Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 1.oktobrī

 

FM: Par administratīvā sloga novēršanu komercdarbībai ar akcīzes precēm

1.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par akcīzes preču aprites kārtību ar mērķi atvieglot un novērst administratīvo slogu komercdarbībai ar akcīzes precēm.

Grozījumi paredz nodrošināt komersantiem iespēju iesniegt dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un saņemt speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar akcīzes precēm elektroniskā formā. Līdz šim elektroniskā veidā dokumentus varēja tikai iesniegt.

Līdz ar grozījumiem tiks samazināts arī pievienojamo dokumentu apjoms, kas komersantam jāiesniedz VID kopā ar iesniegumu licences saņemšanai. Turpmāk, ja VID nepieciešamā informācija, kas apliecinātu iesniegumā deklarētās ziņas par pieteiktās darbības vietas atbilstību vides aizsardzības un ugunsdrošības prasībām, un līdzīga informācija būs nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, VID to iegūs pats, nevis pieprasīs no komersanta.

Šobrīd komersantiem (arī kooperatīviem), kuri vēlas ražot vīnu vai raudzētos dzērienus no īpašumā esošajos dārzos un dravās iegūtiem augļiem, ogām un medus, par licences saņemšanu jāmaksā valsts nodeva 500 latu apmērā. Turpmāk par licences saņemšanu darbībai ar vīnu vai raudzētajiem dzērieniem, kurus līdz 30 000 litru gadā saražo no komersanta īpašumā esošajos dārzos un dravās iegūtiem produktiem, valsts nodeva būs 200 latu.

Lai samazinātu administratīvo un finansiālo slogu komersantiem un veicinātu lietderīgu akcīzes preču noliktavu resursu izmantošanu, kā arī lai veicinātu biodegvielas ražošanu un realizāciju, līdz ar grozījumiem plānots noteikt, ka turpmāk akcīzes preču noliktavā vienā tvertnē drīkstēs uzglabāt vairākām citām personām piederošu nefasētu degvielu vai nefasētus alkoholiskos dzērienus. Šobrīd vienā tvertnē drīkst uzglabāt tikai vienam komersantam piederošu nefasēto degvielu vai nefasētos alkoholiskos dzērienus.

Šobrīd komersanti ir tiesīgi realizēt degvielu tikai no licencē noliktavas turētāja darbībai norādītajām tvertnēm, kas nozīmē, ka degviela pēc saņemšanas ir jānolej šajās tvertnēs. Šāda kārtība būtiski apgrūtina komercdarbības veikšanu, tāpēc grozījumi paredz šo punktu no kārtības svītrot, atļaujot degvielu realizēt tālāk, nenolejot to licencē norādītajā tvertnē.

Lai šābrīža ekonomiskajā situācijā novērstu komersantiem administratīvo slogu, līdz ar grozījumiem paredzēts pagarināt termiņu no sešiem uz divpadsmit mēnešiem, kura laikā komersantam (pēc licences saņemšanas) jāuzsāk komercdarbība ar akcīzes precēm. Komercdarbības neuzsākšanas gadījumā licence tiks anulēta.

Noteikumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems MK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par grozījumiem Nacionālās drošības likumā

Ievērojot Eiropas Savienības direktīvu par nepieciešamību apzināt un noteikt visai ES infrastruktūrai kritiski nozīmīgus objektus, Iekšlietu ministrija sagatavojusi un 1.oktobrī saskaņošanai ar citām institūcijām valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi likumprojektu par grozījumiem Nacionālās drošības likumā.

Tajā paredzēts, ka turpmāk Ministru kabinets apstiprinās ne tikai nacionālajai drošībai svarīgu objektu kopumu, bet arī Eiropas kritiskās infrastruktūras objektus, kā arī noteiks to apzināšanas, drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību.

Ja likumprojekts tiks apstiprināts Ministru kabinetā un Saeimā, kritiskās infrastruktūras objektus turpmāk klasificēs trīs svarīguma kategorijās, atsevišķi nosakot objektus, kuru iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud vai apgrūtina valsts pārvaldīšanu un sabiedrības drošību, kā arī pašvaldību darbību vai nozaru pārvaldīšanu. Tāpat atsevišķus objektus varēs noteikt kā Eiropas kritisko infrastruktūru, kuras darbības traucējumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu vismaz divas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Likumprojekts sagatavots Nacionālās drošības starpinstitūciju komisijā, kurā bez Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošajām iestādēm vēl darbojas pārstāvji no citām ar valsts drošību saistītajām ministrijām, Satversmes aizsardzības biroja, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas Bankas, kā arī Militārās izlūkošanas un drošības dienesta. Tāpat konsultācijas notikušas arī ar speciālistiem no VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Latvijas Jūras administrācija”, kā arī ekspertiem no Eiropas Komisijas, Vācijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Šveices.

Kritiskās infrastruktūras objekti ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas, lai nodrošinātu svarīgu sabiedrības funkciju darbību, cilvēku veselības aizsardzību, drošību un cilvēku ekonomisko vai sociālo labklājību un kuru darbības traucējumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.

Informācija par kritiskās infrastruktūras objektu un drošības pasākumus reglamentējošajiem dokumentiem ir klasificēta, un tai ar likumu ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

 

IZM: Par deviņu sporta valsts aģentūru funkciju analīzi un reorganizāciju

Lai nodrošinātu efektīvu sporta politikas īstenošanu, optimizētu un pilnveidotu sporta struktūru, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi normatīvo aktu projektus, kas paredz reorganizēt deviņas IZM padotībā esošas sporta valsts aģentūras, izveidojot IZM pakļautībā esošu tiešās pārvaldes iestādi “Valsts sporta centrs”.

Šāds lēmums, veicot aģentūru funkciju un uzdevumu analīzi, pieņemts saskaņā ar valdības doto uzdevumu samazināt valsts aģentūru skaitu indikatīvi par 50% no to kopējā skaita uz 2008.gada 31.decembri, kā arī pakāpeniski pārveidot par valsts pārvaldes iestādēm tās valsts aģentūras, kas pamatā tiek finansētas no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem. Valdība arī noteikusi, ka valsts aģentūru budžetiem piešķiramās valsts budžeta dotācijas, mērķdotācijas un transferti no valsts budžeta tiek noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā, kas nepārsniedz 25 procentus no to kopējiem izdevumiem vai atbilstoši to veicamajām funkcijām.

Vairāku aģentūru funkcijas, uzdevumi un īstenotās profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas dublējas, atšķiras tikai sporta veidi vai to grupas, turklāt visas aģentūras piedalās sporta politikas īstenošanā un aģentūru darbība gandrīz pilnībā tiek finansēta no valsts budžeta. Aģentūru funkcijas nav vērtējamas kā pakalpojumi, bet gan kā pastāvīgas pārvaldes funkcijas, kuru īstenošanai arī turpmāk jāsaglabā valsts finansējums. Turklāt, ievērojot plānotās būtiskās izmaiņas valsts aģentūru finansēšanas kārtībā (paredzot, ka tās tiek finansētas tikai no ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem), sporta aģentūru saglabāšana valsts aģentūras statusā pēc būtības nav iespējama.

IZM sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektus par valsts aģentūru “Jaunatnes Basketbola metodiskais centrs”, “Latvijas Sporta muzejs”, “Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs”, “Specializētā airēšanas sporta skola”, “Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skola”, “Nacionālais Olimpiskais sporta metodiskais centrs”, “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti””, “Kalnu slēpošanas sporta centrs” un “Hokeja un slidošanas sporta skola” reorganizāciju un Valsts sporta centra izveidi uz valsts aģentūras “Nacionālais Olimpiskais sporta metodiskais centrs” bāzes.

Līdzšinējiem aģentūru audzēkņiem Valsts sporta centrā tiks nodrošināta iespēja turpināt apgūt izvēlētās profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas. Aģentūru reorganizācijas rezultātā Valsts sporta centrs īstenos profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas 23 sporta veidos, kopējais audzēkņu skaits – 1422.

Lai nodrošinātu valsts aģentūras “Latvijas Sporta muzejs” īstenoto funkciju nepārtrauktību, pie Valsts sporta centra plānots izveidot patstāvīgu struktūrvienību – Latvijas sporta muzejs.

Lai samazinātu aģentūru reorganizācijas rezultātā izveidotās iestādes uzturēšanas izdevumus, pēc iespējas vairāk jaunveidojamo valsts iestāžu darba telpas atradīsies esošajos valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”, “Latvijas Sporta muzejs” vai valsts aģentūras “Specializētā airēšanas sporta skola” apsaimniekotajos nekustamajos īpašumos. Aģentūru reorganizācijas gaitā tiks pārskatīts arī aģentūrās strādājošo darbinieku skaits.

Aģentūru reorganizācijas rezultātā 2010.gadā plānots ieekonomēt ap 113 000 latu.

IZM sagatavotie normatīvo aktu projekti, to skaitā arī MK noteikumu projekts “Valsts sporta centra nolikums”, 1.oktobrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, tie vēl jāapstiprina MK.

 

IZM: Par likvidētās Sporta pārvaldes specializētās vingrošanas skolas inventāra nodošanu Rīgas Vingrošanas skolai

Lai nodrošinātu specifisko vingrošanas rīku lietderīgu izmantošanu, likvidētās Sporta pārvaldes specializētās vingrošanas skolas inventāru bez atlīdzības plānots nodot Rīgas pašvaldībai Rīgas Vingrošanas skolas vajadzībām, jo tajā tiek īstenotas līdzīgas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kuru 1.oktobrī skatīja valsts sekretāru sanāksmē.

Rīgas pašvaldībai plānots nodot kopumā 55 vingrošanas rīkus par kopējo vērtību 27 109 lati. Rīgas pašvaldība atbalstījusi vingrošanas rīku pārņemšanu, lai uzlabotu Rīgas Vingrošanas skolas materiāltehnisko aprīkojumu un nodrošinātu kvalitatīvu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanu Rīgas pilsētas bērniem.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par izmaiņām vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtībā

Lai samazinātu bezdarbnieka pabalsta ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

LM izstrādātie grozījumi noteikumos “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” 1.oktobrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Saskaņā ar noteikumu projektu plānots, ka ar 2010.gada 1.janvāri no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem palielināsies tas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periods, ko ņem par pamatu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai.

Gadījumā, ja cilvēks bezdarbnieka statusu būs ieguvis līdz 2009.gada 31.decembrim, vidējās apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai paredzēts aprēķināt par sešu mēnešu periodu, to beidzot divus mēnešus, pirms cilvēks ieguvis bezdarbnieka statusu.

Piemēram, ja cilvēks bezdarbnieka statusu būs ieguvis 2009.gada 30.decembrī, apdrošināšanas iemaksu algu viņam aprēķinās par periodu no 2009.gada aprīļa līdz septembrim (ieskaitot). Savukārt, ja cilvēks bezdarbnieka statusu būs ieguvis 2010.gada 1.janvārī, apdrošināšanas iemaksu algu viņam aprēķinās par periodu no 2008.gada novembra līdz 2009.gada oktobrim (ieskaitot).

Tāpat grozījumi paredz, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija elektroniski iesniegs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) informāciju par to, vai bezdarbniekiem ir noteikta invaliditāte vai ne.

Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu un izmaksu tāpat kā līdz šim nodrošinās VSAA.

Lai cilvēks pēc darba zaudēšanas varētu saņemt valsts sociālās garantijas un atbalstu jauna darba meklējumam, viņam jādodas uz jebkuru Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāli, jāreģistrējas un jāiegūst bezdarbnieka statuss.

Pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas cilvēks var pieprasīt bezdarbnieka pabalstu uzreiz NVA filiālē, aizpildot attiecīgu iesniegumu, kas tiks pārsūtīts VSAA, vai izdarīt to jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par republikas pilsētas domes un novada domes deputāta apliecības paraugu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie noteikumi par republikas pilsētas domes un novada domes deputāta apliecības paraugu 1.oktobrī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Ņemot vērā, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Latvijā darbojas apriņķi, republikas pilsētas un novadi un rajona padomes pilnvaras beidzās ar šā gada 1.jūliju, jānosaka republikas pilsētas domes un novada domes deputāta apliecības paraugs.

Noteikumu projekts paredz noteikt republikas pilsētas domes un novada domes deputāta apliecības paraugu. Apliecība ir amatpersonas tiesības un pienākumus apliecinošs dokuments.

Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta apliecība ietver šādu informāciju: deputāta fotogrāfija, vārds un uzvārds, deputāta statusa nosaukums, attiecīgās republikas pilsētas domes vai novada domes nosaukums, vēlēšanu komisijas zīmogs, vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja paraksts un apliecības izsniegšanas datums.

 

RAPLM: Par numerācijas diapazona paplašināšanu starptautisko signalizācijas punktu kodiem

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi grozījumus noteikumos par nacionālo numerācijas plānu, kas paredz paplašināt numerācijas diapazonu starptautisko signalizācijas punktu kodiem.

Grozījumi noteikumos nepieciešami, jo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas rīcībā patlaban vairs nav brīvu šo numerācijas resursu. Diapazona paplašināšana nepieciešama, lai komisija pēc elektronisko sakaru komersanta pieprasījuma piešķirtu starptautiskās signalizācijas punktu kodus komersantu tīkla identifikācijai.

Grozījumus noteikumos par nacionālo numerācijas plānu 1.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par valsts pārvaldes iestāžu informācijas tehnoloģiju izmantošanas optimizāciju

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi priekšlikumus valsts pārvaldes iestāžu informācijas tehnoloģiju infrastruktūras (IT infrastruktūras) izmantošanas optimizācijai, tādējādi samazinot izmaksas.

RAPLM apkopotā informācija liecina, ka IT izmantošanai katru gadu tiek tērēti ievērojami budžeta līdzekļi. Piemēram, kopējās iestāžu izmaksas, kuras ir saistītas ar IT izmantošanu no 2007. līdz 2010.gadam, ieskaitot 2009.gada otrajā pusgadā un 2010.gadā plānotās izmaksas, veido 72,53 miljonus latu.

RAPLM uzskata, ka reālās izmaksas varētu būt lielākas par 20–30%, jo no iestādēm pieprasītā informācija par IT infrastruktūru netika saņemta pilnā apjomā. Dažās iestādēs pieprasītās informācijas sagatavošana sagādāja problēmas programmatūras un tehnisko resursu kvalitatīvas uzskaites trūkuma dēļ. Savukārt plānoto izmaksu novērtēšana šobrīd ir apgrūtināta sakarā ar iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju. Saskaņā ar iestāžu sniegto informāciju esošajā IT infrastruktūrā pašlaik tiek izmantoti 1240 serveri, no tiem 184 serveri ir tehnoloģiski novecojuši.

Lai optimizētu esošo IT infrastruktūru iestādē, RAPLM par lietderīgu uzskata ieviest vienota datu centra principu IT infrastruktūras pārvaldīšanā. Ievērojot šāda datu centra principu un izmantojot mūsdienu serveru tehnoloģijas, piemēram, serveru virtualizācijas tehnoloģiju, varētu izvietot vairākas atsevišķas serversistēmas vienā fiziskajā serverī un atteikties no veco serveru izmantošanas.

Tādējādi tiktu samazināti kopējo tehnisko resursu apjomi un IT infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, jo veco serveru ekspluatācija prasa līdz pat septiņas reizes vairāk līdzekļu nekā jauno serveru ekspluatācija. Samazinoties fizisko serveru skaitam, ir iespējams ietaupīt arī infrastruktūras programmproduktu licencēšanai paredzētos līdzekļus.

RAPLM uzskata, ka IT infrastruktūras izveidošana, ievērojot vienota datu centra principu, ļautu racionāli izmantot arī tās uzturēšanai nepieciešamos cilvēkresursus. Piemēram, iestāžu IT personāla izmaksas 2009.gadā, ieskaitot plānotās izmaksas 2009.gada otrajā pusgadā, veido 2,17 miljonus latu, savukārt 2010.gadā IT personāla izmaksas tiek plānotas 1,56 miljoni latu.

Ieviešot vienota datu centra principu IT infrastruktūras pārvaldīšanā, RAPLM uzskata, ka IT personāla izmaksu samazināšana nepakļaus riskam iestāžu darbības, kura balstās uz IT izmantošanu, nepārtrauktību.

Tehnisko resursu apvienošana ļautu samazināt iestādēm nepieciešamā elektroniskā pasta nodrošināšanas izmaksas. Izmantojot esošo IT infrastruktūru, elektroniskā pasta nodrošināšanai tiek uzturēti 80 serveri. Optimizējot IT infrastruktūru saskaņā ar vienota datu centra principu, ir iespējams centralizēti nodrošināt elektronisko pastu vairākām vai visām attiecīgas nozares iestādēm, izmantojot vairākas reizes mazāku serveru skaitu.

Līdz ar to tiktu samazināts serveriem nepieciešamās programmatūras licenču skaits un serveru ekspluatācijas izmaksas. Elektroniskajam pastam nepieciešamās IT infrastruktūras apjoma samazināšana prasīs arī mazākus cilvēkresursus tās uzturēšanai.

RAPLM uzskata, ka, ieviešot vienota datu centra principu IT infrastruktūras pārvaldīšanā, var samazināt gandrīz trīs reizes elektroniskā pasta nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas.

Patlaban RAPLM strādā pie vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā, kas saistīts ar valsts pārvaldes iestāžu reģionālo struktūrvienību tīkla organizācijas jautājumiem. Izstrādājot konceptuālo risinājumu vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā, kā nozīmīgs faktors iespējamo risinājumu analīzē ir jāņem vērā iestāžu reģionālo struktūrvienību IT infrastruktūras optimizācijas iespējas, ievērojot vienota datu centra principu.

Lai nodrošinātu vienota datu centra principa ieviešanu un IT infrastruktūras optimizāciju, vienuviet ir nepieciešams uzturēt un aktualizēt informāciju par iestāžu IT resursiem.

RAPLM uzskata par lietderīgu izveidot iestāžu IT resursu katalogu, kurā tiktu uzskaitīti iestādēs izmantojamie programmprodukti un tehniskās iekārtas. Izmantojot šo katalogu, iestādes varēs apmainīties ar informāciju par esošajiem IT resursiem, kuru lietošana ir kļuvusi nevajadzīga, un par nepieciešamajiem IT resursiem, kuru iegāde nav iespējama līdzekļu trūkuma dēļ, un vienoties par sadarbību pieejamo IT resursu izmantošanā.

Katalogs ļaus operatīvi apzināt stāvokli IT infrastruktūrā, izvērtēt jaunu IT resursu iegādes nepieciešamību vai iespēju pārdalīt esošos IT resursus starp iestādēm, kā arī plānot IT infrastruktūras turpmāko optimizāciju. Kataloga izmantošana šim mērķim nodrošinās iespēju racionāli izmantot valsts pārvaldē esošos IT resursus un ietaupīt valsts budžeta līdzekļus iestādēm nepieciešamās IT infrastruktūras uzturēšanai.

Lai novērstu IT izmaksu palielināšanās tendenci, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, piemēram, iestāžu IT izmaksu līmenis 2007.gadā bija divreiz lielāks nekā tagad, nepieciešama vienota valsts politika IT resursu uzturēšanas un attīstības jomā.

Balstoties uz vienota datu centra principa ieviešanas rezultātiem, RAPLM sagatavos priekšlikumus par valsts pārvaldē izmantojamo IT resursu uzturēšanas un attīstības nodrošināšanu.

Informatīvais ziņojums par “Microsoft” infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs 1.oktobrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par elektronisko sakaru nozares pamatnostādnēm 2009.–2013.gadam

Satiksmes ministrija (SM) ir izstrādājusi elektronisko sakaru nozares pamatnostādnes 2009.–2013.gadam, kas nosaka rīcības virzienus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus attiecīgās nozares politikas jomā. Pamatnostādnēs noteikto rīcības virzienu mērķis ir turpināt tiesiskās vides pilnveidošanu, lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus vienotu un saprotamu regulējumu. To paredz 1.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais pamatnostādņu projekts “Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2009.–2013.gadam”.

Atbildīgā iestāde par elektronisko sakaru nozares pamatnostādņu īstenošanu ir SM, kurai līdz 2010.gada jūlijam valdībā jāiesniedz programma to realizēšanai.

Attiecīgajā politikas dokumentā iekļautie mērķi un uzdevumi turpina iepriekšējās plānošanas periodā iesāktās darbības. To izstrādes procesā ir apzinātas elektronisko sakaru tirgus dalībnieku problēmas saistībā ar iepriekšējā perioda uzdevumu izpildi, un, ņemot vērā nevalstisko organizāciju ieteikumus un nozares ekspertu viedokļus, izstrādāti ieteikumi nākamajam plānošanas periodam.

Galvenie plānošanas dokumentā paredzētie rīcības virzieni 2009.–2013.gadam ir turpmāka Latvijas elektronisko sakaru nozares normatīvo aktu sistēmas sakārtošana, saskaņojot to ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu. Tā arī jaunu pakalpojumu, piemēram, zemes ciparu televīzijas, ieviešanas sekmēšana Latvijas tirgū un uzlabota ierobežoto resursu (radiofrekvenču spektra un numerācijas) pārvaldība.

Pamatnostādņu darbības virzienu izpilde saistīta ar dažādu normatīvo aktu izstrādi, nozari reglamentējošo dokumentu pilnveidošanu, vadlīniju izstrādi, kam nepieciešams adekvāts finansējums. Paredzēts, ka šo darbu īstenos valsts institūcijām piešķirtā budžeta ietvaros, kā arī sadarbojoties ar valsts kapitālsabiedrībām, kurās SM ir valsts kapitāla daļu turētāja. Daļas uzdevumu izpildei paredzēts iegūt līdzfinansējumu no ES struktūrfondiem.

Elektronisko sakaru nozares pamatnostādņu projekts vēl jāvirza apstiprināšanai Ministru kabinetā.

 

SM: Par “Latvijas dzelzceļa” līdzdalības palielināšanu meitasuzņēmumā “LDz ritošā sastāva serviss”

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) plāno palielināt līdzdalību 100% atkarīgajā SIA “LDz ritošā sastāva serviss”, ieguldot uzņēmuma pamatkapitālā 84 maģistrālās kravu lokomotīves 15,8 miljonu latu vērtībā.

To nosaka 1.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izskatītais informatīvais ziņojums par VAS “Latvijas dzelzceļš” līdzdalības palielināšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “LDZ ritošā sastāva serviss”.

SIA “LDz ritošā sastāva serviss” īpašumā esošo aktīvu (remontu bāzes, dīzeļdegvielu bāzes, lokomotīvju ekipēšanas saimniecības pamatlīdzekļi) un kravas lokomotīvju parka aktīvu konsolidācija veicinās kredītresursu piesaistīšanas iespējas uzņēmuma ritošā sastāva remontu bāzes attīstībai un modernizācijai. Tas savukārt pavērs plašākas iespējas atjaunot vilces līdzekļu parku, pārejot uz modernām mūsdienu tehnoloģijām, un uzturēt parka tehnisko stāvokli atbilstoši kustības drošības prasībām.

Līdz ar maģistrālo kravas lokomotīvju ieguldīšanu uzņēmumā izdosies atrisināt vairākas problēmas, kas radās līdz ar LDz reorganizāciju 2007.gada jūlijā. Pirmkārt, LDz koncernā būs noteikta atbildīgā kapitālsabiedrība par kvalitatīvu maģistrālo kravas lokomotīvju pārvaldīšanu, kas nodrošinās vilces līdzekļu parka uzturēšanu, attīstīšanu un efektīvu izmantošanu kravu pārvadājumu tirgū. Otrkārt, maģistrālās kravu lokomotīves tiks tieši piesaistītas SIA “LDz ritošā sastāva serviss” vilces līdzekļu remontu bāzei, kas kopā nodrošina aptuveni 1000 darba vietas Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā un Liepājā. Treškārt, radīsies iespēja izvēlēties klienta prasībām atbilstošu ritošā sastāva renovēšanas, attīstības un modernizēšanas virzienu, pielāgojot tam ritošā sastāva remonta bāzes aprīkojumu, iegādājoties nepieciešamās ritošā sastāva diagnostikas sistēmas un sagatavojot kvalificētus speciālistus.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par grozījumiem Nolietoto transportlīdzekļu likumā

1.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi Nolietoto transportlīdzekļu likumā”.

Grozījumi likumprojektā nosaka transportlīdzekļu ražotājiem pēc iespējas palielināt pārstrādātu materiālu izmantošanu transportlīdzekļu un citu produktu ražošanā.

Grozījumi likumprojektā nosaka arī veidu, kā jaunu transportlīdzekļu pircēji saņem informāciju par transportlīdzekļa ražošanas vides aizsardzības aspektiem, kā arī par transportlīdzekļa apsaimniekošanu pēc tā nolietošanas.

Vairāki grozījumi veikti, lai novērstu Nolietoto transportlīdzekļu un Dabas resursu nodokļa likuma normu dublēšanos, piemēram, nosakot, ka ražotāja atbildību, dabas resursu nodokļa samaksu un atbrīvojuma no dabas resursu nodokļa samaksas piešķiršanas kārtību regulē Dabas resursu nodokļa likums.

 

VidM: Par grozījumiem Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumos

1.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumos Nr.467 “Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumi””.

Sakarā ar to, ka valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” tiek likvidēta, informāciju par Latvijas dabai neraksturīgo augu sugu izplatību un informāciju, kas nepieciešama augu sugas riska analīzei, pēc dienesta pieprasījuma sniedz Dabas aizsardzības pārvalde.

 

VidM: Par jaunām vides trokšņa novērtējuma prasībām

1.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumos Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība””.

Noteikumos precizēts termina “aglomerācija” skaidrojums, attiecinot to tikai uz pilsētas teritoriju, kurā ir vairāk par 100 000 iedzīvotāju, un neattiecinot šo definīciju uz pilsētai piegulošajām pašvaldībām. Termina precizējums veikts, ņemot vērā iegūto pieredzi pašreiz noteiktās Rīgas aglomerācijas teritorijas trokšņa karšu un rīcības plāna izstrādē. Tādējādi trokšņa kartes un rīcības plāni būtu jāizstrādā tikai tām pilsētām, kurās ir vairāk par 100 000 iedzīvotāju (Rīgai un Daugavpilij). Jebkurai pašvaldībai neatkarīgi no tā, vai atbilst terminam “aglomerācija”, atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” ir tiesības izstrādāt trokšņa kartes un rīcības plānu trokšņa samazināšanai.

Noteikumos tiek ieviests jauns termins “trokšņa mērķlielums”, kā arī prasība, ka aglomerācijas pašvaldība, nosakot zemākus trokšņa robežlielumus, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju, ja aglomerācijas teritorijā autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai ir izstrādātas trokšņa kartes un rīcības plāns. Šāda prasība tiek iekļauta, ņemot vērā, ka šiem objektiem ir izstrādāti rīcības plāni, kuri balstīti uz noteikumos noteiktajiem trokšņa robežlielumiem un kuros noteikti konkrēti pasākumi un finansējums šo lielumu sasniegšanai.

Precizēta trokšņa robežlielumu definīcija un noteikti jauni trokšņa robežlielumi, kas ir zemāki (mazāk stingri) nekā pašreiz. Ņemot vērā gūto pieredzi trokšņa kartēšanā un rīcības plānu izstrādē, citu dalībvalstu noteiktos trokšņa robežlielumus, kuri ir zemāki nekā Latvijā, un izmaksas, kas nepieciešamas, realizējot trokšņa samazināšanas pasākumus, ir izstrādāti jauni trokšņa robežlielumi.

Noteikumos paredzēts, ka pašvaldībām ir jādomā par iedzīvotāju dzīves kvalitāti, tāpēc arī, izstrādājot teritorijas plānojumus, izsniedzot nosacījumus detālplānojumiem un būvatļaujas, ir jāņem vērā, kādas apbūves teritorijas var atrasties plānotajā teritorijā un kādi trokšņa samazināšanas pasākumi nepieciešami.

 

VidM: Par prasībām attiecībā uz pārrobežu piesārņojumu

1.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.

Likumprojektā tiek pārņemtas atsevišķu Direktīvas 2008/105/EK pantu prasības par pārrobežu piesārņojuma ietekmes izvērtējumu uz starptautiskā sateces baseinā ietilpstošu ūdensobjektu stāvokli un noteikti kritēriji izņēmumu piemērošanai likumā noteikto mērķu sasniegšanai pārrobežu piesārņojuma ietekmētos ūdensobjektos, kā arī tiek noteiktas prasības prioritāro un bīstamo piesārņojošo vielu emisiju, izplūžu un zudumu uzskaites datu novērtēšanai un šīs uzskaites pārskatīšanai.

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs vidi, jo nosaka prasības minēto vielu uzskaites datu aprēķināšanai, iekļaujot atjaunoto informāciju ekonomiskās analīzes, cilvēku darbības ietekmes un upju baseinu raksturojuma pārskatā, kas tiks izmantoti, pārskatot upju baseinu apsaimniekošanas plānus.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

VidM: Par konkursu “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana”

1.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta normatīvā akta projekts “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana” nolikums”.

Starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros 2009.gada 25.martā tika noslēgts Noteiktā daudzuma vienību pirkšanas līgums starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes valsti, bet 2009.gada 28.aprīlī tika noslēgts Noteiktā daudzuma vienību pirkšanas līgums starp Latvijas Republikas valdību un Austrijas Republiku (starptautiskie līgumi). Atbilstoši starptautisko līgumu nosacījumiem tagadējo finansējumu paredzēts izlietot projektu atklāta konkursa veidā jaunu vides tehnoloģiju un produktu izstrādei, samazinot siltumenerģijas patēriņu.

Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana” nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Konkursa mērķis ir jaunu vides tehnoloģiju un produktu izstrāde, testēšana, kā arī ieviešana. Jaunu vides tehnoloģiju ieviešana un produktu izstrāde nodrošinās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu tehnoloģiskajos procesos, kā arī produktu izmantošanā.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība”, ko 1.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Lai samazinātu administratīvo slogu, noteikumu projektā precizēta uzraudzības un kontroles kārtība nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai, turklāt grozījumi paredz esošo produktu sarakstu papildināt ar jaunu produktu – saliktu pārtikas produktu un uztura bagātinātāju – kvalitātes prasībām.

Latvijas izcelsmes produktu atpazīstamības un patērētāju informētības veicināšanai paredzēts shēmas norādē “Kvalitatīvs produkts” ietvert arī norādi par produkta izcelsmes valsti vai reģionu un izejvielas minimālo daudzumu no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts vai reģiona.

 

ZM: Par valsts nodevām sēklu aprites jomā

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevām sēklu aprites jomā”, ko 1.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projektā precizēti trīs nodevas objekti, nosakot nodevas nevis par iesnieguma izvērtēšanu konkrētajai darbībai, bet par pašu darbību, piemēram, par šķirnes iekļaušanu katalogā vai personas reģistrāciju Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

Noteikumu projekts nemaina spēkā esošās nodevas sēklu aprites jomā.

 

ZM: Par izmaiņām dzīvnieku pārvietošanas veterinārajās prasībās

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumos Nr.436 “Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli,”” ko 1.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Izmaiņas paredz, ka turpmāk noteikumu projektā minēto dzīvnieku pārvietošanai komerciālos nolūkos būs jāizmanto tikai veterinārais (veselības) sertifikāts, līdz ar to noteikumos tiek svītrota prasība par komercdokumenta izmantošanu.

Savukārt, lai informācija par dzīvnieku novietnēm būtu pieejama publiski, tostarp arī citām ES dalībvalstīm, grozījumi nosaka, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), sākot ar 2010.gada 1.janvāri, elektroniskajā tīmekļa vietnē reģistrē informāciju par katras novietnes atzīšanu, atcelšanu, anulēšanu vai atjaunošanu.

Noteikumu projektā ir papildināts arī dzīvnieku zooloģiskās klasifikācijas saraksts un precizēta lietojamā terminoloģija.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa