Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2009. gada 8. oktobrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2009.gada 8.oktobrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, M.Mitrofanova, J.Sokolovska un V.Buzajeva jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (jautājumu reģistra Nr.173/J9)

 “Par Sergeja Reunova aizturēšanu un iespējamo piespiedu izraidīšanu”

(pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok.Nr.4816)

2. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, J.Sokolovska, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājums tieslietu ministram Marekam Segliņam (jautājumu reģistra Nr.174/J9)

 “Par naturalizācijas gaitu”

(pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok.Nr.4866)

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

 Rīgā 2009.gada 5.oktobrī

Pielikums

Par Sergeja Reunova aizturēšanu un iespējamo piespiedu izraidīšanu

Krievijas Federācijas pilsonis Sergejs Reunovs ir dzimis Jūrmalā 1970. gada 3.septembrī un praktiski neizceļodams ir nodzīvojis šajā pilsētā visus 39 sava mūža gadus. Latvijā dzīvo viņa astoņdesmit gadus vecā māte.

Krievijas Federācijas pilsonību viņš pieņēma, neizbraucot no Latvijas. Nekādu kontaktu ar Krieviju, tajā skaita radu vai draugu, viņam nav. Viņš bija tiesīgs iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju, taču nenoformēja visus nepieciešamos dokumentus, un iespējams šī viņa pasivitāte ir saistīta ar S.Reunova veselības stāvokli.

Vienīgā reize, kad viņš apmeklēja Krieviju bija 2004. gadā, kad S.Reunovs devās svētceļojumā uz Kripeckas vīriešu klosteri. Šī svētceļojuma laikā imigrācijas dienesti arī konstatēja nekārtību viņa dokumentos.

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Sergejs Reunovs pēdējo gadu laikā vairākas reizes ir ticis izraidīts no valsts un vairākas reizes nelegāli atgriezies Latvijas Republikas teritorijā. Patlaban Sergejs Reunovs atrodas Olaines nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnē.

Lēmums par viņa izraidīšanu pašreiz tiek pārsūdzēts tiesā, un, cik mums ir zināms, tiesa vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu.

Sakarā ar augstākminēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Lūdzu sniegt mums statistiskos datus par pēdējo 5 gadu laikā izraidītajām personām, kuras atbilst visiem zemāk minētajiem kritērijiem:

1) persona dzimusi Latvijā;

2) personai Latvijā dzīvo vecāki;

3) lielāko daļu dzīves persona ir nodzīvojusi Latvijā ;

4) persona ir zaudējusi tiesības uzturēties Latvijā tikai un vienīgi sakarā ar to, ka nav izpildījusi likumā noteiktās prasības uzturēšanās atļaujas noformēšanai.

2. Vai uz S.Reunova gadījumu nevar attiecināt Imigrācijas likuma 23.panta trešajā daļā paredzēto termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas kārtību, balstoties uz humāniem apsvērumiem?

3. Vai uz S.Reunova gadījumu nevar attiecināt Imigrācijas likuma 24.panta otrajā daļā paredzēto pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanas kārtību balstoties uz valsts interesēm?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs,
 M.Mitrofanovs, J.Sokolovskis, V.Buzajevs

Rīgā 2009.gada 17.septembrī

Par naturalizācijas gaitu

1. Konstatējošā daļa

1.1. Masveida bezpilsonības samazināšanās tempu un to ietekmējošo faktoru analīze

Šī gada septembrī PMLP interneta mājaslapā tika publicēti iedzīvotāju reģistra dati par 2009.gada 1.jūliju. No šīs informācijas izriet, ka to personu skaits, kurām ir Latvijas nepilsoņa statuss, no 2009.gada 1.janvāra ir samazinājies no 357811 līdz 351435, vai par 6376 cilvēkiem. 2009.gadā ir piedzimuši 300 bērni, kuri ir ieguvuši Latvijas nepilsoņa statusu, tātad kopējais Latvijā dzīvojošo (uz 2009.gada 1.janvāri) nepilsoņu skaits ir samazinājies par 6676 cilvēkiem.

No Naturalizācijas pārvaldes sniegtajiem datiem izriet, ka šī pusgada laikā Latvijas pilsonība naturalizācijas kārtībā tika piešķirta tikai 750 cilvēkiem (kopā ar bērniem), tas nozīmē, ka tikai 11% no kopējā nepilsoņu skaita samazināšanās šajā gadā ir notikusi uz naturalizācijas rēķina.

Pārējie juridiskie masveida bezpilsonības samazināšanās faktori ir apkopoti tabulā Nr.1, kurā, veicot ekstrapolāciju, ir novērtēti arī nepilsoņu samazināšanās tempi pusgada laikā.

tabula Nr.1

Masveida bezpilsonības samazināšanās tempi un to ietekmējošie faktori

^*- Naturalizācijas pārvaldes dati; ^** - PMLP dati

No tabulas ir redzams, ka naturalizācija vairs nekalpo kā pats efektīvākais masveida bezpilsonības jautājuma risinājums, pat ja runa iet tikai par juridiskajām risinājuma metodēm, un ieņem tikai otro vietu aiz “atteikšanās no statusa”. Savukārt PMLP atskaitē par 2008.gadu ir teikts: “Dati liecina, ka no nepilsoņa statusa atsakās tie nepilsoņi, kuri izceļojuši uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs un pieņēmuši citas valsts pilsonību, kā arī Latvijā dzīvojošie nepilsoņi, kuri izvēlas un kuriem ir tiesības iegūt, piemēram, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas vai Lietuvas pilsonību, un kuri turpina šeit uzturēties ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām”.

No iepriekšminētā izriet, ka masveida bezpilsonības samazināšanās pēdējā pusgada laikā ir notikusi, pateicoties šādiem faktoriem (dilstošā secībā): mirstība – 4121 (61,7%), LR pilsoņa statusa iegūšana dažādos veidos – 1440 (21,6%), emigrācija un citas valsts pilsonības iegūšana – 1115 (16,7%).

1.2. Bezpilsonības samazināšanās tempi starp nepilsoņiem, kuri ir dzimuši pēc 1991.gada augusta

Bezpilsonības samazināšanās rezultāti starp bērniem ir apkopoti tabulā Nr.2. Veicot ekstrapolāciju, ir aprēķināti pilsonības iegūšanas tempi pēdējā pusgada laikā.

tabula Nr.2

Bezpilsonības samazināšanās tempi un faktori starp nepilsoņu bērniem

Pēc PMLP datiem (summējot nepilsoņus, kas dzimuši laika posmā no 1993.gada līdz 2009.gadam), Latvijā ir 13865 nepilsoņu, kas dzimuši jau pēc neatkarības atjaunošanas. Pilsonības piešķiršanas tempi šai personu kategorijai ir tādi, ka būs nepieciešami 25 (13865/278/2) gadi, lai viņi visi iegūtu Latvijas pilsonību.

To personu skaits (300), kas dzimušas 2009.gada pirmajā pusē un joprojām ir nepilsoņi, ir pat augstāks par to nepilngadīgo skaitu, kuri šajā periodā ieguva Latvijas pilsonību.

1.3. Bezpilsonības samazināšanās tempi starp dažāda vecuma personām

Apkopojot PMLP datus par dažāda vecuma nepilsoņu skaitu un Naturalizācijas pārvaldes datus par pilsonības pretendentu vecumu, var sastādīt šādu tabulu

tabula Nr.3

Bezpilsonības samazināšanās tempi starp dažādām vecuma grupām

2. Jautājumu daļa

2.1. Tiesībsargs Romāns Apsītis Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniegtajā atzinumā par starptautiskās cilvēktiesību organizācijas “Amnesty International” ziņojumu apgalvo, ka “Nepārkāpjot valsts mērķi samazināt personu bez pilsonības un arī nepilsoņu skaitu, būtu ieteicams, balstoties uz tiesībpolitiskiem apsvērumiem, pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un likumiskās intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek piešķirtas ES pilsoņiem”.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

2.1.1. Vai Jūs piekrītat tiesībsarga viedoklim par to, ka “valsts mērķis ir samazināt personu bez pilsonības un arī nepilsoņu skaitu”?

2.1.2. Kurš ir atbildīgs par to, ka Latvijas pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā 2009.gada pirmajā pusgadā (kad Jūs jau bijā iekšlietu ministrs) sastāda tikai 11% no kopējā nepilsoņu samazināšanās skaita, savukārt visi iespējamie LR pilsonības iegūšanas veidi tikai 22% no kopējā nepilsoņu samazināšanās skaita?

2.1.3. Vai Jūs neuzskatāt, ka iepriekšminētie “valsts mērķis” tiek realizēti galvenokārt uz nepilsoņu mirstības rēķina?

2.2. Vai Jūs neuzskatāt, ka situācija ap bezpilsonības likvidāciju starp vecāka gadagājuma cilvēkiem (80 iesniegumi 8 mēnešu laikā uz 117200 patreizējiem nepilsoņiem šajā vecuma grupā) un pēc neatkarības atjaunošanas dzimušajiem (278 jaunpilsoņi no 13865 pašreizējiem nepilsoņiem vecuma grupā līdz 17 gadiem un 300 2009.gadā dzimušo, kas joprojām ir nepilsoņi) pilnībā diskreditē Latvijas politiku bezpilsonības samazināšanas jomā?

2.3. Vai, Jūsuprāt, tiek pildītas tālāk minētās starptautiskās rekomendācijas, kas Latvijai dotas šajā sakarā un kādi pasākumi nepieciešami šo rekomendāciju izpildei?

1) Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Komisijas visaptverošo monitoringa ziņojumu par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas gatavību dalībai ES, 74.punkts: “virzīt uz priekšu šo [naturalizācijas] procesu un uzskata, ka par ieguldījumu šajā virzībā varētu kalpot minimālās valodas zināšanas prasības, kas tiek uzstādītas vecāka gadagājuma cilvēkiem”;

2) ANO Cilvēktiesību komiteja, noslēguma ziņojums, CCPR/CO/79/LVA, 05/11/2003, 17.punkts: “17. Komiteja ir norūpējusies par zemu to bērnu reģistrācijas līmeni, kas dzimuši Latvijā vecākiem – nepilsoņiem pēc 1991.gada 21.augusta (24. pants). Dalībvalstij ir jārealizē visi nepieciešamie pasākumi, lai turpmāk iedrošinātu vecākus reģistrēt šos bērnus kā pilsoņus”;

3) Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra ziņojums par vizīti uz Latviju, 12/02/2004, 4. punkts:

“- atvieglot naturalizāciju īpaši neaizsargātām kategorijām, tādām kā veci cilvēki, invalīdi un jaunieši;…

- nodrošināt efektīvu 3.1. panta implementāciju nacionālajā likumdošanā attiecībā uz bērniem, kas dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta. Šim nolūkam mainot dzimšanas reģistrācijas formu tā, lai tajā tiktu iekļauta prasība vecākiem izteikt savu vēlmi par Latvijas pilsonības piešķiršanu jaundzimušajam…;

4) Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2006.gada 17.novembra rezolūcijas 1527(2006): Latvijas mazākumtautību tiesības, 17.8. punkts: “17.8. apsvērt automātisku vecu cilvēku naturalizāciju, tāpat kā to cilvēku naturalizāciju, kas šeit ir dzimuši vai devuši ievērojamu ieguldījumu tikko neatkarību ieguvušās Latvijas dibināšanā”;

5) 2007.gada 16.maija Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra memorands Latvijas valdībai: “Latvijas progresa novērtējums, ieviešot Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra 2003.gada rekomendācijas, 33.punkts:

“Delegācija tika informēta, ka Ministru kabinets apsver iespēju drīzumā vienkāršot šos testus veciem cilvēkiem un invalīdiem. Šim piedāvājumam acīmredzot ir dažu ministriju atbalsts. Komisārs cer, ka tas tiks pieņemts un ieviests tik drīz, cik vien tas ir iespējams, lai dotu iespēju to izdarīt tiem, kas vēlas tikt labāk integrēti Latvijas sabiedrībā, bet uzskata, ka ir pārāk veci, lai uzsāktu jaunu apmācības procesu”;

6) Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa rekomendācijas 257 (2008.gada 3.decembris) Vietējā demokrātija Latvijā: nepilsoņu dalība sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, 11.punkts: “padomāt sākotnēji par iespēju automātiski naturalizēt vecus cilvēkus un personas, kas dzimušas Latvijā, lai no jauna stimulētu naturalizācijas procesu, kas radīs samierināšanas gaisotni ar veciem cilvēkiem, kuri var nenodzīvot līdz tam brīdim, kad Latvijas sabiedrība būs pilnībā samierināta;”.

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, J.Sokolovskis,
V.Buhvalovs M.Mitrofanovs