Par finansējumu izglītībai un zinātnei

Vakar, 7.oktobrī, sarunā ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apliecināja, ka 2010.gadā pedagogu darba samaksa par pamatlikmi (Ls 250) ar koeficientu 1,3 tiks nodrošināta, veicot arī papildu samaksu par skolēnu burtnīcu labošanu, gatavošanos stundām un klašu audzināšanu. Valdības vadītājs uzsvēra, ka, turpinot sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par turpmāko budžeta konsolidāciju, nekādi samazinājumi attiecībā uz izglītības nozari vairs nav pieļaujami. Vienlaikus V.Dombrovskis apstiprināja, ka valdība nekavējoties pildīs iepriekš solīto un piešķirs finansējumu no darba atbrīvoto pedagogu pabalstu izmaksām visām pašvaldībām.

Saistībā ar LIZDA prasību apturēt normētā skolēnu skaita attiecības pieaugumu uz vienu pedagoga mēneša darba algas likmi Ministru prezidents atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas pausto nostāju, ka skolēnu skaita pieaugumu uz likmi apturēt nav pamata. Pēc šā mācību gada situācijas izvērtēšanas atsevišķām teritorijām no 2010.gada 1.septembra būtu piemērojami skolēnu blīvuma koeficienti. Pēc V.Dombrovska domām, ir iespējamas sarunas par skolēnu skaita pieaugumu uz vienu pedagoģisko likmi straujāku palielināšanu republikas pilsētās vai, iespējams, atsevišķi – pilsētās, tas nozīmētu palielināt klašu piepildījumu pilsētās, rezultātā tiktu saudzēti lauku apvidi.

Latvijā vēl 2008./2009.mācību gadā uz vienu pedagoģisko likmi bija vidēji 6,4 skolēni, kas bija viszemākā proporcija Eiropā. Salīdzinājumam Lietuvā – 11, Igaunijā – 13, ES – līdz pat 18 skolēnu uz vienu pedagoģisko likmi. Šobrīd šī attiecība ir: novados 8 skolēni uz vienu pedagoģisko likmi, republikas pilsētās 10,2 skolēni uz vienu pedagoģisko likmi.

Atbildot uz jautājumiem par augstākās izglītības bāzes finansējumu un turpmākajām reformām augstākajā izglītībā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzina, ka 2009./2010.studiju gadā iepriekšējā apjomā saglabātas valsts budžeta vietas augstākajā izglītībā, vienlaikus samazinot vienas studiju vietas izmaksas.

Kā zināms, šobrīd ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidota darba grupa, kas gatavo priekšlikumus ekonomiski pamatotai augstskolu reformai un kuras līdzpriekšsēdētāji ir ekonomikas un izglītības un zinātnes ministri. Premjers uzsvēra, ka nekādas straujas reformas augstākajā izglītībā mēneša laikā nav plānotas un nav arī iespējamas, vienlaikus piebilstot, ka minētajā darba grupā noteikti jāiesaista arī reģionālo augstskolu pārstāvji.

Saistībā ar prasību palielināt zinātnes bāzes finansējumu, kas ietvertu arī ES fondu līdzfinansējuma saņemšanu, valdības vadītājs informēja, ka sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem jautājums par fondiem un to līdzfinansēšanu no Latvijas puses tiek izcelts kā atsevišķi skatāms, lai panāktu iespēju piešķirt lielākus līdzekļus šādiem projektiem. Līdz ar to šobrīd tas ir viens no būtiskākajiem valdības uzdevumiem, kas tieši saistīts arī ar zinātnes projektu īstenošanu. Ministru prezidents izteica apņēmību risināt šo jautājumu, lai nepieciešamais līdzfinansējums (15% apmērā) šo projektu īstenošanai, kas ir 7 miljoni latu gadā, tiktu nodrošināts. Arī IZM uzskata, ka LIZDA viedoklis šajā jautājumā ir ņemams vērā, jo minētais finansējums nepieciešams ES struktūrfondu līdzfinansējumam, patentu u.c. izgudrojumu uzturēšanai, zinātnisko institūciju infrastruktūras uzturēšanai.

Jautājumā par finansējuma palielināšanu profesionālajai izglītībai valdības vadītājs informēja LIZDA pārstāvjus par risinājumu, kas izskatīts arī valdībā un paredz veikt valsts budžeta līdzekļu pārdali 2010.gadā – pārceļot 2,6 miljonus latu no mērķdotācijām pašvaldībām speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai uz pozīciju profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai, jo šobrīd speciālo izglītības iestāžu mērķdotācijas sadaļa uzturēšanas izdevumiem ir vienīgā joma, kuru nav skāris budžeta samazinājums. Šāds lēmums pieņemts, lai saglabātu profesionālās izglītības iestādes, nepieļaujot to maksātnespēju un likvidāciju, kas kopumā var radīt neatgriezeniskas sekas profesionālajai izglītībai un ar to saistītajām darba tirgus prasībām Latvijā. IZM pārstāvji par šo jautājumu jau ir tikušies un konsultējušies ar Speciālo izglītības iestāžu vadītāju konsultatīvo padomi.

Attiecībā uz LIZDA prasību pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba samaksu noteikt ar Ministru kabineta noteikumiem, valdības vadītājs atbildēja, ka šis jautājums arodbiedrībai būtu jārisina sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, jo šāda prasība vistiešāk ietekmē pašvaldību budžetus un to iespējas maksāt pirmsskolas pedagogiem algas. Jau šobrīd IZM ir izstrādājusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kā arī grozījumus no šiem likumiem izrietošajos MK noteikumos ar mērķi nodrošināt piecus un sešus gadus veco bērnu apmācībā iesaistīto pedagogu darba samaksu no valsts budžeta līdzekļiem ar 2009.gada 1.septembri (saskaņā ar Sociālās drošības tīkla stratēģiju). Minētie grozījumi likumā tuvākajā laikā tiks iekļauti valdības darba kārtībā.

Bet jautājumā par sešgadīgo apmācības sākšanu no nākamā mācību gada V.Dombrovskis aicināja IZM sagatavot konkrētu programmu, lai šīs izmaiņas izglītības sistēmā būtu pamatotas un izprotamas gan pedagogiem, gan nākamo skolēnu vecākiem.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre