Par valsts valodas politikas aktualitātēm

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti 30.septembrī, tiekoties ar Valsts valodas centra direktoru Māri Baltiņu, pārrunāja valsts valodas politikas aktualitātes.

Deputāti noskaidroja, ka optimizācijas rezultātā Valsts valodas centrs pārņēmis arī Tulkošanas un terminoloģijas centra funkcijas. Iestāžu apvienošanas rezultātā pieredzējuši speciālisti nav zaudēti, bet ir bijis iespējams ietaupīt uz telpu nomas rēķina.

Jaunais Valsts valodas centra direktors atzina, ka apvienošana ar Tulkošanas un terminoloģijas centru ir bijis loģiskākais no vairākiem variantiem. Patlaban centrā turpina darbu 15 valsts valodas inspektori, tāpat svešvalodās tiek tulkoti Latvijas normatīvie akti un valsts valodā atveidoti saistošie starptautiskie līgumi un konvencijas. Liela uzmanība tiek pievērsta arī terminoloģijas darbam, jo jāatveido daudzi jauni vārdi.

 “Vairākkārt esam konstatējuši, ka valsts valodas stāvoklis aizvien pasliktinās, tāpēc uz centra darbu tiek liktas lielas cerības,” norādīja komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns. Vienlaikus viņš atzina, ka latviešu valodas stāvoklis lielā mērā ir saistīts ar sabiedrībā valdošo attieksmi pret to.

Komisijas deputāti pauda uzskatu, ka būtu jāpastiprina centra iesaiste, lai, izstrādājot normatīvos aktus, tiktu lietoti latviski un korekti termini. Tāpat komisijas deputāti pauda bažas, ka atsevišķās nozarēs angļu valodas ietekme ir īpaši spēcīga.

Deputāti noskaidroja, ka, piemēram, aviācijas nozarē un banku finanšu darījumu sfērā latviešu valoda tiek lietota aizvien retāk. M.Baltiņš uzskata, ka vismaz augstākās izglītības programmas iespējami daudz jāturpina īstenot valsts valodā.

Komisijas deputāts Visvaldis Lācis kā veiksmīgu valodas aizsardzības piemēru minēja Īslandes politiku. Šajā valstī iedzīvotāji tiek aktīvi iesaistīti jaunu terminu izveidē. Cilvēki ir atsaucīgi, un īslandiešu valodai ir izdevies izvairīties no citu valodu ietekmes, teica deputāts.

Saeimas preses dienests