Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 6.oktobrī

 

AM: Par grozījumiem Karavīru militārās disciplīnas reglamentā

6.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.231 “Karavīru militārās disciplīnas reglaments”.

Apstiprinātie grozījumi Karavīru militārās disciplīnas reglamentā paredz papildināt karavīram piemērojamo disciplinārsodu uzskaitījumu ar jaunu disciplinārsoda veidu – mēneša algas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem. Ņemot vērā šā disciplinārsoda raksturu, tiesības attiecībā uz šā disciplinārsoda piemērošanu ir nodotas tikai Nacionālo bruņoto spēku komandierim un aizsardzības ministram.

Līdz 2009.gada 30.jūnijam spēkā esošais Militārā dienesta likums (MDL) paredzēja, ka par militārās disciplīnas pārkāpumu karavīram piemērojami šādi disciplinārsodi: rājiens, ārpuskārtas norīkojums, aizliegums vai ierobežojums atstāt dienesta vietu, stingrā uzraudzība, arests līdz desmit diennaktīm, brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam, pazemināšana amatā un atvaļināšana no dienesta pirms līgumā paredzētā laika.

2009.gada 12.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus MDL, kas stājās spēkā 1.jūlijā un kas paredzēja papildināt MDL ar jaunu disciplinārsoda veidu – mēneša algas samazināšanu līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, tādēļ arī bija jāveic izmaiņas minētajā reglamentā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par valsts budžeta projekta iesniegšanas termiņu Saeimā

6.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika lemts valsts nākamā gada budžeta likuma projekta iesniegšanas termiņu Saeimā pagarināt līdz 28.oktobrim.

Tā kā MK par maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomu nākamajam gadam ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm lēma 3.oktobra ārkārtas sēdē, ministrijas nevar pagūt iepriekš grafikā noteiktajā termiņā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā valsts budžeta pieprasījumus. Tādēļ valsts budžeta projekta iesniegšanu Saeimā būs iespējams nodrošināt 28.oktobrī, nevis 23.oktobrī, kā tas bija noteikts līdz šim spēkā esošajā grafikā.

Apstiprinātie grozījumi MK rīkojumā par valsts 2010.gada budžeta projekta sagatavošanas grafiku paredz, ka ministrijas valsts budžeta pieprasījumus 2010.–2011.gadam sagatavos no 7. līdz 14.oktobrim. Pēc tam Finanšu ministrija apkopos ministriju iesniegto informāciju un sagatavos valsts 2010.gada budžeta projektu un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru izskatīšanai MK sēdē 26.oktobrī.

Vienlaikus līdz 13.oktobrim MK sēdēs plānots izskatīt visus likumprojektus, kas ietilps valsts budžeta projekta paketē. Savukārt 22.oktobrī MK paplašinātajā ārkārtas komitejas sēdē paredzēts izskatīt MK un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokola projektu 2010.gadam

Ar grozījumiem likumā par budžetu un finanšu vadību valsts 2010.gada budžeta likuma projekta iesniegšanas termiņš Saeimā noteikts līdz 31.oktobrim.

 

FM: Par strukturālo reformu ieviešanas plānu 2009.gadam

6.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais izdevumu samazināšanas un strukturālo reformu ieviešanas plāns 2009.gadam. Plāna mērķis ir nodrošināt pārraudzību valsts 2009.gada budžeta grozījumos paredzēto reformu ieviešanai.

Plāns sagatavots atbilstoši ministriju un centrālo valsts iestāžu sniegtajai informācijai par plānotajiem pasākumiem valsts 2009.gada budžeta grozījumos iekļauto izdevumu samazinājumu nodrošināšanai un strukturālo reformu ieviešanai ar kopējo fiskālo ietekmi 500 miljonu latu apmērā.

Ar MK rīkojumu noteikts, ka turpmāk par plāna izpildi būs atbildīgas attiecīgās nozaru ministrijas un citas centrālās valsts iestādes. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, sākot ar šā gada 1.oktobri, katru ceturksni būs jāsniedz FM informācija par plānā ietverto pasākumu īstenošanu. FM reizi ceturksnī apkopos iesniegtos datus un publicēs tos savā mājaslapā.

 

FM: Par valsts pārvaldes iestāžu transakciju pieejamību Valsts kases mājaslapā

Lai izvērtētu iespēju turpmāk ikvienam publiskajā telpā nodrošināt brīvu pieeju informācijai par valsts pārvaldes iestāžu katru dienu veiktajām transakcijām, 6.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par informācijas par valsts pārvaldes iestāžu veiktajām transakcijām pieejamību Valsts kases (VK) mājaslapā.

Informatīvajā ziņojumā izvērtēta iespēja VK interneta mājaslapā iekļaut sadaļu, kurā ikviens interesents varēs iepazīties ar katras valsts tiešās pārvaldes iestādes veiktajiem pārskaitījumiem.

FM informē, ka VK ir apzinājusi tehniskās iespējas, lai katru dienu savā interneta mājaslapā publicētu atbilstošu informāciju. Tāpat VK ir definējusi funkcionālās vajadzības, uz kuru pamata būtu iespējams izstrādāt tehnisko risinājumu informācijas publicēšanai.

FM norāda, ka VK gadā vidēji veic 10 miljonus pārskaitījumu, kas ir apmēram 40 000 maksājumu dienā. Lai nodrošinātu brīvu pieeju šiem datiem, šie maksājumi ir jāatlasa, jāatfiltrē atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības prasībām, kā arī jāsagrupē un jāpublicē interneta mājaslapā, vienlaikus nodrošinot interesentam ērtas atlases iespējas.

Ņemot vērā VK rīcībā esošās informācijas ievērojamo apjomu, ir paredzēts nodrošināt tās atlases kritērijus vairākos līmeņos, kā arī informācijas apkopošanu pa noteiktām kategorijām – ekonomiskās klasifikācijas kodiem, ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm.

Ziņojumā piedāvātais tehniskais risinājums nosaka, ka aktuālie dati tiks automātiski pārnesti uz VK interneta mājaslapu vienreiz dienā, lai datu meklēšana nepārslogotu FM un VK vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmu, kas tiek izmantota visu valsts pārvaldes iestāžu maksājumu apstrādei, valsts budžeta plānošanai un izpildei tiešsaistes režīmā.

Paredzēts, ka tehniskais risinājums, kas nodrošinātu informācijas par veiktajām transakcijām tiešsaistes režīmā publicēšanu VK interneta mājaslapā, varētu tikt realizēts 2010.gada pavasarī. Tehnisko risinājumu paredzēts izstrādāt un uzturēt VK piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, nepiesaistot papildu finansējumu.

 

FM: Par Iepirkumu uzraudzības biroja nolikumu

6.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos “Iepirkumu uzraudzības biroja nolikums”. Grozījumi izstrādāti, lai saskaņā ar pieņemto Publiskās un privātās partnerības (PPP) likumu nodrošinātu tajā minēto Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) funkciju iekļaušanu IUB nolikumā. Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem nolikumā reglamentēti IUB pienākumi un tiesības saistībā ar iesniegumu par koncesijas procedūrām izskatīšanu. Tāpat nolikumā noteikts IUB pienākums nodrošināt PPP likumā paredzēto paziņojumu par koncesijas procedūrām publicēšanu IUB interneta mājaslapā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos nodrošināt šo paziņojumu nosūtīšanu publicēšanai “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

Tāpat saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos IUB nolikumā veikts biroja funkciju precizējums, paredzot, ka turpmāk IUB būs jāuzrauga pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, kā arī publisko partneru un to pārstāvju veikto iepirkuma procedūru un koncesijas procedūru atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Nolikumā arīdzan paredzēta IUB kompetence informācijas apkopošanā par veiktajām koncesijas procedūrām, kā arī precizēts to personu loks, kas IUB vadītāja prombūtnes laikā būs tiesīgas viņu aizvietot, lai nodrošinātu operatīvu rīcību, it īpaši saistībā ar iesniegumu izskatīšanas procesa nodrošināšanu. Lai nodrošinātu IUB darba organizāciju tā vadītāja prombūtnes laikā, turpmāk biroja vadītājs savu pienākumu pildīšanai varēs pilnvarot ne tikai savus vietniekus, bet arī kādu citu amatpersonu atbilstoši tās kompetencei.

