Zemkopības ministrs: Par iespējamo sadarbību vairākās lauksaimniecības jomās

Ar Austriju

7.oktobrī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Zemkopības ministrijā (ZM) tikās ar Austrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Hermīni Evu Mariju Popelleri, lai pārrunātu vairākas abām valstīm aktuālas tēmas lauksaimniecības nozarēs.

Zemkopības ministrs un Austrijas vēstniece dalījās pieredzē par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) izmantošanu lauksaimniecībā. Šajā jautājumā abām valstīm ir līdzīga nostāja. J.Dūklavs vēstniecei skaidroja, ka ĢMO Latvijā tiek izmantoti tikai kā piedeva putnu barībai. Tas ir nepieciešams, lai neciestu pārtikas tirgus un Latvija nezaudētu savu konkurētspēju šajā nozarē.

Zemkopības ministrs arī informēja vēstnieci, ka Latvijā novadiem ir tiesības pasludināt sevi par brīviem no ĢMO, un šo iespēju jau ir izmantojuši četri novadi.

Austrijas vēstniece vēlējās vairāk uzzināt par šābrīža situāciju Latvijas laukos, kā arī to, kā Zemkopības ministrija palīdz grūtībās nonākušajiem zemniekiem. Ministrs norādīja, ka lielākajai daļai lauksaimnieku ir grūtības tieši banku finansējuma dēļ, kā arī informēja par valsts atbalstīto programmu finanšu grūtībās nonākušajiem zemniekiem un par tās pozitīvajiem rezultātiem.

Amatpersonas pārrunāja arī tādas aktuālas tēmas kā piena sektora nākotne, kur, kā atzina J.Dūklavs, viss ir atkarīgs no situācijas šajā nozarē visā pasaulē. H.Popellere arī interesējās, vai Latvijā ir plānots īstenot koģenerācijas projektus. J.Dūklavs norādīja, ka šādus projektus Latvijā ir gatava īstenot akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”.

Sarunas nobeigumā vēstniece atzina, ka ir gatava palīdzēt Latvijas pusei veidot sadarbību ar Austrijas Lauksaimniecības ministriju, it sevišķi jautājumos, kas saistīti ar Kopējo lauksaimniecības politiku un tiešmaksājumu ieviešanu.

Latvijas eksports uz Austriju katru gadu pieaug. Piemēram, 2008.gadā, salīdzinot ar 2007.gadu, Latvijas produktu eksporta vērtība uz Austriju pieauga par 94%.

Austrija Latvijā importē salīdzinoši plašu produktu klāstu. Galvenie importa produkti ir bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni, kā arī kafija, tēja un garšvielas.

Savukārt Latvija uz Austriju eksportē bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus, kā arī gaļu un tās subproduktus, mājputnu olas un augļus.

Ar Ukrainu

7.oktobrī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Zemkopības ministrijā (ZM) tikās ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Raulu Čilačavu, lai pārrunātu nozares aktualitātes un iespējas veicināt abu valstu sadarbību lauksaimniecības nozarēs.

Sarunā Ukrainas vēstnieks iepazīstināja zemkopības ministru ar šābrīža ekonomisko situāciju valstī, plašāk skaidrodams procesus lauksaimniecībā.

Ukraina ir sena lauksaimniecības valsts ar augstu šīs nozares potenciālu. Taču pašreiz nozares attīstību bremzē reformu process valstī – notiek zemju privatizācija un asas diskusijas par valsts tālāko attīstības ceļu. R.Čilačava uzsvēra, ka Ukraina ir vērā ņemams Eiropas spēlētājs, jo pērn iestājusies Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tas veicinājis konkurētspējas attīstību un produkcijas kvalitātes uzlabošanos.

Kā sarunā uzsvēra R.Čilačava, Ukraina varētu ļoti daudz savā attīstībā smelties no Latvijas pieredzes – gan no posma, kad mūsu valsts gatavojās iestājai Eiropas Savienībā (ES), gan kolektīvo saimniecību pārstrukturēšanā, gan privatizācijas procesā. Īpaši Ukrainas kolēģi interesēja situācija cukura nozarē – tās attīstība, lēmuma pieņemšana par fabriku slēgšanu, kā arī kompensāciju mehānisms.

Zemkopības ministrs, atbildot Ukrainas vēstnieka interesei par Latvijas pieredzi Eiropas Savienībā, detalizēti skaidroja gan par Latvijas iestāju ES, gan šābrīža situāciju un lēmumu pieņemšanas procesu ES. Tāpat J.Dūklavs analizēja lauksaimniecības produktu kvotu sistēmu un Eiropas Savienības prasības pārtikas apritē un citās jomās.

Sarunā J.Dūklavs norādīja, ka Latvijas eksperti Ukrainai varētu dot savu pieredzi meža nozarē, zivju pārstrādē, kā arī pārtikas kvalitātes uzraudzībā un kontrolē. Arī administratīvo reformu īstenošanā un dažādu uzraudzības dienestu attīstībā, par ko Ukraina jau interesējusies līdz šim. Savukārt Latvijai būtu izdevīga Ukrainas ieinteresētība sertificēt lauksaimniecības tehniku Latvijā.

Beidzot sarunu, J.Dūklavs lūdza R.Čilačavam nodot uzaicinājumu Ukrainas lauksaimniecības ministram apmeklēt Latviju kopā ar lauksaimniecības nozaru uzņēmēju grupu un ekspertiem, kuri varētu iepazīties ar Latvijas uzņēmēju pieredzi jau konkrētās lauksaimniecības nozarēs. Tāpat lietderīgi būtu turpināt pērn uzsākto projektu, lai pilnveidotu Ukrainas Lauksaimniecības politikas ministrijas darbības jomas saskaņā ar ES likumdošanas prasībām un izstrādātu ministrijas kapacitātes stiprināšanas plāna projektu jomās, kurās būtu lietderīga Latvijas ZM pieredze.

Ukraina ir ļoti nozīmīgs Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta un importa partneris. Tāpat mūsu valsts ir lielākais zivju produkcijas piegādātājs Ukrainai – zivju produkcijas un zivju konservu eksports no Latvijas uz Ukrainu veido attiecīgi 13% un 6% no kopējā Latvijas zivju produkcijas un zivju konservu eksporta apjoma.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa