme utt.).

140. Līguma grozījumi¹¹⁸ paredz, ka par noguldījumu Parex banka maksā procentus atbilstoši noteiktajai gada procentu likmei, kura tiek noteikta vienāda ar šādu komponentu summu:

140.1. Valsts kases resursu piesaistīšanas izmaksas atbilstošajā valūtā;

140.2. papildu uzcenojumu, izmantojot Eiropas Centrālās bankas 20.10.2008. rekomendācijas “Par valdības garantijām banku parāda saistībām”.

141. Saskaņā ar Ministru kabineta protokollēmumiem un finanšu ministra rīkojumiem darījumi Parex bankā tika veikti ar mērķi sniegt valsts atbalstu bankai, nevis nopelnīt procentus no brīvajiem budžeta līdzekļiem, tāpēc noguldījumu izdevīgums bankā netika vērtēts. Šī iemesla dēļ revīzijā nebija iespējams pārliecināties par termiņnoguldījumiem Parex bankā piemērojamās procentu likmes pamatotību un atbilstību tirgus apstākļiem, kā arī nav iespējams aprēķināt, vai, noguldot valsts budžeta līdzekļus citās bankās, procentu ieņēmumi nebūtu lielāki.

142. Saskaņā ar līgumu¹¹⁹ Parex banka kā nodrošinājumu izvietotajiem noguldījumiem sniedz finanšu ķīlu uz publiski tirgotiem vērtspapīriem, hipotēku vai komercķīlu, noslēdzot komercķīlas līgumu, un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz nepieciešamos dokumentus ķīlas reģistrācijai. No kredīta līgumiem izrietošās prasījuma tiesības (standarta un uzraugāmos kredītus saskaņā ar FKTK Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumiem) Parex banka ieķīlā par labu Valsts kasei pēc komercķīlas līgumam pievienotā saraksta ar nosacījumu, ka komercķīlā iekļauto kredītu attiecība pret Valsts kases galvenā prasījuma apmēru saskaņā ar noslēgto vienošanos sastādītu ne mazāk par 1,2. Gadījumā, ja šo kredītu kvalitāte vairs neatbilst standarta un uzraugāmo kategorijai, Parex bankas pienākums ir komercķīlas līgumā noteiktajā termiņā nodrošināt citu atbilstošu ķīlu.

143. Līguma grozījumi¹²⁰ nosaka, ka Parex bankai nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc Valsts kases pieprasījuma jānodrošina Valsts kasei rakstisks pārskats par izmaiņām ieķīlātajās prasījuma tiesībās (kredīta līgumos) – kredītu kvalitātes klasifikācijas izmaiņas, izmaiņas neatmaksātajās kredītu summās un cita informācija, ko pieprasa Valsts kase.

144. Revīzijā konstatēts, ka normatīvie akti neparedz obligātu nodrošinājumu Valsts kases veiktajiem termiņnoguldījumiem (neparedz Valsts kases pienākumu slēgt komercķīlas līgumus ar banku), tomēr, ņemot vērā noguldījumu neatgūšanas paaugstināto risku, Valsts kase pēc savas iniciatīvas ir noslēgusi komercķīlas līgumus ar Parex banku.

145. Līdz 31.12.2008. kopumā noslēgti 6 komercķīlas līgumi, ar kuriem Parex banka par labu valstij ir ieķīlājusi prasījuma tiesības: komercķīlas priekšmets ir 9739 kredītlīgumi, kuru neatmaksātā pamatsumma uz komercķīlas līgumu noslēgšanas brīdi bija Ls 875 568 757.

146. Revīzijā konstatēts, ka 17.03.2009. noslēgts vēl viens komercķīlas līgums, ar kuru Parex banka par labu valstij ir ieķīlājusi prasījuma tiesības – 885 kredītlīgumus, kuru neatmaksātā pamatsumma uz 13.03.2009. ir Ls 211 083 584.

147. Tā kā ieķīlāto saistību pamatsummas atlikums regulāri mainās, tiek izdarīti arī grozījumi komercķīlas līgumos, mainot komercķīlas priekšmeta vērtību. Revīzijā konstatēts, ka Valsts kases atbildīgais darbinieks, balstoties uz Parex bankas iesniegto informāciju par komercķīlas priekšmeta stāvokli (ieķīlāto saistību pamatsummas atlikumu), vērtē ķīlas vērtības attiecību pret noguldījuma apmēru. Tiek vērtēts, vai noguldījuma pamatsummas attiecība pret ķīlas vērtību nav mazāka, kā noteikts līgumā¹²¹ – vai komercķīlā iekļauto kredītu attiecība pret Valsts kases galvenā prasījuma apmēru saskaņā ar noslēgto vienošanos sastāda ne mazāk kā 1,2.

148. Revīzijā konstatēts, ka Finanšu ministrija nav veikusi pārbaudes ar mērķi pārliecināties par to, ka:

148.1. komercķīlas priekšmets atrodas komercķīlas devēja īpašumā un valdījumā, ka komercķīlas priekšmets nav uzdāvināts, pārdots un nekādā citā veidā atsavināts;

148.2. komercķīlas priekšmets nav apķīlāts, aizdots, patapināts vai nodots glabāšanā;

148.3. nepastāv strīdi par komercķīlas priekšmeta piederību;

148.4. nepastāv ierobežojumi vai aizliegumi komercķīlas priekšmeta ieķīlāšanai, lietošanai, atsavināšanai vai piedziņas vēršanai uz to;

148.5. komercķīlas priekšmets ir brīvs no trešo personu prasījumiem un tam nav uzlikts arests;

148.6. komercķīlas līgumos norādītā komercķīlas priekšmeta vērtība atbilst tā reālajai vērtībai;

148.7. ka ieķīlāti ir tikai standarta un uzraugāmie kredīti atbilstoši līgumā¹²² noteiktajam.

149. FKTK noteikumi¹²³ nosaka, ka, pamatojoties uz kredītu novērtējumu, kredīti klasificējami kā standarta, uzraugāmie, zemstandarta, šaubīgie un zaudētie kredīti.

150. Saskaņā ar FKTK noteikumiem¹²⁴ standarta kredīti ir kredīti, kas neapšaubāmi tiks samaksāti. Standarta kredītus klasificē kā:

150.1. kredītus aizņēmējiem, kuriem nav gaidāmas problēmas ar parāda samaksu, jo pašreizējā un prognozējamā naudas plūsma ir pietiekama, lai samaksātu parādu, un kuri parāda samaksu veic saskaņā ar līgumā noteiktajiem termiņiem vai kavē parāda samaksu līdz 5 dienām;

150.2. no nodrošinājuma atkarīgos kredītus, ja to nodrošinājuma vērtība (t.sk. piespiedu pārdošanas gadījumā) ir vienāda vai lielāka par parāda summu, ja šo nodrošinājumu var savlaicīgi pārdot, jo pastāv likvīds tirgus, un iestādei nav juridisku šķēršļu šā nodrošinājuma atsavināšanai.

151. Saskaņā ar FKTK noteikumiem¹²⁵ uzraugāmie kredīti ir kredīti, kuriem nepieciešama pastiprināta iestādes vadības kontrole, jo tiem piemīt potenciāla nedrošība, kas, ja situācija netiek mainīta, nākotnē var ietekmēt parāda samaksu un iestādei radīt zaudējumus. Kredītus klasificē kā uzraugāmos, ja:

151.1. ekonomiskie vai tirgus apstākļi var nelabvēlīgi ietekmēt aizņēmēju;

151.2. vērojamas aizņēmēja darbības pasliktināšanās tendences vai aizņēmēja bilancē ir nelīdzsvarotas pozīcijas, bet ne tik nozīmīgas, lai apdraudētu parāda samaksu;

151.3. aizņēmējs kavē parāda samaksu līdz 30 dienām;

151.4. aizņēmējs kavē parāda samaksu 31–90 dienas, bet sekundārais kredīta samaksas avots ir drošs;

151.5. no nodrošinājuma atkarīgo kredītu nodrošinājuma stāvoklis un tā kontroles iespējas izraisa šaubas;

151.6. nav iespējams nodrošināt atbilstošu kredīta uzraudzību līguma kvalitātes dēļ;

151.7. konstatētas novirzes no iestādes kredītriska pārvaldīšanas politikas un procedūrām.

152. Revīzijā konstatēti gadījumi, kad Parex banka par labu valstij ieķīlājusi kredītus, kas neatbilst līgumā¹²⁶ noteiktajām prasībām (standarta un uzraugāmos kredītus saskaņā ar normatīvajā aktā¹²⁷ sniegto definīciju skaidrojumu) un ir ieķīlājusi arī zemstandarta un šaubīgos kredītus.

153. Saskaņā ar FKTK noteikumiem¹²⁸ zemstandarta kredīti ir kredīti, kuriem ir skaidri izteikta nedrošības pakāpe, kas liek apšaubīt pilnu parāda samaksu, un kuri kredītiestādei radīs zaudējumus, ja šī nedrošība netiks novērsta. Kā zemstandarta kredītus klasificē kredītus, ja:

153.1. aizņēmēja naudas plūsma nav pietiekama, lai regulāri veiktu parāda maksājumus;

153.2. iestāde nesaņem apmierinošu kārtējo informāciju par aizņēmēja finansiālo stāvokli vai atbilstošu dokumentāciju par kredīta nodrošinājumu un parāda samaksas avotiem;

153.3. aizņēmējs kavē parāda samaksu 31–90 dienas;

153.4. aizņēmēja finansiālais stāvoklis kļūst nedrošs, parāda samaksas kavējums pārsniedz 90 dienas, bet sekundārais kredīta samaksas avots ir drošs.

154. Savukārt šaubīgie kredīti saskaņā ar FKTK noteikumiem¹²⁹ ir kredīti, kuru dēļ iestādei ir liela zaudējumu iespēja, novērtēšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt zaudējumu apjomu, bet ir pamatotas cerības daļēji atgūt kredītu. Kā šaubīgos kredītus klasificē to aizņēmēju kredītus:

154.1. kuriem ir likviditātes problēmas un faktiskās maksātnespējas pazīmes;

154.2. kas ir likvidējami un to aktīvu vērtība ir nepietiekama, lai pilnā apjomā apmierinātu iestādes prasības;

154.3. kas parāda samaksu kavējuši 91–180 dienas un kuriem izsniegto kredītu sekundārais kredīta samaksas avots ir apšaubāms.

155. Revīzijā konstatēts, ka ar 19.11.2008. komercķīlas līgumu¹³⁰ Parex banka ir ieķīlājusi tādu fizisku personu kredītus, kas saskaņā ar FKTK pārbaudes materiālos¹³¹ konstatēto atbilst zemstandarta vai šaubīgo kredītu definīcijai:

155.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

155.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

155.3. (Informācija dienesta vajadzībām);

155.4. (Informācija dienesta vajadzībām).

156. (Informācija dienesta vajadzībām).

157. (Informācija dienesta vajadzībām).

158. Revīzijā konstatēts, ka Parex banka par labu valstij ir ieķīlājusi arī valsts kapitālsabiedrību un pašvaldību un to uzņēmumu kredītus, kā arī valsts galvotos kredītus. Piemēram, Parex banka par labu valstij ir ieķīlājusi šādus pašvaldību kredītus:

158.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

158.2. (Informācija dienesta vajadzībām).

159. Parex banka par labu valstij ir ieķīlājusi šādus pašvaldību uzņēmumu kredītus:

159.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

159.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

159.3. (Informācija dienesta vajadzībām);

159.4. (Informācija dienesta vajadzībām).

160. Parex banka par labu valstij ir ieķīlājusi šādus valsts uzņēmumu kredītus:

160.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

160.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

160.3. (Informācija dienesta vajadzībām);

160.4. (Informācija dienesta vajadzībām).

161. Līgumā par noguldījuma izvietošanu un saistību izpildi¹³² noteikts, ka Valsts kasei ir tiesības vienpusēji lauzt noslēgtās vienošanās par noguldījumu izvietošanu un saistību izpildi. Līguma grozījumi¹³³ nosaka Valsts kasei tiesības nekavējoties pieprasīt Parex bankai atmaksāt visus termiņnoguldījumus un to blakusprasījumus (visus procentu maksājumus un līgumsodus) saskaņā ar noslēgtajām vienošanām un līgumiem. Parex banka apņemas pēc Valsts kases pieprasījuma saņemšanas ieskaitīt Valsts kases kontā visus termiņnoguldījumus un to blakusprasības (visus procentu maksājumus un līgumsodus), saskaņā ar noslēgtajām vienošanām un līgumiem ar Valsts kasi. Šis līguma nosacījums nav praktiski izpildāms, jo, vienpusēji laužot noslēgtās vienošanās, nebūtu iespējams turpināt nodrošināt pietiekamu likviditātes līmeni Parex bankai un izpildīt Ministru kabineta doto uzdevumu.

162. Līguma grozījumi¹³⁴ nosaka, ka gadījumā, ja Parex banka nav noteiktajā termiņā ieskaitījusi Valsts kases kontā termiņnoguldījumus un to blakusprasījumus, Parex banka cedē (nodod) Valsts kasei prasījuma tiesības, kas ir ieķīlātas par labu Valsts kasei saskaņā ar starp Valsts kasi un Parex banku noslēgtajiem komercķīlas līgumiem un to grozījumiem, kā arī nodod visus Valsts kases pieprasītos dokumentus, kas nepieciešami cedēto prasījuma tiesību realizācijai un kuru nodošana Valsts kasei nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem. Parex banka apliecina, ka nodrošinājuma tiesības, kas izriet no starp Valsts kasi un Parex banku noslēgtajām vienošanās un līgumiem, ietver tiesības izmantot Valsts kasei arī piedziņu pret šajās vienošanās un līgumos paredzēto nodrošinājumu, tajā skaitā pārņemot nodrošinātā kreditora tiesības.

163. Revīzijā konstatēts, ka 2009.gadā Parex bankā papildus veikts viens termiņnoguldījums – ar finanšu ministra rīkojumu¹³⁵ Valsts kasei tika noteikts izvietot Parex bankā termiņnoguldījumu EUR 232 500 000 apmērā ar atmaksas termiņu 17.04.2009. Finanšu resursu avots termiņnoguldījuma veikšanai netika norādīts. Noguldījuma mērķis bija Parex bankai nepieciešamie likvīdie resursi sindicēto kredītu daļas atmaksai.

164. Revīzijā konstatēts, ka 2009.gadā līdz 30.06.2009. veikta divu termiņnoguldījumu (EUR 9 000 000 un Ls 50 000 000) atmaksa, kā arī divi termiņnoguldījumi atmaksāti daļēji. Uz 30.06.2009. Valsts kasei Parex bankā bija astoņi termiņnoguldījumi par kopējo summu Ls 646 297 589, tai skaitā viens noguldījums latos un septiņi noguldījumi eiro. Septiņiem termiņnoguldījumiem atmaksas termiņš iestājās 2009.gada jūlijā un augustā, tomēr pēc Valsts kases telefoniski sniegtās informācijas uz 13.08.2009. neviens no šiem termiņnoguldījumiem nav atmaksāts un visi termiņnoguldījumi ir pagarināti.

165. Revīzijā konstatēts, ka nav konkrētu plānu valsts veikto termiņnoguldījumu atmaksai valsts budžetā. (Informācija dienesta vajadzībām).

Ieguldījuma līgums

Konstatējumi

166. (Informācija dienesta vajadzībām). Ministru kabinets 04.11.2008. sēdē konceptuāli atbalstīja… (informācija dienesta vajadzībām)…, izvirzot 10 nosacījumus akcionāriem. Piekrītot šiem nosacījumiem, Latvijas finanšu sektora atbalsta pasākumu ietvaros Ministru kabinets piekrita galvojumu izsniegšanai Parex bankai sindicēto kredītu pārfinansēšanai 2009.gadā, kā arī subordinētā kapitāla palielināšanai, ņemot vērā Parex bankas nepieciešamību pēc tā, bet ne vairāk kā 200 miljonu latu divu gadu laikā. Finanšu ministrija atbilstoši Ministru kabineta uzdevumam¹³⁶ 08.11.2008. iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā Ieguldījuma līguma projektu.

167. (Informācija dienesta vajadzībām):

167.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

167.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

167.3. (Informācija dienesta vajadzībām).

168. (Informācija dienesta vajadzībām).

169. (Informācija dienesta vajadzībām).

170. (Informācija dienesta vajadzībām).

171. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (turpmāk šajā nodaļā – Pircējs), Latvijas Republika, Parex banka un akcionāri 10.11.2008. noslēdza Ieguldījumu līgumu, kurš saskaņā ar līguma priekšmetu ir pirkuma līgums.

172. (Informācija dienesta vajadzībām).

173. (Informācija dienesta vajadzībām).

174. (Informācija dienesta vajadzībām).

174.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

174.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

174.3. (Informācija dienesta vajadzībām);

174.4. (Informācija dienesta vajadzībām);

174.5. (Informācija dienesta vajadzībām).

175. Saskaņā ar normatīvo aktu¹³⁷ pirkuma līgums ir civiltiesisks darījums, un civiltiesībās darbojas privātautonomijas princips – neviens nav pakļauts otram un attiecības ar citiem var veidot brīvi, pēc saviem ieskatiem, nepārkāpjot likumu. Taču atbilstoši normatīvajam aktam¹³⁸, iesaistoties civiltiesiskā darījumā, publiska persona darbojas privāto tiesību jomā, uz to attiecas likumi, kas reglamentē privāttiesiskus darījumus vispār, ciktāl šo darbību neierobežo citi normatīvie akti. Normatīvais akts¹³⁹ nosaka, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs un informē sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. Līdz ar to, slēdzot pirkuma līgumu, līdzēji darbojas civiltiesisko attiecību jomā, taču publisko tiesību subjekta darbība un pilnvaras tiek ierobežotas tiesību aktos noteiktajās robežās.

176. Tādējādi konstatējams, ka formāli starp līgumslēdzējiem pastāv civiltiesiskas attiecības, kas izriet no pirkuma līguma kā civiltiesiska darījuma. Slēdzot privāta (civiltiesiska) rakstura līgumu, neatkarīgi no līgumslēdzēju pušu statusa puses neatrodas savstarpējas pakļautības attiecībās, kā tas ir publisko tiesību jomā. No tā izriet, ka darījuma puse var būt jebkura persona, tostarp arī Latvijas Republika. Tomēr tas vien, ka pirkuma līgums noslēgts starp pusēm, no kurām viena ir Latvijas Republika, nepiešķir pirkuma līgumam un no tā izrietošajām saistībām publiski tiesisku raksturu.

177. No iepriekšminētā izriet, ka darījuma pusēm ir jārīkojas saskaņā ar civiltiesību normām un darījumu pusei, kura pilnvarota pārstāvēt Latvijas Republiku, papildus jāievēro arī publisko tiesību akti un principi.

178. Saskaņā ar starptautisku praksi kapitālsabiedrību pirkšanas vai pārdošanas gadījumā, pirms vai pēc līguma slēgšanas par kapitāla daļu iegūšanu daļu ieguvējs personīgi vai ar savu pārstāvju palīdzību veic sabiedrības darbības pārbaudi due diligence, kas var sastāvēt no finanšu, juridiskās un organizatoriskās daļas. Juridiskā due diligence ietver sabiedrības saistību juridisko analīzi, pamatojoties uz uzrādītajiem dokumentiem, kā arī balstoties uz pārrunām ar sabiedrības vadību un darbiniekiem. Noslēdzot due diligence, tās pasūtītājs saņem rakstisku atzinumu, kurā norādīti iespējamie riski, iegādājoties sabiedrības kapitāla daļas. Izvērtējot šo atzinumu, pircējs var pieņemt lēmumu par sabiedrības kapitāla daļu pirkšanu un cenu.

179. Revīzijas laikā, izvērtējot ar Parex bankas pārņemšanu saistītos dokumentus, revidenti konstatēja, ka pirms darījuma noslēgšanas atbildīgās iestādes (Ministru kabinets, FKTK, Finanšu ministrija) nepieņēma lēmumu par due diligence veikšanu Parex bankā, tomēr vienprātīgi atbalstīja¹⁴⁰ Parex bankas pārņemšanu. Revidenti arī neguva aprēķinus, kādēļ …(Informācija dienesta vajadzībām). Latvijas Republika uzņēmās sniegt aizdevumus un galvojumus tieši šādā apmērā (galvojumiem sabiedrības sindicēto kredītu pārfinansēšanai 775 miljoni EUR un aizdevumam, kas var kalpot par pamatu subordinētā kapitāla veidošanai, apmērā līdz 200 miljoniem latu).

180. Lai arī normatīvajā aktā¹⁴¹ noteikts, ka katrā atlīdzināma atsavinājuma līgumā, kā pirkumā, maiņā, mantojuma un kopmantas dalījumā, ieķīlājumā un izlīgumā, atsavinātājam jānes atbildība pret ieguvēju par to: ka lietu neattiesās un ka lietai nav nekādu apslēptu trūkumu un ka tai ir visas tās labās īpašības, kādas apgalvotas vai pieņemamas, kā arī atbildības pienākums pastāv, kaut arī līgumā par to nekas nebūtu tieši noteikts, ir jāizvērtē darījuma raksturs un jāiegūst informācija, vai pretējās puses atbildību ir iespējams nodrošināt ar reāliem mantiskiem labumiem – naudas līdzekļiem, kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem un citām pretējai pusei piederošām tiesībām, kas var kalpot par darījuma puses atbildības nodrošinājumu. (Informācija dienesta vajadzībām).

181. Parakstot Ieguldījuma līgumu, finanšu ministrs Latvijas Republikas vārdā un Pircējs AS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” nebija guvuši pārliecību par apliecinājumu un garantiju patiesumu, jo uz to brīdi Parex bankā nebija veiktas pārbaudes (due diligence), kuru rezultāti apstiprinātu apliecinājumos un garantijās, kā arī finanšu pārskatos¹⁴² sniegtās informācijas patiesumu.

182. Uz Ieguldījuma līguma noslēgšanas brīdi Parex banka bija 100% dalībnieks vai akcionārs 27 komercsabiedrībās un mazāk nekā 100% dalībnieks vai akcionārs trīs komercsabiedrībās Latvijā un ārvalstīs. (Informācija dienesta vajadzībām).

183. Izvērtējot pakalpojuma sniedzēju piedāvājumus,¹⁴³ konstatējams, ka due diligence var veikt pēc kapitāla daļu pirkuma līgumu noslēgšanas. Tad pircējam ar juridiskiem līdzekļiem būtu jāizveido mehānisms, kā nodrošināt savus iespējamos prasījumus, ja pēc due diligence tiktu atklāts, ka sabiedrībai ir bijuši pārskatos neuzrādīti zaudējumi u.tml. periodā pirms kapitāldaļu pirkuma. (Informācija dienesta vajadzībām).

184. (Informācija dienesta vajadzībām).

185. (Informācija dienesta vajadzībām).

186. (Informācija dienesta vajadzībām).

187. (Informācija dienesta vajadzībām).

188. (Informācija dienesta vajadzībām):

188.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

188.2. (Informācija dienesta vajadzībām).

189. (Informācija dienesta vajadzībām).

190. (Informācija dienesta vajadzībām).

191. (Informācija dienesta vajadzībām).

192. (Informācija dienesta vajadzībām).

193. (Informācija dienesta vajadzībām).

194. Kredītiestādes pašu kapitālu veido pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsumma. Viens no otrā līmeņa kapitālu veidojošajiem elementiem ir subordinētais kapitāls¹⁴⁴, kuru veido naudas līdzekļi, kurus iestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem. Vienošanos par subordinētā kapitāla aizņemšanos noformē ar aizņēmuma līgumu, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi iestādes likvidācijas gadījumā un aizdevēja prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.

195. (Informācija dienesta vajadzībām).

196. (Informācija dienesta vajadzībām).

197. Ieguldījuma līgums bija tikai sākuma posms vērienīgam darījumam, kura turpinājumā Parex bankā tiek ieguldīti vēl lielāki līdzekļi, kā rezultātā valsts ir uzņēmusies papildu saistības, ko neparedzēja Ministru kabineta sākotnēji izvirzītie nosacījumi¹⁴⁵ un… (informācija dienesta vajadzībām).

198. Parex bankas pārņemšanas izmaksas (juridiskie pakalpojumi, ieguldījumu līguma sagatavošana, situācijas analīze un citi) par laika posmu līdz 30.06.2009. bija vismaz Ls…(informācija dienesta vajadzībām), tai skaitā:

198.1. Finanšu ministrijai – komandējuma izdevumi Ls 964;

198.2. Valsts kasei – juridiskajiem pakalpojumiem, makroekonomiskajiem pētījumiem un konsultācijām Ls 63 390 un komandējumiem Ls 1864;

198.3. (Informācija dienesta vajadzībām);

198.4. FKTK – juridiskie pakalpojumi Ls 91 094, apsardzes izdevumi FKTK telpām Ls 818, komandējumi Ls 3376;

198.5. (Informācija dienesta vajadzībām).

(Informācija dienesta vajadzībām)

Konstatējumi

199. (Informācija dienesta vajadzībām).

200. (Informācija dienesta vajadzībām).

201. (Informācija dienesta vajadzībām):

201.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

201.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

201.3. (Informācija dienesta vajadzībām);

201.4. (Informācija dienesta vajadzībām);

201.5. (Informācija dienesta vajadzībām);

201.6. (Informācija dienesta vajadzībām).

202. (Informācija dienesta vajadzībām).

203. (Informācija dienesta vajadzībām).

204. (Informācija dienesta vajadzībām).

205. (Informācija dienesta vajadzībām).

206. (Informācija dienesta vajadzībām).

207. (Informācija dienesta vajadzībām):

207.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

207.2. (Informācija dienesta vajadzībām).

208. (Informācija dienesta vajadzībām).

209. (Informācija dienesta vajadzībām).

209.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

209.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

209.3. (Informācija dienesta vajadzībām);

209.4. (Informācija dienesta vajadzībām);

209.5. (Informācija dienesta vajadzībām);

209.6. (Informācija dienesta vajadzībām).

210. (Informācija dienesta vajadzībām):

210.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

210.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

210.3. (Informācija dienesta vajadzībām);

210.4. (Informācija dienesta vajadzībām);

210.5. (Informācija dienesta vajadzībām);

210.6. (Informācija dienesta vajadzībām);

210.7. (Informācija dienesta vajadzībām);

210.8. (Informācija dienesta vajadzībām);

210.9. (Informācija dienesta vajadzībām);

210.10. (Informācija dienesta vajadzībām);

210.11. (Informācija dienesta vajadzībām).

211. (Informācija dienesta vajadzībām).

 

FKTK uzraudzības pasākumi

212. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem¹⁴⁶ FKTK ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību. FKTK patstāvīgi pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros, veic tai ar likumu noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi. FKTK darbības mērķis ir veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti.

213. FKTK normatīvajā aktā¹⁴⁷ ir noteiktas šādas funkcijas: apkopot un analizēt ar finanšu un kapitāla tirgu saistīto informāciju un publicēt to, kā arī sistemātiski pētīt, analizēt un prognozēt finanšu un kapitāla tirgus attīstību.

214. Saskaņā ar normatīvo aktu¹⁴⁸ FKTK nekavējoties rakstveidā informē Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru par atsevišķa finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka īslaicīgām likviditātes problēmām, maksātnespējas iestāšanās iespējamību vai faktisko maksātnespēju. FKTK ir tiesīga lūgt Latvijas Banku izsniegt kredītiestādēm kredītu pret ķīlu.

215. Saskaņā ar normatīvo aktu¹⁴⁹, lai panāktu Latvijas kredītiestāžu sektora drošību, stabilitāti un attīstību, FKTK veic kredītiestāžu uzraudzību. FKTK ir pienākums nekavējoties veikt pasākumus, lai novērstu kredītiestādes darbībā un kredītiestāžu sektorā trūkumus, kuri apdraud vai varētu apdraudēt kādas kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus, sniegt finanšu pakalpojumus vai varētu radīt ievērojamus zaudējumus visas valsts tautsaimniecībai.

216. Pildot savas funkcijas, FKTK saskaņā ar normatīvo aktu¹⁵⁰ ir tiesības:

216.1. noteikt ierobežojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbībai;

216.2. piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un to amatpersonām, ja šie akti tiek pārkāpti.

217. Normatīvais akts¹⁵¹ nosaka, ka pēc Latvijas Bankas prezidenta rakstveida pieprasījuma FKTK sniedz informāciju par atsevišķu kredītiestāžu finansiālo stāvokli. Līdz ar to FKTK ir jābūt detalizētai informācijai par katras kredītiestādes finansiālo stāvokli.

218. 2008.gadā FKTK līdz 22.10.2008. veicis divas pārbaudes Parex bankā:

218.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

218.2. (Informācija dienesta vajadzībām).

219. (Informācija dienesta vajadzībām).

220. (Informācija dienesta vajadzībām).

221. (Informācija dienesta vajadzībām).

222. (Informācija dienesta vajadzībām).

223. Ar FKTK 14.10.2008. lēmumu Nr.147 “Par atļaujas sniegšanu akciju sabiedrībai “Parex banka” 2008.gada pirmā pusgada peļņas iekļaušanai bankas pirmā līmeņa kapitālā un Parex grupas 2008.gada pirmā pusgada peļņas iekļaušanai Parex bankas konsolidācijas grupas pirmā līmeņa kapitālā”, FKTK atļāva Parex bankai iekļaut 2008.gada pirmā pusgada revidēto peļņu Ls 10 438 000 apmērā pirmā līmeņa kapitālā un iekļaut Parex grupas 2008.gada pirmā pusgada revidēto peļņu Ls 11 608 000 apmērā Parex konsolidācijas grupas pirmā līmeņa kapitālā.

 

Par ierobežojumu uzlikšanu

224. Pildot savas funkcijas, FKTK saskaņā ar normatīvo aktu¹⁵² ir tiesības:

224.1. noteikt ierobežojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbībai;

224.2. piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un to amatpersonām, ja šie akti tiek pārkāpti.

225. Saskaņā ar normatīvo aktu¹⁵³ banka, no kuras notiek pārmērīga noguldījumu vai citu piesaistīto līdzekļu aizplūde, var lūgt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju noteikt bankas saistību izpildes ierobežojumus.

Lēmumu par ierobežojumu noteikšanu pieņem kopīgi Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Ministru kabinets, nosakot šo ierobežojumu darbības laiku, taču tas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus. Nosakot saistību izpildes ierobežojumus bankai, kas apkalpo tranzītkredītu, Finanšu ministrija kopīgi ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju pieņem lēmumu par tranzītkredīta apkalpošanas turpināšanu šajā bankā vai nodošanu citām bankām.

Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu par ierobežojumu noteikšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt arī bez bankas lūguma.

226. (Informācija dienesta vajadzībām):

226.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

226.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

226.3. (Informācija dienesta vajadzībām);

226.4. (Informācija dienesta vajadzībām);

226.5. (Informācija dienesta vajadzībām);

226.6. (Informācija dienesta vajadzībām).

227. (Informācija dienesta vajadzībām):

227.1. (Informācija dienesta vajadzībām):

227.1.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

227.1.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

227.1.3. (Informācija dienesta vajadzībām).

227.2. (Informācija dienesta vajadzībām):

227.2.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

227.2.2. (Informācija dienesta vajadzībām).

227.3. (Informācija dienesta vajadzībām):

227.3.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

227.3.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

227.3.3. (Informācija dienesta vajadzībām);

227.3.4. (Informācija dienesta vajadzībām);

227.3.5. (Informācija dienesta vajadzībām).

228. FKTK 07.11.2008. lēmumā Nr.162 “Par nepieciešamību informēt Ministru prezidentu un finanšu ministru par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu a/s “Parex banka”” nolemj:

228.1. informēt Ministru prezidentu un finanšu ministru par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Parex bankai;

228.2. lūdz sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi iespējami īsā laikā;

228.3. lūdz Ministru kabinetam pieņemt ar FKTK kopīgu lēmumu par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Parex bankai, ņemot vērā vēstulē¹⁵⁴ minētos faktiskos un tiesiskos apstākļus.

229. Ar 07.11.2008. Parex bankas lēmumu “Par a/s “Parex banka” lūgumu FKTK”¹⁵⁵ bankas valde nolemj lūgt FKTK ieviest ierobežojumus noguldījumu izplūšanai no Parex bankas uz termiņu divas nedēļas.

230. (Informācija dienesta vajadzībām).

231. (Informācija dienesta vajadzībām).

232. Ministru kabineta 08.11.2008. sēdē netika izlemts jautājums par saistību izpildes ierobežojumiem Parex bankā, kā arī netika lemts par jautājuma izskatīšanu kādā no nākamajām sēdēm.

233. 20.11.2008. Finanšu ministrija, pamatojoties uz FKTK 07.11.2008. vēstuli par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu akciju sabiedrībai “Parex banka”, iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta un FKTK lēmuma projektu “Par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu AS “Parex banka””. Finanšu ministrija lūdz Ministru prezidentu pasludināt jautājumu par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Parex bankai par Ministru kabineta lietu.

234. (Informācija dienesta vajadzībām).

235. (Informācija dienesta vajadzībām).

236. FKTK 28.11.2008. lēmumā Nr.174 “Par nepieciešamību atkārtoti informēt Ministru prezidentu un finanšu ministru par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu AS “Parex banka”” nolemj: atkārtoti informēt Ministru prezidentu un finanšu ministru par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Parex bankai. Finanšu ministrija 01.12.2008. iesniedz¹⁵⁶ izskatīšanai Ministru kabineta ārkārtas sēdē jautājumu par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Parex bankai.

237. Ministru kabineta 01.12.2008. lēmumā¹⁵⁷ par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Parex bankai noteikts, ka:

237.1. saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 99.¹ panta otro daļu FKTK ir pienākums nekavējoties veikt pasākumus saskaņā ar Kredītiestāžu likumā noteikto, lai novērstu kredītiestādes darbībā un kredītiestāžu sektorā trūkumus, kas apdraud vai varētu apdraudēt kādas kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus, sniegt finanšu pakalpojumus vai varētu radīt ievērojumus zaudējumus visas valsts tautsaimniecībai;

237.2. lēmuma pieņemšana par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Parex bankai ir steidzama un kavēšanās to pieņemt tieši apdraud Parex bankas stabilitāti un tās noguldītāju mantu ¹⁵⁸;

237.3. Ministru kabinets un FKTK uzskata, ka Kredītiestāžu likuma 114.panta pirmajā daļā noteikto pasākumu piemērošana, ņemot vērā faktiskos apstākļus, ir lietderīga situācijā, kad no Parex bankas notiek pārmērīga noguldījumu vai citu piesaistīto līdzekļu aizplūde. Ministru kabinets un FKTK uzskata, ka Parex bankas lūgtie saistību izpildes ierobežojumi ar noteiktu divu nedēļu termiņu nav pietiekami efektīvi situācijas stabilizēšanai, jo īpaši pie tādiem faktiskiem apstākļiem, kad laikā no 30.09.2008. no Parex bankas aizplūduši ne mazāk kā 492 miljoni latu, un šāda tendence apdraud Parex bankas spēju izpildīt Kredītiestāžu likumā noteiktās prasības Parex bankas kapitāla pietiekamībai un likviditātei. Tāpat Ministru kabinets un FKTK uzskata, ka tiesiskais (leģitīmais) mērķis Ministru kabineta un FKTK lēmuma pieņemšanai, ievērojot Kredītiestāžu likuma 114.panta otro daļu, ir nodrošināt Kredītiestāžu likuma 99.¹ panta pirmās daļas prasību izpildi ¹⁵⁹;

237.4. pieņemot lēmumu, tiks nodrošināta Kredītiestāžu likuma 99.¹ panta otrajā daļā noteikto pienākumu – nekavējoties veikt pasākumus, lai novērstu kredītiestādes darbībā un kredītiestāžu sektorā trūkumus, kuri apdraud vai varētu apdraudēt kādas kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību vai varētu radīt ievērojumus zaudējumus visas valsts tautsaimniecībai, – izpilde. Tāpat tiks aizsargātas personas, kuras izmanto Parex bankas pakalpojumus, un veikti pasākumi, lai nodrošinātu citu ar Parex bankas darbību saistīto personu ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību¹⁶⁰.

238. (Informācija dienesta vajadzībām).

 

Lēmuma pieņemšana par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai

239. Saskaņā ar tiesību aktu¹⁶¹, iestājoties viena vai vairāku finanšu tirgus dalībnieku maksātnespējai vai saņemot paziņojumu par viena vai vairāku finanšu tirgus dalībnieku maksātnespējas procedūras sākšanu, kas var izraisīt sistemātisku finanšu krīzi, Latvijas Banka novērtē, kādas negatīvās sekas uz Latvijas finanšu sektoru un maksājumu sistēmu atstātu attiecīgā finanšu tirgus dalībnieka vai finanšu tirgus dalībnieku bankrots.

240. (Informācija dienesta vajadzībām).

241. Sanācija ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir novērst parādnieka iespējamo bankrotu un atjaunot viņa maksātspēju¹⁶².

242. Saskaņā ar normatīvo aktu¹⁶³ Latvijas Banka ir Saeimas un Ministru kabineta konsultante naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas uzdevumu veikšanu saistītos jautājumos. Latvijas Bankai ir tiesības saņemt no FKTK un citām valsts un valsts pārvaldes institūcijām savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī.

243. (Informācija dienesta vajadzībām):

243.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

243.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

243.3. (Informācija dienesta vajadzībām);

243.4. (Informācija dienesta vajadzībām);

243.5. (Informācija dienesta vajadzībām).

244. (Informācija dienesta vajadzībām).

245. Ministru kabineta 03.11.2008. sēdē nolēma:

245.1. pieņemt zināšanai finanšu ministra, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto informāciju;

245.2. atbalstīt finanšu ministra priekšlikumus grozījumiem likumā “Par budžetu un finanšu vadību”;

245.3. pilnvarot finanšu ministru kopīgi ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju organizēt un piedalīties sarunās ar a/s “Parex banka”, kas saistītas ar Latvijas valsts piedalīšanos bankas kapitāla bāzes nostiprināšanā;

245.4. finanšu ministram iesniegt priekšlikumus Ministru kabinetā par valdības iespējamiem pasākumiem noguldītāju uzticības stiprināšanā Latvijas finanšu sektoram.

246. Ministru kabineta 04.11.2008. sēdē¹⁶⁴ nolēma pieņemt zināšanai finanšu ministra sniegto ziņojumu par a/s “Parex banka” 2008.gada 4.novembra vēstulē Nr.2.7.-02/1/047 minēto un nolemj konceptuāli atbalstīt vienošanās noslēgšanu ar Parex bankas akcionāriem V.Karginu un V.Krasovicki (turpmāk – akcionāri) par valsts piedalīšanos Parex bankas kapitāla bāzes nostiprināšanā.

247. Uz Ministru kabineta 04.11.2008. sēdi netika iesniegti priekšlikumi par valdības iespējamiem pasākumiem noguldītāju uzticības stiprināšanā Latvijas finanšu sektoram, vai citi finanšu risku izvērtējumi, pamatojumi, audita ziņojumi, no kuriem tiktu secināts par nepieciešamība sniegt atbalstu Parex bankai.

Secinājumi

Termiņnoguldījumi Parex bankā

248. Lai gan līdz 31.12.2008. valsts no termiņnoguldījumu izvietošanas Parex bankā saņēma procentus Ls 1 926 975 (ieskaitīti valsts budžetā) un Ls 2 724 711 kā uzkrātos procentus (noguldīti Parex bankā), atbalsta sniegšana valstij ir radījusi šādas sekas:

248.1. uz nenosakāmu termiņu no ekonomiskās aprites ir izņemti finanšu līdzekļi vismaz 673,92 milj.Ls apmērā un valsts ir uzņēmusies augstu risku, ka termiņnoguldījumi netiks atgūti, jo bankas rādītāji jau no 28.10.2008. neatbilda normatīvajos aktos noteiktajām minimālajām prasībām. Revīzijā netika gūta pārliecība, ka ar šo rīcību ir nodrošināta valsts budžeta līdzekļu efektīva un droša vadība saskaņā ar labāko finanšu vadības praksi un ir sasniegts normatīvajā aktā¹⁶⁵ noteiktais mērķis – valsts finanšu līdzekļus izmantot likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm;

248.2. ir ievērojami palielināts valsts parāds un valsts budžetam ir radīts papildu slogs resursu piesaistīšanas izmaksu veidā, jo valsts rīcībā nebija brīvu finanšu resursu termiņnoguldījumu veikšanai un tāpēc:

248.2.1. tika emitētas valsts parādzīmes, kas 2009.gadā radīja valsts budžeta izdevumus 6,23 milj.Ls apmērā (starpība starp parādzīmju pārdošanas un atpirkšanas vērtību);

248.2.2. tika organizēta aizņemšanās no starptautiskajiem aizdevējiem, 2008.gada beigās saņemot 409 milj.Ls lielu aizdevumu un uzņemoties aptuveni 31,86 milj.Ls lielus procentu maksājumus;

248.3. Parex bankas pārņemšanas izmaksas (juridiskie pakalpojumi, ieguldījumu līguma sagatavošana, situācijas analīze un citi) par laika posmu līdz 30.06.2009. bija vismaz Ls… (informācija dienesta vajadzībām).

249. Lai gan sešos no deviņiem finanšu ministra rīkojumiem par valsts atbalstu Parex bankai netika norādīts resursu avots, var secināt, ka noguldījumi tika veikti no valsts budžeta līdzekļiem, jo Valsts kase termiņnoguldījumus Parex bankā veica no Valsts kases vienotā norēķinu konta Latvijas Bankā.

250. Valsts ir vienojusies ar Parex banku par komercķīlu, nepārliecinoties par Parex bankas ieķīlātā komercķīlas priekšmeta vērtību un atbilstību noteiktajām prasībām. Tā kā Parex banka par labu valstij ir ieķīlājusi arī valsts galvotos kredītus un kredītus, kas neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām (zemstandarta vai šaubīgos kredītus, kuru atmaksa kavēta par vairāk nekā 90 dienām, un kredītus, kuru ņēmējiem nav pietiekamu ienākumu, lai spētu pildīt kredītlīgumos noteiktās saistības), gadījumā, ja Parex banka nespēs pildīt savas saistības pret valsti, valsts no komercķīlas realizācijas nevarēs pilnībā atgūt savus ieguldījumus.

251. Tā kā termiņnoguldījumi Parex bankā tika veikti, izpildot finanšu ministra rīkojumu, un termiņnoguldījumu veikšana Parex bankā tika definēta kā valsts atbalsts bankai, nevis peļņas darījumi ar brīvajiem finanšu resursiem, tāpēc:

251.1. (Ierobežotas pieejamības informācija);

251.2. (Ierobežotas pieejamības informācija).

252. Termiņnoguldījumi Parex bankā tika veikti, norādot konkrētu mērķi (sindicēto kredītu atmaksai vai Parex bankas likviditātes nodrošināšanai), neizvērtējot termiņnoguldījumu izdevīgumu un neņemot vērā augsto termiņnoguldījumu neatgūšanas risku bankas likviditātes problēmu dēļ, tādēļ var secināt, ka pēc būtības ar finanšu ministra rīkojumu veiktie termiņnoguldījumi Parex bankā nav klasificējami kā Valsts kases “standarta” ikdienas termiņnoguldījumu darījumi, kurus finanšu ministrs var veikt saskaņā ar normatīvo aktu,¹⁶⁶ bet gan cita veida darījumi, kuru veikšanu nereglamentē neviens Valsts kases iekšējais tiesību akts.

Ieguldījuma līgums

253. (Informācija dienesta vajadzībām).

254. (Informācija dienesta vajadzībām).

254.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

254.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

254.3. (Informācija dienesta vajadzībām);

254.4. (Informācija dienesta vajadzībām);

254.5. (Informācija dienesta vajadzībām).

255. (Informācija dienesta vajadzībām):

256. Tā kā pēc Ieguldījuma līguma noslēgšanas no 10.11.2008. līdz 04.12.2008. Akcionāri darbojās Parex bankā bez pietiekamas kontroles, šajā periodā varēja iestāties būtiski nelabvēlīgi notikumi, kā rezultātā Parex bankai varēja rasties saistības…(Informācija dienesta vajadzībām).

257. (Informācija dienesta vajadzībām):

257.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

257.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

257.3. (Informācija dienesta vajadzībām).

258. Parex bankas pārņemšanas darījuma organizācijā un vadībā bija būtiski trūkumi, jo:

258.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

258.2. Ieguldījuma līgums bija tikai sākuma posms vērienīgam darījumam, kura turpinājumā Parex bankā tiek ieguldīti vēl lielāki līdzekļi un valsts ir uzņēmusies papildu saistības, ko neparedzēja sākotnējie Ministru kabineta plāni¹⁶⁷ un …(informācija dienesta vajadzībām).

(Informācija dienesta vajadzībām)

259. (Informācija dienesta vajadzībām).

260. (Informācija dienesta vajadzībām).

261. (Informācija dienesta vajadzībām).

262. (Informācija dienesta vajadzībām), tomēr var secināt, ka banku uzraudzībā un kontrolē ekonomiskās krīzes apstākļos ir trūkumi, jo:

262.1. netika veiktas darbības, lai savlaicīgi noteiktu ierobežojumus debeta operācijām…(informācija dienesta vajadzībām);

262.2. netika veiktas darbības, lai savlaicīgi novērstu pārbaudēs konstatētos trūkumus bankas darbībā.

263. (Informācija dienesta vajadzībām).

264. Atbilstoši normatīvā akta¹⁶⁸ prasībām, FKTK 07.11.2008. lūdz sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi iespējami īsā laikā, lai noteiktu saistību ierobežojumus Parex bankai. Normatīvajos aktos nav noteikts, ka Ministru kabinetam būtu jārīkojas nekavējoties, līdz ar to saistību ierobežojumi tiek uzlikti tikai pēc 24 dienām…(Informācija dienesta vajadzībām).

265. (Informācija dienesta vajadzībām).

Lēmuma pieņemšana par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai

266. Latvijā nav izveidota vadības sistēma, kas spēj darboties finanšu krīzes situācijās,

nodrošinot kredītiestāžu sektora stabilu darbību, jo:

266.1. Ministru kabinets un FKTK, konstatējot Parex bankas nespēju nodrošināt bankas darbības būtiskas prasības, nenoteica konkrētiem apstākļiem likumā paredzēto ietekmēšanas līdzekli;

266.2. Ministru kabinets, ar kavēšanos pieņemot lēmumu par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Parex bankai, ir apdraudējis Parex bankas stabilitāti un tās noguldītāju mantu;

266.3. Ministru kabinets pieņēma lēmumu par valdības atbalsta sniegšanas nepieciešamību Parex bankai bez izvērstas analīzes par Parex bankas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, jo vienīgā informācija, kas pamatoja lēmuma pieņemšanu, bija:

266.3.1. (Informācija dienesta vajadzībām);

266.3.2. (Informācija dienesta vajadzībām).

267. Ministru kabinets pieņēma lēmumu par valdības atbalsta sniegšanas nepieciešamību Parex bankai, neizstrādājot atbalsta pasākuma plānu un kvantitatīvi nenovērtējot nepieciešamā atbalsta apjomu, kā rezultātā netika noteikti:

267.1. paredzamie finansēšanas avoti, lai nodrošinātu kredītiestādes darbības nepārtrauktību;

267.2. nepieciešamais tekošās likviditātes apjoms un paredzamie atbalsta instrumenti;

267.3. finansēšanas avotu sagādes laiks.

Ieteikums

268. Lai valsts un atbildīgās iestādes nodrošinātu caurskatāmu darījumu veikšanu, neiesaistoties darījumos, kuriem piemīt būtiski juridiski un finanšu riski, Finanšu ministrijai:

268.1. izstrādāt vadlīnijas, kuras noteiktu detalizētu pazīmju kopumu un rādītājus, kas raksturotu tādu situāciju, kurā valstij būtu jāizvērtē un jāpieņem lēmums sniegt atbalstu privātai kapitālsabiedrībai;

268.2. noteikt būtiskus nosacījumus un prasības, lai nepieciešamības gadījumā valsts varētu pārņemt vai atbalstīt privātas kapitālsabiedrības, neieguldot lielus līdzekļus darījuma administrēšanā, darījuma dokumentu izstrādē un juridisko pakalpojumu pirkšanai.

 

Informācijas atklātība un pieejamība

Konstatējumi

269. Normatīvais akts¹⁶⁹ nosaka, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs un informē sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.

270. Valsts atbalsta sniegšana Parex bankai ir ietekmējusi valsts budžeta izpildi, ekonomisko stāvokli valstī un Latvijas Republikas iedzīvotāju dzīves līmeni, jo:

270.1. ir ievērojami palielināts valsts parāds un valsts budžetam ir radīts papildu slogs resursu piesaistīšanas izmaksu veidā 38,09 milj.Ls apmērā (izdevumi no valsts parādzīmju emisijas un dzēšanas un procentu maksājumi par Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu);

270.2. no 10.11.2008. līdz 30.06.2009., izņemot no ekonomiskās aprites, Valsts kase ir noguldījusi Parex bankā valsts budžeta līdzekļus vismaz Ls 646 297 590 apmērā, kas ir 37% no valsts budžetā plānotajiem nodokļu ieņēmumiem 2009.gadā;

270.3. Parex banka sindicēto kredītu EUR 232 500 000 faktiski atmaksājusi no valsts ieguldījuma.

271. Saskaņā ar normatīvo aktu¹⁷⁰ aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi un iedzīvotāju dzīves līmeni. Parex bankas pārņemšanas darījums un ar to saistītā informācija pēc būtības neatbilst normatīvajā aktā¹⁷¹ definētiem kritērijiem, lai šo informāciju klasificētu, turklāt normatīvais akts¹⁷² uzsver, ka ir aizliegta informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīstamo objektu sarakstā iekļautās slepenās informācijas un objektu statusa un apjoma patvaļīga paplašināšana un attiecināšana uz informāciju un objektiem, kas ir bijuši un ir publiski izmantojami un pieejami.

272. Pretēji tam, kā nosaka normatīvais akts¹⁷³, lielai daļai dokumentu par Parex bankas darījumu ir bijis vai joprojām ir klasificētas informācijas statuss, kā arī … (informācija dienesta vajadzībām). Jautājumi par Parex bankas pārņemšanu arī Ministru kabinetā ir skatīti sēdes slēgtajā daļā, kuru saskaņā ar normatīvo aktu¹⁷⁴, pretēji tam, kā tas ir sēdes atklātā daļā, neieraksta audioformātā.

Secinājums

273. Lai arī Parex bankas pārņemšanas darījums ir ietekmējis Latvijas Republikas budžeta izpildi, ekonomisko stāvokli un iedzīvotāju dzīves līmeni, tas ir noticis sabiedrībai neskaidros un necaurspīdīgos apstākļos, jo:

273.1. lielai daļai dokumentu par Parex bankas darījumu ir bijis vai joprojām ir klasificētas informācijas statuss;

273.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

273.3. jautājumi, kas ir saistīti ar Parex bankas pārņemšanu, Ministru kabinetā ir skatīti sēdes slēgtajā daļā, kuru saskaņā ar normatīvo aktu¹⁷⁵, pretēji tam, kā tas ir sēdes atklātā daļā, neieraksta audioformātā.

Ieteikums

274. Tā kā Parex bankas pārņemšanas darījums ir saistīts ar valsts budžeta izpildi, valsts ekonomisko situāciju un iedzīvotāju dzīves līmeni, Finanšu ministrijai izvērtēt nepieciešamību deklasificēt ar Parex bankas pārņemšanu saistīto informāciju un vienoties ar Ieguldījuma līguma slēdzējiem par Ieguldījuma līguma publiskošanu.

 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanas modelis

Konstatējumi

275. 01.07.2001. stājās spēkā normatīvais akts¹⁷⁶, ar kuru tika izveidota Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Līdz 01.07.2001. Latvijas Republikā bija trīs institūcijas, kas uzrauga finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus: Latvijas Banka, Valsts apdrošināšanas inspekcija un Vērtspapīru tirgus uzraudzības komisija. Likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā notika plašas diskusijas¹⁷⁷ par to, vai Komisija būs valsts pārvaldes iestāde, kura nodarbojas ar uzraudzību un kura var uzlikt administratīvos sodus, vai pakalpojumu sniedzēja.

276. Analizējot ar normatīvā akta pieņemšanu saistītos dokumentus¹⁷⁸, ir konstatējams, ka Saeima šo institūciju ir attīstījusi kā tādu, kuras prioritāte ir pakalpojumu sniegšanas funkcija, nevis administratīvās varas, izmeklēšanas un sodīšanas funkcijas¹⁷⁹.

277. Saeima pieņēma likumu¹⁸⁰, kurš noteica, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību.

278. Komisija sniedz pakalpojumus publiskajā sfērā, taču tai ir arī dažas tādas funkcijas, kuras ir administratīvas, piemēram, piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un to amatpersonām, ja tiek pārkāpti normatīvie akti, Komisijas normatīvie noteikumi un lēmumi.

279. Saskaņā ar normatīvo¹⁸¹ aktu Komisijai ir nošķirta valsts manta un patstāvīga bilance. Komisijas darbība tiek finansēta no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumiem padomes noteiktajā apmērā. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumi tiek ieskaitīti Komisijas kontā Latvijas Bankā un izmantojami vienīgi Komisijas darbības finansēšanai.

280. Komisijas finansēšanas modelis nav ordinārs, jo, gramatiski tulkojot normatīvo aktu¹⁸², tie nav nodokļi un nodevas un tie nav valsts budžeta līdzekļi, taču tie tiek iekasēti, realizējot publiskās varas tiesības, un tie ir noteikti ar normatīvo aktu¹⁸³. No vienas puses šāds finansēšanas modelis ir vērsts uz Komisijas neatkarības pastiprināšanu, taču šāda situācija nav savienojama ar valsts budžeta un finanšu vadības pamatprincipiem, jo faktiski komisija sniedz maksas pakalpojumus vai iekasē nodevu¹⁸⁴.

281. Saskaņā ar termina “nodeva” definīciju normatīvajā aktā¹⁸⁵, tas ir maksājums par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī normatīvajos aktos paredzētam mērķim – FKTK funkciju nodrošināšanai.

282. Saskaņā ar normatīvo aktu¹⁸⁶ finanšu ministrs atbild par valsts budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, kā arī uzrauga Valsts kases darbību atbilstoši šā likuma prasībām. Lai nodrošinātu Saimnieciskajā gada pārskatā patiesu informāciju par faktiskajiem ieņēmumiem un izdevumiem, realizējot publiskās varas piešķirtās pilnvaras, FKTK pārskats ir jākonsolidē Finanšu ministrijas finanšu pārskatā.

Secinājums

283. FKTK finansēšanas modelis ir neatbilstošs valsts budžeta un finanšu vadības pamatprincipiem, jo:

283.1. Saimnieciskā gada pārskatā nav uzrādīti visi valsts ieņēmumi un izdevumi, jo FKTK pārskats netiek konsolidēts Saimnieciskajā gada pārskatā.

283.2. Normatīvajā aktā¹⁸⁷ minētie atskaitījumi faktiski ir valsts nodeva.

Ieteikums

284. Lai nodrošinātu pilnīgu informācijas iekļaušanu Saimnieciskā gada pārskatā, Finanšu ministrijai izvērtēt FKTK finanšu informācijas uzrādīšanas atbilstību valsts budžeta un finanšu vadības pamatprincipiem.

 

Notikumi pēc pārskata sagatavošanas

Parex bankas pārvaldība un konsultēšana

Konstatējumi

285. 17.02.2009. starp Parex banku un personu X ir noslēgts darba līgums. Saskaņā ar darba līgumu persona X veic valdes priekšsēdētāja pienākumus Parex bankā. 02.03.2009. starp Parex banku un SIA “Riga Capital” (reģ.Nr. 40003951755) ir noslēgts konsultāciju pakalpojuma līgums.

286. Ar Ministru kabineta protokollēmumu¹⁸⁸ tika atbalstīts darba uzdevums un atlīdzība Parex bankas akciju atsavināšanas procesa organizēšanas vadošajam konsultantam, kā arī atbalstīts konsultāciju pakalpojumu līguma projekts ar “Nomura International plc”, uzdodot VAS “Privatizācijas aģentūra” noslēgt minēto līgumu.

287. Darba līgumā ar valdes priekšsēdētāju, Konsultāciju pakalpojuma līgumā un līgumā ar akciju atsavināšanas procesa organizēšanas vadošo konsultantu “Nomura International plc” minētie mērķi un uzdevumi būtiski neatšķiras, jo tie ir saistīti ar Parex bankas darbības nodrošināšanu, piemēram, atsavināšanas procesa organizēšanu un stratēģiskā investora piesaisti, kā arī darba uzdevumu un pienākumu sadali bankas un tās struktūrvienību darbiniekiem.

288. Parex banka maksā ikmēneša darba algu valdes priekšsēdētājam Ls 12 000 (bruto atalgojums). Saskaņā ar konsultāciju pakalpojuma līgumu Parex banka maksā SIA “Riga Capital” (turpmāk – Konsultants) honorāru EUR 12 500 bez PVN nedēļā un papildus honorāram Parex banka apmaksā arī Konsultanta tiešos izdevumus, kas Konsultantam radušies, sniedzot pieprasītos pakalpojumus, un kas saprātīgi nepieciešami pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā komandējumu izmaksas, transporta, pasta un citus izdevumus. Līdz 25.09.2009. “Nomura International plc”, izsniedza rēķinu Ls 108 707 VAS “Privatizācijas aģentūra” par sniegtajiem pakalpojumiem divos mēnešos.

Secinājums

289. Tā kā darba līgumā ar Parex bankas valdes priekšsēdētāju, Konsultāciju pakalpojuma līgumā un līgumā ar akciju atsavināšanas procesa organizēšanas vadošo konsultantu “Nomura International plc” minētie mērķi un uzdevumi būtiski neatšķiras un pakalpojumiem ir būtiskas izmaksas (vismaz Ls 100 000 mēnesī), pastāv risks, ka līdzekļi šo pakalpojumu pirkšanai tiek izlietoti neefektīvi.

Ieteikums

290. Finanšu ministrijai veikt pasākumus, lai AS “Privatizācijas aģentūra” kā Parex bankas kapitāldaļu īpašnieks izvērtētu, vai konsultāciju pakalpojumu līgumos minētās funkcijas un uzdevumus nevar nodrošināt Parex bankas valdes locekļi, nepērkot konsultāciju pakalpojumus, vai panākt vienošanos par izmaksu samazinājumu, izvērtējot ieguvumus no konsultāciju pakalpojumu sniegšanas.

Valsts galvojums Parex bankas sindicētajiem kredītiem

Konstatējumi

291. Saskaņā ar normatīvo aktu¹⁸⁹ līdz 25.11.2008. galvojumus valsts vārdā varēja sniegt tikai studiju un studējošo kreditēšanas, Valsts investīciju programmas projektu un komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai. No 26.11.2008. tika papildināta tiesību norma¹⁹⁰, kas nosaka, ka finanšu ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīgs lemt par galvojuma sniegšanu normatīvajā aktā¹⁹¹ noteikto mērķu realizācijai (lai samazinātu vispārējos ekonomiskos riskus, izvairītos no sociālekonomiskas krīzes vai mazinātu tās ietekmi un nodrošinātu finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijas gadījumā), nepiemērojot atsevišķus normatīvajā aktā¹⁹² noteiktus nosacījumus. Saskaņā ar normatīvo aktu¹⁹³ šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja:

291.1. paredzamo galvojumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz 10 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā;

291.2. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienas darba dienas laikā no attiecīgās finanšu ministra sniegtās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret galvojuma sniegšanu.

292. Revīzijā konstatēts, ka 2008.gadā nav sniegti valsts galvojumi, lai samazinātu vispārējos ekonomiskos riskus, izvairītos no sociālekonomiskas krīzes vai mazinātu tās ietekmi un nodrošinātu finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijas gadījumā, tomēr…(Informācija dienesta vajadzībām):

292.1. sindicētais kredīts EUR 275 miljonu apmērā ar atmaksas termiņu 19.02.2009., kas izdots saskaņā ar 21.02.2008. sindicētā kredīta līgumu;

292.2. sindicētais kredīts EUR 500 miljonu apmērā ar atmaksas termiņu 29.06.2009., kas izdots saskaņā ar 29.06.2007. sindicētā kredīta līgumu.

293. Revīzijā konstatēts, ka nevienā no normatīvajiem aktiem vai citiem dokumentiem nav precizēts, kādi pasākumi uzskatāmi par vispārējo ekonomisko risku mazinošiem vai sociālekonomiskas krīzes ietekmes mazinošiem. Nav noteikts arī, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēts, vai valsts galvojuma sniegšana konkrētajā situācijā samazinās vispārējos ekonomiskos riskus, sekmēs izvairīšanos no sociālekonomiskas krīzes vai mazinās tās ietekmi un nodrošinās finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijas gadījumā.

294. Revīzijā konstatēts, ka 2009.gadā valsts finanšu ministra personā ir sniegusi divus galvojumus:

294.1. (Informācija dienesta vajadzībām):

294.1.1. EUR 350 milj. – sindicētajam kredītam EUR 500 milj. apmērā ar sākotnējo atmaksas termiņu 29.06.2009.;

294.1.2. EUR 192,5 milj. – sindicētajam kredītam EUR 275 milj.apmērā ar sākotnējo atmaksas termiņu 18.02.2009.;

294.2. (Informācija dienesta vajadzībām);

294.3. (Informācija dienesta vajadzībām):

294.4. 18.03.2009. finanšu ministrs noslēdzis galvojuma līgumus¹⁹⁴ ar Parex bankas sindicēto kredītu devējiem, savukārt ar Parex banku noslēdzis galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumus¹⁹⁵, kā arī komercķīlas līgumus¹⁹⁶.

295. Normatīvais akts¹⁹⁷ nosaka, ka galvojumus drīkst sniegt par bankas esošajiem aizņēmumiem, ja banka ievēro normatīvajos aktos noteiktās kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības. Normatīvais akts¹⁹⁸ nosaka, ka finanšu ministrs informāciju par bankas kapitāla pietiekamību un likviditātes rādītāju pieprasa FKTK, bet nevienā no normatīvajiem aktiem nav noteikts, uz kādu datumu ir jāaprēķina šis rādītājs.

296. Revīzijā konstatēts, ka galvojuma piešķiršanai bankas kapitāla pietiekamības rādītājs tika aprēķināts uz 31.01.2009., savukārt bankas likviditātes rādītājs tika aprēķināts uz 09.03.2009.

297. (Informācija dienesta vajadzībām).

298. Revīzijā konstatēts, ka 18.03.2009. finanšu ministrs ar Parex banku ir noslēdzis komercķīlas līgumu¹⁹⁹, ar kuru Parex banka par labu Finanšu ministrijai ieķīlājusi prasījuma tiesības (443 kredītus par kopējo summu Ls 296 145 767 apmērā) un komercķīlas līgumu²⁰⁰, ar kuru Parex banka par labu Finanšu ministrijai ieķīlājusi prasījuma tiesības (111 kredītus par kopējo summu Ls 164 003 345).

299. Galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu²⁰¹ nosacījumi paredz, ka Parex banka savas saistības, kas izriet no līgumiem, nodrošina ar komercķīlu par labu Finanšu ministrijai. Saskaņā ar līgumu²⁰² nosacījumiem komercķīlas priekšmets ir vienīgi tās Parex bankai uz īpašuma tiesību pamata piederošās prasījuma tiesības, kuru uzskaitījums dots līgumu pielikumos.

300. Saskaņā ar līgumu²⁰³ nosacījumiem, parakstot komercķīlas līgumu, komercķīlas devējs apliecina, ka:

300.1. komercķīlas priekšmets atrodas komercķīlas devēja īpašumā un valdījumā;

300.2. komercķīlas priekšmets nav uzdāvināts, pārdots un nekādā citā veidā atsavināts;

300.3. komercķīlas priekšmets nav apķīlāts, aizdots, patapināts vai nodots glabāšanā;

300.4. nepastāv strīdi par komercķīlas priekšmeta piederību;

300.5. nepastāv ierobežojumi vai aizliegumi komercķīlas priekšmeta ieķīlāšanai, lietošanai, atsavināšanai vai piedziņas vēršanai uz to;

300.6. komercķīlas priekšmets ir brīvs no trešo personu prasījumiem un tam nav uzlikts arests.

301. Revīzijā konstatēts, ka Finanšu ministrija nav veikusi pārbaudes ar mērķi pārliecināties par to, ka komercķīlas devēja apliecinājumi attiecībā uz komercķīlas priekšmetu ir patiesi un ka komercķīlas līgumos norādītā komercķīlas priekšmeta vērtība atbilst tā reālajai vērtībai.

302. Revīzijā konstatēts, ka nevienā no līgumiem nav noteiktas prasības komercķīlas priekšmetam – nav noteikts, kādus kredītus Parex banka drīkst ieķīlāt. Piemēram, līgumos nav noteikts, ka Parex banka nedrīkst ieķīlāt zemstandarta, šaubīgos vai zaudētos kredītus.

303. (Informācija dienesta vajadzībām).

Secinājumi

304. (Informācija dienesta vajadzībām).

305. Tā kā nevienā no normatīvajiem aktiem vai citiem dokumentiem nav precizēts, kādi pasākumi uzskatāmi par vispārējo ekonomisko risku mazinošiem vai sociālekonomiskas krīzes ietekmes mazinošiem un nav noteikts, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēts, vai valsts galvojuma sniegšana konkrētajā situācijā samazinās vispārējos ekonomiskos riskus, sekmēs izvairīšanos no sociālekonomiskas krīzes vai mazinās tās ietekmi un nodrošinās finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijas gadījumā, likuma norma²⁰⁴ nav viennozīmīgi skaidri piemērojama.

306. (Informācija dienesta vajadzībām).

307. Tā kā nevienā no līgumiem nav definētas ieķīlājamo kredītu kvalitātes prasības un Finanšu ministrija nav veikusi pārbaudes ar mērķi pārliecināties par to, ka komercķīlas devēja apliecinājumi attiecībā uz komercķīlas priekšmetu ir patiesi un ka komercķīlas līgumos norādītā komercķīlas priekšmeta vērtība atbilst tā reālajai vērtībai, pastāv risks, ka Parex banka par labu valstij ir ieķīlājusi zemstandarta, šaubīgos vai zaudētos kredītus, un gadījumā, ja Parex banka nespēs pildīt savas saistības pret sindicēto kredītu aizdevējiem, valsts kā galvotājs no komercķīlas realizācijas nevarēs pilnībā atgūt savus ieguldījumus.

2008.gada likumības revīzijās konstatētie tiesību normu pārkāpumi un to pārbaude

Konstatējumi

308. Valsts kontrole 2008.gadā ir veikusi 32 likumības revīzijas, par 11 likumības revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem Valsts kontrole ziņoja Ģenerālprokuratūrai.

309. Valsts kontrole Ģenerālprokuratūru informēja par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu, par pārkāpumiem grāmatvedībā, nodokļu un finanšu jomā, par iepirkumu regulējošo normatīvo aktu neievērošanu, par interešu konflikta situācijām un par citiem dažāda rakstura pārkāpumiem. Valsts kontroles konstatētie tiesību normu pārkāpumi kvalificēti gan kā valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšana, gan kā valsts amatpersonu nolaidīga amata pienākumu pildīšana, gan kā valsts amatpersonu pilnvaru pārsniegšana, gan kā nelietderīga rīcība ar valsts un pašvaldību budžetu līdzekļiem.

310. Valsts kontrole sadarbojas ar Ģenerālprokuratūru un citām tiesībaizsardzības iestādēm un nodrošina nepieciešamo dokumentu un informācijas sniegšanu, kā arī seko revīzijas materiālu izskatīšanas virzībai un izskatīšanas procesā pieņemtajiem lēmumiem.

311. Valsts kontroles veiktajās likumības revīzijās valsts institūcijās konstatētie tiesību normu pārkāpumi:

311.1. Likumības revīzijā Nr.5.1-2-28/2007 “Publisko iepirkumu likuma prasību un valsts līdzekļu efektīvas izmantošanas principa ievērošana autoceļu atjaunošanai un Satiksmes ministrijas darbības nodrošināšanai” konstatēts:

Satiksmes ministrija 11.12.2006. uzdeva²⁰⁵ sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Fests.lv” (vien.reģ.Nr. 40003654829) (turpmāk tekstā – SIA “Fests.lv”) noorganizēt izbraukuma lekcijas skolās par Eiropas Savienības struktūrfondu nozīmīgumu un pieejamību, veicinot sabiedrības informētību Eiropas Savienības finansējuma apguvē. Līgumā noteikts, ka par pasākumu sagatavošanu un realizāciju Satiksmes ministrija maksā izpildītājam Ls 3870,40. Darbu pieņemšanas-nodošanas aktā norādīts, ka SIA “Fests.lv” nodrošinājusi lekciju par Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi nolasīšanu astoņās mācību iestādēs. Visu mācību iestāžu direktori vēstulēs Valsts kontrolei noliedza, ka SIA“Fests.lv” viņu vadītajās mācību iestādēs būtu organizējusi lekcijas skolēniem, kas liecina par krāpšanu valsts budžeta līdzekļu izlietošanā.

No Ministru kabineta piešķirtajiem Ls 200 000 Satiksmes ministrija Ls 149 825 ir izlietojusi tādu pasākumu finansēšanai, kas neatbilst tiesību aktā²⁰⁶ noteiktajam valsts budžeta līdzekļu piešķīruma mērķim.

Izlases veidā, pārbaudot lēmumu par iepirkuma līgumu slēgšanu pieņemšanas praksi, konstatēts, ka lēmumus par finansējuma palielināšanu vai iepirkuma procedūras pārtraukšanu pieņēma Satiksmes ministrijas amatpersona²⁰⁷, kurai nebija pilnvarojuma pieņemt lēmumus par finansējuma palielināšanu konkrētiem būvobjektiem. Minētā amatpersona četros gadījumos pieņēma lēmumu palielināt finansējumu konkrētiem projektiem kopā par Ls 2 765 590 un vienā gadījumā uzdeva pārtraukt iepirkumu un rīkot atkārtotu iepirkumu.

Par Valsts kontroles konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem darījumā ar SIA “Fests.lv” uzsākts kriminālprocess Nr.16870000708 un Satiksmes ministrijas Darbības nodrošināšanas nodaļas vadītājai celta apsūdzība par nolaidīgu dienesta pienākumu pildīšanu. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu amatpersona atzīta par vainīgu noziedzīgos nodarījumos saskaņā ar Krimināllikuma 319.panta pirmo daļu un 327.panta pirmo daļu. Amatpersona sodīta ar naudas sodu 9 minimālo algu apmērā (Ls 1620). Saistībā ar citiem pārkāpumiem Prokuratūras likuma 20.panta kārtībā iesniegti prokurora iesniegumi turpmāku pārkāpumu nepieļaušanai.

311.2. Likumības revīzijā Nr.5.1-2-6/2008 “Labklājības ministrijas padotības iestāžu darbība, nodrošinot valsts budžeta izdevumu atgūšanu par ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas sociālo un profesionālo rehabilitāciju, tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanu un pensiju un pabalstu izmaksu” konstatēts:

Lai gan valsts budžetā ir jāatlīdzina valsts budžeta līdzekļi²⁰⁸, kas izlietoti ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu pensijām un pabalstiem, sociālai vai profesionālai rehabilitācijai un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, valstī izveidotā sistēma iepriekš minēto izmaksu atgūšanai no apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja ir nepilnīga un nenodrošina savlaicīgu valsts budžeta līdzekļu atgūšanu.

Labklājības ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde sociālās aizsardzības jomā nav veikusi darbības, lai:

311.2.1. izvērtētu izveidotās sistēmas valsts budžeta līdzekļu izdevumu atgūšanai no apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības efektivitāti;

311.2.2. izvērtētu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA), valsts aģentūras “Tehnisko palīglīdzekļu centrs” (turpmāk – TPC), Sociālās integrācijas valsts aģentūras (turpmāk – SIVA) un Sociālo pakalpojumu pārvaldes (turpmāk – SPP) darbību ārējo normatīvo aktu izpildes nodrošināšanā;

311.2.3. izvērtētu un novērstu normatīvo aktu nepilnības;

311.2.4. nodrošinātu patiesu un skaidru priekšstatu par atgūstamo valsts budžeta līdzekļu apjomu iestādē, jo nav izstrādājusi vienotu grāmatvedības politiku atgūstamo līdzekļu uzskaitei.

311.2.5. Laika posmā no 01.01.2007. līdz 30.04.2008. Labklājības ministrijas padotības iestādes – VSAA, TPC, SIVA un SPP – nav veikušas pietiekamas un efektīvas darbības, lai atgūtu no apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valsts budžeta līdzekļus Ls 2 661 393 apmērā, kas radušies, nodrošinot ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas rehabilitāciju, tehniskos palīglīdzekļus un pensiju un pabalstu izmaksu.

Pārbaudes rezultātā Valsts policijā pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Valsts kontrole vērsās prokuratūrā ar lūgumu veikt atkārtotu pārbaudi saistībā ar minētajiem pārkāpumiem. Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra, izskatot Valsts kontroles revīzijas materiālus, nolēma atstāt spēkā Valsts policijas lēmumu par atteikšanos ierosināt kriminālprocesu un norādīja, ka nav konstatēts pamats personu saukšanai pie administratīvās un disciplinārās atbildības.

311.3. Likumības revīzijā par slēgtas likumības revīzijas Nr.5.1-2-2/2007 “Valsts institūciju darbība nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas – Krievijas robežkontroles punktos” ieteikumu ieviešanu konstatēts:

Revīzijas ietvaros, salīdzinot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas muitas iestāžu iesniegto informāciju par Latvijas – Krievijas robežu šķērsojušajām kravām, kā arī izvērtējot no Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” (vien.reģ.Nr.40008005491) saņemtās TIR karnešu kopijas, konstatēts, ka dati par 9 TIR karnetēm (0,05% no 2008.gadā maijā noformētajām TIR karnetēm) atšķiras. Krievijas Federācijas muitas iestāde uzrāda, ka šīs kravas ir šķērsojušas Latvijas – Krievijas robežu, bet Latvijas Republikas muitas iestādes rīcībā datu par šīm kravām nav.

Salīdzinot Latvijas Republikas muitas iestādes Muitas transportlīdzekļu un/vai preču atgriešanas žurnālā reģistra ierakstus par atgrieztajām kravām (TIR karnešu numurus) ar muitas informācijas sistēmas datiem par visām 2008.gada maijā Latvijas – Krievijas robežu šķērsojošajām kravām, žurnālā tika konstatēti 30 ieraksti (11% no visiem ierakstiem žurnālā par 2008.gada maiju), par kuriem muitas informācijas sistēmās nav informācijas, ka šādas kravas ar attiecīgajiem pavaddokumentiem, tai skaitā TIR karnetēm, vispār jebkad būtu šķērsojušas robežu. Revīzijā konstatēts, ka saskaņā ar TIR karnetes numura piešķiršanas IT algoritmu minētie 30 TIR karnetes numuri nav iespējami.

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes pārbaudes rezultātā pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Valsts kontrole vērsās prokuratūrā ar lūgumu atcelt lēmumu par atteikumu uzsākt kriminālprocesu. Muitas lietu prokuratūra Valsts kontroles iesniegumu atzinusi par pamatotu un likumīgu, kā rezultātā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldei uzdots veikt papildu pārbaudi.

312. Valsts kontroles veiktajās likumības revīzijās pašvaldību institūcijās konstatētie tiesību normu pārkāpumi:

312.1. Likumības revīzijā Nr.5.1-2-36/2007 “Rīgas rajona Baložu pilsētas pašvaldības zemes īpašumu ieguldīšanas komercsabiedrībās atbilstība normatīvo aktu prasībām” konstatēts:

Baložu pilsētas pašvaldības rīcība, lemjot par 26 pašvaldības nekustamo īpašumu (zemes) 106,3 ha platībā ieguldīšanu 11 privāto kapitālsabiedrību pamatkapitālā (līdz 30.06.2007. kapitālsabiedrību pamatkapitālos ieguldīti 24 zemes īpašumi 101,1 ha platībā ar kopējo vērtību Ls 839 390), neatbilst normatīvajā aktā²⁰⁹ noteiktajam, ka pašvaldības īpašums izmantojams attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai.

Baložu pilsētas pašvaldība, pieņemot lēmumus par 26 nekustamo īpašumu ieguldīšanu komercsabiedrību pamatkapitālā, nav ievērojusi normatīvo aktu²¹⁰ prasības, ka pirms pārvaldes lēmumu pieņemšanas jāveic to tiesiskuma un lietderības pārbaude, pieņemot lēmumus par divu nekustamo īpašumu ieguldīšanu komercsabiedrību pamatkapitālā nav ievērojusi normatīvo aktu²¹¹ prasības par to, ka ieguldījums jānovērtē tā parastajā vērtībā un ka pašvaldības manta jāatsavina par iespējami augstāku cenu.

Baložu pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs, apsaimniekojot nekustamo īpašumu ieguldīšanas rezultātā iegūtās kapitāla daļas:

312.1.1. nav ievērojis normatīvā akta²¹² prasības par to, ka lēmumu par kapitāla daļu pārdošanu pieņem pašvaldības dome un ka pirms kapitāla daļu pārdošanas likumā noteiktajā kārtībā jāveic to novērtēšana;

312.1.2. nav ievērojis normatīvo aktu²¹³, ka lēmumu par nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesību izmantošanu var pieņemt tikai pašvaldības dome.

Valsts kontroles revīzijas materiāli saistībā ar konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem pievienoti kriminālprocesam.

312.2. Likumības revīzijā Nr.5.1-2-8/2007 “Rīgas pilsētas attīstības fonda darbības atbilstība normatīvo aktu prasībām” konstatēts:

Rīgas dome, nosakot Rīgas pilsētas attīstības fondu (turpmāk tekstā – Fonds) kā speciālā budžeta līdzekļus, nav ievērojusi likumā²¹⁴ noteikto, ka speciālais budžets ir budžeta daļa, kuru veido ar likumu īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumu avoti. Fondu veidojošie ieņēmumu avoti 2006.gadā nav noteikti likumā paredzētajā kārtībā un Fondā ieskaitītajiem līdzekļiem – vienreizējai maksai pilsētas infrastruktūras attīstībai un nomas maksai – nav likumīga pamata.

Rīgas dome nav ievērojusi likumu²¹⁵, kas nosaka: ja pašvaldības domes pieņemtajos saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst terminam “pašvaldības nodeva”, bet kuri nav paredzēti likumā “Par nodokļiem un nodevām”, šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā. Tādā veidā Rīgas dome 2006.gadā nelikumīgi ir iekasējusi vienreizējo maksu Ls 1 009 758,22 apmērā.

Prokurors apstiprināja Valsts kontroles konstatētos faktus un norādīja, ka Rīgas domes attiecīgie tiesību akti ir nelikumīgi un apturami saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai nosūtīts prokurora iesniegums un uzdots veikt normatīvajos aktos paredzētas darbības, lai izlemtu jautājumu par Rīgas domes izdoto tiesību aktu darbības apturēšanu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 17.08.2008. apturēja minēto tiesību aktu darbību.

312.3. Likumības revīzijā Nr.5.1-2-64/2007 “Limbažu pilsētas pašvaldības rīcības, iznomājot pašvaldības nekustamos īpašumus, likumība un lietderība” konstatēts:

Pašvaldība, pieņemot lēmumus par atsevišķu zemesgabalu un par gruntsgabala nodošanu nomā ar apbūves tiesībām un lēmumus par to pašu zemesgabalu nodošanu privatizācijai, kuri ir pretrunā normatīvajā aktā²¹⁶ noteiktajiem ierobežojumiem, ir veikusi prettiesisku pašvaldības īpašuma nodošanu īpašumā privātpersonām par pazeminātu cenu, kā arī nav ievērojusi normatīvajā aktā²¹⁷ noteikto, ka pašvaldība nevar nodot privatizācijai zemesgabalu, par kuru nav privatizācijas ierosinājums.

Pašvaldības prettiesisku lēmumu rezultātā privatizēti astoņi neapbūvēti zemesgabali ar kopējo platību 50784 m² par cenu, kas ir vismaz par Ls 37 622 jeb par 35% mazāka nekā iespējamā minimālā cena, privatizējot tos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt zemesgabals Jūras ielā 71 21 184 m² platībā prettiesisku lēmumu rezultātā privatizēts par cenu Ls 2167 (0,10 Ls/m²), kas ir 17 līdz 100 reizes mazāka par salīdzināmu zemesgabalu pārdošanas cenu.

Limbažu pilsētas pašvaldība nav ievērojusi normatīvajā aktā²¹⁸ noteikto, ka tikai dome, ja nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, var noteikt maksu par pašvaldības nedzīvojamā fonda īri (nomu).

Limbažu pilsētas pašvaldība, pildot ar nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu saistītās funkcijas, pārbaudāmajā laika posmā nav nodrošinājusi normatīvajā aktā noteikto²¹⁹, nav nosūtījusi maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļu apmēru kārtējam taksācijas gadam par iznomāto zemi sakņu dārziem un zem garāžām.

Par Valsts kontroles konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem uzsākts kriminālprocess un noteikta prokurora pārbaude, kuras rezultātā Limbažu pilsētas domei iesniegti prokurora iesniegumi par pārkāpumu novēršanu.

312.4. Likumības revīzijā Nr.5.1-2-4/2008 “Zilupes novada pašvaldības rīcības ar nekustamajiem īpašumiem atbilstība normatīvo aktu prasībām” konstatēts:

pretēji normatīvajā aktā²²⁰ noteiktajiem mērķiem, kādiem pašvaldībai piešķir zemi pastāvīgā lietošanā, pieņemot lēmumu²²¹ par brīvo, valstij piekrītošo zemesgabalu, 156,33 ha platībā, piešķiršanu pašvaldībai ar mērķi tos realizēt novada iedzīvotājiem, pašvaldība ir ierobežojusi personu, kuras saņēmušas atteikumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, likumā²²² noteiktās tiesības saņemt zemi pastāvīgā lietošanā.

Pašvaldība nav nodrošinājusi normatīvajā aktā²²³ noteiktās personu tiesības saņemt īpašumā līdzvērtīgu zemi, ja mantojamo zemi vai tās daļu dabā nevar atdot, nepiedāvājot līdzvērtīgu lauku apvidus zemesgabalu, gadījumā, kad zemes mantinieks to ir pieprasījis.

Zilupes novada pašvaldība pretēji likumā²²⁴ noteiktajam, ka pašvaldībām aizliegts valsts vai pašvaldību mantu nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā, ir nodevusi vairākus zemesgabalus ar kopējo platību 8,2859 ha bezatlīdzības lietošanā.

Pašvaldība nav izpildījusi likumā²²⁵ noteikto pienākumu – iekasēt nodokļus un nodevas, revidējamā laika periodā nepieņemot lēmumus par noteiktajā laikā nenomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa un nokavējuma naudas piedziņu bezstrīda kārtībā Ls 5178 apmērā, atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”.

Zilupes novada pašvaldības priekšsēdētājs līgumā²²⁶, nosakot nomas maksu par iznomājamo pašvaldības zemesgabalu (kadastra Nr.68170020201), bez attiecīga domes lēmuma, kurā būtu noteikta minētā zemesgabala nomas maksa, ir pārkāpis savas pilnvaras, jo saskaņā ar normatīvo aktu²²⁷ tikai dome var noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par pašvaldības zemes iznomāšanu.

Par Valsts kontroles konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem uzsākts kriminālprocess.

312.5. Likumības revīzijā Nr.5.1-2-2/2008 “Rīcības ar pašvaldības nekustamajiem īpašumiem atbilstība normatīvo aktu prasībām Jūrmalas pilsētas pašvaldībā” konstatēts:

pretēji likumā²²⁸ noteiktajam 2004. un 2005.gadā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs noslēdza trīs nomas līgumus par zemesgabaliem Slokas iela 115; 19.līnija (1650 m²); 19.līnija (248 m²), nosakot nomas maksu neatbilstoši domes lēmumos noteiktajai, kā rezultātā katru gadu šo līgumu darbības laikā pašvaldības neiegūtie ieņēmumi ir Ls 6730,44.

Pretēji normatīvajā aktā²²⁹ noteiktajam, ka pašvaldības manta nododama lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu, Jūrmalas pilsētas dome bez ekonomiska pamatojuma nolēma²³⁰ pārskatīt noslēgto apbūvētu zemesgabalu nomas līgumu nomas maksu, nosakot to 1,5% apmērā no Valsts zemes dienesta noteiktās zemesgabala vērtības privatizācijas vajadzībām, tādējādi izlases veidā pārbaudītos astoņos nomas līgumos iespējamā nomas maksa gadā samazināta par 89%.

Neņemot vērā normatīvajā aktā²³¹ noteikto, ka pašvaldības manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāko cenu, Jūrmalas pilsētas pašvaldība vairākos gadījumos nav izmantojusi zemesgabalu nomas līgumos pielīgtās iznomātāja tiesības koriģēt nomas maksu, ja gada inflācijas likme pārsniedz 10% vai mainās zemesgabalu kadastrālā vērtība:

312.5.1. 2008.gadā spēkā esošo iznomāto zemesgabalu nomas maksa nav palielināta, lai gan Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā 2007.gada inflācijas koeficienta likme bija 14%;

312.5.2. 2008.gadā atbilstoši Valsts zemes dienesta noteiktajai kadastrālajai vērtībai²³² nav koriģēta nomas maksa divdesmit septiņiem neapbūvētiem zemesgabaliem, kā rezultātā nomas maksas ieņēmumi gadā būs par Ls 186 400 mazāki.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības rīcība, organizējot pašvaldības zemesgabalu iznomāšanu, nenodrošina korupcijas risku novēršanu:

312.5.3. pretēji normatīvajā aktā²³³ noteiktajam netiek sagatavota informācija par pašvaldības iznomājamiem neapbūvētiem zemesgabaliem, kas izliekama redzamā vietā pašvaldības domes ēkā;

312.5.4. iznomājamo zemesgabalu nomas maksas apmēra noteikšana nav caurskatāma, jo netiek reglamentēta un dokumentēta procentu likmes no Valsts zemes dienesta noteiktās zemesgabala vērtības privatizācijas vajadzībām vai zemes kadastrālās vērtības, kuru izmanto nomas maksas apmēra aprēķinā, noteikšana;

312.5.5. pretēji normatīvajā aktā²³⁴ noteiktajam labas pārvaldības principam, kas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, nav noteikta nomas līgumos pielīgto tiesību koriģēt nomas maksu izmantošanas kārtība.

Jūrmalas pilsētas pašvaldībā pretēji normatīvā akta²³⁵ prasībām netiek nodrošināta iekšējā kontrole pār nomas maksas administrēšanu, kā rezultātā:

312.5.6. 2008.gadā, koriģējot līgumā²³⁶ noteikto zemes nomas maksu diviem zemesgabaliem (Asaru prospekts 21; Asaru prospekts 23/25), nav piemērota citos gadījumos pielietotā nomas maksas aprēķināšanas metode – līguma slēgšanas brīdi piemēroto procentuālo attiecību pret zemes kadastrālo vērtību attiecinot pret jauno zemes kadastrālo vērtību;

312.5.7. divos gadījumos vairāk nekā 9 mēnešus pēc zemesgabala nomas līguma noslēgšanas nebija nosūtīti rēķini un netika iekasēta nomas maksa;

312.5.8. divdesmit divos gadījumos nomniekiem, kas 2008.gadā divus ceturkšņus savlaicīgi nemaksā nomas maksu, netiek nosūtīti brīdinājumi par nomas līgumu darbības pārtraukšanu.

Par Valsts kontroles konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veic pārbaudi.

312.6. Likumības revīzijā Nr.5.1-2-61-3/2007 “Dabas resursu nodokļa administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām Garkalnes novada pašvaldībā” konstatēts:

Pašvaldība, veicot no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem dabas resursu nodokļa maksājumus, SIA “Garkalnes Komunālserviss” (vien.reģ.Nr.40003708356) rēķinos iekļautās prezentācijas, katlumāju remonta un inventāra iegādes, pašvaldības iestādes “Dienas centrs” uzturēšanas izmaksas, kā arī sniegto pakalpojumu rēķiniem pievienojot PVN maksājumu dubultā apmērā par Ls 2972,03, nav ievērojusi normatīvajā aktā²³⁷ noteikto, ka šie līdzekļi izlietojami ar vides aizsardzību saistītu mērķu finansēšanai.

Pašvaldības izdevumus attaisnojošie dokumenti par Garkalnes novada teritorijas labiekārtošanu un uzturēšanu Ls 92 908,78 apmērā, kuri apmaksāti no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem 2007.gadā, nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par realizēto mērķi, līdz ar to revidenti nevar izteikt viedokli par to, vai visi šie līdzekļi ir izlietoti ar vides aizsardzību saistītu pasākumu īstenošanai.

Pašvaldība, izdarot ierakstus grāmatvedības reģistros par summu Ls 92 908,78, pamatojoties uz dokumentiem, kuros nav norādīts precīzs saimnieciskā darījuma apraksts, pamatojums, mērītāji, vieta, nav ievērojusi normatīvā akta²³⁸ prasības, kas nosaka, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu.

Valsts policijas pārbaudes rezultātā pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Valsts kontrole ar iesniegumu vērsās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā. Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra, izskatot Valsts kontroles revīzijas materiālus, nolēma atstāt spēkā Valsts policijas lēmumu par atteikšanos ierosināt kriminālprocesu.

313. Valsts kontroles veiktajās likumības revīzijās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās konstatētie tiesību normu pārkāpumi:

313.1. likumības revīzijā Nr.5.1-2-20/2007 “Tiesu vienotās informatīvās sistēmas izveidošana, darbība un uzturēšana” konstatēts:

Aģentūra nenodrošina, ka Tiesiskās informācijas datu bāzes lietošanā tiek ievērotas normatīvā akta²³⁹ prasības, kas nosaka, ka ierobežotas pieejamības informāciju pieprasa rakstveidā, un, to pieprasot, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota.

Publiskojot personu datus pilnā apjomā tiesu nolēmumos Aģentūras un Lursoft IT kopīgi izveidotajā datubāzē, nav ievērotas normatīvā akta prasības²⁴⁰, kas nosaka, ka personas datus, kuri attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, kā arī uz tiesas nolēmumiem vai tiesas lietas materiāliem, drīkst apstrādāt tikai likumā noteiktās personas un likumā noteiktajos gadījumos, jo ne Aģentūra un ne Lursoft IT nav likumā noteiktās personas, kuras varētu apstrādāt personas datus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, veicot pārbaudi par Valsts kontroles konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, nekonstatēja, ka Tieslietu ministrijas amatpersonas būtu pārkāpušas normatīvo aktu prasības Tiesu vienotās informatīvās sistēmas izveidošanā, darbībā un uzturēšanā, kuru rezultātā būtu radīti zaudējumi valsts budžetam.

313.2. Likumības revīzijā Nr.5.1-2-18-1/2007 “Pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca” pastāvošās atalgojuma sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām”” konstatēts:

Pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca” vadītāja, pamatojoties uz pašas izdotiem rīkojumiem, 2006.gadā saņēmusi naudas balvu Ls 160 apmērā, neievērojot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmās daļas prasības, kas nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārbaudes rezultātā Valsts kontroles konstatētie tiesību normu pārkāpumi Pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca” ir apstiprināti, taču slimnīcas vadītāju nevar saukt pie atbildības, jo ir iestājies Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais noilgums. Pārbaudes rezultātā konstatēts slimnīcas vadītājas interešu konflikts saistībā ar naudas balvas piešķiršanu laulātajam. Par minēto interešu konfliktu slimnīcas vadītāja ir saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.²⁹ un 166.³⁰ panta un sodīta ar naudas sodu.

314. Atbilstoši normatīvajam aktam²⁴¹, ja amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi mantiskus zaudējumus publiskai personai, tā prasa, lai amatpersona atlīdzina zaudējumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

315. Saskaņā ar normatīvo aktu²⁴² budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

316. Normatīvajā aktā²⁴³ noteikts, ka pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir: 1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, 2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu, 3) manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

317. Atbilstoši normatīvajam aktam²⁴⁴ personas, kuras pārkāpušas šā likuma 2.–12.panta noteikumus, saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Ja minētos noteikumus pārkāpusi koleģiāla institūcija, saucot pie atbildības šīs institūcijas locekļus, ņem vērā attiecīgā likuma noteikumus par koleģiālas institūcijas locekļu atbildību.

Secinājums

318. Normatīvajā aktā²⁴⁵ vispārīgi noteikts iestādes vadītāja pienākums rīkoties ar budžeta līdzekļiem ekonomiski un efektīvi atbilstoši paredzētajam mērķim un nav noteiktas sankcijas par rīcību, kas neatbilst minētajām prasībām. Savukārt normatīvajā aktā²⁴⁶ ir noteikts, kā jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu, lai rīcība būtu lietderīga.

319. Normatīvajos aktos²⁴⁷ nav noteikti kritēriji, kāda rīcība ir atzīstama par neekonomisku, neefektīvu un nelietderīgu.

320. Līdz ar to Valsts kontroles konstatējumi par nelietderīgu, neefektīvu un neekonomisku rīcību ar budžeta līdzekļiem un mantu netiek pietiekami izvērtēti, kā arī netiek novērsta nelietderīgas un neefektīvas rīcības atkārtošanās un atbildīgās amatpersonas netiek sauktas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

Piemēram, pārbaudot likumības revīzijā²⁴⁸ konstatēto, prokurors norādīja, ka ministrija, organizējot konferenču pasākumus, nelietderīgi izlietoja budžeta līdzekļus, jo, slēdzot pakalpojumu līgumus, nesamērīgi daudz finanšu līdzekļu izlietots viesu izvietošanas, ēdināšanas, autotransporta, telpu noformēšanas un ziedu pakalpojumiem, proti, uz telpu noformēšanu un ziedu kompozīcijām iztērēts Ls 9273,71, par pildspalvu, mapju, programmu un suvenīru iegādi nomaksāti Ls 9065,56. Prokurors norāda, ka, neskatoties uz, ka tika iztērēts nesamērīgi daudz naudas līdzekļu konferenču rīkošanai, Satiksmes ministrija naudas līdzekļus iztērēja saskaņā ar pievienotajām tāmēm un līgumos paredzētajiem mērķiem. Prokurora pārbaudē secināts, ka nav pamata Satiksmes ministrijas amatpersonu saukšanai pie administratīvās vai civiltiesiskās atbildības.

Ieteikums

321. Lai nodrošinātu lietderīgu, ekonomisku un efektīvu rīcību ar valsts un pašvaldību budžetu līdzekļiem un mantu, Finanšu ministrijai izvērtēt iespēju sagatavot normatīvā akta projektu, kurā būtu noteikti kritēriji, kad rīcība ar valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem un mantu ir atzīstama par nelietderīgu, neefektīvu un neekonomisku, kā arī izvērtēt nepieciešamību normatīvajā aktā²⁴⁹ noteikt sankcijas par neefektīvu un neekonomisku rīcību ar budžeta līdzekļiem.

Izdevumi atalgojumiem

Gada nogalē noteikto ierobežojumu neievērošana

Konstatējumi

322. Saskaņā ar normatīvo aktu²⁵⁰ valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

323. Normatīvais akts²⁵¹ nosaka, ka budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

324. Saskaņā ar normatīvo aktu²⁵² prēmijas, tai skaitā naudas balvas, uzskaita kodā 1140 “Piemaksas un prēmijas”, atsevišķi kodā 1148 izdalot prēmijas un naudas balvas.

325. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, lai sasniegu maksimālu budžeta līdzekļu ekonomiju, 2008.gada novembrī un decembrī valsts iestādēm tika noteikti ierobežojumi darbinieku prēmēšanai un materiālai stimulēšanai:

325.1. saskaņā ar Ministru prezidenta 31.10.2008. rezolūciju²⁵³, kas adresēta visiem ministriem un valsts sekretāriem, bija noteikts ar 01.11.2008. pārtraukt prēmiju izmaksu ministriju ierēdņiem, darbiniekiem un amatpersonām, kā arī dot rīkojumu padotības iestāžu vadītājiem pārtraukt prēmiju izmaksu ierēdņiem, darbiniekiem un amatpersonām līdz īpašam Ministru kabineta lēmumam par prēmiju izmaksu ministrijās un padotības iestādēs. Ministru prezidenta rezolūcijā noteiktais aizliegums attiecas gan uz normatīvajā aktā²⁵⁴ paredzēto materiālo stimulēšanu, gan uz prēmēšanu²⁵⁵;

325.2. saskaņā ar Ministru kabineta 08.11.2008. protokollēmumu²⁵⁶ Ministru kabineta locekļiem bija atļauts lemt par prēmiju izmaksu ministrijās un citās viņu padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs, pamatojoties uz ierēdņa, darbinieka un amatpersonas sasniegtajiem darba rezultātiem un uzdevumu kvalitatīvu izpildi iestādes mērķu sasniegšanā;

325.3. Ministru kabineta 25.11.2008. sēdes protokollēmumā²⁵⁷ bija noteikts ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm un to padotības iestādēm neveikt un Valsts kasei nepieņemt izpildei maksājumus izdevumu kodā 1148 “Prēmijas un naudas balvas”, ja Ministru kabinets nav lēmis savādāk.

326. Valsts kontroles ieskatā dāvanu karte ir labums naudas izteiksmē, jo tās vērtība ir nauda. Saņemot dāvanu karti, būtībā tiek saņemta nauda apmaiņai pret precēm un pakalpojumiem.

327. Veicot revīzijas par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2008.gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību, Valsts kontrole konstatējusi, ka astoņas ministrijas un/vai to padotībā esošās iestādes un divas centrālās valsts iestādes nav ievērojušas ar tiesību aktiem²⁵⁸ 2008.gada novembrī un decembrī noteiktos ierobežojumus prēmiju un materiālas stimulēšanas izmaksai un darbiniekiem izmaksātas prēmijas un materiālā stimulēšana kopsummā par Ls 1 051 133:

327.1. Aizsardzības ministrijas padotībā esošajā Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā:

327.1.1. nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem materiālās stimulēšanas veidā atbilstoši viņu kārtējam darbības un tās rezultātu novērtējumam tika izmaksāti Ls 106 783;

327.1.2. visiem nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem tika izmaksātas naudas balvas 100% apmērā no tiem noteiktās mēnešalgas par kopējo summu Ls 237 865;

327.1.3. pēc 27.11.2008., izmaksājot materiālo stimulēšanu par kopējo summu Ls 14 138 un naudas balvas par kopējo summu Ls 237 865, izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā 1149 “Piemaksas par vadības līgumiem un pārējās piemaksas”;

327.2. Finanšu ministrijas padotībā esošajā Valsts ieņēmuma dienesta Latgales reģionālajā iestādē tika noteikts piešķirt prēmijas par kopējo summu Ls 1063.

327.3. Iekšlietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs:

327.3.1. Valsts robežsardzē tika izmaksātas prēmijas par kopējo summu Ls 100 258;

327.3.2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks izdevis rīkojumus par prēmiju piešķiršanu trīs darbiniekiem par papildu veiktajiem pienākumiem un īpašu ieguldījumu nozīmīgu pasākumu īstenošanā par kopējo summu Ls 1074;

327.4. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā²⁵⁹ un tā padotībā esošajā iestādē:

327.4.1. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā tika izmaksātas prēmijas ierēdņiem un darbiniekiem par darbinieku darbības un tās rezultātu novērtējumu par kopējo summu Ls 49 893;

327.4.2. Elektronisko iepirkumu valsts aģentūrā²⁶⁰ tika izmaksātas prēmijas darbinieku materiālai stimulēšanai par kopēju summu Ls 7015;

327.5. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā amatpersonas un darbinieki tika apbalvoti ar dāvanu kartēm par kopējo summu Ls 20 560;

327.6. Kultūras ministrijā un tās padotībā esošajā iestādē:

327.6.1. Kultūras ministrijas centrālais aparāts veicis maksājumus juridiskai personai par dāvanu karšu iegādi par kopējo summu Ls 19 200. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā 2390 “Pārējās preces”;

327.6.2. valsts aģentūrā “Kultūras informācijas sistēmas” darbiniekiem tika piešķirtas dāvanu kartes par kopējo summu Ls 3360. Izdevumi par dāvanu karšu iegādi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā 2239 “Pārējie iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie pakalpojumi”;

327.7. Labklājības ministrijas padotībā esošajā iestādēs:

327.7.1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā darbiniekiem un ierēdņiem tika izmaksātas prēmijas kopsummā par Ls 7460 un vienai darbiniecei – naudas balva Ls 200 apmērā;

327.7.2. Bērnu sociālās aprūpes centrā “Teika” darbiniecei tika izmaksāta naudas balvu Ls 60 apmērā. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā 1228 “Darba devēja sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas, no kā neaprēķina ienākuma nodokli, un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”;

327.8. Veselības ministrijas padotībā esošajās iestādēs:

327.8.1. Valsts asinsdonoru centrā tika izmaksāta materiālā stimulēšana par kopējo summu Ls 209 124. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā 1149 “Piemaksas par vadības līgumiem un pārējās piemaksas”;

327.8.2. valsts aģentūrā “Latvijas Infektoloģijas centrs” tika izmaksāta materiālā stimulēšana par kopējo summu Ls 153 515. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā 1119 “Pārējo darbinieku mēneša amatalga”;

327.8.3. Zāļu valsts aģentūrā 2008.gada decembrī tika izmaksāta materiālā stimulēšana par kopējo summu Ls 5495;

327.9. Valsts kancelejā un tās padotībā esošajā iestādē:

327.9.1. Valsts kancelejā atbilstoši kārtējam darbības un tās rezultātu novērtējumam divi darbinieki tika materiāli stimulēti kopsummā par Ls 1020;

327.9.2. Valsts administrācijas skolā atbilstoši kārtējam darbības un tās rezultātu novērtējumam iestādēs vadītājs tika materiāli stimulēts par Ls 1770 un 12 darbinieki tika materiāli stimulēti par kopējo summu Ls 9720;

327.9.3. valsts aģentūrā “Eiropas Savienības informācijas aģentūra”²⁶¹ tika izmaksāta materiālā stimulēšana par kopējo summu Ls 1475. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodos 1114 “Civildienesta ierēdņu mēneša amatalga” un 1119 “Pārējo darbinieku mēneša amatalga”;

327.10. Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs:

327.10.1. Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centrā tika izmaksātas prēmijas un naudas balvas par kopējo summu Ls 15 008. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā 1114 “Civildienesta ierēdņu mēneša amatalga” un 1119 “Pārējo darbinieku mēneša amatalga”;

327.10.2. Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecībā tika izmaksāta prēmija Ls 1200. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā 1114 “Civildienesta ierēdņu mēneša amatalga”;

327.10.3. Valsts augu aizsardzības dienestā tika izmaksātas prēmijas par kopējo summu Ls 89 095. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā 1114 “Civildienesta ierēdņu mēneša amatalga” un 1119 “Pārējo darbinieku mēneša amatalga”;

327.10.4. K.Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas” tika izmaksātas prēmijas par kopējo summu Ls 715;

327.11. Satiksmes ministrijas padotībā esošajā valsts aģentūrā “Civilās aviācijas aģentūra” darbiniekiem tika piešķirtas dāvanu kartes par kopējo summu Ls 8205.

Secinājumi

328. Tā kā 2008.gada novembrī un decembrī astoņas ministrijas un/vai to padotībā esošās iestādes un divas centrālās valsts iestādes, neievērojot tiesību aktu²⁶² noteikumus, darbiniekiem izmaksājušas prēmijas, materiālo stimulēšanu un piešķīrušas dāvanu kartes kopsummā par Ls 1 051 133:

328.1. valsts pārvalde nav darbojusies atbilstoši likumam un tiesībām, pretēji normatīvajam aktam²⁶³;

328.2. budžeta līdzekļi nav izlietoti efektīvi un ekonomiski atbilstoši paredzētajiem mērķiem, pretēji normatīvajam aktam²⁶⁴;

328.3. nav pilnībā sasniegti tiesību aktu izdošanas mērķi²⁶⁵ un 2008.gada novembrī un decembrī nav sasniegta maksimāla valsts budžeta līdzekļu ekonomija.

329. Tā kā 2008.gada novembrī un decembrī piecās ministrijās un/vai to padotībā esošajās iestādēs un Valsts kancelejas padotībā esošajā valsts aģentūrā “Eiropas Savienības informācijas aģentūra” izdevumi par prēmiju, materiālās stimulēšanu izmaksu un dāvanu karšu iegādi nav uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā 1148 “Prēmijas un naudas balvas”, secināms, ka valsts iestādes apzināti sagrozījušas grāmatvedības informāciju, lai darbiniekiem izmaksātu prēmijas, materiālo stimulēšanu un piešķirtu dāvanu kartes.

Ārējos un/ vai iekšējos normatīvajos aktos neparedzētie piešķirtie materiālie labumi

Konstatējumi

330. Saskaņā ar normatīvo aktu²⁶⁶ Finanšu ministrija izstrādā un īsteno politiku valsts sektorā strādājošo darba samaksas jomā.

331. Normatīvais akts²⁶⁷ nosaka, ka:

331.1. valsts pārvaldes principi un citi šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz iestādēm, kuras nav padotas Ministru kabinetam, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi;

331.2. valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām.

332. Normatīvais akts²⁶⁸ nosaka, ka budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

333. Saskaņā ar normatīvo aktu²⁶⁹ ar valsts finanšu līdzekļiem jārīkojas atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

334. Ievērojot normatīvajos aktos²⁷⁰ noteikto deleģējumu, Ministru kabinets ir izdevis normatīvos aktus²⁷¹, kas nosaka tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu darba samaksas (mēnešalga (mēneša darba alga), piemaksas un prēmijas) sistēmu, kā arī tiesu darbinieku darba samaksu (mēneša darba alga, piemaksas un prēmijas).

335. Normatīvajā aktā²⁷² ir noteikta tiesnešu darba samaksa un sociālās garantijas.

336. Veicot revīzijas par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2008.gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību, Valsts kontrole konstatējusi, ka tiešās pārvaldes iestāžu darbiniekiem piešķirti materiālie labumi, kas nav paredzēti ārējos normatīvajos aktos²⁷³ un/ vai iekšējos normatīvajos aktos un Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem piešķirti materiālie labumi, kas nav paredzēti ārējos normatīvajos aktos.²⁷⁴ Materiālie labumi, kas nav noteikti ārējos normatīvajos aktos, piešķirti, pamatojoties uz iekšējo normatīvo aktu noteikumiem vai ar darbiniekiem noslēgto koplīgumu noteikumiem.

337. Valsts kontrole konstatējusi, ka 2008.gadā materiālie labumi, kas nav paredzēti ārējos un/ vai iekšējos normatīvajos aktos, piešķirti desmit ministrijās un/ vai to padotībā esošajās iestādēs un divās centrālajās valsts iestādēs. Šādos materiālajos labumos ministrijās un centrālajās valsts iestādēs 2008.gadā kopsummā izmaksāts vismaz Ls 1 728 301:

337.1. Aizsardzības ministrijā materiālie labumi kopsummā izmaksāti vismaz Ls 289 874 apmērā;

337.2. Latvijas Republikas Augstākajā tiesā – Ls 93 402;

337.3. Bērnu un ģimenes lietu ministrijā – Ls 4780;

337.4. Ekonomikas ministrijā – Ls 30 426;

337.5. Finanšu ministrijā – Ls 9877;

337.6. Izglītības un zinātnes ministrijā – Ls 3530;

337.7. Kultūras ministrijā – Ls 54 801;

337.8. Labklājības ministrijā – Ls 323 705;

337.9. Ministru kabinetā – Ls 2040;

337.10. Satiksmes ministrijā – Ls 8205;

337.11. Tieslietu ministrijā – Ls 754 956;

337.12. Veselības ministrijā – Ls 152 705.

338. Ministrijās un centrālajās valsts iestādēs darbiniekiem kopā piešķirti vismaz 11 veida materiālie labumi, kas nav paredzēti ārējos normatīvajos aktos:

338.1. atvaļinājuma pabalsta darbiniekam;

338.2. pabalsts bērnu piedzimšanas gadījumā;

338.3. pabalsts, beidzot augstskolu;

338.4. mācību izdevumu kompensācija;

338.5. pabalsts, dodoties laulībā;

338.6. u.c.

339. Informācija par ministrijām un centrālajām valsts iestādēm, kuras revīzijas apjomā iekļautajiem darbiniekiem piešķīrušas materiālos labumus, kas nav paredzēti ārējos un/ vai iekšējos normatīvajos aktos, piešķirto materiālo labumu veidiem un piešķirto materiālo labumu kopsummām apkopota 5.pielikumā.

340. Veicot revīzijas par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2008.gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību, Valsts kontrole konstatējusi gadījumus, kad tiešās pārvaldes iestāžu darbiniekiem izmaksāti materiālie labumi, kas nav paredzēti normatīvajos aktos un ar darbiniekiem noslēgtajos koplīgumos. Šādi gadījumi konstatēti Bērnu un ģimenes lietu ministrijas padotībā esošajā valsts aģentūrā “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”²⁷⁵, Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajā Rīgas valsts tehnikumā, Kultūras ministrijas centrālajā aparātā, Kultūras ministrijas padotībā esošajā valsts aģentūrā “Kultūras informācijas sistēmas” un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Labklājības ministrijas padotībā esošajā bērnu sociālās aprūpes centrā “Pļavnieki” un bērnu sociālās aprūpes centrā “Teika”, Satiksmes ministrijas padotībā esošajā valsts aģentūrā “Civilās aviācijas aģentūra”, Tieslietu ministrijas padotībā esošajā Tiesu administrācijā, Veselības ministrijas padotībā esošajā Katastrofu medicīnas centrā.

Secinājumi

341. Tā kā atbilstoši normatīvajam aktam²⁷⁶ valsts pārvalde un iestādes, kuras nav padotas Ministru kabinetam, ir pakļautas likumam un tiesībām, Ministrijas un centrālās valsts iestādes nepamatoti iekšējos normatīvajos aktos un ar darbiniekiem noslēgtajos koplīgumos paredzējušas materiālos labumus, kas nav paredzēti ārējos normatīvajos aktos.²⁷⁷

342. Tā kā ministrijas un centrālās valsts iestādes 2008.gadā darbiniekiem piešķīrušas materiālos labumus, kas nav paredzēti ārējos un/ vai iekšējos normatīvajos aktos, Ls 1 728 301 apmērā, pastāv risks, ka valsts budžeta līdzekļi Ls 1 728 301 apmērā nav izlietoti efektīvi un ekonomiski, pretēji normatīvajam aktam.²⁷⁸

343. Tā kā desmit ministrijās un/ vai to padotībā esošajā iestādēs un divās centrālajās valsts iestādēs 2008.gadā kopā piešķirti 11 veida materiālie labumi, kas nav paredzēti ārējos normatīvajos aktos²⁷⁹, valsts sektorā strādājošo atalgojuma sistēma 2008.gadā nav bijusi caurskatāma, pilnīga un vienlīdzīga.

344. Tā kā konstatēti gadījumi, kad ministrijas un/ vai to padotībā esošās iestādes darbiniekiem piešķīrušas materiālos labumus, kas nav paredzēti normatīvajos aktos un darbiniekiem noslēgtajos koplīgumos, nav ievērots normatīvais akts²⁸⁰, saskaņā ar kuru ar valsts finanšu līdzekļiem jārīkojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ieteikumi

345. Lai nodrošinātu caurskatāmu un vienlīdzīgu valsts sektorā strādājošo atalgojuma sistēmu, Finanšu ministrijai izvērtēt iespēju izstrādāt normatīvo aktu projektus, nosakot, ka darba devējam iekšējos normatīvajos aktos, darba koplīgumos, darba līgumos ir aizliegts paredzēt citu atlīdzību, kas nav noteikta vienotajā atlīdzības likumā.

Uzņēmuma līgumi

Konstatējumi

346. Normatīvais akts²⁸¹ nosaka, ka Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas ietver valsts sektora darba samaksas politikas koordinācijas un izmantošanas politikas apakšnozares.

347. Normatīvais akts²⁸² nosaka, ka budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

348. Veicot finanšu revīzijas par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2008.gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību un pārbaudot revīzijas apjomā iekļauto darbinieku atalgojumu, Valsts kontrole konstatējusi:

348.1. Labklājības ministrijas padotībā esošajā Sociālās integrācijas valsts aģentūrā ar darbiniekiem tika noslēgti 336 uzņēmuma līgumi. Uzņēmuma līgumi tika noslēgti arī par tādu uzdevumu izpildi, kas tikai precizē darbinieku amata aprakstos noteiktos pienākumus;

348.2. Vides ministrijas padotībā esošajā Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūrā ar 33 štata darbiniekiem tika noslēgti 218 uzņēmuma līgumi, vidēji ar vienu darbinieku noslēgti 6,6 uzņēmuma līgumu. Ar štata darbiniekiem noslēgtajos uzņēmuma līgumos noteiktie uzdevumi pārklājas ar darbinieku amata aprakstos noteiktajiem pienākumiem;

348.3. Satiksmes ministrijā ar 55 darbiniekiem tika noslēgti 119 uzņēmuma līgumi, vidēji ar vienu darbinieku noslēgti divi uzņēmuma līgumi;

348.4. Veselības ministrijas padotībā esošajā Valsts asinsdonoru centrā 2008.gadā tika noslēgti 74 uzņēmuma līgumi ar 29 darbiniekiem, vidēji ar vienu darbinieku noslēgti 2,6 uzņēmuma līgumi;

348.5. Kultūras ministrijas padotībā esošajās iestādēs:

348.5.1. valsts aģentūrā “Kultūras informācijas sistēmas” ar sešiem darbiniekiem tika noslēgti uzņēmuma līgumi. Uzņēmuma līgumi slēgti par tāda uzdevuma veikšanu, kas ir viens no valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” tiešajiem uzdevumiem, un darbinieku amata aprakstos noteiktie pienākumi pārklājas ar uzņēmuma līgumu uzdevumiem;

348.6. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ar 29 darbiniekiem tika noslēgti uzņēmuma līgumi. Uzņēmuma līgumu uzdevumi pilnībā vai daļēji pārklājas ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijām un darbinieku amata aprakstos noteiktajiem pienākumiem;

348.7. valsts aģentūrā “Tautas mākslas centrs”²⁸³ ar 21 darbinieku tika noslēgti uzņēmuma līgumi. Darbinieku amata aprakstos noteiktie pienākumi pārklājas ar uzņēmuma līgumos noteiktajiem uzdevumiem;

348.8. Ārlietu ministrijā ar darbiniekiem tika noslēgti 44 uzņēmuma līgumi. Septiņos gadījumos pastāv risks, ka pārklājas darbinieka amata pienākumi ar uzņēmuma līguma priekšmetu;

348.9. Izglītības un zinātnes ministrijas centrālajā aparātā tika noslēgti pieci uzņēmuma līgumi ar četriem darbiniekiem. Izglītības un zinātnes ministrijas centrālajā aparātā, slēdzot uzņēmuma līgumus, netiek izvērtēts, vai paredzamais līguma priekšmets/uzdevums jau nav paredzēts un iekļauts kādas esošas struktūrvienības tiesību aktā un darbinieka vai ierēdņa amata aprakstā, par kuru veikšanu saņem darba samaksu;

348.10. Nacionālā radio un televīzijas padomē ar diviem Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem un septiņiem darbiniekiem tika noslēgti uzņēmuma līgumi par tāda pakalpojuma izpildi, kas ir Nacionālās radio un televīzijas padomes pamatuzdevums;

348.11. veicot Valsts kancelejas noslēgto uzņēmuma līgumu pārbaudi, konstatēts, ka vienā gadījumā uzņēmuma līgums tika noslēgts ar Valsts kancelejas ierēdni par pienākumu veikšanu, kas noteikti ierēdņa amata aprakstā;

348.12. kopā septiņās ministrijās un/ vai to padotībā esošajā iestādēs un divās centrālajās valsts iestādēs ar darbiniekiem 2008.gadā tika noslēgti 825 uzņēmuma līgumi.

Secinājumi

349. Tā kā septiņās ministrijās un/ vai to padotībā esošajās iestādēs un divās centrālajās valsts iestādēs ar darbiniekiem 2008.gadā tika noslēgti 825 uzņēmuma līgumi un ar vienu darbinieku vidēji noslēgti pat līdz septiņiem uzņēmuma līgumiem, secināms, ka:

349.1. pastāv risks, ka darbinieku noteiktie amata pienākumi neatbilst pilnai darba slodzei;

349.2. noteiktu valsts sektorā nodarbināto atalgojuma daļu veido atlīdzības par uzņēmuma līgumu izpildi.

350. Tā kā trīs ministrijās un divās centrālajās valsts iestādēs ar darbiniekiem noslēgto uzņēmuma līgumu uzdevumi pārklājas ar darbinieku amata aprakstos noteiktajiem pienākumiem un/ vai iestādes uzdevumiem un funkcijām, secināms, ka ar darbiniekiem, lai viņi veiktu savos amata aprakstos noteiktos pienākumus, papildus tiek slēgti uzņēmuma līgumi, tādējādi:

350.1. valsts sektora nodarbinātības sistēma vērtējama kā nepilnīga un necaurskatāma un norāda uz darbinieku neracionālas darba organizācijas risku, kā arī slēptas papildu darba samaksas un neatbilstoši noteiktas atlīdzības risku;

350.2. pastāv risks, ka, slēdzot uzņēmuma līgumus ar darbiniekiem, budžeta līdzekļi netiek izlietoti efektīvi un ekonomiski, pretēji normatīvajam aktam.²⁸⁴

Ieteikumi

351. Lai nodrošinātu caurskatāmu valsts sektora nodarbinātības sistēmu, Finanšu ministrijai izstrādāt normatīvo aktu grozījumu projektus, nosakot, ka valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātie par viņu tiešo pienākumu izpildi papildu atlīdzībai, ko nosaka saskaņā ar vienoto atlīdzības likumu, nevar saņemt atlīdzību, slēdzot citu veidu atlīdzības līgumus.

Atalgojuma noteikšana

Konstatējumi

352. Saskaņā ar normatīvo aktu²⁸⁵ valsts un pašvaldību institūcijas, kurām pieejamo finansējumu atlīdzības izmaksai nosaka saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam”, samazina amatpersonu (darbinieku) atlīdzības izmaksai finansējuma apjomu par 15 procentiem no kopējā institūcijai 2009.gadā šim pašam mērķim noteiktā vai plānotā finansējuma apjoma.

353. Revīzijās konstatēts, ka:

353.1. Ārlietu ministrijā no 01.11.2008. tika palielināta mēnešalga darbiniekiem par summām, kas līdz 01.11.2008. ik mēnesi tika maksātas par papildu pienākumu veikšanu un piemaksu par paaugstinātu intensitāti;

353.2. Nacionālajā radio un televīzijas padomē ar 01.11.2008. atalgojums tika palielināts, līdz tam noteiktos papildpienākumus iekļaujot amata aprakstos un pamatalgu palielinot par piemaksas summu, kas tika noteikta par papildpienākumu veikšanu. Revīzijas laikā nebija iespējams gūt pārliecību par piemaksu piešķiršanas pamatotību;

353.3. Iekšlietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs:

353.3.1. Pilsonības migrācijas lietu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem ar 01.01.2009. atalgojums tika samazināts vidēji par 10%, izņemot atalgojumus, kas ir zemāki par Ls 360. Ar 06.01.2009. Pilsonības migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks palielināja mēnešalgu trijiem priekšnieka vietniekiem vidēji katram par Ls 236 jeb17%, salīdzinot ar noteikto mēnešalgu uz 01.01.2009.;

353.3.2. Valsts policijas Transporta pārvaldē ar 01.10.2008. ieviestas divas jaunas štata vietas un no Valsts policijas centrālā aparāta ar finansēšanas plāna grozījumiem saņemts papildu finansējums atlīdzības izmaksai Ls 5632. Jauni darbinieki līdz gada beigām šajās štata vietās netika pieņemti. Papildu piešķirtie līdzekļi, kā arī līdzekļu ekonomija izlietota esošo amatalgu palielināšanai ar 01.11.2008. vidēji par 5,4%. No 01.01.2009. štata vienību skaits Valsts policijas Transporta pārvaldē tika samazināts par septiņām vienībām un darbiniekiem samazināts atalgojums vidēji par 5%, atgriežoties pie algu likmes, kāda bija noteikta pirms algu palielinājuma ar 01.11.2008.;

353.4. Kultūras ministrijas padotībā esošajā valsts aģentūrā “Kultūras informācijas sistēmas” 16.10.2008. veiktas izmaiņas štatu sarakstā. No 10 izlasē iekļautajiem darbiniekiem astoņiem darbiniekiem palielinātas darba algas mēnesī par Ls 50 līdz Ls 156;

353.5. Veselības ministrijas padotībā esošajā Katastrofas medicīnas centrā, salīdzinot darbinieku mēnešalgas no 01.03.2009. attiecībā pret algām līdz 01.12.2008., konstatēts, ka faktiski atalgojums nav samazināts, bet vidēji par 7% palielināts.

Secinājumi

354. Tā kā ar normatīvo aktu²⁸⁶ valsts iestādēm ar 01.01.2009. tika noteikts samazināt amatpersonu (darbinieku) atlīdzības izmaksai finansējuma apjomu par 15 procentiem no kopējā institūcijai 2009.gadā šim pašam mērķim noteiktā vai plānotā finansējuma apjoma, pastāv risks, ka, veicot izdevumu samazināšanu un samazinot valsts iestāžu darbinieku amatalgas, valsts iestāžu darbinieki starp dažādām valsts iestādēm nav nostādīti vienlīdzīgā stāvoklī, jo:

354.1. Ārlietu ministrijā no 01.11.2008. tika palielināta mēnešalga darbiniekiem par summām, kas līdz 01.11.2008. ik mēnesi tika maksātas par papildu pienākumu veikšanu un piemaksu par paaugstinātu intensitāti;

354.2. Nacionālajā radio un televīzijas padomē ar 01.11.2008. atalgojums tika palielināts par piemaksu summu, par kuru pamatotību nebija iespējams gūt pārliecību;

354.3. Iekšlietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs:

354.3.1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar 06.01.2009. trijiem priekšnieku vietniekiem vidēji tika palielināta mēnešalga;

354.3.2. Valsts policijas Transporta pārvaldē no 01.01.2009. tika likvidētas 01.10.2008. ieviestās štata vietas, kuras nebija aizpildītas;

354.4. Kultūras ministrijas padotībā esošajā valsts aģentūrā “Kultūras informācijas sistēmas” ar 16.10.2008. darbiniekiem palielināts atalgojums, kura palielināšanas pamatotība nav caurskatāma;

354.5. Veselības ministrijas padotībā esošajā Katastrofu medicīnas centrā, salīdzinot darbinieku mēnešalgas no 01.03.2009. attiecībā pret algām līdz 01.12.2008., konstatēts, ka faktiski atalgojums nav samazināts, bet vidēji par 7% palielināts.

 

Pašvaldību sektorā strādājošo atalgojuma sistēma

Konstatējumi

355. Atbilstoši normatīvajam aktam²⁸⁷ tikai dome (padome) var noteikt atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu, kā arī domes (padomes) priekšsēdētāja, viņa vietnieka, vietējās pašvaldības administrācijas darbinieku un pašvaldības iestāžu vadītāju algu likmes.

356. Rīgas pilsētas pašvaldības izdevumi atlīdzībai veido 53% no kopējiem 31 izlasē iekļautās pašvaldības izdevumiem atlīdzībai jeb Ls 216 851 105.

357. Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumā²⁸⁸ ir noteikts, ka pašvaldības iestādēm un centrālajai administrācijai ir vienota sistēma personāla uzskaites, darba samaksas, finanšu vadības un uzskaites jomā, kuras metodisko vadību nodrošina Rīgas domes Finanšu departaments.

358. Rīgas domes nolikums²⁸⁹ nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības iestāžu, īpaša statusa institūciju, centrālās administrācijas un Rīgas domes priekšsēdētāja biroja pastāvīgi nodarbinātajiem darbiniekiem vienotu kārtību darba samaksas noteikšanā.

359. Atbilstoši normatīvajam aktam²⁹⁰ Rīgas pilsētas pašvaldības struktūrvienībām ir tiesības izdot darba samaksu regulējošos iekšējos normatīvos aktus, darba koplīgumu, amatu un algu sarakstus, saskaņojot tos ar Rīgas domes Finanšu departamentu.

360. Revīzijā konstatēts, ka Rīgas dome pašvaldības iestādēm normatīvajā aktā²⁹¹ ir noteikusi vienotus prēmiju piešķiršanas kritērijus, taču šie kritēriji ir vispārīgi un plaši piemērojami. Nolikumā noteiktās darbinieku prēmēšanas un materiālās stimulēšanas iespējas nav tieši saistītas ar darbinieku ieguldīto darbu un sasniegtajiem rezultātiem, bet no iestādei piešķirtā budžeta apjoma.

361. Rīgas pilsētas pašvaldības iestāžu vadītājiem mēnešalgas noteiktas atbilstoši Rīgas domes nolikumam²⁹², bet iestāžu darbiniekiem mēnešalgas noteiktas ar iestāžu vadītāju rīkojumiem un apstiprinātajiem štatu sarakstiem Rīgas pilsētas budžetā apstiprinātā darba samaksas fonda ietvaros.

362. Revīzijas apjomā iekļautajās Rīgas pilsētas pašvaldības iestādēs mēnešalgas īpatsvars no kopējās atalgojuma summas vidēji ir no 56% līdz 82%. Pārējo atalgojuma daļu veido piemaksas, prēmijas un darba devēja piešķirtie papildu labumi.

363. Revīzijā konstatēts, ka noteiktās mēneša amatalgas Rīgas pilsētas pašvaldības struktūrvienību darbiniekiem vienādos vai līdzīgos amatos būtiski atšķiras:

363.1. struktūrvienības vadītājam no Ls 1705 līdz Ls 1971;

363.2. struktūrvienības vadītāja vietniekam no Ls 1159 līdz Ls 1918;

363.3. finanšu pārvaldes priekšniekam no Ls 1300 līdz Ls 1514;

363.4. nodaļu vadītājiem no Ls 687 līdz Ls 1265;

363.5. juristam no Ls 573 līdz Ls 649;

363.6. vecākajam grāmatvedim jeb galvenajam ekonomistam no Ls 564 līdz Ls 687.

364. Revīzijā konstatēts, ka revīzijas apjomā iekļautajās Rīgas pilsētas pašvaldības iestādēs darba kārtības noteikumos un koplīgumos noteikti atšķirīgi piemaksu noteikšanas kritēriji par darbinieku aizvietošanu un papildu darbu veikšanu:

364.1. Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē un Rīgas domes Rīgas centra rajona izpilddirekcijā piemaksas veido ne mazāk kā 25% no aizvietojamā darbinieka algas, ja periods pārsniedz piecas dienas²⁹³;

364.2. Rīgas domes Labklājības departamentā piemaksas veido ne mazāk kā 25% no aizvietojamā darbinieka algas, sākot ar pirmo dienu²⁹⁴;

364.3. Rīgas domes Īpašuma departamentā piemaksa veido līdz 40% no aizvietojamā darbinieka mēneša darba algas vai vakantā mēneša darba algas, ja aizvietošanas laiks vai vakantā amata pienākumu pildīšanas laiks ir ilgāks par piecām dienām, un 25% apmērā, ja aizvietošanas laiks ir līdz piecām dienām. Veicot papildu darbu līdztekus nolīgtajam pamatdarbam, piemaksa tiek piešķirta līdz 40% no darbinieka mēneša darba algas²⁹⁵.

365. Valsts kontrole konstatējusi, ka revīzijas apjomā iekļautajās Rīgas pilsētas pašvaldības iestādēs saskaņā ar koplīgumiem ir noteikti atšķirīgi pabalsta piešķiršanas kritēriji un apmēri. Darbiniekiem tiek piešķirti šādi pabalsti:

365.1. aizejot ikgadējā atvaļinājumā, tiek piešķirts atvaļinājuma pabalsts;

365.2. pabalsts vecākiem, kuru bērni 1.septembrī uzsāk skolas gaitas;

365.3. pabalsts briļļu un kontaktlēcu iegādei;

365.4. pabalsts laulību gadījumā;

365.5. pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā;

365.6. pabalsts darbinieka laulātā, tēva, mātes un bērna nāves gadījumā.

366. Revīzijā konstatēts, ka revīzijas apjomā iekļautajās Rīgas pilsētas pašvaldības iestādēs darbiniekiem ir piešķirtas dāvanu kartes vai dāvanas darbinieku nozīmīgās dzīves jubilejās. Saskaņā ar koplīgumiem ir noteikti atšķirīgi dāvanu kartes vai dāvanas apmēri un piešķiršanas nosacījumi:

366.1. Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē darbiniekam, sasniedzot 30, 40, 50, 60 vai 70 gadus, tiek piešķirta dāvana mēnešalgas apmērā;

366.2. Rīgas domes Rīgas centra rajona izpilddirekcijā darbiniekam, sasniedzot 50, 60, 65 vai 70 gadus, dāvanas apmērs nav noteikts;

366.3. Rīgas domes Labklājības departamentā darbiniekam apaļās un pusapaļās jubilejās tiek piešķirta dāvana Ls 40 apmērā;

366.4. Rīgas domes Īpašuma departamentā darbiniekam, sasniedzot 30, 40, 50, 60 vai 70 gadus, tiek piešķirta dāvana Ls 200 apmērā.

Secinājumi

367. Tā kā pašvaldības sektorā strādājošo atalgojuma sistēmu var noteikt tikai dome (padome) un nav noteikti vienoti principi domju (padomju) pašvaldību sektorā strādājošo atalgojuma noteikšanai un papildus materiālo labumu piešķiršanai, pastāv risks, ka domes (padomes) pašvaldību sektorā strādājošo atalgojuma sistēmas būtiski atšķiras.

368. Rīgas pilsētas pašvaldības atalgojuma sistēma 2008.gadā vērtējama kā nepilnīga, jo:

368.1. lai arī Rīgas pilsētas pašvaldībā ir izstrādāta vienota kārtība darba samaksas noteikšanā, tomēr nav izveidota vienota atalgojuma sistēma, jo izstrādātā kārtība darba samaksas noteikšanā ir vispārīga un pieļauj Rīgas pilsētas pašvaldības struktūrvienībām izdot katrai savus darba samaksu regulējošos iekšējos normatīvos aktus;

368.2. Rīgas domes nolikumā²⁹⁶ nav noteikta vienota piemaksu noteikšanas un piešķiršanas sistēma, kā rezultātā katrai pašvaldības iestādei ir atšķirīgi darba kārtības noteikumi un koplīguma nosacījumi, kuras tās ievēro, nosakot piemaksas saviem darbiniekiem, līdz ar to netiek ievērots vienlīdzības princips;

368.3. Rīgas dome pašvaldības iestādēm nav noteikusi vienotus prēmiju piešķiršanas kritērijus, darbinieku prēmēšanas un materiālās stimulēšanas iespējas nav tieši atkarīgas no darbinieku ieguldītā darba un sasniegtajiem rezultātiem, bet no iestādei piešķirtā budžeta apjoma, kā rezultātā Rīgas pilsētas pašvaldības iestādēs izstrādāta un ieviesta atšķirīga prēmēšanas un materiālās stimulēšanas prakse, kas neatbilst Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumā²⁹⁷ noteiktajam;

368.4. Rīgas pilsētas pašvaldības iestādēs koplīgumos noteikušas atšķirīgus pabalstus, dāvanu karšu un dāvanu piešķiršanas apmērus un kritērijus.

369. Revīzijas apjomā iekļautajās Rīgas domes iestādēs mēnešalgas īpatsvars no kopējās atalgojuma summas ir vidēji no 56% līdz 82%, kas norāda, ka noteiktais atalgojuma apmērs tiek būtiski palielināts, piešķirot piemaksas, prēmijas un citas sociālās garantijas.

370. Ņemot vērā to, ka nav caurskatāma prēmiju piešķiršanas pamatotība un apmēra noteikšana un prēmijas tiek piešķirtas, neizvērtējot darbinieka konkrētajā prēmēšanas periodā nostrādāto laiku, tad pastāv risks, ka Rīgas pilsētas pašvaldība budžeta līdzekļus nav izmantojusi efektīvi un ekonomiski.

Ieteikums

371. Finanšu ministrijai izvērtēt iespēju izstrādāt normatīvo aktu projektus, nosakot pašvaldību sektorā strādājošo atalgojuma sistēmu, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu un caurskatāmu pašvaldību sektorā strādājošo atalgojuma sistēmu.

 

Revīzijās konstatēto tiesību normu pārkāpumu pārbaude

Konstatējumi

372. Saskaņā ar normatīvo aktu²⁹⁸ Valsts kontrole ziņo tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem. Valsts kontrole informēja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru par konstatētajiem tiesību aktu pārkāpumiem atlīdzības jomā. Ģenerālprokuratūra materiālus:

372.1. par Satiksmes ministrijas padotības iestādē, Finanšu ministrijā un tās padotības iestādēs, Kultūras ministrijā un tās padotības iestādēs, Zemkopības ministrijā un tās padotības iestādēs, Aizsardzības ministrijā un tās padotības iestādēs, Iekšlietu ministrijas padotības iestādē, Veselības ministrijā un tās padotības iestādēs, Tieslietu ministrijā un tās padotības iestādēs, Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestādē, Ekonomikas ministrijas padotības iestādē, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas padotības iestādē konstatēto nosūtīja pārbaudes veikšanai attiecīgajām ministrijām un lūdza informēt Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentu par veikto pārbaužu rezultātiem.

372.2. Par Labklājības ministrijas padotības iestādēs konstatēto nosūtīja Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijai, un saistībā ar minētajā revīzijā konstatēto ir uzsākti seši kriminālprocesi.

372.3. Par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā un Elektronisko iepirkumu valsts aģentūrā konstatēto nosūtīja izvērtēšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kas ir Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta funkciju, tiesību, saistību, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja, kā arī lūdza informēt Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentu par veikto pārbaužu rezultātiem.

372.4. Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā, Valsts aģentūrā “Eiropas Savienības informācijas aģentūra” konstatēto nosūtīja Ministru prezidentam jautājuma lemšanai par atbildīgo amatpersonu atbildību saistībā ar revīzijā konstatētajiem faktiem, kā arī lūdza informēt Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentu par veikto pārbaužu rezultātiem.

372.5. Par Augstākajā tiesā un Latvijas Republikas Satversmes tiesā konstatēto izskata Ģenerālprokuratūra.

373. Valsts kontrolē saņemta Ministru prezidenta vēstule²⁹⁹, ar kuru nosūtīta no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas un Veselības ministrijas saņemtā informācija par Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem saistībā ar prēmiju, naudas balvu, dāvanu un materiālās stimulēšanas izmaksu 2008.gada novembrī un decembrī. Ministrijas informē:

373.1. par Gada nogalē noteikto ierobežojumu atlīdzības saņemšanā neievērošanu:

373.1.1. Zemkopības ministrija informē³⁰⁰, ka Zemkopības ministrijas Valsts meža dienesta ģenerāldirektora vietniekam administratīvajos jautājumos piemērots disciplinārsods – mēnešalgas samazināšana uz trīs mēnešiem, ieturot 20% no mēnešalgas;

373.1.2. Zemkopības ministrijas Valsts augu aizsardzības dienesta direktoram piemērots disciplinārsods – rājiens;

373.1.3. Zemkopības ministrijas valsts aģentūras “K.Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas”” direktoram piemērots disciplinārsods – rājiens;

373.1.4. Veselības ministrija³⁰¹ norāda, ka ir nepieciešams Valsts kancelejas skaidrojums par Ministru kabineta protokollēmumu juridisko spēku un piemērojamību attiecībā uz pārvaldes amatpersonām, kuras nav Ministru kabineta vai Ministru prezidenta tiešā pakļautībā, kā par Ministru kabineta 2008.gada 25.novembra sēdes protokollēmuma³⁰² saturu;

373.1.5. Satiksmes ministrija saistībā ar Ministru prezidenta 31.10.2008. rezolūcijas³⁰³ neievērošanu norāda³⁰⁴, ka Satiksmes ministrijas valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” uzskatīja, ka ierobežojumi neattiecas uz vispārējiem valsts budžeta izdevumu ierobežojumiem, bet gan konkrēti aizliedza veikt prēmiju izmaksu līdz turpmākajam Ministru kabineta lēmumam (valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” direktora 25.11.2008. rīkojumu Nr.56-p/a darbiniekiem tika piešķirtas dāvanu kartes Ls 8205 apmērā).

373.1.6. Kultūras ministrija³⁰⁵ norāda, ka Ministru prezidenta 31.10.2008. rezolūcija³⁰⁶ paredz konkrētu izmaksu – prēmiju, naudas balvu, dāvanu un materiālās stimulēšanas izmaksu aizliegumu, savukārt Ministru kabineta sēdes protokollēmumus (protokols Nr.79, 3.§) regulē tikai jautājumus, kas saistīti ar prēmiju noteikšanu. “Pretēji Valsts kontroles minētajam, Ministru prezidenta rezolūcija un Ministru kabineta sēdes protokollēmums neparedz regulēt citus darba devēja piešķirtos labumus, tajā skaitā dāvanu kartes. Šāda veida labumu piešķiršana ir tikusi ilgstoši valsts pārvaldē praktizēta un uzskatīta par normatīvajiem aktiem atbilstošu. Nevar piekrist Valsts kontroles apgalvojumam, ka, saņemot dāvanu karti, būtībā tiek saņemta nauda, jo dāvanu karte nodrošina tās apmaiņu pret precēm un pakalpojumiem, bet nenodrošina dāvanu kartes apmaiņu pret naudu, kā arī minēto karti nevar izmantot kā likumīgu maksāšanas līdzekli.”

373.1.7. Iekšlietu ministrija³⁰⁷ norāda, ka Valsts robežsardzes priekšnieka rīcībā, neievērojot Ministru kabineta 08.11.2008. sēdes protokollēmumu “Par Valsts robežsardzes vēstuli” SAN-3815-IP un pieļaujot Valsts robežsardzē prēmiju kopsummā Ls 100 258 izmaksu, iespējams, saskatāmas disciplinārpārkāpuma pazīmes. Disciplinārlieta nav ierosināma, jo Valsts robežsardzes priekšnieks ar Iekšlietu ministrijas 03.04.2009. rīkojumu Nr.703 “Personāls” ar 06.04.2009. ir atvaļināts no dienesta Valsts robežsardzē. Vēstulē norādīts, ka Ministru kabineta 08.11.2008. sēdes protokols Valsts robežsardzē saņemts tikai 12.11.2008.

373.1.8. Aizsardzības ministrija³⁰⁸ norāda, ka AĪVA vadītājs nav ievērojis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra rīkojumu, Ministru kabineta protokollēmumus un nav rīkojies atbilstoši normatīvajiem aktiem, jo 2008.gada novembrī un decembrī, neievērojot noteikto aizliegumu, AĪVA ierēdņiem un darbiniekiem izmaksāta materiālā stimulēšana un naudas balvas par kopējo summu Ls 344 648. Ar aizsardzības ministra 27.05.2009. pavēli Nr.2-kd AĪVA direktoram piemērots disciplinārsods – mēnešalgas samazināšana uz vienu gadu, ieturot 20% no mēnešalgas. Disciplinārlieta ar aizsardzības ministra 25.05.2009. pavēli Nr.1-kd ierosināta arī pret AĪVA direktora vietnieku, kurš AĪVA direktora pārejošas darba nespējas laikā pildīja AĪVA direktora pienākumus.

373.2. Par materiālo labumu piešķiršanu, kas nav noteikti ārējos un/ vai iekšējos normatīvajos aktos:

373.2.1. Veselības ministrija³⁰⁹ to, ka padotības iestāde darbiniekiem piešķīrusi materiālos labumus, kas nav paredzēti ārējos normatīvajos aktos, bet ir noteikti darba koplīgumā, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas un Valsts kontroles atšķirīgo vērtējumu, nevērtēja kā pārkāpumu, bet norādīja, ka ir jāmeklē risinājums vienotu prasību ieviešanai Veselības ministrijas sistēmas iestādēm, lai koplīgumu ietvaros netiktu piešķirti finansiāli labumi.

373.2.2. Tieslietu ministrija norāda³¹⁰, ka, neskatoties uz Darba likuma 62.panta piektajā daļā Ministru kabinetam doto deleģējumu noteikt no valsts budžeta finansējamo institūciju darbinieku darba samaksas sistēmu, Ministru kabineta noteikumi Nr.995 un Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.960 “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi” nenosaka no tiešās pārvaldes iestāžu, tiesu vai prokuratūras darbinieku atvaļinājuma pabalstu izmaksu, bet gan tikai mēnešalgas, piemaksu un prēmiju izmaksu. Līdz ar to jautājuma par atvaļinājuma pabalsta no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem izmaksāšanu lemšanā ir piemērojamas Darba likuma normas, tai skaitā Darba likuma 59.pants, kurā noteikts, ka jebkura veida atlīdzība saistībā ar darbu ( šajā gadījumā –pabalsti un prēmijas) var tikt izmaksāta, pamatojoties uz normatīvajā aktā, darba koplīgumā vai darba līgumā noteikto. Turklāt Tieslietu ministrija norāda, ka apņemas ieviest Valsts kontroles ieteikumu: “Tiesu administrācijai nodrošināt iekšējo normatīvo aktu atbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu tiesisku un ekonomisku izlietojumu”, tajā skaitā pilnveidot darba kārtības noteikumus atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem.

373.2.3. Tieslietu ministrija³¹¹, kura ir vadošā iestāde tiesību politikas jomā, nepiekrīt Valsts kontroles norādītajam, ka saskaņā ar normatīvo aktu³¹² iekšējiem normatīvajiem aktiem jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem un, ja ārējais normatīvais akts³¹³ nenosaka tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku tiesības, piemēram, saņemt ikgadējā atvaļinājuma pabalstus, tad ministrijai iekšējā normatīvajā aktā³¹⁴ nav tiesiska pamata darbiniekiem noteikt atvaļinājuma pabalstu. Ja ministrija darbiniekiem iekšējā normatīvajā aktā ir noteikusi materiālos labumus, kas nav paredzēti ārējos normatīvajos aktos, ministrija nav ievērojusi normatīvajā aktā³¹⁵ noteikto, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un nav nodrošinājusi tiesisku un ekonomisku finanšu līdzekļu izlietojumu.

373.2.4. Valsts kontrole, sniedzot atzinumu Finanšu ministrijai par likumprojektu “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu”³¹⁶, lai izslēgtu tiesību normu dažādas interpretācijas iespējas un nodrošinātu likumprojektā 1.pantā nostiprināto likuma mērķi – noteikt vienotus nosacījumus valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā, izteica iebildumu, norādot, ka likumprojektu nepieciešams papildināt ar noteikumu, ka iekšējos normatīvajos aktos, darba koplīgumos, darba līgumos ir aizliegts paredzēt citu atlīdzību, kas nav noteikta šajā likumā (likumprojekta 3.panta trešā daļa). Valsts kontroles iebildumu Finanšu ministrija³¹⁷ ir ņēmusi vērā un likumprojekts ir attiecīgi precizēts.

374. Normatīvajā aktā³¹⁸ noteikts, ka finanšu ministrs atbild par valsts budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, kā arī uzrauga Valsts kases darbību atbilstoši šā likuma prasībām.

Secinājumi

375. Ministrijās un to padotības iestādēs nav nodrošināta vienota pieeja tiesību aktu piemērošanā atlīdzības jomā, kā arī to nepareizas piemērošanas rezultātā radīto tiesisko seku izvērtēšanā.

376. Iekšējos normatīvajos aktos, kā arī citos tiesību aktos – darba koplīgumos un darba līgumos noteiktais nevar būt pretrunā ar valsts pārvaldes darbību reglamentējošiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Tajos nevar paredzēt materiālos labumus, kurus valsts budžeta finansēto institūciju nodarbinātajiem neparedz ārējie normatīvie akti:

376.1. Ministru kabinets, pamatojoties uz normatīvajā aktā³¹⁹ noteikto deleģējumu, ir izdevis Ministru kabineta noteikumus Nr.995, kuros noteicis darba samaksas sistēmu un atlīdzību, kas izmaksājama Ministru kabineta padotībā esošo iestāžu darbiniekiem. Līdz ar to nav pamata pieņēmumam, ka Ministru kabineta noteikumos Nr.995 nav aptverta visa darba samaksas sistēma Ministru kabineta padotībā esošo iestāžu darbiniekiem;

376.2. paplašinot Ministru kabineta noteikumos Nr.995 noteikto regulējumu, netiek ievērots normatīvajā aktā³²⁰ noteiktais, zūd minētās normas mērķis, jēga un likumdevēja griba, jo likumdevējs ir paredzējis, ka darba samaksas sistēmas noteikšana valsts budžeta finansētās institūcijās ir Ministru kabineta kompetence. Ministru kabinets nav noteicis, ka iestādēm ir tiesības noteikt darba samaksu, kas nav paredzēta Ministru kabineta noteikumos Nr.995;

376.3. saskaņā ar normatīvo aktu³²¹ iestādes vadītājs iekšējos normatīvos aktus izdod uz normatīvā akta pamata vai pēc savas iniciatīvas savas kompetences jautājumos. Darba samaksas sistēmas noteikšana atbilstoši Darba likuma 62.panta piektajai daļai ir Ministru kabineta kompetence;

376.4. atbilstoši normatīvajam aktam³²² iekšējam normatīvajam aktam jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem (to skaitā valsts pārvaldes principiem un administratīvā procesa principiem) un starptautisko tiesību normām, kā arī iekšējiem normatīvajiem aktiem, kurus izdevusi augstāka iestāde vai amatpersona.

Ieteikums

377. Finanšu ministrijai izvērtēt Valsts kontroles revīzijās konstatētos tiesību aktu pārkāpumus atlīdzības jomā un nodrošināt, ka Finanšu ministrijas izstrādātie tiesību aktu projekti ir viennozīmīgi piemērojami, kā arī projektos tiktu noteikts kontroles mehānisms to ievērošanai.

Vidēja prioritāte

Budžeta ieņēmumi

Konstatējumi

378. Valsts kase kārto valsts budžeta finanšu uzskaiti un Finanšu ministrija sagatavo Saimnieciskā gada pārskatu atbilstoši normatīvajiem aktiem³²³.

379. Revīzijā konstatēts, ka valsts pamatbudžeta kontā 2008.gadā ienākušie nodokļu un nodevu ieņēmumi ir uzskaitīti pēc naudas plūsmas principa un atspoguļoti Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļā atbilstoši normatīvajā aktā³²⁴ noteiktajam.

380. Normatīvajos aktos³²⁵ noteiktā Saimnieciskā gada pārskata struktūra neparedz informācijas par valsts un pašvaldību nodokļu un nodevu aprēķinātajiem ieņēmumiem, kā arī nesaņemto nodokļu summu, kas izveidojušās nodokļu maksātājiem likumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, uzrādīšanu Saimnieciskā gada pārskatā.

381. Valsts kontroles revīzijas³²⁶ rezultātā Finanšu ministrija apņēmās līdz 01.07.2009. izvērtēt iespēju veikt valsts budžeta ieņēmumu, tai skaitā nodokļu ieņēmumu uzskaiti atbilstoši uzkrājuma principam, kā to nosaka Starptautiskais publiskā sektora grāmatvedības standarts³²⁷ “Ieņēmumi no darījumiem bez apmaiņas (nodokļi un transferti)”.

382. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju³²⁸ ieteikums ir izvērtēts un ieteikuma ieviešana ir uzsākta.

383. Valsts kontroles revīzijas³²⁹ rezultātā Finanšu ministrija apņēmās līdz 31.12.2008. izvērtēt iespēju normatīvajos aktos noteikt nodevu administrēšanas rezultātu, tai skaitā par piemērotajiem atvieglojumiem, atbrīvojumiem un pārmaksāto summu atmaksām, uzskaiti un atspoguļošanu pārskatos, kā arī šīs informācijas atspoguļošanu kārtējā Saimnieciskā gada pārskatā.

384. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju³³⁰ ieteikuma ieviešana ir uzsākta un tiek izstrādāts Valsts un pašvaldību nodevu administrēšanas procesa likumprojekts un grozījumi citos tiesību aktos, kas noteiks nodevu veidus un reglamentēs nodevu noteikšanas kārtību, to administrēšanas, uzskaites un atspoguļošanas Saimnieciskā gada pārskatā kārtību.

385. Normatīvais akts³³¹ nosaka Saimnieciskā gada pārskatā sniegt ziņas par nodokļu parādu struktūras izmaiņām pārskata gadā, tai skaitā piedzenamos aktuālos parādus un termiņu pagarinājumus pa nodokļu veidiem, kā arī ziņas par nodokļu parādu struktūru pārskata gada 31.decembrī un lielākajiem parādniekiem budžetā, kuru aktuālo parādu kopsummas pārskata gada 31.decembrī pārsniedz 300 tūkst. latu. Saimnieciskā gada pārskatā informācija par nodokļu parādiem, to struktūru un lielākajiem parādniekiem budžetā tika norādīta atbilstoši normatīvajam aktam³³².

386. Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs tiek uzskaitīta informācija par nodokļu maksātāju iesniegtajiem nodokļu aprēķiniem, saņemtajiem maksājumiem, nodokļu parādiem, kā arī nesaņemtajām nodokļu summām, kas izveidojušās nodokļu maksātājiem likumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā.

387. Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļas revīzijas laikā netika gūta pārliecība, ka Valsts ieņēmumu dienests normatīvajā aktā³³³ noteiktajā kartībā ir dzēsis nodokļu parādus visiem nodokļu maksātājiem, kuri ar tiesas lēmumu atzīti par bankrotējušiem 2008. un iepriekšējos gados saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”³³⁴.

388. 2008.pārskata gada beigās 111 no 192 nodokļu maksātājiem, kuri ar tiesas lēmumu tika atzīti par bankrotējušiem jau 2007.gadā, vēl joprojām nebija dzēsti nodokļu parādi Ls 5 796 114. Vismaz 170 nodokļu maksātājiem, kuri ar tiesas lēmumu tika atzīti par bankrotējušiem 2008.gadā, uz pārskata gada beigām netika dzēsti nodokļu parādi Ls 15 033 881. Nedzēsto parādu kopsumma 2007. un 2008.gadā bankrotējušiem uzņēmumiem uz 2008.pārskata gada beigām bija vismaz Ls 20 829 994.

389. Finanšu ministrija 1995.gada decembrī noslēdza līgumus ar Rīgas, Ventspils un Liepājas domi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību, dodot šīm pašvaldībām tiesības patstāvīgi iekasēt no to teritorijā reģistrētajiem darba devējiem to iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kas ieturēts no pašvaldībā dzīvojošiem darba ņēmējiem.

390. Tā kā Rīgas dome, salīdzinot ar parējām divām pašvaldībām, administrē lielāko iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, līdz ar to Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļas revīzijas laikā detalizēti tika pārbaudīta Valsts ieņēmumu dienesta un Rīgas domes sadarbība iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanā.

391. Saskaņā ar normatīvo aktu³³⁵ Rīgas administratīvajā teritorijā esošajiem darba devējiem jāpārskaita iedzīvotāju ienākuma nodoklis par Rīgā dzīvojošajiem darba ņēmējiem tieši Rīgas pašvaldības budžeta kontā, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko maksā par darba ņēmējiem, kas dzīvo ārpus Rīgas administratīvās teritorijas, jāieskaita Valsts kases sadales kontā. 2008.gadā Rīgas dome tieši pašvaldības budžetā iekasēja Ls 406 014 900.

392. Normatīvie akti³³⁶ nosaka, ka 2008.gadā pašvaldībai katru dienu no pašvaldības budžetā tieši iekasētajiem nodokļa ieņēmumiem 20% jāieskaita Valsts kases sadales kontā. Saskaņā ar Rīgas domes sniegto informāciju 2008.gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis sadales kontā pārskaitīts Ls 80 037 624, bet pēc Valsts kases datiem 2008.gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no Rīgas domes iemaksāts Ls 80 173 902, kas ir par Ls 136 278 vairāk.

393. Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļas revīzijas laikā, veicot izlasē iekļauto darījumu pārbaudi, tika konstatēts, ka Rīgas dome ir saņēmusi pašvaldības budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli ne tikai no Rīgas pašvaldību administratīvajā teritorijā dzīvojošiem darba ņēmējiem, bet arī no citās pašvaldībās dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem. 2008.gadā Rīgas domes pašvaldības budžetā iedzīvotāju ienākuma nodoklis kļūdaini tika iemaksāti Ls 975 400 par 3267 nodokļu maksātājiem, kuriem dzīvesvietas kods norādīts ārpus Rīgas administratīvās teritorijas vai kods nav norādīts.

Saskaņā ar Rīgas domes iesniegtajiem datiem attiecībā uz šiem nodokļu maksātājiem tika atmaksāti (stornēti) Ls 383 629, bet ar atlikušo summu Ls 591 771 nekādas darbības netika veiktas.

394. Pamatojoties uz normatīvo aktu³³⁷ pašvaldībām, ar kurām Finanšu ministrija noslēdza līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību, un saskaņā ar divpusējā sadarbības līgumā³³⁸ par informācijas apmaiņu noteikto kārtību un termiņiem, Valsts ieņēmumu dienests tiešsaistes režīmā ar Valsts ieņēmumu dienesta datubāzu palīdzību nodod informāciju par nodokļu aprēķiniem, maksājumiem un parādiem.

395. Sakarā ar datu nesavlaicīgu saņemšanu Rīgas domes informācijas sistēmās pieejamā informācija būtiski atšķiras no Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs esošās informācijas. Piemēram, Rīgas dome 2008.gadā pieprasīja Valsts ieņēmumu dienestam par pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo nodokļu maksātāju Valsts kases sadales kontā kļūdaini iemaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 9 159 488, taču Valsts ieņēmumu dienests no sadales konta atmaksāja Ls 9 538 525, kas ir par Ls 379 037 vairāk. Kā viens no datu atšķirības iemesliem minams, ka Rīgas domes iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanas sistēmā ir pieejami Valsts ieņēmumu dienesta dati ar divu mēnešu nobīdi.

396. Atbilstoši pašvaldību, kurām ar Finanšu ministriju ir noslēgti līgumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību, sniegtajai informācijai³³⁹ par iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanas izmaksām, konstatēts, ka pašvaldībās identificējamās izmaksas iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanai ir Ls 261 259. Lielāko daļu (85%) veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanā iesaistītā personāla izmaksas.

397. Saskaņā ar normatīvo aktu³⁴⁰ Valsts kase no sadales kontā ieskaitītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas katru nedēļu pārskaita katras pašvaldības budžetā tādā apmērā, kas atbilst attiecīgās pašvaldības nodokļa ieņēmumu īpatsvara koeficientam kopējos, caur sadales kontu sadalāmajos nodokļa ieņēmumos. Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļas revīzijas laikā konstatēts, ka Valsts kase iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā ienākošo maksājumu sadali uz pašvaldību kontiem veic katru dienu. Valsts kases Vienotajā budžeta informācijas sistēmā ir iestrādāta automātiskā kontrole, ka sistēma rēķina atbilstoši normatīvajā aktā³⁴¹ noteiktajiem koeficientiem konkrētajai pašvaldībai pienākušos summu.

398. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem³⁴², ja nepiepildās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognoze, Valsts kase veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa kompensēšanu sadales kontā no valsts pamatbudžeta Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 “Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana”, atverot šim mērķim paredzētu kontu un veicot pārskaitījumu uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontu pašvaldībām. Valsts kase atbilstoši Ministru kabineta lēmumam³⁴³ pašvaldībām kompensēto iedzīvotāju ienākuma nodokli atspoguļo kā aizdevumu pašvaldībām Saimnieciskā gada pārskata 34.1.pielikumā “Valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi pa programmām un apakšprogrammām 2008.gadā” pie Finanšu ministrijas 42.programmas un papildu informācijā pie gada pārskata “Operatīvais gada pārskats “Valsts budžeta aizdevumi un aizdevumu atmaksas 2008.gadā”” . 23.11.2000. no normatīvā akta³⁴⁴ tika izslēgta tiesību norma, kas paredzēja aizdevumus pašvaldībām, bet joprojām normatīvā akta³⁴⁵ pirmā nodaļa definē terminu “aizdevums” kā pašvaldībām un citām juridiskajām personām nodoti budžeta līdzekļi, ar kuriem šīm personām ir tiesības rīkoties un kurus ir pienākums atdot. Saskaņā ar normatīvo aktu³⁴⁶ piešķirtā kompensācija nevar tikt uzskatīta par aizdevumu.

399. Atbilstoši Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā³⁴⁷ Ministru kabinetam par valsts budžeta izpildi 2008.gada 9 mēnešos sniegtajai informācijai 2008.gada pēdējos mēnešos bija vērojama ekonomiskās attīstības tempu strauja lejupslīde un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāna neizpilde, kā rezultātā Ministru kabinets pieņēma lēmumu³⁴⁸ par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembrī un decembrī, lai nodrošinātu valsts budžeta izdevumu racionālu un taupīgu izlietošanu. 2008.gadā tika plānots iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 474 713 924, bet faktiski tika iekasēts Ls 468 190 482. Līdz ar to, saskaņā ar normatīvajos aktos³⁴⁹ noteikto, Valsts kasei bija jākompensē pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde. Finanšu ministrija nerosināja grozījumus normatīvajā aktā³⁵⁰ un nenoteica zemāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi, līdz ar to 27.11.2008. un 19.12.2008. iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā pašvaldībām no valsts pamatbudžeta iedzīvotāju ienākuma nodokļa kompensēšanai tika ieskaitīti kopā Ls 19 131 996.

400. 2008.gada decembrī no decembra pēdējās dienās saņemtajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksām pašvaldības atmaksāja pamatbudžetā Ls 12 608 524. 31.12.2008. faktiski no pamatbudžeta pašvaldību budžetā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tika kompensēts Ls 6 523 442 apmērā.

401. Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļas revīzijā, izlases veidā pārbaudot nodokļu aprēķinus izvēlētajās Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībās, konstatēts, ka Valsts ieņēmumu dienestā nav nodrošināta kontrole pār ieņēmumiem Ls 8 608 258 apmērā, kā rezultātā nav nodrošināta nodokļu ieņēmumu iekasēšana budžetā vismaz Ls 2 398 475.

402. Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļas revīzijā konstatēts, ka Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests nenodrošina kontroli pār vairāku tiesību aktu ievērošanu, lai nodrošinātu pilnīgu nodokļu un citu maksājumu ieņēmumu administrēšanu un to atspoguļošanu Saimnieciskā gada pārskatā:

402.1. akcīzes nodokļa administrēšanā netiek nodrošināta kontrole pār akcīzes nodokļa Ls 2 721 276 samaksu budžetā par termiņā neiesniegtajiem administratīvajiem pavaddokumentiem akcīzes precēm, kuras pārvieto atliktā nodokļa maksāšanas režīmā;

402.2. maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu administrēšanā nav nodrošināta uzraudzība, lai kontrolētu, cik valsts kapitāla daļas ir kapitālsabiedrībās un vai valstij piekritīgie maksājumi ir ieskaitīti valsts budžetā noteiktajā apmērā, līdz ar to kapitālsabiedrības, kuras 2007.gadā strādāja ar peļņu, nav samaksājušas normatīvajos aktos³⁵¹ noteikto valstij piekritīgo peļņas daļu Ls 2 295 036 un ministrijas kā kapitāla daļu turētājas nav ievērojušas normatīvo aktu³⁵² prasības.

Secinājumi

403. Tā kā Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļā netiek atspoguļoti valsts un pašvaldību nodokļu un nodevu aprēķinātie ieņēmumi, kā arī nesaņemtās summas, kas izveidojušās nodokļu maksātājiem likumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, tad Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļa sniedz nepilnīgu informāciju, kas turpmāk neatbildīs Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standarta³⁵³ “Ieņēmumi no darījumiem bez apmaiņas (nodokļi un transferti)” prasībām.

404. Tā kā normatīvie akti nenosaka, kādā kārtībā ir jāuzskaita nodevu ieņēmumi, kā arī kura iestāde vai institūcija atbild par nodevu atspoguļošanu Saimnieciskā gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ieņēmumu daļā, pastāv risks, ka netiek nodrošināta pilnīga nodevu ieņēmumu iekasēšana, uzskaite un kontrole.

405. Izveidotā nodokļu parādu uzskaites, dzēšanas un atspoguļošanas sistēma nenodrošina skaidras un patiesas informācijas par nodokļu parādu stāvokli uzrādīšanu Saimnieciskā gada pārskatā, jo pārskatā nav iekļauta būtiska informācija, ka pārskata gadā netika dzēsti nodokļu parādi bankrotējušiem uzņēmumiem kopsummā vismaz Ls 20 829 994.

406. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšana, nosakot īpašu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas kārtību atsevišķās pašvaldībās, ir neefektīva un necaurskatāma, jo Rīgas, Ventspils un Liepājas dome, veicot iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanas procedūru, faktiski dublē Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas, kā rezultātā nelietderīgi tiek izlietoti pašvaldību līdzekļi Ls 261 259, neskaitot Valsts ieņēmumu dienesta administrēšanas izmaksas.

407. Lai gan atbilstoši Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā³⁵⁴ Ministru kabinetam par valsts budžeta izpildi 2008.gada 9 mēnešos sniegtajai informācijai 2008.gada pēdējos mēnešos bija vērojama ekonomiskās attīstības tempu strauja lejupslīde un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde un Ministru kabinets pieņēma lēmumu³⁵⁵ par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembra un decembra mēnešiem, lai nodrošinātu valsts budžeta izdevumu racionālu un taupīgu izlietošanu, Finanšu ministrija nerosināja grozījumus normatīvajā aktā³⁵⁶, lai noteiktu zemāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi. Rezultātā no valsts pamatbudžeta pašvaldības saņēma Ls 6 523 442 vairāk, līdz ar to ietekmējot finansēšanas nepieciešamību 2008.gadā un radot izdevumus 2009.gadā.

408. Tā kā Valsts ieņēmumu dienesta iekšējās kontroles sistēmas nepilnību dēļ netiek nodrošināta kontrole pār ieņēmumiem Ls 8 608 258 apmērā un netiek nodrošināta valsts budžetam piekritīgo nodokļu un citu valsts noteikto maksājumu ieņēmumu iekasēšana pilnā apmērā, valsts budžetam ir nodarīti zaudējumi vismaz Ls 2 398 475.

Pašvaldību komandējumu izdevumi

Konstatējumi

409. Atbilstoši normatīvā akta prasībām³⁵⁷ par komandējumu uzskatāms ar institūcijas vadītāja rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai, ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī, – ārvalstī, vai uz ārvalstīm, kā arī no ārvalstīm uz Latvijas Republiku, lai pildītu darba (dienesta) uzdevumus, papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju (mācību komandējums).

410. Atbilstoši normatīvajam aktam³⁵⁸ noteikts, ka darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.

411. Revīzijā konstatēts, ka 20 no 31 izlasē iekļautās pašvaldības (Aizkraukles, Krāslavas, Līvānu, Ropažu, Salaspils, Siguldas novada, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Kuldīgas, Liepājas, Olaines, Rēzeknes, Saulkrastu, Tukuma, Ventspils pilsētas, Daugavpils, Dobeles, Madonas rajona un Dricānu pagasta pašvaldība), īstenojot likumā noteiktās pastāvīgās funkcijas izglītības jomā un brīvprātīgās iniciatīvas, tajā skaitā, atbalstot sportistus un māksliniekus, EKK 2120 “Ārvalstu komandējumi un dienesta braucieni” ir iekļāvušas ārvalstu braucienu izmaksas Ls 324 981 apmērā par personām, kas nav darba tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību. Iepriekš minētajās izmaksās ir iekļautas dienas naudas, uzturēšanās un ceļa izdevumi, kā arī dalības maksas.

Secinājums

412. Tā kā 20 pašvaldības apmaksājušas ārvalstu braucienus Ls 324 981 apmērā par personām, kuras nav darba tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību, nav ievērotas normatīvā akta³⁵⁹ prasības, kas nosaka, ka tikai darbiniekiem tiek atlīdzināti komandējuma izdevumi un maksāta dienas nauda.

Debitori

Konstatējumi

413. Normatīvais akts³⁶⁰ nosaka, ka budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

414. Tiesību akts³⁶¹ nosaka, ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, veicot valsts budžeta izdevumus, nekavējoši ievērot šādu nosacījumu – slēdzot līgumus par pakalpojumu saņemšanu vai preču piegādi, kuriem izpildes termiņš ir 2009.gads, 2008.gadā neparedzēt avansa maksājumu veikšanu.

415. Revīzijas laikā konstatēts, ka vairākas ministrijas nav ievērojušas tiesību aktu³⁶² un 2008.gada novembrī un decembrī veikušas avansa maksājumus par pakalpojumu saņemšanu vai preču piegādi, kuriem izpildes termiņš ir 2009.gads, par kopējo summu Ls 12 225 489 apmērā:

415.1. Ārlietu ministrija veikusi avansa maksājumus Ls 27 989 apmērā;

415.2. Finanšu ministrijas padotībā esošā iestāde Valsts ieņēmumu dienests veicis avansa maksājumus Ls 2 873 643 apmērā;

415.3. Prezidenta kanceleja veikusi avansa maksājumus Ls 31 831 apmērā;

415.4. Veselības ministrijas padotībā esošā iestāde Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra veikusi avansa maksājumus Ls 9 285 585 apmērā;

415.5. Zemkopības ministrija un tās padotībā esošā iestāde Lauku atbalsta dienests veikusi avansa maksājumus Ls 6468 apmērā.

416. Likums³⁶³ nosaka, ka budžets tiek plānots saimnieciskajam gadam, kurš sākas 1.janvārī un beidzas 31.decembrī, un budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

417. Atbilstoši likumam³⁶⁴ ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikts iekšzemes nodokļa maksātāja taksācijas perioda (kalendārā gada) apliekamo ienākumu apjoms. Algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai.

418. Likums³⁶⁵ nosaka, ka darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

419. Likumi³⁶⁶ neparedz avansa maksājumu veikšanu par iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

420. Revīzijā konstatēts, ka vairākas ministrijas 2008.gada decembrī veikušas avansa maksājumus par 2009.gada janvāra mēnesi par nodokļiem vai arī ir veikušas nodokļu pārmaksas par kopējo summu Ls 1 989 451:

420.1. Bērnu un ģimenes lietu ministrija 2008.gada decembrī ir veikusi avansa maksājumus par 2009.gada janvāra mēnesi par iedzīvotāju ienākuma nodokli un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām Ls 76 612 apmērā un padotības iestāde Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija 2008.gada decembrī veica darba samaksu par 2009.gada janvāra mēnesi Ls 6375 apmērā;

420.2. Iekšlietu ministrijas padotības iestādei Valsts policijai izveidojusies pārmaksa Ls 1 809 828 apmērā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, savukārt Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra 2008.gada decembrī veikusi avansa maksājumus par 2009.gada janvāra mēnesi par iedzīvotāju ienākuma nodokli un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām Ls 43 411 apmērā;

420.3. Ministru kabineta padotības iestādei Valsts administrācijas skolai izveidojusies pārmaksa Ls 53 225 apmērā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Secinājumi

421. Veicot avansa maksājumu 2008.gada novembrī un decembrī par pakalpojumu saņemšanu vai preču piegādi, kuriem izpildes termiņš ir 2009.gads, par kopējo summu Ls 12 225 489 apmērā, ministrijas nav nodrošinājušas tiesību aktā³⁶⁷ noteikto ierobežojumu ievērošanu, kā rezultātā nav efektīvi un ekonomiski izlietojušas valsts budžeta līdzekļus, kā to nosaka normatīvais akts³⁶⁸.

422. Veicot avansa maksājumus 2008.gada decembrī par 2009.gada janvāri un pārmaksas par iedzīvotāju ienākuma nodokli un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā arī maksājot avansa maksājumus 2008.gada decembrī par 2009.gada janvāra mēneša darba samaksu par kopējo summu Ls 1 989 451 apmērā, ministrijas nav nodrošinājušas normatīvā akta prasības³⁶⁹.

Ieteikums

423. Finanšu ministrijai veikt pasākumus, lai izvērtētu Valsts kontroles revīzijās konstatēto un nepieļautu nelietderīgu un neefektīvu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem un mantu.

 

Atsauces

¹ Kredītiestāžu likuma 62.panta piektā daļa un 63.panta pirmās daļas 10.punkts.

² Likuma par budžetu un finanšu vadību 31.panta ceturtā daļa.

³ Likuma par budžetu un finanšu vadību 31.panta otrā daļa.

⁴ Likuma par budžetu un finanšu vadību 27.pants.

⁵ Kredītiestāžu likuma 99.¹ pants.

⁶ MK 04.11.2008. sēdes protokols Nr.78, 72§.

⁷ Likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu

un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 1.pants.

⁸ Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa.

⁹ Darba likums; likums “Par tiesu varu”; MK 23.11.2004. noteikumi Nr.960 “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”; MK 20.12.2005. noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”.

¹⁰ Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa.

¹¹ IFAC’s International Public Sector Accounting Styandards Board Issues Standard on Reporting Revenue From Non-Exchange transactions, 14.12.2006., www.ifac.org pārejas noteikumu 116., 117. un 124. punkts (standarts ir spēkā gadskārtējiem finanšu pārskatiem, sākot no vai pēc 30.06.2008.).

¹² Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta trešā daļa.

¹³ Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta trešā daļa.

¹⁴ Starptautisko revīzijas, apliecinājuma pakalpojumu un ētikas oficiālo paziņojumu rokasgrāmata, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, 2004.gads, 303.lpp.

¹⁵ Likuma “Par grāmatvedību” 2.panta otrā daļa.

¹⁶ Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 2., 3.pants un 84.panta pirmā daļa.

¹⁷ 15.11.2005. MK noteikumu Nr.867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 4. un 5.punkts.

¹⁸ MK 15.11.2005. noteikumu Nr. 867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” Pielikuma otrās daļas 247.punkts.

¹⁹ Likuma “Par grāmatvedību” 2.pants.

²⁰ FM 20.05.2008. “Metodiskie norādījumi par Finanšu ministrijas grāmatvedības uzskaites kārošanu” 308. un 309.punkts.

²¹ FM 25.10.2005. rīkojums Nr.1264 “Par VAS “Valsts nekustamie īpašumi” faktiskā valdījumā nodoto nekustamo īpašumu uzskaiti grāmatvedībā”.

²² Valsts kontroles 16.02.2009. ziņojums Nr. 5.1-2-9/2008 “Finanšu ministrijas un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” rīcības ar nekustamo īpašumu atbilstība normatīvo aktu prasībām”.

²³ MK 29.04.2003. noteikumu Nr.239 “Finanšu ministrijas nolikums” 4.punkts.

²⁴ MK 15.11.2005. noteikumu Nr. 867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” Pielikuma otrās daļas 247.punkts.

²⁵ Likuma “Par grāmatvedību” 2.panta pirmā daļa.

²⁶ Valsts akciju sabiedrības ”Tiesu namu aģentūra” (reģ.Nr.40003334410) 2009.gada 7.aprīļa vēstule Nr.01-02/125 ”Par informācijas sniegšanu”.

²⁷ Ministru kabineta 1999.gada 10.novembra rīkojums Nr.519 ”Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Tiesu namu aģentūras valdījumā”, Ministru kabineta 1999.gada 10.novembra rīkojums Nr.520 ”Par nekustamā īpašuma Jelgavā, Akadēmijas ielā 9, un Rīgā, Brīvības bulvārī 34, saglabāšanu valsts īpašumā”.

²⁸ MK 13.06.2008. rīkojums Nr.328 “Par valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu nodošanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” valdījumā”.

²⁹ ZM 18.06.2008. rīkojums Nr.114 “Par valsts īpašumu nodošanu valdījumā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi””, ZM 22.11.2008. rīkojums Nr.224 “Par valsts īpašumu nodošanu valdījumā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi””.

³⁰ MK 13.06.2008. rīkojums Nr.328 “Par valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu nodošanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” valdījumā”, ZM 18.06.2008. rīkojums Nr.114 “Par valsts īpašumu nodošanu valdījumā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi””, ZM 22.11.2008. rīkojums Nr.224 “Par valsts īpašumu nodošanu valdījumā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi””.

³¹ Valsts kontroles 16.02.2009. ziņojums Nr. 5.1-2-9/2008 “Par Revīzijas ziņojuma un Revidējamās vienības ziņošanas par ieteikumu ieviešanu laika grafika apstiprināšanu”.

³² Likuma “Par grāmatvedību” 2.panta pirmā daļa, MK 15.11.2005. noteikumu Nr.867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” Pielikuma otrās daļas 247.punkts.

³³ Rīgas pilsētas pašvaldības 2008.gada finanšu pārskata pielikuma II nodaļas “Pamatlīdzekļi” b. apakšnodaļa “Zemes gabalu grāmatvedības uzskaite” (168.lpp.).

³⁴ Likuma par ostām 4.panta trešā daļa un Pārejas noteikumu 5.punkts.

³⁵ Meža likuma 1.panta 20.apakšpunkts.

³⁶ MK 15.11.2005. noteikumu Nr.867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” pielikuma 52.¹punkts.

³⁷ MK 15.11.2005. noteikumu Nr.867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 112.¹punkts.

³⁸ Aizkraukles novada pašvaldības 30.04.2009. vēstules Nr.1-6-1/09/360 pielikums “SIA “A.Kursītes auditorfirmas” 27.04.2009. Vēstule vadībai”.

³⁹ Daugavpils pilsētas pašvaldības 27.04.2009. vēstules Nr.02.01-07/755 pielikums “BDO Invest Rīga auditorfirmas 22.04.2009. Ziņojums vadībai”.

⁴⁰ Jersikas pagasta padomes 2008.gada finanšu pārskata bilances posteņu atšifrējumu un skaidrojumu 2.sadaļa “Pamatlīdzekļi”.

⁴¹ Līvānu novada pašvaldības 06.05.2009. vēstules Nr.3-6/811 pielikums “SIA “AKTĪVS M AUDITS” 15.04.2009. Revīzijas rezultātu kopsavilkums par 2008.gada pārskatu”.

⁴² MK 15.11.2005. noteikumu Nr.867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 112.¹punkts.

⁴³ Valsts kontroles 12.09.2008. revīzijas ziņojums “Latvijas Republikas 2007.gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”.

⁴⁴ Valsts kontroles 12.09.2008. Finanšu ministrijas ziņošanas par ieteikumu ieviešanu laika grafiks.

⁴⁵ Likuma “Par grāmatvedību” 2.pants, MK 15.11.2005. noteikumu Nr.867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” pielikums “Grāmatvedības kontu plāna shēma un kontu apraksts”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 2., 3.pants un 84.panta pirmā daļa.

4⁶ Likuma “Par grāmatvedību” 2.panta otrā daļa.

⁴⁷ MK 12.04.2005. noteikumu Nr.249 “Valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” nolikums” 1.punkts.

⁴⁸ Likuma “Par grāmatvedību” 2.panta otrā daļa.

⁴⁹ MK 15.11.2005. noteikumu Nr.867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 3.punkts.

⁵⁰ Likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.¹pants.

⁵¹ MK 17.12.2002. noteikumu Nr.543 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem” (spēkā līdz 04.04.2008.) 8.punkts.

⁵² Likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.¹pants un MK 17.12.2002. noteikumu Nr.543 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem” (spēkā līdz 04.04.2008.) 8.punkts.

⁵³ Likuma “Par grāmatvedību” 2.panta otrā daļa, MK 15.11.2005. noteikumu Nr.867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 3.punkts.

⁵⁴ Likuma par budžetu finanšu vadību 37.panta piektā daļa.

⁵⁵ MK 12.07.2005. noteikumu Nr.513 “Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība” 2.punkts.

⁵⁶ Likuma par budžetu finanšu vadību 37.panta piektā daļa un MK 12.07.2005. noteikumu Nr.513 “Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība” 2.punkts.

⁵⁷ Likuma “Par valsts budžetu 2008.gadam” 6.pants.

⁵⁸ Likuma “Par valsts budžetu 2008.gadam” 15.pielikums.

⁵⁹ Likuma par budžetu finanšu vadību 37.panta pirmā daļa.

⁶⁰ Likuma par budžetu finanšu vadību 37.panta trešā daļa.

⁶¹ MK 12.07.2005. noteikumi Nr.513 “Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība”.

⁶² Valsts kases 30.12.2008.vēstule Nr.1.4/3079 finanšu ministram “Par valsts galvojumu Latvijas Nacionālā valsts sporta centra “Mežaparks” rekonstrukcijas projekta īstenošanai” un Valsts kases 30.12.2008.vēstule Nr.1.4/3080 finanšu ministram “Par valsts galvojumu Tenisa centra “Lielupe” rekonstrukcijas projekta īstenošanai”.

⁶³ 02.12.2008. Līgums par saistību izpildi Nr.C/F08/981 starp Finanšu ministriju un Ludzas rajona slimnīcu.

⁶⁴ Valsts kases 22.09.2008. Ziņojums Nr.1.4-5.4/2334 valsts sekretāram “Par valsts vārdā sniegtajiem galvojumiem”.

⁶⁵ Latvijas Republikas 2008.gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem ietvertais Skaidrojums 2008.gada valsts budžeta finanšu bilancei.

⁶⁶ Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta otrā daļa.

⁶⁷ MK 03.08.2004. noteikumu Nr.677 “Valsts kases nolikums” 2.punkts un 5.2.apakšpunkts.

⁶⁸ Likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 1.pants.

⁶⁹ 16.11.2007.Valsts kases darbības stratēģija 2007.–2009.gadam (aktualizēta 2008.–2010.gadam) Nr.73.

⁷⁰ Valsts kases 22.04.2008. Latvijas valsts parāda vadības stratēģija Nr.25 (apstiprinājis finanšu ministrs).

⁷¹ Likuma par budžetu un finanšu vadību 34.panta pirmā daļa.

⁷² Finanšu ministra 10.11.2008. rīkojums Nr.1223 “Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai “Parex banka””.

⁷³ Finanšu ministra 12.11.2008. rīkojums Nr.1225 “Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai “Parex banka””.

⁷⁴ Finanšu ministra 14.11.2008. rīkojums Nr.1240 “Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai “Parex banka””.

⁷⁵ Finanšu ministra 19.11.2008. rīkojums Nr.1253 “Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai “Parex banka””.

⁷⁶ Finanšu ministra 08.12.2008. rīkojums Nr.1314 “Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai “Parex banka””.

⁷⁷ Finanšu ministra 12.12.2008. rīkojums Nr.1323 “Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai “Parex banka””.

⁷⁸ Finanšu ministra 15.12.2008. rīkojums Nr.1325 “Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai “Parex banka””.

⁷⁹ Finanšu ministra 16.12.2008. rīkojums Nr.1346 “Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai “Parex banka””.

⁸⁰ Finanšu ministra 22.12.2008. rīkojums Nr.1360 “Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai “Parex banka””.

⁸¹ MK 08.11.2008. protokollēmums Nr.79, 27.§.

⁸² MK 20.11.2008.protokollēmuma Nr.81, 52.§ 1.punkts.

⁸³ Finanšu ministra 10.11.2008. rīkojums Nr.1223 Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai “Parex banka”.

⁸⁴ 10.11.2008. Vienošanās Nr.1 starp Valsts kasi un Parex banku par noguldījuma izvietošanu un valsts vērtspapīru pārdošanas darījumu 2.punkts.

⁸⁵ 06.03.2009. līgums starp Valsts kasi un Parex banku par vērtspapīru atpirkšanu.

⁸⁶ Finanšu ministra 16.12.2008. rīkojums Nr.1346 “Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai Parex banka”.

⁸⁷ 17.12.2008. Vienošanās Nr.8 starp Valsts kasi un Parex banku par noguldījuma izvietošanu, valsts vērtspapīru emisijas iegādi un saistību izpildi.

⁸⁸19.03.2009. līgums par vērtspapīru atpirkšanu Nr.3. starp Valsts kasi un Parex banku.

⁸⁹ Finanšu ministra 22.12.2008. rīkojums Nr.1360 Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai Parex banka.

⁹⁰ 22.12.2008. Vienošanās Nr.9 par noguldījuma izvietošanu, valsts vērtspapīru emisijas iegādi un saistību izpildi starp Valsts kasi un Parex banku.

⁹¹ 17.03.2009. līgums par vērtspapīru atpirkšanu Nr.2. starp Valsts kasi un Parex banku.

⁹² Finanšu ministra 10.11.2008. rīkojums Nr.1223 “Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai “Parex banka””.

⁹³ LR 2008.gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem ietvertais Skaidrojums pārskatam par valsts konsolidēto parādu.

⁹⁴ Valsts kases izdotais informatīvais Valsts parāda vadības pārskats par 2008.gadu.

⁹⁵ Valsts kases izdotais informatīvais Valsts parāda vadības pārskats par 2008.gadu.

⁹⁶ LR 2008.gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem ietvertais Skaidrojums pārskatam par valsts konsolidēto parādu.

⁹⁷ Valsts kases izdotais informatīvais Valsts parāda vadības pārskats par 2008.gadu.

⁹⁸ LR 2008.gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem ietvertais Skaidrojums 2008.gada valsts budžeta finanšu bilancei.

⁹⁹ 18.12.2008. Latvijas nodomu protokols (Latvia: Letter of Intent).

¹⁰⁰ Latvia, Republic of: Projected Payments to the IMF as of July 31, 2009 publicēts Starptautiskā Valūtas fonda mājaslapā http://www.imf.org/external/np/fin/tad/extforth.aspx?memberkey1=575&date1key=2009-07-31&category=forth&year=2009&trxtype=repchg&overforth=f&schedule=exp&extend=y .

¹⁰¹ Likuma par budžetu un finanšu vadību 35.pants.

¹⁰² Likuma “Par valsts budžetu 2008.gadam” 6.pants.

¹⁰³ Likuma par budžetu un finanšu vadību 35.panta piektā daļa.

¹⁰⁴ Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.1 panta pirmā daļa.

¹⁰⁵ Likuma par budžetu un finanšu vadību 35.panta pirmā un ceturtā daļa.

¹⁰⁶ Likuma par budžetu un finanšu vadību 35.panta piektā daļa.

¹⁰⁷ Latvijas Republikas 2008.gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem ietvertais Skaidrojums pārskatam par valsts konsolidēto parādu.

¹⁰⁸ Likuma “Par valsts budžetu 2008.gadam” 6.pants.

¹⁰⁹ MK 09.12.2008. protokollēmums Nr.89 8.§.

¹¹⁰ Likums par budžetu un finanšu vadību.

¹¹¹ Kredītiestāžu likuma 1.panta 6.punkts.

¹¹² Kredītiestāžu likuma 67.panta pirmā daļa.

¹¹³ Ierobežotas pieejamības informācija.

¹¹⁴ 14.11.2008. Pamatlīgums starp Finanšu ministriju un Parex banku par noguldījuma izvietošanu un saistību izpildi Nr.N2/F08/908.

¹¹⁵ 14.11.2008. Pamatlīguma starp Finanšu ministriju un Parex banku par noguldījuma izvietošanu un saistību izpildi Nr.N2/F08/908 3.punkts.

¹¹⁶ http://www.euribor.org/html/content/euribor_about.html .

¹¹⁷ http://www.euribor.org/html/content/target.html .

¹¹⁸ 08.12.2008. Vienošanās starp Finanšu ministriju un Parex banku Nr.2 par grozījumiem 14.11.2008. pamatlīgumā par noguldījuma izvietošanu un saistību izpildi Nr.N2/F08/908 1.punkts.

¹¹⁹ 14.11.2008. Pamatlīguma starp Finanšu ministriju un Parex banku par noguldījuma izvietošanu un saistību izpildi Nr.N2/F08/908 5.punkts.

¹²⁰ 26.11.2008. Vienošanās Nr.1 starp Finanšu ministriju un Parex banku par grozījumiem 14.11.2008. pamatlīgumā par noguldījuma izvietošanu un saistību izpildi Nr.N2/F08/908 2.punkts.

¹²¹ 14.11.2008. Pamatlīguma starp Finanšu ministriju un Parex banku par noguldījuma izvietošanu un saistību izpildi Nr.N2/F08/908 5.punkts.

¹²² 14.11.2008. Pamatlīguma starp Finanšu ministriju un Parex banku par noguldījuma izvietošanu un saistību izpildi Nr.N2/F08/908 5.punkts.

¹²³ FKTK 21.12.2001. noteikumu Nr.24/9 “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi” 2.8.apakšpunkts.

¹²⁴ FKTK 21.12.2001. noteikumu Nr.24/9 “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi” 2.9.apakšpunkts.

¹²⁵ FKTK 21.12.2001. noteikumu Nr.24/9 “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi” 2.10.apakšpunkts.

¹²⁶ 14.11.2008. Pamatlīguma starp Finanšu ministriju un Parex banku par noguldījuma izvietošanu un saistību izpildi Nr.N2/F08/908 5.punkts.

¹²⁷ FKTK 21.12.2001. Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi Nr.24/9.

¹²⁸ FKTK 21.12.2001. noteikumu Nr.24/9 “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi” 2.11.apakšpunkts.

¹²⁹ FKTK 21.12.2001. noteikumu Nr.24/9 “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi” 2.12.apakšpunkts.

¹³⁰ 19.11.2008. Komercķīlas līgums Nr. Nr.Ķ/A/08/914 starp Valsts kasi un Parex banku.

¹³¹ FKTK izziņa par 18.08.2008.–03.10.2008. veiktās Parex bankas pārbaudes rezultātiem.

¹³² 14.11.2008. Pamatlīguma starp Finanšu ministriju un Parex banku par noguldījuma izvietošanu un saistību izpildi Nr.N2/F08/908 7.punkts.

¹³³ 26.11.2008. Vienošanās Nr.1 par grozījumiem 14.11.2008. pamatlīgumā starp Finanšu ministriju un Parex banku par noguldījuma izvietošanu un saistību izpildi Nr.N2/F08/908 3.punkts.

¹³⁴ 26.11.2008. Vienošanās Nr.1 par grozījumiem 14.11.2008. pamatlīgumā starp Finanšu ministriju un Parex banku par noguldījuma izvietošanu un saistību izpildi Nr.N2/F08/908 3.punkts.

¹³⁵ Finanšu ministra 16.03.2009. rīkojums Nr.173 “Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai Parex banka”.

¹³⁶ MK 04.11.2008. sēdes protokols Nr. 78, 72.§.

¹³⁷ Civillikuma 2002.pants.

¹³⁸ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.panta otrā daļa.

¹³⁹ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā un septītā daļa.

¹⁴⁰ MK 08.11.2008. sēdes protokollēmums Nr.79, 27.§ 3.punkts.

¹⁴¹ Civillikuma 1593. un 1594.pants.

¹⁴² Ieguldījuma līguma Pielikuma Nr.1. 1.5.1. apakšpunktā minētie pārskati.

¹⁴³ Piemēram, http://www.lawin.lv/html/likumdosana/situacijas/lidzdaliba.php.

¹⁴⁴ Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 14.12.2007. noteikumu Nr.173. “Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi” 343.punkts.

¹⁴⁵ MK 04.11.2008. sēdes protokols Nr.78, 72.§.

¹⁴⁶ Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 2. un 5.pants.

¹⁴⁷ Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6.panta 5. un 9.punkts.

¹⁴⁸ Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma III nodaļas 10.pants.

¹⁴⁹ Kredītiestāžu likuma VII nodaļa, 99.¹pants.

¹⁵⁰ Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 7.panta pirmās daļas 3. un 5.punkts.

¹⁵¹ Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 11.pants.

¹⁵² Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 7.panta pirmās daļas 3. un 5.punkts.

¹⁵³ Kredītiestāžu likuma VIII nodaļas 113. un 114.pants (spēkā līdz 12.02.2009.).

¹⁵⁴ FKTK 07.11.2008. vēstule Nr.01.02.04./13DV “Par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu AS “Parex banka””.

155 Saņemta FKTK 08.11.2008. Nr.4753.

¹⁵⁶ Finanšu ministrijas 01.12.2008. vēstule Nr.22-2 “Par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu AS “Parex banka””.

¹⁵⁷ MK 01.12.2008. lēmums Nr.1 “Par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu akciju sabiedrībai “Parex banka””.

¹⁵⁸ MK 01.12.2008. lēmuma Nr.1 “Par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu akciju sabiedrībai “Parex banka”” 5.punkts.

¹⁵⁹ MK 01.12.2008. lēmuma Nr.1 “Par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu akciju sabiedrībai “Parex banka”” 6.punkts.

¹⁶⁰ MK 01.12.2008. lēmuma Nr.1 “Par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu akciju sabiedrībai “Parex banka”” 7.punkts.

¹⁶¹ LPDG 09.10.2007. “Vienošanās par sadarbības pamatprincipiem iespējamās finanšu krīzes situācijās” 6.1.2.punkts.

¹⁶² Maksātnespējas likuma 114.panta pirmā daļa.

¹⁶³ Likuma “Par Latvijas banku” 3. un 6.pants.

¹⁶⁴ MK 04.11.2008. sēdes protokols Nr.78, 72.§ .

¹⁶⁵ Likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 1.pants.

¹⁶⁶ Likuma par budžetu un finanšu vadību 34.panta pirmā daļa.

¹⁶⁷ MK 04.11.2008. sēdes protokols Nr.78., 72.§.

¹⁶⁸ Kredītiestāžu likuma 99.¹pants.

¹⁶⁹ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā un septītā daļa.

¹⁷⁰ Likuma “Par valsts noslēpumu” 5.panta 5.punkts.

¹⁷¹ Likuma “Par valsts noslēpumu” 4.pants.

¹⁷² Likuma “Par valsts noslēpumu” 4.panta ceturtā daļa.

¹⁷³ Likuma “Par valsts noslēpumu” 5.panta 5.punkts.

¹⁷⁴ MK iekārtas likuma 28.panta sestā daļa.

¹⁷⁵ MK iekārtas likuma 28.panta sestā daļa.

¹⁷⁶ Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums.

¹⁷⁷ Latvijas Republikas 7.Saeimas 27.01.2000. ziemas sesijas trešās sēdes stenogramma.

¹⁷⁸ Latvijas Republikas 7.Saeimas 27.01.2000. ziemas sesijas trešās sēdes stenogramma.

¹⁷⁹ Deputāts Linards Muciņš, debatējot Saeimā par likumprojektu, norādīja: “Līdz ar to būtu jāizņem ārā dažas šeit ielavījušās administratīvās varas funkcijas, kuras ir nevajadzīgas, bet tas nenozīmē, ka tās vispār paliek karājoties gaisā. Finanšu ministrijai tad ir jāuzņemas dažas sodīšanas funkcijas un dažas izmeklēšanas funkcijas, kas tai būtu jādara, jo valstij šīs funkcijas ir jāveic.”

¹⁸⁰ Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 2. un 5.pants.

¹⁸¹ Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 3.pants un 22.panta pirmā daļa.

¹⁸² Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.pants.

¹⁸³ Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 22.panta pirmā daļa.

¹⁸⁴ Deputāts Linards Muciņš, debatējot Saeimā par likumprojektu, norādīja “(..) un tas, kādā veidā tiek atskaitīti zināmi naudas līdzekļi šīs institūcijas darbībai, liek padomāt arī par to, kā budžetā šī nauda ieiet. Acīmredzot tas ir valsts budžets, kurā ieiet šī nauda, bet, neskatoties uz to, ka šajā likumā ir noteikti precīzi atskaitījumi šīs institūcijas uzturēšanai, tomēr nevar būt tā, ka vienotais valsts budžets apiet šo institūciju, jo, ja ir noteikti kādi naudas maksājumi, tad tie ir jāregulē caur publisko budžetu, ņemot vērā, ka tā ir vienotā valsts manta, kas tikai tiek nošķirta attiecīgi patstāvīgā bilancē.”

¹⁸⁵ Likuma “par nodokļiem un nodevām”1.panta 1.punkts.

¹⁸⁶ Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta otrā daļa.

¹⁸⁷ Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 22.panta pirmā daļa.

¹⁸⁸ MK 24.03.2009. protokollēmums Nr.21.

¹⁸⁹ Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta piektā daļa.

¹⁹⁰ Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta sestā daļa.

¹⁹¹ Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹panta pirmā daļa.

¹⁹² Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa.

¹⁹³ Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta sestā daļa.

¹⁹⁴ 18.03.2009. Guarantee and Indemnity relating to the €275,000,000 Credit Agreement dated 21 February 2008 un 18.03.2009. Guarantee and Indemnity relating to the €500,000,000 Credit Agreement dated 29 June 2007.

¹⁹⁵ 18.03.2009. Galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgums Nr.G/A/F09/70 un 18.03.2009. Galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgums Nr.G/A/F09/73 starp Finanšu ministriju un a/s “Parex banka”.

¹⁹⁶ 18.03.2009. Komercķīlas līgums Nr.Ķ/G.F09/71 un 18.03.2009. Komercķīlas līgums Nr.Ķ/G.F09/74 starp Finanšu ministriju un a/s “Parex banka”.

¹⁹⁷ MK 03.02.2009. noteikumu Nr.111 “Kārtība, kādā sniedz un uzrauga galvojumus par banku aizņēmumiem” 2.punkts.

¹⁹⁸ MK 03.02.2009. noteikumu Nr.111 “Kārtība, kādā sniedz un uzrauga galvojumus par banku aizņēmumiem” 6.punkts.

¹⁹⁹ 18.03.2009. Komercķīlas līgums Nr.Ķ/G.F09/71 starp Finanšu ministriju un a/s “Parex banka”.

²⁰⁰ 18.03.2009. Komercķīlas līgums Nr.Ķ/G.F09/74 starp Finanšu ministriju un a/s “Parex banka”.

²⁰¹ 18.03.2009. Galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgums Nr.G/A/F09/70 un 18.03.2009. Galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgums Nr.G/A/F09/73 starp Finanšu ministriju un a/s “Parex banka”.

²⁰² 18.03.2009. Komercķīlas līgums Nr.Ķ/G.F09/71 un 18.03.2009. Komercķīlas līgums Nr.Ķ/G.F09/74 Finanšu ministriju un a/s Parex banka.

²⁰³ 18.03.2009. Komercķīlas līgums Nr.Ķ/G.F09/71 un 18.03.2009. Komercķīlas līgums Nr.Ķ/G.F09/74 starp Finanšu ministriju un a/s Parex banka.

²⁰⁴ Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta sestā daļa.

²⁰⁵ Satiksmes ministrijas 11.12.2006. Uzņēmuma līguma Nr.SM2006/149 1.punkts.

²⁰⁶ MK 12.02.2007. rīkojums Nr.82 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.

²⁰⁷ Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta 24.04.2007. vēstule Nr.13-07/516 “Par grozījumiem Tiltu periodiskās uzturēšanas programmā”. Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta 12.06.2007. vēstule Nr.13-07/742 “Par autoceļu horizontālo apzīmējumu uzklāšanas konkursu rezultātiem”. Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta 15.06.2007. vēstule Nr.13-07/756 “Par grozījumiem Satiksmes drošības paaugstināšanas programmas finansējumā”.

²⁰⁸ Ministru kabineta 31.01.2006. noteikumu Nr.92 “Noteikumi par valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmēru un kārtību, nodrošinot ārstēšanu, rehabilitāciju, tehniskos palīglīdzekļus un pensiju un pabalstu izmaksas” 5.–8.punkts.

²⁰⁹ Likuma “Par pašvaldībām” 77.panta otrā daļa.

²¹⁰ Likuma “Par pašvaldībām” 21.panta otrā daļa, Valsts pārvaldes iekārtas likuma VIII nodaļa (izņemot 20.11.2002.lēmumu Nr.23).

²¹¹ Komerclikuma 154.panta otrā daļa, likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.pants.

²¹² Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 118.panta otrā daļa, 120.pants.

²¹³ Likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 18.punkts.

²¹⁴ Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.panta pirmā daļa.

²¹⁵ Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 2.panta ceturtā daļa.

²¹⁶ Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 22.panta otrā daļa.

²¹⁷ Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta devītā daļa.

²¹⁸ Likuma “Par pašvaldībām ” 21.panta pirmās daļas 14.punkts.b.apakšpunkts.

²¹⁹ Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta pirmā daļa.

²²⁰ Likuma “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” 18.panta otrā daļa, 10.panta 1.–9.punkts (redakcija līdz 01.01.2007.).

²²¹ Zilupes novada domes 25.02.2004. lēmums “Par valsts brīvo zemju Zilupes novadā pārvešanu uz pašvaldības zemi pašvaldībai realizācijai” (sēdes protokols Nr.2, 3.§).

²²² Likuma “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” 17.panta pirmā daļa (redakcija līdz 01.01.2007.).

²²³ Likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6.panta astotā daļa.

²²⁴ Likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5.panta pirmā daļa.

²²⁵ Likuma “Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 4.punkts.

²²⁶ 03.01.2005. Zemes nomas līgums starp Zilupes novada domi un A/S “Preses apvienība” (vienotais reģistrācijas numurs 40003010617).

²²⁷ Likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 14.punkta a. apakšpunkts.

²²⁸ Likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 14.panta a) apakšpunkts.

²²⁹ Likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta 1.punkts.

²³⁰ Jūrmalas pilsētas domes 24.04.2008. lēmums Nr.343 “Par pašvaldībai piederošo vai piekrītošo apbūvēto zemesgabalu nomas maksas noteikšanu”.

²³¹ Likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta 1.punkts.

²³² Valsts zemes dienesta 21.08.2008. vēstule Nr.2-05/2118 “Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības zemes vienību vēsturiskajām kadastrālajām vērtībām” Valsts kontrolei.

²³³ Ministru kabineta 30.10.2007. noteikumu Nr.735 “Noteikumi par valsts vai pašvaldības zemes nomu” 15.punkts (spēkā no 09.11.2007.).

²³⁴ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektā daļa.

²³⁵ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta otrās daļas 6.punkts.

²³⁶ 25.02.2005. Zemes nomas līgums Nr.1.1-16.3/196 starp Jūrmalas pilsētas domi un SIA “LODESZARS” (vien.reģ.Nr.40003679998).

²³⁷ Dabas resursu nodokļa likuma 29.panta pirmā daļa.

²³⁸ Likuma ”Par grāmatvedību” 7.pants.

²³⁹ Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtā daļa.

²⁴⁰ Fizisko personu datu aizsardzības likuma 12.pants.

²⁴¹ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 90.pants.

²⁴² Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa.

²⁴³ Likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.pants.

²⁴⁴ Likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 15.pants.

²⁴⁵ Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa.

²⁴⁶ Likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.pants.

²⁴⁷ Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa un likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.pants.

²⁴⁸ Valsts kontroles likumības revīzija Nr.5.1-2-28/2007 “Publisko iepirkumu likuma prasību un valsts līdzekļu efektīvas izmantošanas principa ievērošana autoceļu atjaunošanai un Satiksmes ministrijas darbības nodrošināšanai”.

²⁴⁹ Likums par budžetu un finanšu vadību.

²⁵⁰ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa.

²⁵¹ Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa.

²⁵² MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” pielikums “Budžetu izdevumu klasifikācija atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” (redakcijā līdz 31.12.2008.).

²⁵³ Ministru prezidenta I.Godmaņa 31.10.2008. rezolūcija Nr.111-1/334.

²⁵⁴ MK 20.12.2005. noteikumu Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” 25. un 26.punkts.

²⁵⁵ Ministru prezidenta 26.03.2009. vēstule Nr.45/SAN-788 “Par skaidrojumu sniegšanu”.

²⁵⁶ MK 08.11.2008. sēdes protokollēmums “Par Valsts robežsardzes vēstuli” SAN-3815-IP (protokols Nr.79, 3.§).

²⁵⁷ MK 25.11.2008. sēdes protokollēmuma “Par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembra un decembra mēnešiem” TA-3620 (protokols Nr.83, 62.§) 1.9.apakšpunkts.

²⁵⁸ Ministru prezidenta I.Godmaņa 31.10.2008. rezolūcija Nr.111-1/334; MK 08.11.2008. sēdes protokollēmums “Par Valsts robežsardzes vēstuli” SAN-3815-IP (protokols Nr.79, 3.§); MK 25.11.2008. sēdes protokollēmuma “Par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembra un decembra mēnešiem” TA- 3620 (protokols Nr.83, 62.§) 1.9.apakšpunkts.

²⁵⁹ Reorganizēta saskaņā ar MK 01.04.2009. rīkojumu Nr.220 “Par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta reorganizāciju”, pievienojot to Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

²⁶⁰ Reorganizēta saskaņā ar MK 10.11.2008. rīkojumu Nr.689 “Par Elektronisko iepirkumu valsts aģentūras reorganizāciju”, pievienojot to ĪUMEPLS.

²⁶¹ Reorganizēta saskaņā ar MK 13.11.2008. rīkojumu Nr.698 “Par valsts aģentūras “Eiropas Savienības informācijas aģentūra” reorganizāciju”, pievienojot to Valsts kancelejai.

²⁶² Ministru prezidenta I.Godmaņa 31.10.2008. rezolūcija Nr.111-1/334; MK 08.11.2008. sēdes protokollēmums “Par Valsts robežsardzes vēstuli” SAN-3815-IP (protokols Nr.79, 3.§); MK 25.11.2008. sēdes protokollēmuma “Par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembra un decembra mēnešiem” TA-3620 (protokols Nr.83, 62.§) 1.9.apakšpunkts.

²⁶³ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa.

²⁶⁴ Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa.

²⁶⁵ Ministru prezidenta I.Godmaņa 31.10.2008. rezolūcija Nr.111-1/334; MK 08.11.2008. sēdes protokollēmums “Par Valsts robežsardzes vēstuli” SAN-3815-IP (protokols Nr.79, 3.§); MK 25.11.2008. sēdes protokollēmuma “Par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembra un decembra mēnešiem” TA-3620 (protokols Nr.83, 62.§) 1.9.apakšpunkts.

²⁶⁶ MK 29.04.2003. noteikumu Nr.239 “Finanšu ministrijas nolikums” 5.1.apakšpunkts.

²⁶⁷ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 3.panta trešā daļa un 10.panta pirmā daļa.

²⁶⁸ Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa.

²⁶⁹ Likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 2.panta pirmā daļa.

²⁷⁰ Darba likuma 62.panta piektā daļa; likuma “Par tiesu varu” 106.pants.

²⁷¹MK 20.12.2005. noteikumi Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”; MK 23.11.2004. noteikumi Nr.960 “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”.

²⁷² Likuma “Par tiesu varu” 20. un 22.nodaļa.

²⁷³ MK 20.12.2005. noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”; MK 23.11.2004. noteikumi Nr.960 “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”.

²⁷⁴ Darba likums; likums “Par tiesu varu”; MK 23.11.2004. noteikumi Nr.960 “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”.

²⁷⁵ Saskaņā ar MK 06.05.2009. rīkojumu Nr.281 “Par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju” 2.3.3. apakšpunktu no 06.05.2009. Izglītības un zinātnes ministrijai jāpārņem valsts aģentūras “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” padotības īstenošana.

²⁷⁶ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa un 3.panta trešā daļa.

²⁷⁷ Darba likums; likums “Par tiesu varu”; MK 23.11.2004. noteikumi Nr.960 “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”; MK 20.12.2005. noteikumi Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”.

²⁷⁸ Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa.

²⁷⁹ Darba likums; likums “Par tiesu varu”; MK 23.11.2004. noteikumi Nr.960 “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”; MK 20.12.2005. noteikumi Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”.

²⁸⁰ Likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 2.panta pirmā daļa.

²⁸¹ MK 29.04.2003. noteikumu Nr.239 “Finanšu ministrijas nolikums” 1.punkts.

²⁸² Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa.

²⁸³ Saskaņā ar MK 02.12.2008. noteikumiem Nr.1001 “Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras nolikums” no 01.01.2009. reorganizēta par valsts aģentūru “Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra”.

²⁸⁴ Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa.

²⁸⁵ Likuma “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 4.panta pirmā daļa (redakcija līdz 28.06.2009.).

²⁸⁶ Likuma “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 4.panta pirmā daļa (redakcija līdz 28.06.2009.).

²⁸⁷ Likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 12. un 13.punkts.

²⁸⁸ Rīgas domes 27.09.2005. saistošo noteikumu Nr.17 “Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums” 21.punkts.

²⁸⁹ Rīgas domes 23.01.2007. nolikums Nr.62 “Rīgas pilsētas pašvaldības darbinieku darba samaksas nolikums”.

²⁹⁰ Rīgas domes 23.01.2007. nolikuma Nr.62 “Rīgas pilsētas pašvaldības darbinieku darba samaksas nolikums” 28.punkts.

²⁹¹ Rīgas domes 23.01.2007. nolikuma Nr.62 “Rīgas pilsētas pašvaldības darbinieku darba samaksas nolikums” IV un V nodaļa.

²⁹² Rīgas domes 23.01.2007. nolikuma Nr.62 “Rīgas pilsētas pašvaldības darbinieku darba samaksas nolikums” II daļa un 1., 2. un 3.pielikums.

²⁹³ Rīgas domes Finanšu departamenta 22.12.2004. Koplīguma 5.3.punkts un Rīgas domes Rīgas Centra rajona izpilddirekcijas 29.10.2007. Darba koplīguma Nr.ICR-07-79-lī 3.2.punkts.

²⁹⁴ Rīgas domes Labklājības departamenta 18.04.2008. Darba koplīguma 5.3.punkts.

²⁹⁵ Rīgas domes Īpašuma departamenta 31.10.2006. Darba koplīguma 4.5.punkts, Rīgas domes Īpašuma departamenta 29.05.2008. instrukcijas Nr.DI-08-7-ins “Piemaksu piešķiršanas kārtība Rīgas domes Īpašuma departamentā” 7.1. un 7.2.punkts, Rīgas domes Īpašuma departamenta 10.10.2007. instrukcijas Nr.DI-07-14-ins “Piemaksu piešķiršanas kārtība Rīgas domes Īpašuma departamentā” 5.1. un 5.2.punkts.

²⁹⁶ Rīgas domes 23.01.2007. nolikuma Nr.62 “Rīgas pilsētas pašvaldības darbinieku darba samaksas nolikums” IV un V nodaļa.

²⁹⁷ Rīgas domes 27.09.2005. saistošo noteikumu Nr.17 “Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums” 21.punkts.

²⁹⁸ Valsts kontroles likuma 3.panta 4.punkts.

²⁹⁹ Ministru prezidenta 30.07.2009. vēstule Nr.45/SAN-1842.

³⁰⁰ Zemkopības ministrijas 10.07.2009. vēstule Nr.7-1/2/2876.

³⁰¹ Veselības ministrijas 04.06. 2009. vēstule Nr.5-01-12/2376 “Par informācijas sniegšanu par Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatēto un veiktajiem pasākumiem”.

³⁰² MK 25.11.2008. sēdes protokollēmuma “Par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembra un decembra mēnešiem” TA-3620 (protokols Nr.83, 62.§) 1.9.apakšpunkts.

³⁰³ Ministru prezidenta I.Godmaņa 31.10.2008. rezolūcija Nr.111-1/334.

³⁰⁴ Satiksmes ministrijas 24.07.2009. vēstule Nr.03-07165.

³⁰⁵ Kultūras ministrijas 26.05.2009. vēstule Nr.02.5-7/1524 “Par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu”.

³⁰⁶ Ministru prezidenta I.Godmaņa 31.10.2008. rezolūcija Nr.111-1/334.

³⁰⁷ Iekšlietu ministrijas 05.06.2009. vēstule Nr.55/2205 “Par Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem saistībā ar prēmiju izmaksu 2008.gada novembrī”.

³⁰⁸ Aizsardzības ministrijas 03.06.2009. vēstule Nr.MV-N/2016 “Par Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem”.

³⁰⁹ Veselības ministrijas 04.06.2009. vēstule Nr.5-01-12/2849 “Par informācijas sniegšanu par Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatēto un veiktajiem pasākumiem”.

³¹⁰ Tieslietu ministrijas 08.07.2009. vēstule Nr.1-10/2753 “Par Ministru prezidenta rezolūciju Nr.45/SAN-1842”.

³¹¹ Tieslietu ministrijas 15.06.2009. vēstule Nr.1-22/2480 “Par Valsts kontroles finanšu revīzijas Nr.5.1-2-25/208 “Par Tieslietu ministrijas 2008.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību” materiālu izvērtēšanu” (adresēta Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokuroram).

³¹² Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.pants.

³¹³ Ministru kabineta 20.12.2005. noteikumi Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām”.

³¹⁴ Tieslietu ministrijas darba kārtības noteikumu Nr.1-2.1/30 (apstiprināti 06.11.2007.) 77.punkts.

³¹⁵ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa.

³¹⁶ Valsts kontroles 21.05.2009. vēstule Nr.3.-5.1-1/1115.

³¹⁷ Izziņa par atzinumos sniegtajiem iebildumiem likumprojektam “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu”; Valsts kontroles iebildumi: [3].

³¹⁸ Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta otrā daļa.

³¹⁹ Darba likuma 62.panta piektā daļa.

³²⁰ Darba likuma 62.panta piektā daļa.

³²¹ Valsts pārvaldes iekārtas likuma72.panta pirmā daļa.

³²² Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta trešā daļa.

³²³ Likuma par budžetu un finanšu vadību 29.panta pirmā daļa un MK 26.05.2008. noteikumi Nr.362 “Noteikumi par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas kārtību”.

³²⁴ MK 26.05.2008. noteikumi Nr.362 “Noteikumi par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas kārtību”.

³²⁵ Likuma par budžetu un finanšu vadību 31.pants un MK 26.05.2008. noteikumi Nr.362 “Noteikumi par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas kārtību”.

³²⁶ Valsts kontroles 03.09.2007. revīzijas ziņojums Nr.5.1-2-65/2006 “Par 2006.gada saimnieciskā gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ieņēmumu daļu”.

³²⁷ IFAC’s International Public Sector Accounting Styandards Board Issues Standard on Reporting Revenue From Non-Exchange transactions, 14.12.2006., www.ifac.org pārejas noteikumu 116., 117. un 124.punkts (standarts ir spēkā gadskārtējiem finanšu pārskatiem, sākot no vai pēc 2008.gada 30.jūnija).

³²⁸ Finanšu ministrijas 30.07.2009. vēstule Nr.15-2-03/424.

³²⁹ Valsts kontroles 03.09.2007. revīzijas ziņojums Nr.5.1-2-65/2006 “Par 2006.gada saimnieciskā gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ieņēmumu daļu”.

³³⁰ Finanšu ministrijas 31.03.2009. vēstule Nr.15-2-03/228.

³³¹ Likuma par budžetu un finanšu vadību 31.pants un MK 26.05.2008. noteikumu Nr.362 “Noteikumi par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas kārtību” 21.¹punkts (redakcija spēkā no 28.06.2009.).

³³² Likuma par budžetu un finanšu vadību 31.pants un MK 26.05.2008. noteikumu Nr.362 “Noteikumi par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas kārtību” 21.¹punkts (redakcija spēkā no 28.06.2009.).

³³³ Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 25.panta pirmās daļas 1.punkts.

³³⁴ Likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (spēkā līdz 01.01.2008.).

³³⁵ Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 26.pants.

³³⁶ Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 26.panta otrā daļa un likums “Par valsts budžetu 2009.gadam”.

³³⁷ MK 14.11.2000. noteikumu Nr.390 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz pašvaldībām informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem” 6.punkts.

³³⁸ Rīgas domes un Finanšu ministrijas 14.12.1995. līgums Nr.181 “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas un uzskaites kārtību Rīgā”.

³³⁹ Rīgas domes finanšu departamenta 03.04.2009. vēstule Nr. DF-09-62-nd/01-6, Liepājas pilsētas domes 02.04.2009. vēstule Nr. 190493/1.-21./187682 un Ventspils pilsētas domes 03.04.2009. vēstule Nr. 1-58/930.

³⁴⁰ MK 29.06.2004. noteikumu Nr.573 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā” 14.punkts.

³⁴¹ MK 29.06.2004. noteikumu Nr.573 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā” 14.punkts.

³⁴² Likuma “Par valsts budžetu 2008.gadam” 20.pants, likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” 7.panta trešā daļa un MK 28.09.1998. noteikumi Nr.360 “Kārtība, kādā saimnieciskajā gadā tiek kompensēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde”.

³⁴³ MK 25.11.2008. sēdes protokollēmums “Par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembra un decembra mēnešiem” TA-3620 (protokols Nr.83, 62.§).

³⁴⁴ Likums par budžetu un finanšu vadību.

³⁴⁵ Likums par budžetu un finanšu vadību.

³⁴⁶ Likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” 7.panta trešā daļa un Ministru kabineta 28.09.1998. noteikumi Nr. 360 “Kārtība, kādā saimnieciskajā gadā tiek kompensēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde”.

³⁴⁷ Finanšu ministrijas 2008.gada oktobra informatīvais ziņojums par valsts budžeta izpildi 2008.gada 9 mēnešos (izskatīts MK 11.11.2008. sēdē).

³⁴⁸ MK 25.11.2008. sēdes protokollēmums “Par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembra un decembra mēnešiem” TA-3620 (protokols Nr.83, 62.§).

³⁴⁹ Likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” 7.panta trešā daļa un MK 28.09.1998. noteikumi Nr.360 “Kārtība, kādā saimnieciskajā gadā tiek kompensēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde”.

³⁵⁰ Likuma “Par valsts budžetu 2008.gadam” 20.pants.

³⁵¹ Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta otrā daļa un MK 30.11.2004. noteikumi Nr.996 “Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu”.

³⁵² Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta otrā daļa un MK 30.11.2004. noteikumi Nr.996 “Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu”.

³⁵³ IFAC’s International Public Sector Accounting Styandards Board Issues Standard on Reporting Revenue From Non-Exchange transactions, 14.12.2006., www.ifac.org pārejas noteikumu 116., 117. un 124. punkts (standarts ir spēkā gadskārtējiem finanšu pārskatiem, sākot no vai pēc 30.06.2008.).

³⁵⁴ Finanšu ministrijas 2008.gada oktobra informatīvais ziņojums par valsts budžeta izpildi 2008.gada 9 mēnešos (izskatīts MK 11.11.2008. sēdē).

³⁵⁵ MK 25.11.2008. sēdes protokollēmums “Par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembra un decembra mēnešiem” TA-3620 (protokols Nr.83, 62.§).

³⁵⁶ Likums “Par valsts budžetu 2008.gadam”.

³⁵⁷ MK 28.05.2002. noteikumu Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku braucieniem saistītie izdevumi” 2.punkts.

³⁵⁸ Darba likuma 3.pants.

³⁵⁹ MK 28.05.2002. noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku braucieniem saistītie izdevumi” 2.punkts.

³⁶⁰ Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa.

³⁶¹ MK 25.11.2008. sēdes protokollēmuma “Par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembra un decembra mēnešiem” TA-3620 (protokols Nr.83, 62.§) 1.1.apakšpunkts.

³⁶² MK 25.11.2008. sēdes protokollēmuma “Par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembra un decembra mēnešiem” TA-3620 (protokols Nr.83, 62.§) 1.1.apakšpunkts.

³⁶³ Likuma par budžetu un finanšu vadību 4.pants un 46.panta pirmā daļa.

³⁶⁴ Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta pirmā daļa un 17.panta piektā daļa.

³⁶⁵ Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu”14.panta pirmā daļa.

³⁶⁶ Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

³⁶⁷ MK 25.11.2008. sēdes protokollēmuma “Par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembra un decembra mēnešiem” TA-3620 (protokols Nr.83, 62.§) 1.1.apakšpunkts.

³⁶⁸ Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa.

³⁶⁹ Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

 

* Valsts kontrolieres revīzijas ziņojums “Par Latvijas Republikas 2008.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” 2009.gada oktobrī

 

1.pielikums. Valsts kases noguldījumi “Parex bankā” 10.11.2008.–31.12.2008.

Nr. p.k.	Rīkojuma datums	Rīkojuma Nr.	Noguldījuma termiņš	Noguldījuma summa	Valūta	Ekvivalents latos*	% likme	Piezīmes
1.	10.11.2008.	1223	10.11.2008.–06.11.2009.	199 999 924.63	LVL	199 999 924.63	20.27	Resursi no vērtspapīru emisijas
	19.11.2008.	1255	19.11.2008.–06.11.2009.	288 895 407.09	EUR	203 036 847.68	15.969	Termiņnoguldījums un līdz 19.11.2008.uzkrātie procenti aizstāti ar noguldījumu EUR pēc LB noteiktā intervences kursa apakšējās robežas (1 EUR = 0.6958 LVL).
	08.12.2008.	1315	08.12.2008.–06.11.2009.	291 330 241.66	EUR	204 748 059.16	5.867	Līdz ar 19.11.2008. veiktā noguldījuma pagarināšanu noguldīti līdz 08.12.2008.uzkrātie procenti, samazināta % likme.
2.	12.11.2008.	1225	12.11.2008.–19.11.2008.	100 000 000.00	LVL	100 000 000.00	15.42	–
	19.11.2008.	1254	19.11.2008.–26.11.2008.	100 000 000.00	LVL	100 000 000.00	15.60	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 26.11.2008.
	26.11.2008.	1266	26.11.2008.–03.12.2008.	100 000 000.00	LVL	100 000 000.00	24.59	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 03.12.2008.
	03.12.2008.	1284	03.12.2008.–05.12.2008.	100 000 000.00	LVL	100 000 000.00	22.44	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 05.12.2008.
	05.12.2008.	1303	05.12.2008.–08.12.2008.	100 000 000.00	LVL	100 000 000.00	20.96	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 08.12.2008.
	08.12.2008.	1313	08.12.2008.–08.01.2009.	100 000 000.00	LVL	100 000 000.00	12.078	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 08.01.2009.
3.	14.11.2008.	1240	17.11.2008.–24.11.2008.	9 000 000.00	EUR	6 325 236.00	13.67	–
	24.11.2008.	1264	24.11.2008.–01.12.2008.	9 000 000.00	EUR	6 325 236.00	15.95	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 01.12.2008.
	01.12.2008.	1277	01.12.2008.–03.12.2008.	9 000 000.00	EUR	6 325 236.00	14.72	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 03.12.2008.
	03.12.2008.	1284	03.12.2008.–05.12.2008.	9 000 000.00	EUR	6 325 236.00	15.66	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 05.12.2008.
	05.12.2008.	1303	05.12.2008.–08.12.2008.	9 000 000.00	EUR	6 325 236.00	15.65	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 08.12.2008.
	08.12.2008.	1313	08.12.2008.–08.01.2008.	9 000 000.00	EUR	6 325 236.00	5.433	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 08.01.2008.
4.	19.11.2008.	1253	19.11.2008.–26.11.2008.	45 000 000.00	LVL	45 000 000.00	5.60	–
	26.11.2008.	1266	26.11.2008.–03.12.2008.	64 673 756.83	EUR	45 452 975.00	14.92	19.11.2008. veiktais noguldījums aizstāts ar noguldījumu EUR pēc LB noteiktā intervences kursa apakšējās robežas (1 EUR = 0.6958 LVL).
	03.12.2008.	1284	03.12.2008.–05.12.2008.	64 673 756.83	EUR	45 452 975.00	15.66	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 05.12.2008.
	05.12.2008.	1303	05.12.2008.–08.12.2008.	64 673 756.83	EUR	45 452 975.00	15.65	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 08.12.2008.
	08.12.2008.	1313	08.12.2008.–15.12.2008.	64 673 756.83	EUR	45 452 975.00	4.966	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 15.12.2008.
	15.12.2008.	1339	15.12.2008.–22.12.2008.	64 673 756.83	EUR	45 452 975.00	4.563	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 22.12.2008.
	19.12.2008.	1351	22.12.2008.–29.12.2008.	64 673 756.83	EUR	45 452 975.00	4.478	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 29.12.2008.
	23.12.2008.	1366	29.12.2008.–06.01.2009.	64 673 756.83	EUR	45 452 975.00	4.436	Termiņnoguldījums pagarināts līdz 06.01.2009.
5.	08.12.2008.	1314	08.12.2008.–08.01.2009.	50 000 000.00	LVL	50 000 000.00	12.078	–
6.	12.12.2008.	1323	12.12.2008.–12.01.2009.	20 000 000.00	EUR	14 056 080.00	5.16	–
7.	15.12.2008.	1325	15.12.2008.–15.01.2009.	30 000 000.00	EUR	21 084 120.00	5.118	–
8.	16.12.2008.	1346	17.12.2008.–16.01.2009.	43 386 275.94	EUR	30 492 048.28	5.482	Resursi no vērtspapīru emisijas
9.	22.12.2008.	1360	23.12.2008.–23.01.2008.	287 074 548.00	EUR	201 757 140.63	5.405	Resursi no vērtspapīru emisijas

* Pēc Latvijas Bankas oficiālā kursa 1 EUR = 0,702804 LVL

Valsts kontroliere I.Sudraba

2.pielikums. (Informācija dienesta vajadzībām)

3.pielikums. (Informācija dienesta vajadzībām)

4.pielikums. (Informācija dienesta vajadzībām)

5.pielikums. Valsts iestādēs 2008.gadā piešķirtie labumi darbiniekiem, kuri nav paredzēti ārējos un/ vai iekšējos normatīvajos aktos (summas Ls)*

Nr. p.k.

Iestāde

Piešķirtais labums

Atvaļinājuma pabalsts darbiniekam

Pabalsts darbinieka nāves vai darbinieka ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā; pabalsts veselības stāvokļa uzlabošanai; pabalsts ģimenes locekļa vai apgādājamā smagas slimības un citos neparedzamos gadījumos

Pabalsts bērnu piedzimšanas gadījumā

Pabalsts uz 1.septembri mācību burtnīcu un grāmatu iegādei; pabalsts darbinieka bērnam, uzsākot skolas gaitā 1.klasē

Pabalsts, beidzot augstskolu

Mācību izdevumu kompensācija

Pabalsts, dodoties laulībā

Ceļa (transporta) izdevumu kompensācija ārpus Rīgas dzīvojošiem; izdevumi par darbinieku personīgo automašīnu novietošanu stāvlaukumā

Dāvanu karte; Naudas balva

Pabalsts, pārtraucot darba tiesiskās attiecības; pabalsts, pārtraucot darba tiesiskās attiecībās no darbinieka neatkarīgu apstākļu dēļ, ja darbinieks ir strādājis ilgāk par 15 gadiem; pabalsts nozīmīgā gadu jubilejā

Prēmija, kas nav paredzēta ārējos normatīvajos aktos; pabalsts sakarā ar paaugstinātas darba intensitātes apstākļiem; piemaksa par darbam nepieciešamo iemaņu apgūšanu; piemaksa par papildus veicamo darbu līdz 40% no mēnešalgas

Iemaksas privātajā pensijas fondā

Kopā

1.

Aizsardzības ministrija

289 874

1.1.

Centrālais aparāts

73 462

1 965

–**

–

–

–

–

–

–

–

–

–

75 427

1.2.

Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra

164 045

4 590

–

5 274

–

–

–

–

–

–

–

–

173 909

1.3.

Valsts aģentūra “Latvijas Kara muzejs”

35 728

300

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

36 028

1.4.

Valsts aģentūra “Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra”

–

2 270

2 240

–

–

–

–

–

–

–

–

–

4 510

2.

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

–

73 245

–

1 200

–

8 250

7 491

400

2 816

–

–

–

–

93 402

3.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija

4 780

3.1.

Valsts aģentūra “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”***

4 680

100

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

4 780

4.

Ekonomikas ministrija

30 426

4.1.

Centrālais aparāts

–

–

–

–

–

–

–

12 726

–

–

–

–

12 726

4.2.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

17 700

–

17 700

5.

Finanšu ministrija

9 877

5.1.

Centrālais aparāts

5 637

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

5 637

5.2.

Valsts aģentūra “Centrālā finanšu un līgumu aģentūra”

850

–

2 850

–

–

–

–

–

–

–

–

–

3 700

5.3.

Valsts kase

540

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

540

6.

Izglītības un zinātnes ministrija

3 530

6.1.

Rīgas valsts tehnikums

–

2 854

–

–

–

676

–

–

–

–

–

–

3 530

7.

Kultūras ministrija

54 801

7.1.

Centrālais aparāts

2 561

–

–

–

–

–

–

–

19 200

–

–

–

21 761

7.2.

Valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”

8 525

–

–

–

–

659

–

–

6 510

–

–

–

15 694

7.3.

Valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi””****

8 936

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

8 936

7.4.

Latvijas Nacionālā bibliotēka

–

–

–

–

–

2 708

–

–

–

5 702

–

–

8 410

8.

Labklājības ministrija

323 705

8.1.

Nodarbinātības valsts aģentūra

121 633

2 700

3 300

800

–

–

1 050

–

–

–

–

–

129 483

8.2.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

14 900

4 850

4200

–

–

–

–

199

–

7 400

–

31 549

8.3.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija

41 925

112 853

–

2 050

–

–

–

–

–

–

–

–

156 828

8.4.

Bērnu sociālās aprūpes centrs “Pļavnieki”

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

2 715

–

2 715

8.5.

Bērnu sociālās aprūpes centrs “Teika”

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

3 130

–

3 130

9.

Ministru kabinets

2 040

9.1.

Valsts kanceleja

–

2 040

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

2 040

10.

Satiksmes ministrija

8 205

10.1.

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”

–

–

–

–

–

–

–

–

8 205

–

–

–

8 205

11.

Tieslietu ministrija

754 956

11.1.

Centrālais aparāts

32 962

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

32 962

11.2.

Valsts zemes dienesta centrālais aparāts

42 466

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

42 466

11.3.

Ieslodzījuma vietu pārvalde

156 953

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

156 953

11.4.

Valsts probācijas dienests

13 699

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

13 699

11.5.

Tiesu administrācija

494 466

–

13 550

–

–

–

160

–

–

–

–

–

508 176

11.6.

Valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija”

–

–

–

700

–

–

–

–

–

–

–

–

700

12.

Veselības ministrija

152 705

12.1.

Centrālais aparāts

–

–

–

–

–

270

–

–

–

–

–

–

270

12.2.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra

70 257

900

3 000

–

–

–

100

–

–

–

–

–

74 257

12.3.

Sabiedrības veselības aģentūra

–

–

–

–

–

–

–

–

–

1 520

–

–

1 520

12.4.

Valsts asinsdonoru centrs

–

–

–

–

–

–

–

–

–

1 693

–

–

1 693

12.5.

Katastrofu medicīnas centrs

37 219

3 630

500

3 880

1 972

1 280

–

–

1 415

–

–

49 896

12.6.

Tuberkulozes un plaušu slimības valsts aģentūra

–

40

–

–

–

–

–

–

–

–

–

21 548

21 588

12.7.

Zāļu valsts aģentūra

–

1 300

1 500

–

681

–

–

–

–

–

–

3 481

Kopā:

1 728 301

 

* Revīzijas apjomā iekļautajiem darbiniekiem.

** Materiālais labums iestādē nav izmaksāts.

*** Saskaņā ar MK 06.05.2009. rīkojumu Nr.281 “Par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju” 2.3.3. apakšpunktu no 06.05.2009. Izglītības un zinātnes ministrijai jāpārņem valsts aģentūras “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” padotības īstenošanu.

**** Reorganizēta saskaņā ar MK 29.05.2009. rīkojumu Nr.354 “Par valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” reorganizāciju”, pievienojot to Kultūras ministrijai.

Valsts kontroliere I.Sudraba