Kultūras ministrs: Par suitu kultūrtelpas iekļaušanu UNESCO sarakstā

1.oktobrī UNESCO Starpvaldību komitejas 4.sesijā, kas līdz 2.oktobrim notika Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abūdabī, pieņemts pozitīvs lēmums par suitu kultūrtelpas iekļaušanu UNESCO Neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā.

Kultūras ministrs Ints Dālderis ar savu klātbūtni un uzstāšanos sesijā apliecināja, ka Latvija nopietni un atbildīgi uztver līdzdalību UNESCO un ietur aktīvu pozīciju starptautiskajās diskusijās par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, tādējādi aktualizējot arī Latvijas valsts iekšējās kultūrpolitikas jautājumu risināšanu ilgtermiņā.

 “Suitu kopienas neatlaidība, pieliekot visus spēkus savu kultūras vērtību apzināšanai, kā arī meklējot risinājumu to saglabāšanai un tālāknodošanai, var kalpot par izcilu paraugu gan Latvijā, gan pasaulē. Līdz šim biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” īstenotā sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, ar pētniecības institūcijām un augstskolām ir devusi labus rezultātus suitu kultūras izpausmju apzināšanā, izpētē un saglabāšanā. Ir gandarījums, ka līdzās suitu kultūras daudzveidīgajām aktivitātēm kopīgiem spēkiem izdevies panākt suitu tradīciju tālāknodošanu ar formālās un neformālās izglītības palīdzību – Alsungas mūzikas skola sākusi īstenot izglītības programmu “Tradicionālo tautas mūzikas instrumentu spēle”, Alsungas vidusskolas 5.–7.klašu skolēni apgūst Suitu novada mācību. Tas nozīmē, ka paaudzēs mantotās vērtības tiek saglabātas ilgtermiņā. Esmu pārliecināts, ka šis sadarbības piemērs rosina ikvienu novērtēt lokālās kultūras bagātības,” uzskata Ints Dālderis.

“Iekļaušana UNESCO Neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā ir starptautisks apstiprinājums suitu nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju saglabāšanas nozīmīgumam vispirms jau pašas kopienas kultūras identitātei un reizē kultūras daudzveidības veicināšanai visas pasaules mērogā. Suitu kultūrtelpa ir dzīva kultūras vērtība, kas saglabājama nākamajām paaudzēm,” stāsta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa, kura arī piedalās UNESCO Starpvaldību komitejas 4.sesijā.

Komiteja nolēma, ka, balstoties uz nominācijas pieteikumā iekļauto informāciju, suitu kultūrtelpa atbilst nepieciešamajiem kritērijiem, lai to iekļautu Neatliekami glābjamajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, jo:

• daudzas katoļu paaudzes šajā luteriskajā vidē ir spējušas saglabāt un uzturēt suitu kultūrtelpu tāpēc, ka unikālā kultūras mantojuma saglabāšana un konfesionālā savdabība ir nodrošinājusi divu tūkstošu cilvēku lielajai suitu kopienai skaidru un novērtētu savas īpašas identitātes sajūtu; 

• lai arī suitu rituāli un paražas joprojām spēlē svarīgu lomu kopienas dzīvē, to dzīvotspēja ir apdraudēta gan tāpēc, ka ekonomisku iemeslu dēļ apdraudēta kļūst pati suitu kopienas dzīvotspēja tās vēsturiskajā teritorijā, gan tāpēc, ka mazinās iespējas un resursi mantojuma praktizēšanai, kā arī šis mantojums netiek uzskatīts par pietiekami prestižu jaunās paaudzes vidū;

• neseni glābšanas pasākumi ietver tādas aktivitātes kā Etniskās kultūras centra “Suiti” dibināšana un kopienas interneta portāla izveide. Glābšanas pasākumu plānā, kuru kopiena ir izstrādājusi kopā ar atbildīgajām institūcijām ar mērķi nodrošināt kultūrtelpas dzīvotspēju, ir iekļauti arī tādi pasākumi kā novada mācības ieviešana skolās, atbalsts neformālajai izglītībai un interešu izglītības pasākumiem, atsevišķu rituālu atdzīvināšana, tradicionālo zināšanu apmācība, atbalsts suitu valodai (izloksnei), kā arī dažādu suitu nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju dokumentēšana;

• ir nodrošināta pietiekama dokumentācija, lai demonstrētu, ka trīs suitu pašvaldības, kā arī aktīvās suitu kultūras organizācijas (Suitu novads un Etniskās kultūras centrs) ir devušas savu piekrišanu un pilnībā atbalsta šo izvirzīšanu;

• valsts 2008.gadā ir iekļāvusi suitu kultūrtelpu kā vienu no trīspadsmit visizcilākajiem elementiem Vissvarīgāko Latvijas nemateriālās kultūras vērtību sarakstā.

Suitu kultūras mantojuma redzamākā daļa ir dialekts, kas vēl saglabājies, sieviešu burdona dziedāšana, Katoļu baznīcas un pirmskristietības tradīciju savdabīgs savijums, precīzi dokumentētas kāzu tradīcijas un īpaši krāšņie tautastērpi, kuru izgatavošana tiek pārņemta no paaudzes paaudzē.

Biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” sagatavotais pieteikums sastāv no aprakstošās daļas, plānoto glābšanas pasākumu klāsta nākamajiem četriem gadiem, suitu kultūrtelpu raksturojošām fotogrāfijām un desmit minūšu garas videofilmas.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste