Izglītības un zinātnes ministre: Par izglītības un zinātnes ministres darba vizīti Japānā

4.oktobrī Japānā, uzrunājot zinātnes un tehnoloģiju ministru apaļā gada diskusijas “The Role of Science and Technology under the Current Economic Situation” dalībniekus, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe uzsvēra, ka, krīzes laikā domājot par sabalansētu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību nākotnē, svarīgi līdzekļus ieguldīt cilvēkresursu attīstībā. T.Koķe aicināja arī valstis, zinātniekus un atsevišķus partnerus stiprināt starptautisko sadarbību, lai kopīgi radītu jaunus produktus, rastu inovatīvus risinājumus u.c., lai ar zinātnes un tehnoloģiju atbalstu veicinātu ekonomikas atveseļošanu. Ministru diskusija notika 6.ikgadējā starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju foruma “Science and Technology in Society forum” (STS forums) ietvaros, kas no 4. līdz 6.oktobrim risinās Japānā, Kioto.

4.oktobrī ministrei arī bija tikšanās ar Indijas Zinātnes, tehnoloģiju un zemes zinību ministrijas augstām amatpersonām, kā rezultātā tika panākta kopīga vienošanās un redzējums par sadarbības stiprināšanu un attīstību starp Latviju un Indiju farmācijas jomā.

5.oktobrī STS forumā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe teica runu plenārsesijā “Role of Universities” un foruma ietvaros ar Japānas izglītības, zinātnes, tehnoloģiju, kultūras un sporta viceministru vienojās par sadarbības iespējām starp Latviju un Japānu.

Uzrunājot plenārsesijas dalībniekus, T.Koķe akcentēja universitāšu nozīmi pārmaiņu laikā, zināšanu sabiedrības un zināšanu ekonomikas attīstībā un zināšanu trīsstūra “izglītība–pētniecība–inovācijas” iedzīvināšanā. Tāpat svarīgi stiprināt universitāšu un uzņēmēju sasaisti tādā nozīmē, ka industrija definē, kas jāsasniedz, bet universitātes piedāvā – kā to sasniegt. Plenārsesijas dalībnieki vienojās, ka galvenie universitāšu attīstības virzieni ir pētniecība un starpdisciplinaritāte.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe tikās arī ar Japānas izglītības, zinātnes, tehnoloģiju, kultūras un sporta viceministru zinātnes un tehnoloģiju jautājumos Jasutaku Moriguči. Maijā T.Koķe ar šīs ministrijas ģenerāldirektoru Isao Kiso pārrunāja iespējas veicināt mobilitāti. Savukārt 5.oktobrī tika panākta vienošanās par sadarbību starp Latviju un Japānu, tostarp par iespējām izvērst studentu un zinātnieku apmaiņu, lai veicinātu kopīgas pētniecības aktivitātes, jo zinātnieku apmaiņas paplašināšanās un iesaiste kopīgos projektos ir nozīmīgs priekšnosacījums savstarpējās uzticības stiprināšanai un abpusēji saistošu zinātnes jomu definēšanai. Japānas puse informēja, ka zinātniekiem ir iespēja saņemt stipendijas pētniecībai no “Japanese Society for Promoting Science”. Šogad no Latvijas pieteikumi netika saņemti, taču Japānas valdība atbalsta šādu apmaiņu, un mūsu pētniekiem ir iespēja pretendēt uz šīm stipendijām.

Ministre Japānas kolēģim pastāstīja par pieredzi un centieniem sekmēt Latvijas zinātnes konkurētspēju un starptautisko sadarbību, piebilstot, ka Zinātniskās darbības likuma normas ir atbalstošas vieszinātniekiem. T.Koķe arī informēja par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu piesaisti Latvijas zinātnei un ES piedāvātajām iespējām pētniecībai starptautiski.

T.Koķe atzīst, ka šī vizīte kopumā un tās ietvaros notikušās tikšanās ir nozīmīgas Latvijai, īpaši saistībā ar augstākās izglītības un zinātnes konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšanu, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu un tautsaimniecības izaugsmi. Turklāt arī Latvijas valdība izvirzījusi augstākās izglītības un zinātnes eksportspējas paaugstināšanu kā vienu no prioritārajiem virzieniem, lai veicinātu arī ekonomikas atveseļošanos.

Izglītības un zinātnes ministre uzaicinājumu pārstāvēt Latviju un uzrunāt foruma dalībniekus saņēma no foruma dibinātāja un priekšsēdētāja Koji Omi (Japānas parlamenta deputāts, bijušais finanšu ministrs) un no Japānas zinātnes un tehnoloģiju valsts ministres Seiko Nodas. Saņemot šo uzaicinājumu, Latvijai izrādīta starptautiska atzinība un dota iespēja stiprināt savu pozīciju.

STS forums dibināts 2004.gadā ar mērķi stiprināt starptautisko sadarbību, lai veicinātu zinātnes un tehnoloģiju sasniegumu izmantošanu cilvēces labā, vienlaikus ievērojot arī vides, ilgtspējīgas attīstības, ētikas un citus aspektus. Tāpat kā ik gadu, arī šogad forumā pulcējas vairāk nekā 800 līderu no 87 valstīm (ASV, Lielbritānija, Šveice, Japāna, Ķīna u.c.), kuri pārstāv dažādas jomas – politiku, industriju, zinātni, nevalstisko sektoru. Forumā piedalās arī Nobela prēmijas laureāti, nozīmīgāko mediju pārstāvji.