Par zinātnes lomu Baltijas valstu konkurētspējas stiprināšanā

2.oktobrī, ar augstskolu, zinātnieku un darba devēju pārstāvjiem diskutējot par zinātnes lomu Baltijas valstu konkurētspējas stiprināšanā, Baltijas asamblejas (BA) Izglītības, zinātnes un kultūras komiteja nolēma aicināt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības vienoties ar Eiropas Komisiju par atvieglotiem nosacījumiem Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei. Parlamentārieši uzskata, ka jāatceļ prasība pēc līdzfinansējuma un priekšfinansējuma zinātnes projektiem. Tāpat Latvijas, Igaunijas un Lietuvas deputāti izteica aicinājumu Baltijas valstu valdībām 2010.gada valsts budžetos nesamazināt zinātnei pieejamo finansējumu.

“Ekonomiskās krīzes smagi skartajām valstīm ir ārkārtīgi grūti nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu projektiem,” skaidroja BA Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas līdzpriekšsēdētāja Baiba Rivža. “Tāpēc Baltijas valstu valdībām būtu jāuzņemas iniciatīva un kopīgi jārunā ar Eiropas Komisiju.”

ES fondi ir būtisks instruments ekonomiskās attīstības atjaunošanai, turklāt tas dod papildu nodokļu ieņēmumus, norādīja BA Latvijas delegācijas loceklis Vents Armands Krauklis. “Ir pamats visaugstākajā politiskajā līmenī runāt par atteikšanos no valsts līdzfinansējuma, citādi nākamgad tiks aizkavēta struktūrfondu apguve,” uzsvēra V.A.Krauklis.

Pārrunājot situāciju zinātnē, Baltijas valstu pārstāvji bija vienisprātis, ka jāstiprina starpvalstu sadarbība un jāmeklē veidi, kā uzņēmējdarbībā veiksmīgāk izmantot zinātnisko potenciālu. Diskusijā izskanēja viedoklis, ka visos izglītības līmeņos un visās augstākās izglītības programmās ir jāmāca uzņēmējdarbības pamati, tādējādi paplašinot indivīdu loku, kuri ģenerē inovatīvas idejas un ir spējīgi tās īstenot dzīvē.

Baltijas valstīm arī jāmācās citai no citas pieredzes, piemēram, Latvija varētu pārņemt lietuviešu pieredzi reģionālo klasteru veidošanā, pauda B.Rivža.

Efektīva ES fondu apguve ir nozīmīgs aspekts visām Baltijas valstīm, tāpēc plānots, ka šis jautājums būs uzmanības centrā arī nākamajā BA Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas tikšanās reizē, kas paredzēta 2010.gada pavasarī Lietuvā.

Baltijas asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12–20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes, kā risināti BA aktuālie pārrobežu jautājumi.

Saeimas preses dienests