Līdz šim IUB nolikumā bija noteiktas IUB funkcijas publisko iepirkumu jomā, arī attiecībā uz iesniegumu izskatīšanu par iepirkuma procedūru apstrīdēšanu, kā arī paziņojumu publicēšanu. Līdz PPP likuma spēkā stāšanās brīdim koncesiju procedūru apstrīdēšanu, kā arī paziņojumu saistībā ar koncesijas procedūrām publicēšanu regulēja Koncesiju likums, kas neparedzēja IUB funkcijas minētajās jomās.

 

FM: Par finanšu aprēķinu kārtību publiskās un privātās partnerības projektiem

6.oktobrī valdība Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīja MK noteikumus par kārtību finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības (PPP) līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai.

Noteikumi paredz kārtību, kādā tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini potenciālajiem PPP projektiem, skaidri nosakot finanšu un ekonomisko aprēķinu dokumentācijas saturu un to veikšanas secību. Līdz PPP likuma spēkā stāšanās brīdim šā gada 1.oktobrī finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrāde bija tikai kā ieteikums un normatīvajos aktos šāda kārtība netika atrunāta.

Finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšana ļaus noteikt PPP piemērojamību konkrētā projekta īstenošanā no publiskās personas finanšu resursu racionālas un efektīvas izmantošanas viedokļa, kā arī to, kāds PPP līgums slēdzams, lai veiksmīgi īstenotu attiecīgo būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas projektu.

Tāpat noteikumi paredz kārtību, kādā uzraudzības institūcijas un Finanšu ministrija sniedz atzinumu par izstrādātajiem un iesniegtajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem.

Atbilstoši noteikumiem uzraudzības institūcija sniedz atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem, risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri un paredzamo līgumcenu, savukārt Finanšu ministrija – par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.

Balstoties uz veiktajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, kā arī uzraudzības institūcijas un Finanšu ministrijas sniegtajiem atzinumiem, potenciālā PPP projekta īstenotājs no publiskā sektora puses (MK, ministrija, pašvaldība vai cits publiskā partnera pārstāvis) varēs pieņemt lēmumu par projekta īstenošanu atbilstoši pamatotākajam publiskās un privātās partnerības veidam.

 

FM: Par pašvaldību ilgtermiņa saistībām nozīmīgos infrastruktūras objektos

6.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par pašvaldību ilgtermiņa saistībām. Jaunie noteikumi reglamentēs kārtību, kādā pašvaldības varēs uzņemties ilgtermiņa saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” prasībām.

Likums “Par valsts budžetu 2009.gadam” paredz, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības, izņemot attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai MK noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju, Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai, ja saņemta MK atļauja iepirkuma līguma slēgšanai. Noteikumos ir uzskaitīti konkrēti dokumenti, kādi būs jāiesniedz FM finanšu ministra atļaujas saņemšanai, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības.

Noteikumi par pašvaldību ilgtermiņa saistībām nepieciešami, lai pašvaldības varētu pabeigt realizēt attīstībai nozīmīgus infrastruktūras projektus, kuru ietvaros veikti būvdarbi vai rekonstrukcijas darbi un kuri pašvaldības domes lēmumā noteikti par prioritāriem. Tāpat domes lēmumā jābūt noteiktam, ka par projektu finansēšanas modeli līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā ir izvēlētas ilgtermiņa saistības.

Saskaņā ar likumu par pašvaldību budžetiem ilgtermiņa saistības ir saistības, kuras pašvaldība uzņemas, slēdzot līgumus par preču pirkšanu vai to nomu vai arī par pakalpojumu saņemšanu, būvdarbu veikšanu pasūtītāja vajadzībām, kā arī slēdzot līgumus, kas paredz pašvaldības budžeta līdzdalību konkrētu projektu realizācijā, bet kopējo samaksu par attiecīgo darījumu pašvaldība neveic divpadsmit mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

 

FM: Par finansējuma pārdali ERAF līdzfinansētajos projektos

Valdība 6.oktobrī atbalstīja Ministru kabineta (MK) rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 1 524 213 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Aizsardzības ministrija, Satiksmes ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Ministru kabineta rīkojumi sagatavoti, lai no Finanšu ministrijas budžeta pārdalītu finanšu līdzekļus:

• 35 816 latus Aizsardzības ministrijai 2007.–2013.gada perioda Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projekta īstenošanai par Valsts ģeotelpisko pamatdatu informācijas infrastruktūras izveidi;

• 178 677 latus Satiksmes ministrijai ERAF projekta īstenošanai par valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” informācijas tehnoloģiju sistēmas konsultāciju un integrāciju;

• 1 309 720 latus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ERAF projektu īstenošanai, kas paredz nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšanu līdzsvarotai valsts attīstībai.

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 79 022 382 latus.

Ņemot vērā ierobežoto finansējumu 2009.gada otrajā pusē, MK šā gada jūlijā noteica šo līdzekļu sadalījumu konkrētām ministrijām, Eiropas Savienības politiku instrumentiem, aktivitātēm, apakšaktivitātēm un projektiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par grozījumiem MK rīkojumā par Algu komitejas izveidi

6.oktobrī valdība Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīja grozījumus MK rīkojumā par Algu komitejas izveidi, lai nodrošinātu arī sociālo partneru pārstāvniecību komitejas darbā.

Ar grozījumiem darba grupā iekļauti pārstāvji no sociālo partneru – Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības – puses, kā arī neatkarīgs darba tirgus izpētes eksperts no SIA “Fontes vadības konsultācijas”.

Tuvākajā laikā plānots grozīt arīdzan komitejas mandātu, lai turpmāk tā varētu sekot līdzi darba algu izmaiņām arī privātajā sektorā un atalgojuma samazināšanai valsts sektorā, kā arī izstrādātu rekomendācijas, kā nākotnē izmaiņas atalgojumā piesaistīt produktivitātei.

Algu komiteja sagatavo informāciju par atalgojuma izmaiņām sabiedriskajā un privātajā sektorā. Līdz šim darba grupā bija iekļauti pārstāvji no ministrijām, Valsts kancelejas, Pašvaldību savienības, Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par grozījumiem jurista profesijas standartā

Lai nodrošinātu likvidējamās Policijas akadēmijas studentiem iespējas iegūt izglītību akreditētās analogās studiju programmās Latvijas Universitātē, valdība 6.oktobrī apstiprinājusi grozījumus jurista profesijas standartā.

Līdz šim Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumi Nr.125 “Par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” noteica, ka jurista kvalifikāciju var piešķirt personām ar profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu tiesību zinātnē, kas piešķirts pēc vismaz piecus gadus ilgām tiesību zinātnes studijām, vai arī ne vēlāk kā līdz 2003.gadam uzsāktās studijās iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija tiesību zinātnē bez maģistra grāda. Ar pieņemtajiem grozījumiem šis termiņš pagarināts līdz 2010.gada 1.jūlijam, kas nepieciešams, lai Latvijas Universitāte varētu akreditēt studiju programmas, kas pēc satura ir analogas pašlaik Policijas akadēmijā realizētajām programmām. Tādējādi studenti, kas jau sākuši mācības šajās programmās, varētu tās pabeigt, neko nezaudējot.

Jau informēts, ka Latvijas Universitātē ir jālicencē un jāakreditē programmas, kas ir ekvivalentas Policijas akadēmijas realizētajām studiju programmām. Policijas akadēmijā studējošajiem ir nodrošināma studiju turpināšana Latvijas Universitātē šādās studiju programmās:

• profesionālā augstākās izglītības studiju programmā “Tiesību zinātne”;

• profesionālā bakalaura studiju programmā “Publiskās tiesības”;

• akadēmiskā bakalaura studiju programmā “Tiesību zinātne”;

• maģistra akadēmiskā studiju programmā “Tiesību zinātne”;

• maģistra profesionālā studiju programmā “Tiesību zinātne”;

• akadēmiskā doktora studiju programmā “Juridiskā zinātne”.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

 

KM: Par valsts aģentūras “Nacionālais kino centrs” reorganizāciju

Ministru kabineta sēdē 6.oktobrī akceptēts Kultūras ministrijas (KM) izstrādātais rīkojuma projekts par valsts aģentūras “Nacionālais kino centrs” reorganizāciju, kas paredz no 2010.gada 1.janvāra aģentūru pārveidot valsts tiešās pārvaldes iestādes statusā, vienlaikus samazinot tās funkcijas un struktūrvienību “Rīgas Kinomuzejs” nododot atvasinātai publiskai personai – Latvijas Kultūras akadēmijai.

MK rīkojuma projektā noteikts, ka no 2010.gada 1.janvāra valsts tiešās pārvaldes iestāde – Nacionālais kino centrs – pārņem šādas aģentūras funkcijas:

• Latvijas kinonozares ilgtspējīgas attīstības un konkurētspējas veicināšana;

• audiovizuālo jaunrades darbu un audiovizuālā mantojuma pieejamības un izplatības veicināšana;

• Latvijas kinonozares līdzdarbības koordinēšana Eiropas audiovizuālās jomas atbalsta programmās;

• filmu producētāju (ražotāju) reģistrācija;

• filmu klasifikācijas noteikumu izpildes uzraudzība.

Latvijas Kultūras akadēmija no 2010.gada 1.janvāra pārņem šādas aģentūras funkcijas:

• uzturēt, pārvaldīt un attīstīt muzeja krājumu Latvijas audiovizuālās kultūras jomā kā Nacionālā muzeju krājuma daļu;

• veikt muzeja krājuma Latvijas audiovizuālās kultūras jomā zinātnisko pētniecību;

• veikt izglītojošo darbu, informējot dažādas mērķauditorijas par Latvijas audiovizuālo kultūru;

• nodrošināt, lai muzeja krājums Latvijas audiovizuālās kultūras jomā būtu pieejams sabiedrībai;

• saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību kinonozares datubāzes veidošanas un pieejamības nodrošināšanas funkcija deleģējama privātpersonai.

Vienlaikus ar juridiskā statusa maiņu, samazinot funkcijas un to apmēru, plānots samazināt valsts pārvaldē nodarbināto skaitu par astoņām amata vietām.

Valsts tiešās pārvaldes iestādei – Nacionālais kino centrs – no v/a “Nacionālais kino centrs” resursiem tiek nodotas astoņas amata vietas (kopā 7,5 darba slodzes – 0,5 darba slodze paredzēta projekta vadītājam ārvalstu filmēšanas grupu piesaistei).

Latvijas Kultūras akadēmija pārņem sešas amata vietas (kopā 5,5 darba slodzes) no aģentūras resursiem Kinomuzeja darbības nodrošināšanai.

Budžeta līdzekļu ietaupījums 2010.gadā aprēķināts 86,7 tūkstoši latu (aprēķini veikti pret likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” paredzēto finansējumu). Paredzamais ietaupījums veidojas šādi:

• ņemot vērā Finanšu ministrijas aprēķinātos 2010.gada bāzes izdevumus, valsts budžeta finansējuma samazinājums valsts aģentūras “Nacionālais kino centrs” administratīvās darbības un funkciju izpildes nodrošināšanai salīdzinājumā pret 2009.gadu veido 77,7 tūkstošus latu;

• reorganizācijas rezultātā plānotais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 2010.gadā un turpmākajos gados papildus veido 8815 latus. Samazinājumu veido atalgojuma un sociālā nodokļa izmaksu samazinājums, kā arī telpu nomas un sakaru līdzekļu izmaksu samazinājums.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

LM: Par Invaliditātes likuma ieviešanai nepieciešamo finansējumu

Labklājības ministrija (LM) 6.oktobrī informēja valdību par nepieciešamo finansējumu jaunā Invaliditātes likuma ieviešanai.

Labklājības ministrija norādīja, ka ministrija plāno īstenot trīs Eiropas fondu līdzfinansētus projektus, proti, pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas balstīsies uz darbspēju, funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu, digitalizēt Valsts darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas arhīva datus, pilnveidot tās infrastruktūru un ieviest e-pakalpojumus klientiem.

Paredzētais Eiropas fondu finansējums šiem projektiem kopumā ir 4,9 miljoni latu. Tomēr, lai projektus līdz 2013.gadam īstenotu, nepieciešams valsts līdzfinansējums 871 tūkstotis latu.

Labklājības ministrija informēja valdību, ka turpmākajos trijos gados tieši Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums var būtiski atslogot valsts budžetu, nodrošinot jaunā Invaliditātes likuma ieviešanu un darbību.

Savukārt 2013.gadā Invaliditātes likumā paredzēto jauno pakalpojumu nodrošināšanai cilvēkiem ar prognozējamo invaliditāti un cilvēkiem ar invaliditāti kopumā būs nepieciešami vairāk nekā 3 miljoni latu, bet 2014.gadā – vairāk nekā 4 miljoni latu.

Ministrija norādīja, ka jaunais likums paredz reformu invaliditātes ekspertīzes jomā, būtiski paplašinot cilvēku ar invaliditāti atbalsta sistēmu, paredzot jaunus pakalpojumus – asistentu, surdotulku pakalpojumus un psihologa konsultācijas ģimenēm, kurās bērnam pirmreizēji noteikta invaliditāte. Minētie pakalpojumi veicinās šo personu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Sekmējot šo personu iekļaušanos darba tirgū, tiks veicināta nodokļu ieņēmumu palielināšanās un sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu samazināšanās.

Tomēr šādus rezultātus varēs sasniegt, tikai piesaistot ES fondu finansējumu projektu īstenošanai.

Invaliditātes likumprojekts 2009.gada 11.jūnijā ir pieņemts Saeimā otrajā lasījumā.

 

LM: Par Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes stiprināšanu

Lai nodrošinātu iespējas bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautiem cilvēkiem un citiem pakalpojuma saņēmējiem arī turpmāk atbilstošā apmērā saņemt aktīvos nodarbinātības un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus, Labklājības ministrija (LM) piedāvā vairākas iespējas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kapacitātes stiprināšanai.

Šāda rīcība nepieciešama, ņemot vērā straujo bezdarba un pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugumu, kā arī veikto NVA darbības optimizāciju – samazināto darbinieku skaitu un palielināto noslodzi. Pēc statistikas datiem, pēdējā gadā bezdarbnieku skaits uz vienu inspektoru ir dubultojies. 2008.gadā uz vienu inspektoru bija 327 bezdarbnieki, bet 2009.gada 20.septembrī – 630 bezdarbnieki.

Viens no LM piedāvātajiem variantiem paredz palielināt NVA darbinieku skaitu, kuri strādā ar klientu, nodrošinot filiāļu pieejamību 12 stundas dienā un 6 dienas nedēļā. Tomēr, ievērojot, ka šis variants saistīts ar papildu finanšu līdzekļu nepieciešamību, valdība 6.oktobrī vienojās par atbalsta personāla skaita palielināšanu, šim nolūkam izmantojot Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļus vismaz 544,6 tūkstošus latu.

