Saeimas 2009. gada 1. oktobra sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 1.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam sēdi, es lūdzu visiem vai nu izslēgt, vai nogriezt klusuma režīmā mobilos telefonus.

Šodien Latvijā oficiālā vizītē uzturas Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Jeržijs Buzeks, un šodienas sēdes darba kārtībā pirmais punkts ir Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Jeržija Buzeka uzruna.

(Aplausi.)

J.Buzeks (Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs).

Liels paldies.

Godātais Daudzes kungs! Latvijas parlamenta deputāti! Kolēģi! Draugi!

Pirms pāris minūtēm es tikos ar dažiem no jums, kas pārstāvējāt Latvijas parlamenta frakcijas, kā arī tikos ar parlamenta priekšsēdētāju, un mēs pārrunājām dažus jautājumus, kas ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm. Tas nozīmē – arī Latvijai.

Un ļaujiet man savā uzrunā Latvijas parlamentam uzsvērt, manuprāt, dažas nozīmīgas lietas.

Ļoti labi zinu, ka ir ēkas, kas bijušas vēsturisku valsts notikumu liecinieces. Šis iespaidīgais nams ir piedzīvojis... tātad šī ēka, kurā es atrodos jau kādu stundu, ir piedzīvojusi 20.gadsimta traģēdiju. Starpkaru posmā tajā atradās demokrātiskas valsts parlaments. Otrā pasaules kara laikā tajā bija izvietota SS organizācijas augstākā pārvalde, savukārt drūmajos komunisma laikos – Latvijas PSR Augstākā padome. Tagad te atkal darbojas demokrātiskas valsts parlaments.

Mēs visi esam nogājuši garu ceļu kopš 1990.gada.

Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kuru apmeklēju oficiālā vizītē kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Mana vizīte Baltijas valstīs apliecina Eiropas Savienības solidaritāti ar tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras pasaules ekonomikas krīze ir skārusi vissmagāk, jo daudzus no mums ekonomikas krīze ir skārusi atšķirīgi.

Godātie kolēģi! Es vēlos pateikt dažus vārdus par ekonomikas stāvokli pasaulē, par jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku un energodrošību, kā arī par jauno līgumu, kurš, cerams, piektdien Īrijas referendumā tiks ratificēts.

Tātad pāris jautājumu – ekonomika, enerģētika un jaunais līgums.

Pagājušajā nedēļā G20 sanāksmē Pits­burgā Eiropa uzņēmās līderes pienākumu un piedāvāja risinājumus, kas ļautu saglabāt ekonomikas izaugsmi un vienlaikus nosargāt mūsu ekonomisko modeli. Kopīgiem spēkiem esam sakārtojuši tiesisko bāzi un veikuši reformas, lai mazinātu finanšu pārmērību radīto risku.

Tomēr bezdarba līmenis joprojām ir augsts. Un diemžēl tas var pat paaugstināties tuvākajā nākotnē. Mums tas ir jāatceras. Vienmēr esmu uzskatījis, būdams “Solidaritātes” sastāvā vairāk nekā desmit gadu laikā un runājot ar citiem “Solidaritātes” kustības pārstāvjiem... es esmu vienmēr uzskatījis, ka sabiedrības morāle visvairāk tiek grauta ar to, ka cilvēki, kas vēlas strādāt, nevar to darīt. Mūsu pienākums ir rast iespējas veicināt ekonomikas izaugsmi un ļaut, lai cilvēki dod savu ieguldījumu tajā. Kā Džons Ficdžeralds Kenedijs savā inaugurācijas runā reiz teica: “Ja brīva sabiedrība nevar palīdzēt daudzajiem trūkumcietējiem, tad nevar arī nosargāt nedaudzos bagātniekus.”

Uzskatu, ka mums atkārtoti jāpievēršas dažām Lisabonas stratēģijā ietvertajām idejām un jāatrod iespējas investēt jaunajās tehnoloģijās un izglītībā, lai pēc tam dotu ieguldījumu mūsu cilvēkkapitālā un inovācijās. Jo tieši tas padara Eiropu konkurētspējīgu. Tieši tas padara Eiropu spēcīgu.

Tomēr, no otras puses, mums ir jāturpina ekonomikā uzsāktās reformas. Tas ir ļoti smags politisks lēmums, kas mums ir jāpieņem.

Eiropas Savienība ir pierādījusi, ka tā var pasargāt savas dalībvalstis. Lai minam kaut vai Īriju un Īslandi, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts, bet otra neatrodas Eiropas Savienībā. Un mēs zinām, ka tā ir ļoti liela atšķirība šobrīd, jo no solidaritātes viedokļa gan Eiropas Centrālā banka, gan Eiropas Komisija piedāvāja iespējamos risinājumus, kas Īrijas ekonomikai palīdzēja nostāties uz atveseļošanās ceļa.

Tieši tāpēc Īslande jau ir iesniegusi dokumentus, lai iestātos Eiropas Savienībā pēc iespējas tuvākā nākotnē.

Mums tagad ir svarīgi izvairīties no dubulta kārdinājuma – renacionalizēt Eiropas Kopienas politiku un īstenot protekcionismu –, jo abi šie kārdinājumi ir bīstami.

Krīze mums māca to, ka mūsdienu pasaulē ir nepieciešama lielāka, nevis mazāka mēroga Eiropas integrācija. Mums ne tikai jāaizsargā vienotais tirgus, kas ir Eiropas lielākais sasniegums, bet tas jāpaplašina un jānovērš tajā esošās nepilnības, jo kohēzijas politika ir Eiropas solidaritātes spilgts piemērs. Un tieši tāpēc tai ir jābūt prioritārai arī Eiropas Savienības nākamā gada budžetā, ja mēs vēlamies pilnībā integrēt mūsu atkalapvienoto kontinentu.

Tāpat novēlu jums Latvijā saglabāt vienotību, spēku un apņēmību centienos apturēt ekonomikas lejupslīdi, lai turpinātu nepieciešamās strukturālās reformas un sasniegtu nosprausto mērķi – iestātos eirozonā. Ir arī citas valstis, kuras vēlas iestāties eirozonā kopā ar jums.

Dārgie draugi! Mēs un jūs ļoti labi zinām, ka saskaramies arī ar enerģētikas krīzi, ar enerģētikas problēmām, kas vēl nav krīze, bet var būt krīze nākotnē. Jau vairākkārt esmu teicis, ka eiropieši varbūt neko nesaprot no ģeopolitikas, toties lieliski saprot to, ka viņiem ir atslēgta apkure. Mums jāturpina, pirmkārt, dažādot mūsu energoresursus un, otrkārt, palielināt investīcijas attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem un fosilo kurināmo. Treškārt, ir kodolenerģija, kas mums ir pieejama, un dažas no dalībvalstīm ir apvienojušās, lai izmantotu pieejamo kodolenerģiju. Tomēr ārkārtīgi svarīgs ir ceturtais jautājums – un tas ir saistīts ar energoefektivitāti, kas arī rada mums nepieciešamību saglabāt resursus.

Manuprāt, ir pienācis laiks Eiropas Savienībai pašai veidot savu kopējo enerģētikas politiku. Mēs to jau esam darījuši agrāk – 1951.gadā, kad izveidojām Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Un uz tās pamata tika veidota kopējā Eiropas politika un Eiropas Kopiena, un tas bija pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem... atvainojos, tas nebija vairāk kā sešdesmit gadus atpakaļ.

Tagad mums ir jāatceras Roberta Šūmana idejas un jāmeklē iespējas labāk regulēt ar naftu un dabasgāzi saistītos jautājumus Eiropas līmenī.

J.Buzeks.

Pirmkārt, mums ir jāizvērš cauruļvadu tīkls ārpus Eiropas Savienības teritorijas, lai mēs nebūtu atkarīgi no vienas konkrētas valsts. Otrkārt, jāizveido vairāk gāzes un elektrības tīklu starpsavienojumu. Un, treškārt, būtu jāizpēta iespēja dabasgāzi iegādāties kopīgi, lai tādējādi izveidotu īstu Eiropas enerģētikas tirgu, kas balstītos uz Eiropas solidaritāti.

Un pēdējais, par ko es vēlos runāt, ir jautājums, kas saistīts ar Lisabonas līgumu. Mēs esam šobrīd dienu pirms šā referenduma, un lēmums, ko pieņems Īrija, ir ārkārtīgi svarīgs. Es ceru, ka referenduma rezultāts būs pozitīvs. Es pirms trim nedēļām apmeklēju Īriju un runāju par šā līguma nozīmi Eiropai, un atbildēju uz jautājumiem, kas man tika uzdoti. Es nerīkoju kampaņu, jo, manuprāt, tas ir Īrijas pilsoņu lēmums, kā viņi nobalso par Lisabonas līgumu, bet, ja mēs skaidrojam un novēršam nesaprašanās, tad tas ir ārkārtīgi nozīmīgi Īrijai.

Pildot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja amata pienākumus, centīšos veidot jaunas attiecības ar Eiropas Komisiju, stiprināt parlamentāro uzraudzību pār izpildvaru, kas ir kaut kas jauns, ko ieviesīs Lisabonas līgums. Es nodrošināšu to, lai būtu lielāka ietekme koplēmuma procedūrā un tādējādi arī iespēja sabalansēt mūsu attiecības ar Ministru Padomi.

Tomēr, lai mēs varētu radīt īstenu Eiropas dēmosu, mums vairāk jāsadarbojas ar valstu parlamentiem. Arī ar jums, ar Latvijas parlamentu. Tāpēc esmu cieši apņēmies to darīt. Domāju, ka Lisabonas līgums palīdzēs mums rast efektīvākas informācijas apmaiņas iespējas un būt tuvāk mūsu iedzīvotājiem. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo mūsu pilsoņiem ir jāsaprot, kas notiek Eiropas Savienībā. Un, ja mēs varam viņiem palīdzēt, tad tas mums ir jādara. Nepiedaloties diskusijās un nesadarbojoties, vēlētāji neiesaistās vēlēšanās un tādējādi nepiedalās lēmumu pieņemšanā Briselē. Un es ceru, ka aktīvo vēlētāju skaits palielināsies laika gaitā un ka cilvēki būs aizvien vairāk gribošāki piedalīties Eiropas demokrātiskajos procesos.

Mani kolēģi Eiropas Parlamentā cer uz turpmāku sadarbību ar jums, cerams, jau Lisabonas līguma ietvaros.

Kolēģi! Mums ir jāatceras, ka Eiropas Savienībā mēs esam vienoti. Un varu jums apliecināt, ka ikviens no mums, ikviens no jums ļoti labi izprot mūsu kopīgo pagātni un domā arī par mūsu kopīgo nākotni – par kopīgo nākotni Latvijai, par kopīgo nākotni Eiropai, kuras pamatā ir solidaritāte.

Vēlu jums veiksmi. Paldies!

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Jeržijam Buzekam.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas 1.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki iesniegumi ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Sēdes darba kārtība mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ingrīdas Bites apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Anitas Dzērves apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 1.oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Birutas Horunas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 1.oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Guntas Kusiņas apstiprināšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 1.oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Santas Sondares apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 1.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Sēdes darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 11.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Sēdes darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Urbanoviča, Holostova, Tutina, Ribakova un citu iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus 1.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par 9.Saeimas deputāta Vitālija Orlova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Urbanoviča, Holostova, Tutina, Ribakova, Klementjeva un citu iesniegumu ar lūgumu grozīt 1.oktobra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par 9.Saeimas deputāta Vitālija Orlova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Urbanoviča, Orlova, Tutina, Ribakova, Klementjeva un citu iesniegumu ar lūgumu grozīt 1.oktobra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par 9.Saeimas deputāta Alekseja Holostova atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Urbanoviča, Orlova, Tutina, Ribakova, Klementjeva un citu iesniegumu ar lūgumu grozīt 2009.gada 1.oktobra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par 9.Saeimas deputāta Alekseja Holostova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. (No zāles: “Balsot!”) Balsot? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par – 55, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par elektronisko pavadzīmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politiskas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.

Sākam izskatīt nākamo sadaļu. Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 1.oktobrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 1.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par – 75, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums – pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par augstākās izglītības reformas īstenošanu Valda Dombrovska vadītajā Ministru kabinetā”. Pieprasījumu iesnieguši deputāti Andris Bērziņš, Ainars Baštiks, Karina Pētersone, Jānis Dukšinskis, Dzintars Jaundžeikars, Inta Feldmane, Vitālijs Aizbalts, Ivans Ribakovs, Anatolijs Mackevičs un Inese Šlesere.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai. Lūdzu!

Motivācijai vārds Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Labdien, augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pieprasījuma būtība ir tā, ka mūs – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputātus, ļoti uztrauc veids, kādā valdība uzsāka darbu pie augstākās izglītības reformām. Jūs laikam jau zināt, ka ir runa par darba grupas izveidošanu pie Ministru kabineta un par grupas sastāvu. Un turklāt ne tikai mūs šis process uztrauc, bet arī visu lielāko augstskolu rektori ir izteikuši neuzticību šādai darba grupai un šim veidam. Tāpēc arī radās šis pieprasījums. Mēs pieprasījumā esam formulējuši septiņus jautājumus, un galvenie no tiem ir šādi: kas un uz kāda pamata ir pilnvarojis ekonomikas ministru Arti Kamparu izveidot darba grupu, kurai jāizstrādā priekšlikumi strukturālām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē, un vai ir ievērota likumos noteiktā valsts institūciju kompetence, augstskolu autonomijas principi, priekšlikumu izstrādāšanas un iesniegšanas kārtība augstākās izglītības un zinātnes iestāžu struktūras maiņai valstī? Un ir arī citi jautājumi, piemēram, tāds: vai nevar izveidoties situācija, ka visām Latvijas augstskolām paredzētie Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi nonāk atsevišķu politiķiem pietuvinātu augstskolu amatpersonu pārraudzībā?

Mums ir bažas par to. Vakar mums bija tikšanās ar ekonomikas ministru Kampara kungu, un veselu stundu mēs diskutējām par šiem jautājumiem, bet tā arī netikām skaidrībā, kā virzīsies šīs grupas darbs un kāds būs tomēr īstais rezultāts. Aizdomas rada arī tas, ka šodien ir tā diena, kurā visām augstskolām beidzas ar Eiropas strukturālajiem fondiem saistīto projektu iesniegšanas laiks. Un kas būs tālāk? Arī par to ir lielas aizdomas.

Mēs, LPP/LC frakcijas deputāti, uzskatām, ka šis pieprasījums ir steidzams, jo Kampara vadītajai darba grupai ir līdz 2009.gada 1.novembrim jāizstrādā un jāiesniedz valdībai informatīvais ziņojums par strukturālo reformu nepieciešamību augstākajā izglītībā un zinātnē. Šis jautājums ir ļoti aktuāls, sabiedrībā katru dienu notiek diskusijas par tā būtību un virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Tā kā iesniedzēji ir lūguši steidzamību, saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par” steidzamību, viens – “pret”. Ir pieteicies deputāts Jānis Strazdiņš, kurš acīmredzot runās “pret”.

Lūdzu, Strazdiņa kungs!

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Labrīt, cienītie kolēģi! Jautājums ir tiešām ļoti svarīgs. Bija šodien paredzēts sasaukt mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi tieši par šo jautājumu, tika jau apziņoti visi rektori, kuri ieinteresēti šā jautājuma ātrā izskatīšanā, bet diemžēl, tāpēc ka Kampara kungs šodien nevarēja piedalīties šajā sēdē, mēs sēdi esam pārcēluši uz trešdienu. Sēde notiks trešdien pulksten 10.00, kad mēs skatīsim šo jautājumu visu ieinteresēto pušu klātbūtnē. Tiks uzaicināti visi tie, kas parakstīja kopā ar mūsu eksprezidentiem šo vēstuli, ar Auziņa kungu priekšgalā. Un ir saņemti arī pārējie iesniegumi no visām universitātēm. Tā ka mēs šo jautājumu skatīsim.

Līdz ar to es lūdzu neskatīt šo jautājumu steidzamības kārtā, bet uzticēt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai to izskatīt kā ārkārtīgi svarīgu jautājumu, jo arī mēs uzskatām, ka ar šādām aktivitātēm ir apdraudēta Augstākās izglītības likuma pieņemšana un daudzi citi jautājumi, arī šie Eiropas Savienības fondu izmantošanas jautājumi, un tā tālāk. Un nevar būt arī pagaidām viennozīmīgs šis lēmums, vai tiešām tādas reformas, ko piedāvā Mārcis Auziņa kungs, pašreiz ir tās aktuālākās, jo varbūt mums ir jāiet cits ceļš. Bet šā jautājuma izskatīšanu es aicinu jūs uzticēt mūsu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam. Viņš runās “par”… (No zāles: “Jau runāja!”) Tā būs motivācija par steidzamību vai pret steidzamību.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Manuprāt, Jānis Dukšinskis ļoti pamatoti argumentēja, kāpēc šim dokumentam un šim jautājumam ir steidzamības raksturs.

Manuprāt, valdošā koalīcija šobrīd mēģina veikt, iespējams, reformas augstākās izglītības un zinātnes sistēmā, neievērojot to, ka Saeima ir noteikusi likumos kārtību, kādā šīs reformas ir jāveic, ar ko tās ir jāsaskaņo un ar ko tās ir jāizdiskutē. Un ir iespējams – iespējams! –, ka tam ir divi iemesli.

Pirmais iemesls ir paspēt iesniegt šos priekšlikumus līdz budžeta iesniegšanai Saeimā vai reizē ar budžeta iesniegšanu un izdarīt to ļoti ātri, ar citiem nepārrunājot un nesaskaņojot. Un otrs iespējamais iemesls, par kuru mēs runājam arī savā pieprasījumā, ir tāds, ka mums ir... nepamatotas aizdomas par to, ka pastāv vēlme pārdalīt visus izglītības sistēmai paredzētos struktūrfondu līdzekļus vienai atsevišķai augstskolai vai ļoti šaurai partijām pietuvinātu augstskolu vadītāju grupai.

Es domāju, ka tas ir pamatots iebildums, lai nobalsotu “par” steidzamību. Un es aicinu balsot “par” steidzamības piešķiršanu šim dokumentam.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens runājis “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījuma Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par augstākās izglītības reformas īstenošanu Valda Dombrovska vadītajā Ministru kabinetā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 51, atturas – 4. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Tātad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai un tiks izskatīts parastajā kārtībā. Paldies.

Pārejam pie nākamās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Birkmaņa apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi no Tieslietu ministrijas lēmuma projektu par Mārtiņa Birkmaņa apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi. Komisija rūpīgi izskatīja šos dokumentus, sagatavoja lēmuma projektu un, aizklāti balsojot, vienbalsīgi apstiprināja to.

Lūdzu arī Saeimu to apstiprināt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārtiņa Birkmaņa apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Nākamo izskatīsim lēmuma projektu “Par Ojāra Priedīša apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija piedāvā lēmuma projektu “Par Ojāra Priedīša apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskā komisija izskatīja šo lēmuma projektu un, aizklāti balsojot, atbalstīja. Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ojāra Priedīša apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamo izskatīsim lēmuma projektu “Par Ilonas Petrovskas apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija piedāvā lēmuma projektu “Par Ilonas Petrovskas apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Komisija ir izskatījusi šo lēmuma projektu savā sēdē un, aizklāti balsojot, atbalstījusi. Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilonas Petrovskas apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Nākamo izskatīsim lēmuma projektu “Par Rozes Paegles apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija piedāvā lēmuma projektu “Par Rozes Paegles apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskā komisija šo lēmuma projektu ir izskatījusi savā sēdē un, aizklāti balsojot, atbalstījusi. Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rozes Paegles apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamo izskatīsim lēmuma projektu “Par Ingrīdas Bites apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Ingrīdas Bites apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un, aizklāti balsojot, atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingrīdas Bites apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 1, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Nākamo izskatīsim lēmuma projektu “Par Anitas Dzērves apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija piedāvā lēmuma projektu “Par Anitas Dzērves apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Komisija ir izskatījusi šo lēmuma projektu un, aizklāti balsojot, atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Anitas Dzērves apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamo izskatīsim lēmuma projektu “Par Birutas Horunas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija savā sēdē ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Birutas Horunas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi” un, aizklāti balsojot, atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Birutas Horunas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamo izskatīsim lēmuma projektu “Par Guntas Kusiņas apstiprināšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Guntas Kusiņas apstiprināšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi” un, aizklāti balsojot, atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Guntas Kusiņas apstiprināšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Santas Sondares apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi un izskatījusi lēmuma projektu “Par Santas Sondares apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Komisija, aizklāti balsojot, ir atbalstījusi šo lēmuma projektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Santas Sondares apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par 9.Saeimas deputāta Vitālija Orlova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 9.Saeimas deputāta Vitālija Orlova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par 9.Saeimas deputāta Vitālija Orlova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 9.Saeimas deputāta Vitālija Orlova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par 9.Saeimas deputāta Alekseja Holostova atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 9.Saeimas deputāta Alekseja Holostova atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Balsojuma veids – aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par 9.Saeimas deputāta Alekseja Holostova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 9.Saeimas deputāta Alekseja Holostova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt nākamo sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja biedre! Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” un atbalstīja tā virzīšanu pirmajam lasījumam.

Lūdzu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ē.Zommere.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 15.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.1388/Lp9 – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Sociālo un darba lietu komisija ir ļoti daudz par šo likumprojektu debatējusi un pēc ilgajām debatēm ir nolēmusi, ka būtu jāatbalsta šis likumprojekts. Proti, komisija ir… atbalstījusi, ka būtu no reglamentēto profesiju saraksta jāizslēdz šī profesija, kurai ir izvirzītas speciālas prasības, – “tūristu gids”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Bendrāte.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 8.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Maksājumu pakalpojumu likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1424/Lp9. Latvijā līdz šim maksājumu pakalpojumus sniedza kredītiestādes un “Latvijas Pasts”. Pēc Maksājumu pakalpojumu likuma spēkā stāšanās maksājumu pakalpojumus varēs sniegt jauns saimnieciskās darbības subjekts – maksājumu iestādes.

Palielinoties maksājumu pakalpojumu sniedzēju skaitam, iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Pieaugot maksājumu pakalpojumu sniedzēju skaitam, var prognozēt, ka palielināsies maksājumu pakalpojumu kvalitāte un samazināsies maksa par tiem.

Atbildīgā komisija pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu un lūdz Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Maksājumu pakalpojumu likums”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Krūmiņš.

12. novembris.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1390/Lp9. “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu likumprojekta otrajam lasījumam. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 6.oktobris.

Sēdes vadītājs.

6.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Civilās aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Civilās aizsardzības likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija likumprojektu izskatīja savā 23.septembra sēdē un aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Civilās aizsardzības likumā”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi komisijā netika saņemti. Izskatīts komisijas sēdē. Aicinām atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 12.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.1427/Lp9), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto un valdībā akceptēto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kur ir paredzēts precizēt terminoloģiju sakarā ar to, ka Autopārvadājumu likumā ir lietoti jaunāki termini un jēdzieni. Turklāt tiks precizēta arī atbildība par pārkāpumiem autopārvadājumu jomā.

Komisija akceptēja likumprojektu pirmajam lasījumam un aicina to darīt arī Saeimai.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.1427/Lp9) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Komisija iesaka piecu dienu termiņu – tātad 6.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.1404/Lp9), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Labklājības ministrijas sagatavoto un Ministru kabinetā akceptēto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un akceptēja to. Šis likumprojekts paredz noteikt atbildību par bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu. Labklājības ministrijas pārstāvji starp lasījumiem acīmredzot vēl arī precizēs šo redakciju, jo komisijai nebija īstas skaidrības par to subjektu sadalījumu, uz kuriem attiecas tieši šis pants.

Taču komisija uzskata, ka šis projekts ir akceptējams pirmajā lasījumā, un mēs turpināsim strādāt. Un arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs saprātīgs – divas nedēļas.

Tā ka aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā likumprojektā ir ļoti labi redzama gan valdības, gan Saeimas negatīvā attieksme pret skolotājiem, sodot viņus ne tikai disciplināri, bet arī administratīvi. Ja šis likumprojekts būtu skatīts pirms krīzes, tad būtu pavisam cita lieta, to varētu apspriest, bet šodien, kad mēs jūnijā, pieņemot budžetu, divreiz samazinājām skolotāju algu fondu, PCTVL frakcija uzskata, ka šo likumprojektu nedrīkst pieņemt.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka arī skolotāji šodien ir gatavi streikot. Un, ja šis likumprojekts tiktu pieņemts, tas varētu būt par pamatu, lai sodītu skolotājus un nedotu viņiem iespēju aizstāvēt savas tiesības.

Līdz ar to PCTVL frakcija balsos “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai deputāts Rasnačs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

Dz.Rasnačs.

Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu. Un, ja kādam ir kādi priekšlikumi, divu nedēļu laikā tos var iesniegt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1404/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 9, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Komisija iesaka par termiņu noteikt šā gada 15.oktobri.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mums jāstrādā ar diviem likumprojektiem – ar likumprojektu Nr.816/Lp9 un likumprojektu Nr.1445/Lp9.

Likumprojektu Nr.816/Lp9 sagatavoja un iesniedza parlamentam Ministru kabinets. Šis likumprojekts bija samērā apjomīgs un saturēja veselu virkni dažādu normu par tehniskām lietām, kā arī risināja jautājumu par tiesnešu atalgojumu un sociālajām garantijām. Taču, tā kā krīzes apstākļos parlaments ir nolēmis šādas izmaiņas neizdarīt ne Civildienesta ierēdņu likumā, ne citos likumos, Juridiskā komisija diskutējot nonāca pie secinājuma, ka viena daļa no normām… ka būtu nepieciešams risināt šos jautājumus pēc iespējas ātri, bet savukārt tās normas, kas attiecas uz atalgojumu un sociālajām garantijām, ir risināmas kopā ar citām analogām normām. Tieši tāpēc Juridiskā komisija Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nolēma neatbalstīt un tā vietā izstrādāja savu alternatīvo likumprojektu. Juridiskās komisijas sēdē piedalījās gan Satversmes tiesas pārstāvji, gan eksperti, un kopīgā darbā, izskatot to gan Juridiskajā komisijā, gan Tiesu iekārtas likuma izstrādes apakškomisijā, ir izstrādāta tā versija, kura jums šodien tad tiek arī piedāvāta balsošanai.

Kā jau teicu, šeit ir vesela virkne normu, kuras būtu nepieciešams precizēt Satversmes tiesas likumā.

Pirmām kārtām ir precizētas tās prasības, kas ir izvirzāmas Satversmes tiesas tiesneša amatam. Tātad ir runa gan par izglītību, gan par reputāciju, gan arī par to, kas nav bijis noteikts līdz šim, tas ir, par tiesneša vecumu. Satversmes tiesas tiesneša amats ir amats, kuram ir jābauda cieņa; šajā amatā ir jābūt cilvēkam ar ļoti augstu profesionalitāti un iepriekšēju pieredzi, un tā tas arī ir lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Un tieši tāpēc Juridiskā komisija savā piedāvātajā likumprojektā ierosina par šo vecuma slieksni noteikt 40 gadu vecumu, tas ir, tādu pašu, kāds ir nepieciešams, lai kļūtu par mūsu Valsts prezidentu.

Bez tam šeit ir paredzētas arī normas par termiņu, kādā ir iesniedzami priekšlikumi par jauna Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu, ja Satversmes tiesas tiesnesim beidzas pilnvaru termiņš vai kāds no Satversmes tiesas tiesnešiem veic kādus citus pienākumus, ir ievēlēts kādā starptautiskā institūcijā. Kā mēs zinām, Satversmes tiesa bauda samērā lielu sabiedrības uzticību. Tātad ir nepieciešams, lai būtu precīzs regulējums, kādā veidā un cik ilgā laikā mēs tiekam pie jauna Satversmes tiesas tiesneša.

Ļoti būtisks ir arī grozījums, kas noteic termiņu, kādā ir iesniedzami pieteikumi par lietas ierosināšanu par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām un pieteikumi attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Arī šī norma, kā izrādās, ir ļoti lielā pretrunā ar to, kā tas notiek dabā. Nebūtu pieļaujams, ka Satversmes tiesai ir jāstrādā, kaut kādā veidā pielāgojoties. Tātad arī šī norma tiek precizēta.

Vēl viena būtiska norma ir tā, kas noteic termiņu, kādā institūcija, kas izdevusi Satversmes tiesā apstrīdēto tiesību aktu, iesniedz atbildes rakstu. Tiek pagarināts, mainīts termiņš, kurā ir jāiesniedz šis atbildes raksts. Un vienlaikus, protams, Satversmes tiesai tiek pagarināts tas termiņš, kurā tiek šis lēmums sagatavots un kurā tiek šī lieta izskatīta. Šis ir viens no tiem jautājumiem, par kuriem bija debates komisijā. Bet es gribu uzsvērt, ka tas ir darīts nevis pēc deputātu vai Ministru kabineta lūguma, bet gan pēc Satversmes tiesas lūguma. Un, kā jau es teicu, Satversmes tiesa ir institūcija, kura bauda sabiedrības uzticību, un svarīgākais ir saglabāt šo kvalitāti, lai Satversmes tiesas spriedumi un arī to institūciju, kuras gatavo atbildes, tās ir Saeima vai Ministru kabinets... lai arī to atbildes raksti būtu pietiekami kvalitatīvi.

Un tieši tāpēc šis termiņš tiek pagarināts no viena mēneša uz diviem mēnešiem, kas joprojām ir saprātīgi, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Mēs joprojām paliksim pirmrindnieki tajos termiņos, kādos tiek gan sagatavoti šie atzinumi, gan izskatītas šīs lietas.

Un trešā lielākā norma ir diezgan tehniski grozījumi, kas reglamentē to, kādā veidā Satversmes tiesas priekšsēdētājs nosaka amatus, vai to, kādā veidā darbojas tehniskā atbalsta grupa Satversmes tiesā.

Tātad es lūdzu parlamentu noraidīt Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus un atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

Atgādinu, ka debates ir par abiem likumprojektiem – gan par Ministru kabineta iesniegto, gan par alternatīvo, savukārt balsots tiks par katru likumprojektu atsevišķi.

Vārds deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Paldies.

Cienījamās dāmas un cienījamie kungi! Cienījamā Āboltiņas kundze jau ļoti labi raksturoja šos abus likumprojektus un minēja arī būtiskus termiņa pagarinājumus lietu izskatīšanai Satversmes tiesā, kā arī informēja par debatēm Juridiskajā komisijā šajā jomā.

Un es gribu teikt, ka gan es, gan cienījamais deputāts Agešins bijām “pret” šo termiņa pagarinājumu. It īpaši tāpēc, ka šis alternatīvais likumprojekts ir iesniegts deputātu vārdā, un mēs abi negribam, ka mūsu vārdi tiek pieminēti tā sakarā.

Agešina kungs, teiksim, viņa... Satversmes tiesā jautājumā par nepilsoņu statusu ārzemēs es vinnēju attiecībā uz sapulču brīvību, un mēs gribam, ka tieši šie mūsu sasniegumi tiktu pieņemti attiecībā uz Satversmes tiesu. Šobrīd Satversmes tiesā ir 9000 pieteikumu no pensionāriem, kuri grib pārsūdzēt mūsu, Saeimas, priekšlikumu, kas paredz atņemt viņiem 10 vai 70 procentus no pensijas, un varbūt šī ir atbilde uz šo iedzīvotāju aktivitāti.

Mūsu atbilde uz šiem likumprojektiem ir – nē! Un es aicinu neatbalstīt gan pirmo, gan otro likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Āboltiņa vēlas ko piebilst?

S.Āboltiņa.

Jā, es vēlos piebilst, jo, kā jau es minēju, tas nav ne deputātu, ne Ministru kabineta lūgums šādā veidā pagarināt šo termiņu. Satversmes tiesa, kura tiešām šobrīd izskata lielu daudzumu lietu, vēlas saglabāt to sava darba kvalitāti, ar kuru tā ir ieguvusi sabiedrības uzticību, jo bieži vien steigā var tikt pieļautas kļūdas. Un reālā situācija ir tāda, ka Satversmes tiesai bieži vien tām institūcijām, kuras gatavo šos atbildes rakstus, ir jālūdz pagarināt termiņus. Kā jau es teicu, mēs joprojām paliekam pie tām tiesām, Satversmes tiesām, kuras to dara visoperatīvāk – gandrīz vai visoperatīvāk visā Eiropā.

Tā ka es aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Jā... Vispirms mums tātad ir jābalso par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 75, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Šo grozījumu būtība ir piesārņojošas darbības A vai B kategorijas atļaujas saņemšanas un arī anulēšanas kārtības precizējumi, kā arī siltumnīc­efekta gāzu emisijas kvotu izsniegšanas un atcelšanas kārtības regulējums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz Saeimu apstiprināt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka.

15.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā” (Nr.1398/Lp9).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz likumprojekta otro lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Rubiks.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 12.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

Paldies.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 63.laidienā