Tas nozīmē, ka NVA papildus piesaistīs 127 atbalsta darbiniekus esošajiem inspektoriem un referentiem nodarbinātības jautājumos no kvalificēto bezdarbnieku vidus, neiekārtojot jaunas darba vietas, bet gan nodrošinot klientu apkalpošanu jau esošajās vietās atbilstoši maiņu grafikam.

Vienlaikus NVA paredzējusi veikt cilvēkresursu iekšēju restrukturizāciju atbilstoši klientu plūsmām, t.sk. saglabājot mazajās filiālēs pa vienam referentam nodarbinātības jautājumos, lielajās – vismaz trīs, bet Rīgas reģionālajā filiālē – 14. Tāpat NVA nodrošinās filiāļu pieejamību 12 stundas dienā (no plkst. 8 līdz 20), organizējot darbu arī sestdienās.

Lai iepriekšminēto īstenotu, Labklājības ministrija gatavos grozījumus attiecīgajos tiesību aktos.

Šāda iniciatīva iekļauta LM sagatavotajā Koncepcijā, kas 6.oktobrī izskatīta valdībā, par iespējām stiprināt Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitāti, lai spētu apmierināt pakalpojumu pieprasījuma palielinājumu.

 

LM: Par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratificēšanu

Lai Latvijā cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības, valdība 6.septembrī atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto likumprojektu ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratificēšanai.

Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar nozaru ministrijām, valsts un pašvaldību iestāžu, t.sk. Tiesībsarga biroja, pārstāvjiem, kā arī sociālo partneru un biedrību, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses, pārstāvjiem.

Jau pērn 18.jūlijā, parakstot Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām ANO Galvenajā mītnē Ņujorkā, Latvija apliecināja savu gatavību pildīt saistības un ievērot Konvencijā noteiktās saistības. Līdz ar to Latvijā jau šobrīd veic dažādus pasākumus, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti tiesību īstenošanu.  

Tomēr juridiski ANO Konvencijā noteiktās saistības Latvijai būs saistošas pēc tam, kad izstrādāto likumprojektu apstiprinās Saeimā, to izsludinās Valsts prezidents un likums tiks iesniegts ANO ģenerālsekretariātā.

Lai veiksmīgi īstenotu ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, valdība 6.oktobrī ir atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto veicamo pasākumu plānu turpmākajiem trīs gadiem. Plānā noteikti uzdevumi, aktivitāšu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas.

Konvenciju Latvijā īstenos pakāpeniski, atbilstoši pieejamajiem resursiem un ekonomiskajai situācijai. Plānā paredzēts īstenot dažāda veida pasākumus, tostarp izpratnes veidošanas un diskriminācijas novēršanas aktivitātes, institūciju pieejamības, t.sk. izglītības, veselības aprūpes un tiesas pieejamības pasākumus, kā arī aktivitātes cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai sabiedrībā, izglītības, veselības sistēmā un darba tirgū.

Turklāt dažādu aktivitāšu ietvaros plāno izvērtēt vienota Diskriminācijas novēršanas likuma izstrādes nepieciešamību, pakāpeniski sakārtot valsts, pašvaldību, izglītības un ārstniecības iestāžu, kā arī transporta pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Paredzēts arī ieviest valsts apmaksātus atbalsta pasākumus, piemēram, asistenta, surdotulka un psihologa pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī uzlabot rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumus.

Tuvākajos gados plānots arī apmācīt pedagogus, kas strādā ar bērniem ar invaliditāti, tādējādi veicinot viņu integrāciju vispārizglītojošās pirmsskolās, vispārizglītojošās un profesionālajās izglītības iestādēs. Arī pašvaldībām plānā noteikts obligāto nodrošināmo alternatīvās sociālās aprūpes pakalpojumu apjoms un saturs.

Pasākumu plāna izstrādē piedalījās pārstāvji gan no nozaru ministrijām, Tiesībsarga biroja, Latvijas plānošanas reģioniem, kā arī no biedrībām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses.

ANO Konvencijas mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. ANO Konvencija aicina uz nediskriminējošu attieksmi. Tās vispārējie principi ir cilvēka goda un cieņas, personīgās izvēles brīvības un neatkarības ievērošana, iespēju vienlīdzība, tostarp vīriešu un sieviešu vienlīdzība un cieņa pret bērnu ar invaliditāti.

ANO Konvencija sastāv no 50 pantiem, kas paredz vienlīdzības ievērošanu, diskriminācijas novēršanu, sieviešu, bērnu ar invaliditāti aizsardzību, pieejamības nodrošināšanu, izpratnes veidošanu, tiesas pieejamību, personas brīvību, neaizskaramību u.c.

Tā arī nosaka, ka dalībvalstīm, maksimāli izmantojot pieejamos resursus, pakāpeniski jāpanāk ANO Konvencijā noteikto ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pilnīga īstenošana.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par atbalstu bezdarba riskam pakļautām personām

Lai nodrošinātu elastīgāku pieeju dīkstāvē esošu darbinieku profesionālajai apmācībai, Labklājības ministrija (LM) veikusi izmaiņas nosacījumos tā dēvētā dīkstāves kupona saņemšanai.

Turpmāk mācību kuponu varēs saņemt darbinieki un pašnodarbinātie (izņemot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbiniekus), kuri strādā nepilnu darba laiku. Tas nozīmē, ka mācīties varēs, piemēram, darbinieki, kuru darba laiks ir samazināts gan līdz 22 stundām nedēļā, gan līdz 36 stundām nedēļā vai pat līdz 13 stundām un tamlīdzīgi.

Tāpat turpmāk nodarbinātā darba laikam jābūt samazinātam vismaz vienu mēnesi pirms iesaistīšanās mācību programmā un viņš pašreizējā darba vietā ir nodarbināts ilgāk par sešiem mēnešiem.

Iepriekš iesaistīties pasākumā varēja tie darbinieki, kuru darba laiks nepārsniedza 20 stundas nedēļā un šis darba laiks ir samazināts vismaz divus mēnešus pirms iesaistīšanās pasākumā.

To paredz 6.oktobrī valdībā akceptētās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par atbalstu bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai.

No septembra ar ESF atbalstu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā jaunu pakalpojumu bezdarba riskam pakļautajiem darbiniekiem – profesionālo apmācību, izmantojot kuponu.

Lai tajos uzņēmumos, kuri spiesti uz laiku samazināt ražošanas vai pakalpojumu apjomus, nodrošinātu darba vietu pastāvēšanu un darbinieku skaita saglabāšanu, bezdarba riskam pakļautie darbinieki iegūst iespēju apgūt tieši ar darba devēja profesionālo darbības jomu saistītas profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmas.

Līdz ar to tiek veicināta darbinieka konkurētspēja un samazināts individuālais bezdarba risks profesionālās dīkstāves laikā.

Lai saņemtu šo pakalpojumu, darbiniekam jāierodas jebkurā no 28 NVA filiālēm, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu (pasi) un darba devēja apliecinājumu, kura sagatavošanas paraugs ir atrodams NVA mājaslapā. Ja pretendents atbilst pasākuma dalībnieka nosacījumiem, viņš tiek piereģistrēts un saņem kuponu mācībām jebkurā paša izvēlētā izglītības iestādē.

Kupons ir garantijas apliecinājums: ja bezdarba riskam pakļautais darbinieks, izvēloties mācību iestādi, apgūs darbam nepieciešamo mācību programmu, apmācības viņam tiks apmaksātas līdz 300 latiem profesionālās pilnveides mācību programmai vai līdz 500 latiem profesionālās tālākizglītības mācību programmai. Apmācības maksimālais ilgums ir seši mēneši. NVA akceptēto izglītības iestāžu un programmu saraksts ir pieejams interneta mājaslapā www.nva.gov.lv.

Pasākumā plānots līdz 2013.gadam iesaistīt vismaz 11 tūkstošus bezdarba riskam pakļauto personu, tajā skaitā 2009.gadā – divus tūkstošus nodarbināto.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par grozījumiem Teritorijas plānošanas likumā

Ministru kabinets 6.oktobrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus Teritorijas plānošanas likumā, kas paredz novērst tiesiskā regulējuma pretrunu starp Teritorijas plānošanas likumu un Attīstības plānošanas sistēmas likumu.

Teritorijas plānošanas likums paredz izstrādāt valsts telpiskās attīstības perspektīvu kā nacionālā plānojuma sastāvdaļu, savukārt Attīstības plānošanas sistēmas likums nosaka, ka valsts telpiskās attīstības perspektīvu nosaka Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija.

Turpmāk nacionālais plānojums tiks aizstāts ar Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju 2030.gadam un atcelta prasība, kas nosaka katru gadu publicēt pārskatu par teritorijas plānojuma izstrādi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Stratēģijā iestrādātā telpiskā perspektīva paredz ilgtspējīgu, līdzsvarotu telpisko attīstību, kas balstīta uz valsts teritorijas policentriskumu, pilsētu sadarbības tīklu, sasniedzamību un spēcīgu vietas identitāti.

Teritorijas plānošanas likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas sistēmu.

Par likuma grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

 

RAPLM: Par valsts informācijas sistēmu savietotāju izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtību

Ministru kabinets 6.oktobrī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus, kas nosaka sistēmu savietotāju izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtību, kā arī kārtību, kādā ir nodrošināma sistēmas funkcionalitāte integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, izmantojot sistēmu savietotāju.

Noteikumi attiecas uz valsts institūcijām, kuras īsteno valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus, organizē un vada savietotāja izveidošanu, uzturēšanu un darbību vai kurai jānodrošina informācijas sistēmu integrācijas funkcionalitāte.

Noteikumos iestrādātas noteiktas prasības sistēmu savietotāju uzturēšanai un darbībai, sistēmas integrācijas funkcionalitātes nodrošināšanai, kā arī sistēmu savietotāja pārziņa un savietojamas sistēmas pārziņa sadarbībai, kas ir nepieciešama sistēmu integrācijai, izmantojot savietotāju.

RAPLM saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu koordinēs sistēmu savietotāju izveidošanu, uzturēšanu un darbību.

Noteikumi par valsts informācijas sistēmu savietotāju izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtību un valsts informācijas sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanas kārtību integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros izstrādāti saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu.

Valsts informācijas sistēmu likums nosaka nepieciešamību apvienot valsts informācijas sistēmas integrētā valsts informācijas sistēmā.

Integrēta valsts informācijas sistēma ir loģiska valsts informācijas sistēmu apvienība, kuras ietvaros vienotā informācijas laukā tiek uzturēti atsevišķu valsts informācijas sistēmu dati.

 

RAPLM: Par administratīvā sloga samazināšanu pašvaldībām teritorijas plānojumu izstrādāšanā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumos, kuri paredz samazināt administratīvo slogu vietējām pašvaldībām, izstrādājot teritorijas plānojumu, to grozījumus un detālplānojumus.

Patlaban pašvaldībām, izstrādājot teritorijas plānojumu vai to grozījumus, viens no priekšnosacījumiem ir obligāti saņemt nosacījumus un atzinumus no vairākām institūcijām. Praksē bieži ir gadījumi, kad institūcijas nesniedz nosacījumus vai atzinumus par plānojumu, kas būtiski aizkavē pašvaldības plānošanas dokumenta izstrādi.

RAPLM piedāvātie grozījumi noteikumos paredz, ka institūcijām nosacījumi un atzinumi turpmāk ir jāsniedz noteiktā termiņā. Ja šajā termiņā institūcija nesniedz nosacījumus vai atzinumu, tiek uzskatīts, ka attiecīgajā administratīvajā teritorijā nav publisko interešu, kuras pārstāv attiecīgā institūcija, un pašvaldība turpina izstrādāt teritorijas plānojumu vai tā grozījumus atbilstoši noteikumos noteiktajai procedūrai.

Ikviens interesents turpmāk varēs iepazīties ar lēmumu par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vietējā laikrakstā vai internetā – vietējās pašvaldības mājaslapā.

Noteikumos tiek svītrota prasība pievienot sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtos priekšlikumus un pašvaldības atbildes uz tiem, paredzot, ka turpmāk jāpievieno pārskats par saņemtajiem priekšlikumiem, kurā tiek atspoguļots, vai priekšlikums ir ņemts vērā vai noraidīts. Tādējādi tiek atvieglots vietējās pašvaldības darbs, sagatavojot teritorijas plānojuma vai to grozījumu dokumentāciju. Turpmāk saņemtos iesniegumus vietējām pašvaldībām būs jāiereģistrē, jāatbild uz tiem un jāglabā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nodrošinot, ka institūcijas, tai skaitā RAPLM, nepieciešamības gadījumā var ar tiem iepazīties.

Tāpat noteikumi precizē gadījumus, kad ir jāizstrādā detālplānojums, kā arī tiek paredzēti izņēmumi, kad nav jāizstrādā detālplānojums Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Vietējām pašvaldībām būs tiesības noteikt gadījumus, kad pirms lauksaimniecības, meža zemes un ūdensobjektu aizsargjoslas apbūves ir jāizstrādā detālplānojums.

Noteikumos noteikti arī termiņi, cik ilgā laikā pašvaldībai pēc materiālu saņemšanas no detālplānojuma izstrādes vadītāja ir jāpieņem lēmums par detālplānojuma nodošanu sabiedriskajai apspriešanai, kā arī galīgās redakcijas apstiprināšanu, tādējādi nepieļaujot pašreizējo situāciju, ka pašvaldības atsevišķos gadījumos bez pamatojuma neizskata jautājumu par detālplānojumu domes sēdē.

Paredzēts, ka, sākot teritorijas plānojuma izstrādi, vietējā pašvaldība neorganizē sabiedrisko apspriešanu, bet to organizē pēc pirmās redakcijas izstrādes. Tas, ka netiks organizēta sabiedriskā apspriešana, sākot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi, neierobežo sabiedrības iespējas iesniegt savus priekšlikumus par pašvaldības teritorijas plānojumu un saņemt atbildi no pašvaldības Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.

Pašvaldībai būs jāinformē sabiedrība par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, publicējot attiecīgu paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vietējā laikrakstā un ievietojot to pašvaldības mājaslapā internetā.

Noteikumi precizē vietējās pašvaldības rīcību gadījumā, ja ir jāveic labojumi teritorijas plānojuma vai tā grozījumu galīgajā redakcijā, kas saistīti ar teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu vai tās aprobežojumiem.

Ja vietējā pašvaldība atceļ teritorijas plānojuma vai tā grozījumu galīgo redakciju un veic labojumus, tas ir, sagatavo teritorijas plānojuma vai tā grozījumu jaunu redakciju, tad pašvaldībai ir jāveic šīs jaunās redakcijas sabiedriskā apspriešana, nevis tikai jāveic sabiedrības iepazīstināšana ar galīgo redakciju triju nedēļu termiņā.

Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumu grozījumus 6.oktobrī apstiprināja Ministru kabinets.

 

RAPLM: Par līdzekļu piešķiršanu astoņām novada pašvaldībām infrastruktūras attīstībai

Ministru kabinets 6.oktobrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumu no valsts budžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt astoņām novada pašvaldībām 960 516 latus infrastruktūras objektu sakārtošanai. Babītes novada domei piešķirs 100 000 latu, Pāvilostas novada domei – 62 856 latus, Raunas novada domei – 86 000 latu, Nīcas novada domei – 244 129 latus, Olaines novada domei – 161 615 latus, Ozolnieku novada domei – 62 277 latus, Durbes novada domei – 143 412 latus, savukārt Beverīnas novada domei – 100 227 latus.

RAPLM jau iepriekš informēja, ka ierobežotā valsts budžeta apstākļos daļa pašvaldību, kurām pienākas valsts budžeta dotācija novada infrastruktūras attīstībai, dzēsa Valsts kasē ņemto 1 747 797 latu aizņēmumu.

Līdz šim novadus veidojošās pašvaldības dažādu izglītības, veselības un sociālās aprūpes, kultūras objektu, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadājumiem saņēmušas valsts atbalstu 95,95 miljonus latu.

Vienreizēja valsts budžeta dotācija novadu infrastruktūras attīstībai tiek piešķirta 200 000 latu apmērā par katru novada pilsētu un novada pagastu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par līdzekļu piešķiršanu valsts kompensāciju cietušajiem

Ministru kabinets 6.oktobrī nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 20 820 latus Tieslietu ministrijas padotībā esošajai iestādei “Juridiskās palīdzības administrācija” (JPA), lai nodrošinātu valsts kompensāciju cietušajiem izmaksāšanu.

Kā norādīts JPA sagatavotajā valdības rīkojuma anotācijā, JPA šogad valsts kompensāciju cietušajiem izmaksai no valsts budžeta izlietojusi Ls 199 968,94 jeb 99,98% no šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem.

Saskaņā ar likumu “Par valsts kompensācijām cietušajiem” JPA lēmums par kompensācijas piešķiršanu jāpieņem 30 dienu laikā kopš pieprasījuma saņemšanas. Savukārt pašu kompensāciju izmaksā mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. JPA norāda, ka jau oktobrī jāizmaksā kompensācijas diviem cietušajiem, bet oktobrī un novembrī būs jāveic maksājumi vēl 31 personai. Kopējā kompensāciju summa ir 20 820 lati, taču JPA rīcībā šādu naudas līdzekļu nav, līdz ar to tika lūgts valdībai piešķirt papildu finansējumu.

 

TM: Par apcietinājumā esošas personas īpašuma aizsardzību

Ministru kabinets 6.oktobrī pieņēma noteikumus par kārtību, kādā tiks aizsargāts personas īpašums gadījumos, ja personai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuāls piespiedu līdzeklis.

Saskaņā ar noteikumiem, kurus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, procesa virzītājs uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, varēs uzdot pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas nodrošināt bez uzraudzības palikušā īpašuma aizsardzību. Īpašuma aizsardzība būs jālūdz pašam īpašniekam, uzrakstot attiecīgu iesniegumu procesa virzītājam.

Pašvaldībai būs jāizvēlas piemērotākais un finansiāli izdevīgākais īpašuma aizsardzības veids. Īpašuma aizsardzību pašvaldība izbeigs, ja personai atcels ar brīvības atņemšanu saistīto procesuālo līdzekli, ja persona rakstiski atteiksies no šādas īpašuma aizsardzības, kā arī stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam un citos noteikumos minētajos gadījumos.

Noteikumi arī regulēs, kā jāorganizē īpašuma aizsardzība, kā tā izbeidzama un kādā kārtībā par šīm darbībām informējams gan kriminālprocesa virzītājs, gan īpašnieks.

Pašvaldībai 10 darbdienu laikā pēc īpašuma aizsardzības izbeigšanās būs jāiesniedz procesa virzītājam norēķins un to pamatojošu dokumentu apliecinātas kopijas. Procesa virzītājs norēķinu par īpašuma aizsardzību un tam pievienotos dokumentus pievienos krimināllietas materiāliem.

Izdevumus, kas saistīti ar īpašuma aizsardzību, paredzēts segt no pašvaldības budžeta. Izbeidzoties īpašuma aizsardzībai, izdevumus, kas būs izlietoti īpašuma aizsardzībai, pašvaldībai atmaksās no valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzētiem līdzekļiem, bet, ja par personu netiek pieņemts reabilitējošs nolēmums, tos atlīdzinās Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Realizējot šo kārtību, tiks nodrošināts sociālais taisnīgums, jo personai attaisnojoša sprieduma gadījumā būs iespēja saņemt savu īpašumu saglabātu. Savukārt, ja persona tiks atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izdevumi, kas saistīti ar tās īpašuma aizsardzību, tiks atzīti par procesuālajiem izdevumiem, kas piedzenami no personas notiesājoša nolēmuma gadījumā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam

Valdība 6.oktobrī pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātās Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015.gadam, kuras nosaka, ka tiesu iekārtas politikas mērķis ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot tādu tiesu varas pamatvērtību realizāciju kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise sapratīgā termiņā.

Minētā mērķa sasniegšanai Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs ir nostiprināti seši rīcības virzieni: tiesu pieejamības veicināšana, tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstīšana, cilvēkresursu attīstības veicināšana tiesu varā, tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana, tiesu varas neatkarības sekmēšana un zemesgrāmatu procesa efektivizēšana.

Lai nodrošinātu ikvienam pieejamu tiesu, tiek plānots atvieglot tiesas pieejamību, veicinot tiesas procedūru un tiesas procesa elastību. Piemēram, ieviešot iespēju personai veikt normatīvajos aktos noteiktos maksājumus bezskaidras naudas norēķinu veidā, sekmējot tiesvedības vai atsevišķu tās posmu elektronisku norisi un procesa modernizāciju kopumā, izmantojot moderno informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas (elektronisku saziņu, skaņu ierakstus, videokonferences u.c.). Plānoti arī pasākumi tiesas darba atklātuma un sabiedrības informētības līmeņa par tiesu darbu paaugstināšanai.

Tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstībai plānots sekmēt tiesu fizisko pieejamību un tiesu ēku atbilstību tiesas vajadzību specifikai, tostarp nosakot drošības prasības tiesu ēkām un nodrošinot to ieviešanu. Plānots arī nodrošināt labas pārvaldības principa realizāciju tiesas kā valsts varas darba organizācijā.

Cilvēkresursu attīstībai tiesu varā kā galvenais mērķis noteikts kompetentu personu piesaiste darbam tiesās un zemesgrāmatu nodaļās. Plānoti pasākumi tiesu varā nodarbināto personu motivācijas un regulārai kompetences līmeņa celšanai. Paredzēts nodrošināt efektīvu tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās procesu, ieviest tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu regulāru novērtēšanu, stiprināt tiesneša palīga institūtu u.c.

Analizējot tiesu noslodzes mazināšanas un izlīdzināšanas iespējas, tieslietu speciālisti izvirzījuši mērķi pilnveidot procesuālo likumu regulējumu, nodrošinot procesa ekonomiskumu un tā norisi saprātīgā termiņā, vienlaikus nezaudējot tā kvalitāti. Plānots pārskatīt kompetences sadalījumu starp dažāda līmeņa tiesām un izvērtēt atsevišķu pilnvaru nodošanu, piemēram, zvērinātiem notāriem. Vienlaikus būtiska nozīme piešķirta alternatīvo domstarpību risināšanas veidu, jo īpaši mediācijas, attīstības veicināšanai, kas nodrošina ātru un efektīvu strīdu risināšanu jau pirmstiesas stadijā, vienlaikus respektējot visu strīda pušu intereses un radot priekšnosacījumus konsensa panākšanai.

Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs atsevišķa uzmanība pievērsta arī zemesgrāmatu procesa efektivizācijai. Proti, lai panāktu zemesgrāmatu procesa elektronizāciju, tiks izstrādāts elektroniska dokumenta pārvaldības un saņemšanas modelis zemesgrāmatu nodaļā un uzsākta tā ieviešana, tiks nodrošināta iespēja veikt elektroniskos norēķinus, paplašināts no saistītajiem reģistriem pieejamās informācijas apjoms u.c.

Pamatnostādņu izstrādei tika izveidota darba grupa. Tieslietu ministra vadītās darba grupas sastāvā bija iekļauti pārstāvji no Augstākās tiesas, apgabaltiesām, Ģenerālprokuratūras, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Juridiskās komisijas, kā arī Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas eksperti. No 2008.gada oktobra līdz decembrim tieslietu ministra vadībā tika organizētas vairākas diskusijas ar tiesnešiem katrā no tiesu apgabaliem un diskusija ar zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem. Uzklausītie viedokļi ņemti vērā projekta izstrādes gaitā.

Ievērojot likumā noteikto Tieslietu ministrijas kompetenci un respektējot Augstākās tiesas darba organizācijas patstāvību, pamatnostādņu izstrādes procesā veikta zemesgrāmatu nodaļu, rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu darba organizācijas un procesu analīze. Identificētie uzdevumi un pasākumi ir tieši attiecināmi tikai uz minēto tiesu varas iestāžu darba organizācijas attīstību. Tomēr izstrādes procesā nodrošināta pamatnostādņu saskaņotība ar Augstākās tiesas izstrādāto un apstiprināto “Augstākās tiesas darbības un attīstības stratēģiju 2007.–2010.gadam”.

Kā norādīts pamatnostādņu kopsavilkumā, iecerētie darbi tiks veikti, izmantojot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus. Vairāki pasākumi tiks realizēti Latvijas un Šveices sadarbības programmā “Latvijas tiesu modernizācija”, savukārt pasākumi, kas vērsti uz zemesgrāmatu procesa elektronizāciju, tiks realizēti Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektā “Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai – 1.kārta”.

 

TM: Par civilstāvokļa aktu reģistrācijas attīstības sistēmas koncepciju

Ministru kabinets 6.oktobrī pieņēma civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepciju, kurā izvērtēta pastāvošā kārtība, kādā tiek apkopoti un apstrādāti dati, veicot civilstāvokļa aktu reģistrāciju pašvaldību dzimtsarakstu nodaļās.

Koncepcijas mērķis ir izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu vienotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmu un attīstīt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru. Tāpat mērķis ir pārskatīt tiesisko regulējumu un veikt nepieciešamās izmaiņas, lai nodrošinātu kvalitatīvu datu uzkrāšanu valsts reģistros un iedzīvotājiem nodrošinātu ērti pieejamus pakalpojumus.

Lai pilnveidotu datu kvalitātes un kvalitātes kontroles nodrošināšanu un informācijas apriti starp civilstāvokļa aktu reģistrācijas darbā iesaistītajām iestādēm, tiek piedāvāts izveidot vienotu Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmu, kurā tiktu reģistrēta informācija par visiem paziņotajiem civilstāvokļa aktiem vai izmaiņām tajos. Veidojot vienotu Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmu, tiek piedāvāts papildināt jau darbībā esošā Iedzīvotāju reģistra funkcionalitāti, neveidojot atsevišķu autonomu sistēmu. Šī risinājuma varianta ieviešanas rezultātā visiem valsts informācijas sistēmu lietotājiem tiktu radīta iespēja savas kompetences ietvaros saņemt valsts pārvaldes uzdevumu risināšanai nepieciešamo informāciju elektroniskā veidā no Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas, tādējādi novēršot dublējošu informācijas vākšanu un nelietderīgu resursu patēriņu. Koncepcijā definēti nepieciešamie iestāžu iekšējo procesu uzlabojumi, normatīvo aktu izmaiņas un citi priekšnosacījumi minētās informācijas sistēmas pilnīgai ieviešanai un efektīvai funkcionēšanai.

Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu arhīvu saglabāšanai tiek piedāvāts pēc iepriekš minētās informācijas sistēmas darbības uzsākšanas pakāpeniski ievadīt civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentos iekļauto informāciju sistēmā, tas ir, veikt arhīva digitalizēšanu.

Tiek rosināts izstrādāt regulējumu jautājumiem, kuru risinājums šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts, proti, noteikt kārtību un apsvērumus, kas ir par pamatu, tieslietu ministram vērtējot jautājumu par vairāku dzimtsarakstu nodaļu izveidošanu vienā administratīvajā teritorijā vai rosinot jautājumu par šo iestāžu reorganizāciju.

Koncepcijā paredzēts precizēt atsevišķas spēkā esošajos normatīvajos aktos ietvertās normas, saskaņojot tās ar Civilstāvokļa aktu likumu. Ir aprakstīti dzimtsarakstu nodaļās veikto dzimšanas fakta reģistrācijas, miršanas fakta reģistrācijas, laulības noslēgšanas reģistrācijas, dzimšanas reģistru papildināšanas un labošanas, laulības reģistru papildināšanas un labošanas un atkārtotu reģistra ierakstu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesi pēc vienotas informācijas sistēmas ieviešanas.

Koncepcija paredz noteikt arī profesionālās kvalifikācijas prasības civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāžu vadītāju un darbinieku amata kandidātiem, regulāras kvalifikācijas pārbaudes un vispārēju principu – dzimtsarakstu nodaļu darbinieku skaits ne mazāks par diviem, paredzot izņēmuma gadījumus.

Kā norādīts dokumentā, finansējuma piesaiste norādīto pasākumu ieviešanai iespējama Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas periodam elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības jomā ietvaros. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi ir izstrādājusi un 2009.gada 12.februārī iesniegusi projekta iesniegumu “Vienota civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma”.

Valdība 6.oktobrī nolēma, ka Tieslietu ministrija būs atbildīgā iestāde par šīs koncepcijas īstenošanu, vienlaikus arī tika noteikti vairāki termiņi, kuros ministrijai jāveic konkrēti koncepcijā minētie uzdevumi un jāsniedz par tiem atskaite Ministru kabinetam.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par Veselības norēķinu centra nolikumu

6.oktobrī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības norēķinu centra (VNC) nolikums.

VNC mērķis ir nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus.

Uz Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras bāzes ar 1.oktobri izveidots Veselības norēķinu centrs, kurš nodarbosies ar līgumu slēgšanu ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu. Tāpat VNC uzdevums ir informēt sabiedrību par pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību, veikt zāļu un medicīnisko ierīču valsts centralizētos iepirkumus, kā arī nodrošināt organizētā vēža skrīninga īstenošanu un atgūt līdzekļus regresa kārtībā par personu ārstēšanu, ja tā bijusi nepieciešama prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā.

 

VesM: Par Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta cenrādi

Neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP) iedzīvotājiem arī turpmāk tiks nodrošināta bez maksas. Veselības ministrija uzsver, ka iedzīvotājiem nav jābaidās, vai par brigādes izsaukumu nebūs jāmaksā, jo pacients nevar objektīvi izvērtēt savu veselības stāvokli. NMP dienestā strādā kvalificēti, speciāli apmācīti mediķi un katru izsaukumu izvērtē pēc ļoti stingriem kritērijiem, lai atpazītu situācijas, kas ir bīstamas pacienta dzīvībai vai veselībai un kad brigādei jāierodas nekavējoties. Par šādiem izsaukumiem pacientam nav jāmaksā.

Savukārt gadījumos, kad izsaukums nav veselībai vai dzīvībai kritisks un nav NMP dienesta kompetencē, pacientam ir iespēja telefoniski konsultēties ar dežurējošo ārstu un saņemt ieteikumus, kā rīkoties. Ja izsaukums nav dienesta kompetencē un pacientam ir iespēja vajadzīgo palīdzību saņemt citur (pie ģimenes ārsta, dežūrārsta vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā), taču pacients vēlas brigādes ierašanos, tad dispečerdienestā pacientu informē, ka tas ir maksas pakalpojums. Tomēr, ja pacients par maksas pakalpojumu nebūs brīdināts laikus, piesakot izsaukumu, tad brigāžu mediķi pēc palīdzības sniegšanas samaksu nepieprasīs.

6.oktobrī Ministru kabineta sēdē apstiprinātais Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta cenrādis nosaka maksu par NMP brigāžu dežūru masu pasākumu (kultūras, sporta pasākumu) laikā, savukārt ātrā palīdzība iedzīvotājiem arī turpmāk ir bez maksas.

 

VesM: Par Veselības inspekcijas sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi

6.oktobrī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības inspekcijas sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādis.

Veselības inspekcijas publisko maksas pakalpojumu cenrādis izstrādāts uz likvidētās Sabiedrības veselības aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrāža pamata, ņemot vērā pakalpojumu pašizmaksu. Līdz tam Veselības inspekcija maksas pakalpojumus nesniedza, tādēļ šāds cenrādis jāapstiprina.

Ar 1.septembri Veselības inspekcija pārņēmusi Sabiedrības veselības aģentūras veiktās funkcijas vides veselības jomā.

Jau ziņots, ka veselības nozares pārvaldes reformu rezultātā Veselības inspekcija kļuvusi par vienīgo iestādi, kas veic uzraudzības un kontroles funkcijas. Līdz ar to Veselības inspekcija veic ārstniecības iestāžu atbilstības uzraudzību, ārstniecības iestāžu un personu reģistru uzturēšanu, kā arī vides faktoru uzraudzību. Tāpat Veselības inspekcija pārņēmusi reorganizējamās Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras funkciju – valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzību ārstniecības iestādēs.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par apdraudēto sugu īpatņu uzglabāšanu, reģistrāciju un tirdzniecību

6.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu īpatņu uzglabāšanas, reģistrācijas, turēšanas nebrīvē, marķēšanas, tirdzniecības un sertifikātu izsniegšanas kārtība”.

Noteikumu projekts paredz izveidot reģistru, kurā tiks iekļauti dati gan par starptautiskās tirdzniecības apdraudētajiem dzīvniekiem, gan par to īpašniekiem. Tiks reģistrēti un marķēti Regulas (EK) Nr.338/97 A un B pielikumos iekļauto dzīvu zīdītāju, putnu un rāpuļu sugu indivīdi, to skaitā ķenguri un valabiji, lemuri, mērkaķi, gepardi, tīģeri, kotiki, jūras lauvas, flamingi, kakadu, mazie papagaiļi un daudzi citi.

Projekts paredz starptautiskās tirdzniecības apdraudēto sugu īpatņu audzētāju reģistrācijas kārtību, kā arī noteikt reģistrācijas un sertifikātu izsniegšanas kārtību personām, kas nodarbojas ar kaviāra ražošanu, fasēšanu vai pārfasēšanu, un kaviāra marķēšanas kārtību.

Tiek noteikts, ka starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas dzīvnieku īpašniekiem katrs dzīvnieks ir jāreģistrē un par reģistrāciju jāsamaksā valsts nodeva seši lati. Jāreģistrējas arī apdraudēto dzīvnieku un augu audzētājiem.

Šāds noteikumu projekts kontrolējošajām iestādēm – Pārtikas un veterinārajam dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei un Valsts vides dienestam – dos iespēju efektīvāk aizsargāt starptautiskās tirdzniecības apdraudētos sugu īpatņus.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par atbalstu meža ekonomiskās vērtības uzlabošanai

Valdība 6.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” īstenošanai”. Apstiprinātie noteikumi aizstāj iepriekšējos noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” īstenošanai”.

Jaunajos noteikumos paredzēts atvieglot atbalsta saņemšanas procesu. Turpmāk, lai saņemtu atbalstu, vairs nebūs jāslēdz līgums ar Lauku atbalsta dienestu (LAD).

Tāpat noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un ES atbalstu pasākuma “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” īstenošanai.

Pasākuma “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” ietvaros tiek atbalstīta jaunaudžu kopšana, mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa, kā arī jaunu instrumentu un aprīkojuma, kas paredzēts jaunaudžu kopšanai un mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai, iegāde.

Uz atbalstu varēs pretendēt fiziska persona, kas ir meža zemes īpašnieks, kā arī juridiska persona, kuras pamatkapitālā privāta kapitāla daļas ir 50% vai vairāk un kura ir meža zemes īpašnieks. Tāpat uz atbalstu varēs pretendēt pašvaldība, kas ir meža zemes īpašniece, vai pašvaldības kapitālsabiedrība.

Paredzēts, ka atbalsta sniegšana mežsaimniecībai kā nozarei veicinās mežsaimniecības konkurētspēju, efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par izmaiņām slaucamo govju pārraudzības kārtībā

Valdība 6.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumos Nr.811 “Slaucamo govju pārraudzības kārtība””.

Slaucamo govju pārraudzības kārtībā ir mainītas normas par piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem un to atbilstību pārraudzības veikšanai, paredzot, ka piena daudzuma noteikšanai izmanto nebojātus mērīšanas līdzekļus, kas atbilst Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas ICAR vadlīnijām.

Noteikumos ir precizēts, ka institūcija, kas apsekos piena daudzuma mērīšanas līdzekļus, slēgs ar valsts aģentūru “Lauksaimniecības datu centrs” līgumu un savā darbībā ievēros ICAR vadlīnijas, kā arī katru mēnesi nosūtīs datu centram pārbaudes rezultātus.

Izmaiņas noteikumos veiktas arī tādēļ, lai precizētu darbību kopumu, ko veic virspārraudzības laikā, kā arī darbības, kuras Lauksaimniecības datu centrs veic, ja virspārraudzības laikā tiek konstatētas kļūdas pārraudzības darbā.

Tāpat noteikumos ir precizētas pārrauga, eksperta un ganāmpulka īpašnieka tiesības un pienākumi, nosakot, ka ganāmpulka īpašniekam Pārtikas un veterinārajā dienestā jāiesniedz ziņojums, ja ir pārkāpumi pārraudzības darbā, un jānodrošina govju pārraudzībai, virspārraudzībai un eksterjera vērtēšanai atbilstoši apstākļi un datu pieejamība pārraudzības darba kontroles un virspārraudzības veicējiem.

Grozījumi arī paredz, ka govju ganāmpulka īpašniekam Civillikumā noteiktajā kārtībā jāvienojas ar govju pārraugu par pārraudzības darba veikšanu, ja īpašnieks pats neveic pārraudzību savā ganāmpulkā.

Tā tiks mazināts administratīvais slogs ganāmpulka īpašniekam, jo rakstisks līgums ar pārraugu vairs nebūs obligāta prasība.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par izmaiņām piena šķirņu kazu pārraudzības kārtībā

Valdība 6.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.februāra noteikumos Nr.97 “Piena šķirņu kazu pārraudzības kārtība””.

Piena šķirņu kazu pārraudzības kārtībā ir mainītas normas par piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem un to atbilstību pārraudzības veikšanai, paredzot, ka piena daudzuma noteikšanai izmanto nebojātus mērīšanas līdzekļus, kas atbilst Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas ICAR vadlīnijām.

Noteikumos ir precizēts, ka institūcija, kas pārbaudīs piena daudzuma mērīšanas līdzekļus, slēgs ar valsts aģentūru “Lauksaimniecības datu centrs” līgumu un savā darbībā ievēros ICAR vadlīnijas, kā arī katru mēnesi nosūtīs datu centram pārbaudes rezultātus.

Izmaiņas noteikumos veiktas arī tādēļ, lai precizētu darbību kopumu, ko veic virspārraudzības laikā, kā arī darbības, kuras Lauksaimniecības datu centrs veic, ja virspārraudzības laikā tiek konstatētas kļūdas pārraudzības darbā.

Grozījumi arī paredz, ka kazu ganāmpulka īpašniekam Civillikumā noteiktajā kārtībā jāvienojas ar kazu pārraugu par pārraudzības darba veikšanu, ja īpašnieks pats neveic pārraudzību savā ganāmpulkā.

Tā tiks mazināts administratīvais slogs ganāmpulka īpašniekam, jo rakstisks līgums ar pārraugu vairs nebūs obligāta prasība.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa