Tā ir diena, kas liek neaizmirst to pagātni, ko ir piedzīvojusi mūsu tauta

Komunistiskā terora upuru piemiņas diena

Dzelzceļa sliedēs aizvien skan vēl 1941.gada raudu balsis. Tāpat kā visur Latvijā, - Torņakalnā Foto: Māris Kaparkalējs, "LV", 14.06.1999.

Tautas garu salauzt, tautu izvest - tāds bija14. jūnija mērķis Latvijā

Jaunas dokumentālas liecības

Turpinājums

no 1.lpp.

Jānis Riekstiņš,

Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - "Latvijas Vēstnesim"

PSRS iekšlietu tautas komisariāta Galvenās nometņu pārvaldes priekšnieka valsts drošības vecākā majora Nasedkina ziņojums par izsūtīšanu no Ukrainas, Baltijas, Moldāvijas un Baltkrievijas un deportēto izvietošanu

Slepeni

Tikai personīgi

PSRS iekšlietu tautas komisariāta Galvenā nometņu pārvalde

1.specdaļas priekšniekam Valsts drošības kapteinim Nr.737848

biedram Gerčovskim (ne vēlāk par 1941.gada 19.jūniju)

Paziņoju, ka saskaņā ar PSR Savienības iekšlietu tautas komisāra biedra L.Berijas norādījumu

(izcēlums mans - J.R. ) šā gada maijā un jūnijā uz šādām republikām, novadiem un apgabaliem kā trimdā nometinātie no Ukrainas un Baltkrievijas rietumu apgabaliem un no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Moldāvijas PSR ir pārvietoti represēto un nelegāļu ģimenes locekļi aptuveni šādā daudzumā: no Ukrainas PSR uz Krasnojarskas novadu - 3000 cilvēki, Novosibirskas apgabalu - 3000 cilvēki, Omskas - 3000, Kazahijas PSR - 3000 cilvēki.

No Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Moldāvijas PSR uz Krasnojarskas novadu - 7000 cilvēki, Altaja - 9802, Novosibirskas - 13 700, Omskas - 6000 cilvēki, Kirovas 4000 cilvēki, Komi APSR - 3600 cilvēki, Kazahijas PSR - 11 794 cilvēki, t.sk. 794 prostitūtas.

No Baltkrievijas PSR 19.jūnijā tiek nosūtīti:

uz Krasnojarskas novadu - 6000 cilvēki, Altaja novadu - 9000 cilvēki, Novosibirskas apgabalu - 5000 cilvēki, Omskas - 3000 cilvēki, Komi APSR - 1500 cilvēki, Kazahijas PSR - 2500 cilvēki.

Tautas komisāra vietnieks b.Černišovs iekšlietu tautas komisariātiem un Iekšlietu tautas komisariāta pārvaldēm ir devis norādījumu par to, ka turpmāk līdz īpašām izmaiņām minēto speckontingentu uzskaite un ierašanās reģistrācija iekšlietu tautas komisariāta orgāniem dzīves vietās ir jāveic saskaņā ar PSRS iekšlietu tautas komisariāta 1939.gada 1.jūnija pavēli Nr.0143.

Reizē ar šo pievienoju izrakstu no speckontingentu etapēšanas, izvietošanas un darbā iekārtošanas plāna, kuru ir apstiprinājis iekšlietu tautas komisārs biedrs Berija.*

Lūdzu veikt pasākumus, lai sagatavotu nolikumu par trimdā nometināto uzskaiti un reģistrācijas kārtību.

PSR Savienības iekšlietu tautas komisariāta

Galvenās nometņu pārvaldes priekšnieks

valsts drošības vecākais majors

(Nasedkins)

Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9479.f., 1.apr., 87.l., 143.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas. Pirmpublicējums

* Šis dokuments tiek publicēts dokumentu krājumā "Okupācijas varu politika Latvijā 1939.-1991." - J.R.

 

 

Iekšlietu tautas komisariāta Galvenās nometņu pārvaldes darba un specnometinājuma daļas priekšnieka Konradova izziņa par deportēto ešelonu norīkojumu

Pilnīgi slepeni

Izziņa par ešelonu norīkojumu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR

(Valsts drošības tautas komisariāta 3.pārvaldei)
N.p.k.	Ešelonu Nr.	Nosūtīšanas ceļš	Norīkojums
1	232	Lietuvas	Tomskas dz.c. Zagamnovas stacija
2	237	Lietuvas	Tomskas dz.c. Barnaulas stacija
3	238	Lietuvas	Tomskas dz.c. Bijskas stacija
4	239	Lietuvas	Tomskas dz.c. Bijskas stacija
5	240	Lietuvas	Tomskas dz.c. Bijskas stacija
6	243	Lietuvas	Komi APSR
7	244	Lietuvas	Novosibirskas stacija
8	246	Lietuvas	Kazahijas PSR
9	261	Latvijas	Krasnojarskas novads
10	262	Latvijas	Novosibirskas apgabals
11	263	Latvijas	Krasnojarskas novads
12	264	Latvijas	Krasnojarskas novads
13	265a	Latvijas	Krasnojarskas novads
14	266	Latvijas	Krasnojarskas novads
15	267	Latvijas	Krasnojarskas novads
16	269	Latvijas	Krasnojarskas novads
17	270	Latvijas	Krasnojarskas novads
18	286	Igaunijas	Novosibirskas apgabals
19	287	Igaunijas	Novosibirskas apgabals
20	288	Igaunijas	Novosibirskas apgabals
21	289	Igaunijas	Novosibirskas apgabals

Iekšlietu tautas komisariāta Galvenās nometņu pārvaldes

darba un specnometinājumu daļas priekšnieks

valsts drošības kapteinis (Konradovs)

Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9479.f., 1.apr., 87.l., 185.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas. Pirmpublicējums

 

 

Iekšlietu tautas komisariāta Novosibirskas apgabala pārvaldes priekšnieka vietnieka valsts drošības leitnanta A.Vorobjova ieteikumi izsūtīto režīma pastiprināšanai

Pilnīgi slepeni

PSR Savienības iekšlietu tautas komisāra vietniekam Nr.7/27697

valsts drošības III ranga komisāram

biedram Černišovam Maskavā

1941.gada 22.augustā

1941.gada jūnijā un jūlijā Novosibirskas apgabala teritorijā no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Moldāvijas un Baltkrievijas PSR tika ievesti 19 362 cilvēki - trimdā nometinātie, kurus iekšlietu tautas komisariāta trijnieki ir notiesājuši ar izsūtīšanu trimdā uz 20 gadiem

(izcēlums mans - J.R. ). Viņi ir izvietoti apgabala 14 ziemeļu rajonos, galvenokārt bijušo kulaku, kurus izsūtīja 1930.-1935.gadā, darba nometināšanas ciematos, kurus apkalpo darbā iekārtošanas komandantūras. Viņu neliela daļa ir izvietota arī šo rajonu pamatiedzīvotāju apdzīvotajās vietās.

Saskaņā ar PSRS iekšlietu tautas komisariāta 1939.gada pavēli Nr.0143 trimdā nometināto administratīvā apkalpošana ir uzdota iekšlietu tautas komisariāta vietējiem orgāniem.

Taču šā kontingenta apkalpošanā noskaidrojās šādas grūtības:

Ievērojama daļa trimdā nometināto ir izvietota apdzīvotajās vietās, kuras no rajona centra atrodas līdz 300 km attālumā. Sakarā ar šo attālumu tās personas, kurām 2-3 reizes katru mēnesi ir jāierodas reģistrēties iekšlietu tautas komisariāta rajona nodaļā, šīs pavēles prasības fiziski izpildīt nevar.

Šā paša iemesla dēļ kontingenta novērošana un apkalpošana viņu izvietošanas vietās un pastāvīgā darba vietās ir ārkārtīgi apgrūtināta.

Tādēļ, lai pastiprinātu režīmu trimdinieku darbā iekārtošanas vietās un lai pilnvērtīgi aptvertu viņus ar operatīvo apkalpošanu sakarā ar kara laiku, uzskatu par nepieciešamu:

1. Attiecināt uz trimdā nometinātajiem to režīmu, kāds ar PSRS tautas Komisāru Padomes 1939.gada 29.decembra lēmumu Nr.2122-617-ps specciematos un attiecībā uz darbā iekārtošanu ir noteikts "Osadņikiem"

(osadņiki - tie Polijas pilsoņi, kuri pēc Polijas kara ar padomju Krieviju 1919. un 1920.gadā pārcēlās uz dzīvi Polijas austrumu novados - J.R. ).

2. Nodot trimdā nometinātos administratīvā apkalpošanā darba nometinājuma komandantūrām, sakarā ar ko reorganizēt rajonu un ciematu komendantūras par jauktajām komendantūrām, tās turpmāk nosaucot par darba un trimdā nometināto komandantūrām.

Komandantūru reorganizācijas projekts tiek pievienots.

Jūsu lēmumam iesniegtos priekšlikumus lūdzu apstiprināt un sankcionēt to realizāciju.

Pielikumā: minētais.*

Iekšlietu tautas komisariāta Novosibirskas apgabala

pārvaldes priekšnieka vietnieks valsts drošības leitnants

A.Vorobjovs

Krievijas Federācijas valsts arhīvs, 9479.f., 1.apr., 87.l., 195., 196.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas. Pirmpublicējums

* Netiek publicēts

PSRS iekšlietu tautas komisariāta Novosibirskas apgabala pārvaldes sagatavotais deportēto izvietošanas plāns

No jauna ieradušos trimdā nometināto izvietošanas plāns

Novosibirskas apgabala rajonos

 

N.	Rajona	Rajona		Kādā
p.k.	nosaukums	attālums no		organizācijā
		rūpniecības		tiekizvietoti
		centra
1.	Norimas apg.	1700	500	Lai izvietotu rajona
	Vasjuginas raj.			apdzīvotajos punktos	500	1700
2.	Norimas apg.	700	700	Lai izvietotu rajona
	Parbigas raj.			apdzīvotajos punktos	350	700
3.	Narimas apg.	800	690	Lai izvietotu rajona
	Pudinskas raj.			apdzītotajos punktos	350	800
4.	Narimas apg.	1100	330	Lai izvietotu rajona
	L.Ketu raj.			apdzīvotajos punktos	330	1100
5.	Kolpaševas raj.	558	500	Lai izvietotu rajona
				apdzīvotajos punktos	500	558
6.	Molčanovas raj.	450	400	Lai izvietotu rajona
				apdzīvotajos punktos	400	450
7.	Čerepanovas raj.	116	380	Čerepanovas cūku
				audzēšanas sovhozs	80	125
				Maisvecas cūku audzēšanas
				sovhozs	80	140
				Čerepanovas piena un
				gaļas sovhozs Nr.1	100	135
				Čerepanovas piena un
				gaļas sovhozs Nr.2	80	125
				Čerepanovas graudu sovhozs	40	145
8.	Suzunskas raj.	211	280	Apgabala rūpniecības
				padomes kokmateriālu sagāde	200	245
				Mežrūpniecības kooperācijas
				artelis "Fakel"	40	260
				Mežrūpniecības kooperācijas
				artelis "Novij putj"	40	220
9.	Maslanskas raj.	176	240	Jelbanskas piena un gaļas
				sovhozs	40	196
				Mežrūpniecības kooperācijas
				artelis "Novij promisel"	40	180
				Maslanskas piena un gaļas
				sovhozs	160	205
				Kopā:	900
10.	Moškovskas raj.	57	140	Moškovskas cūku audz.
				sovhozs	40	72
				Cūku audz. sovhozs "Buksir"	60	65
				Sugas lopu sovhozs "Boļševik"	40	60
11.	Ojašinskas raj.	81	180	Ojašinskas cūku audz. sovhozs	60	95
				Cūku audz. sovhozs "Sibirjak"	40	105
				Čebuļinskas lauks. sovhozs	80	92
				Barlanas lauks. sovhozs	200	82
				Kopā:	520
12.	Tomskas raj.	317	640	Pārkraušanas bāze
				"Čeremošņiki"	400	327
				Morjakovskas rūpkombināts	40	347
				Rūpniecības kooperāc.
				stikla rūpnīca	200	350
				Kopā:	640
13.	Kočeņevskas raj.	50	400	Čikovskas graudu sovhozs	20	65
				Graudu sovhozs "Boļševik"	80	72
				Kočeņevskas graudu sovhozs	100	85
				Duplenskas piena un gaļas
				sovhozs	120	70
				L.Karasuksas gaļas sovhozs	80	73
14.	Kolivanskas raj.	43	200	Kolivanskas rajona
				rūpkombināts	60	55
				Vjunskas piena un gaļas
				sovhozs	100	60
				Mežrūpniecības kooperācijas
				artelis " 11 ļet oktjabrja"	20	57
				Mežrūpniecības kooperācijas
				artelis "9.janvarja"	40	48
				Kopā:	620
15.	Kuzedejevskas raj.	55	500	Kuzedejevskas rajona
				rūpkombināts	60	55						Rūpniecības padomes artelis	400	82
				Novosibirskas mežu
				saimniecības tresta sovhozs
				"Partizan"	40	63
16.	Toštogoļskas raj.	125	1415	Rūpniecības padomes artelis	615	140
				Mežkombināts	800	137
				Kopā:	1915
17.	Čulimskas raj.	131	220	Suminskas piena un gaļas
				sovhozs	60	176
				Itkuļskas piena un gaļas
				sovhozs	80	145
				Kabinskas piena un gaļas
				sovhozs	80	150
18.	Dovoļenskas raj.	107	200	Bakluševskas piena un gaļas
				sovhozs	120	132
				Dovoļenskas piena un
				gaļas sovhozs	80	724
				Kopā:	420
19.	Krapivinskas raj.	60	340	Mungorskas piena un
				gaļas sovhozs	80	95
				Meļkovskas piena un
				gaļas sovhozs	120	110
				Užginskas piena un gaļas
				sovhozs	100	125
				Mežrūpniecības kooperāc.
				art. "Krasnij partizan"	20	80
				Mežrūpniecības kooperāc.
				art. "Novij putj"	20	95
20.	Titovskas raj.	65	240	Cūkkopības sovhozs "Zarja"	80	80
				Cūkkopības sovhozs "Udarņik"	80	77
				Krasinskas piena un gaļas
				sovhozs	80	72
				Kopā:	580
21.	Tjažinskas raj.	195	460	Tjažinskas piena un
				gaļas sovhozs	400	215
				Artelis "Pobeģiķeļ"	20	230
				Artelis "Prosvet tajožņika"	20	205
				Artelis "Luč taigi"	20	240
22.	Jakšinskas raj.	75	280	Mežrūpniecības kooperācijas
				artelis "Krasnij jaz"	40	82
				Apgabala rūpniecības
				padomes kokmateriālu
				sagatavošanas trests	200	93
				Jakšinskas lauksaim-
				niecības sovhozs	40	78
				Kopā:	740

Izvietošana ir veikta saskaņā ar apgabala organizāciju vadītāju iesniegumiem, kuri apņēmās nometinātos izvietojuma vietās nodrošināt ar dzīvojamo platību, izņemot Narimas apgabalu.

Lai nodrošinātu ar dzīvojamo platību tos trimdā nometinātos, kuri tiks izvietoti Narimas apgabala rajonos, ir nepieciešami kredīti jaunu māju celtniecībai un pārtikas fondi izsūtīto apgādei.

Ir nepieciešami arī rūpniecības preču fondi, lai nodrošinātu nometinātos ar siltu apģērbu rudens un ziemas periodā.

Rajoni ir sagrupēti pēc ešeloniem, lai iesniegtu pieprasījumus ešelonu norīkojuma punktos.

Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9479.f., 1.apr., 57., 58., 59.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas. Pirmpublicējums

"Cik daudz mēs varētu sasniegt, ja būtu vienoti labās domās" Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags:

Es gribētu runāt par to, kāpēc mēs esam šodien sanākuši, lai lūgtu Dievu par mūsu valsti un tiem, kas šo valsti vada. Pirms desmit gadiem nevienam nebūtu licies dīvaini, ka jāaizlūdz par valsti, par valdību, pirms šī vakara jautājumi man uzdoti ne reizi vien.

Saeima šobrīd diskutē par valodas likumu, un pēc debašu gaitas un tautas reakcijas var spriest, ka cilvēkiem valoda ir ļoti svarīgs, ļoti jutīgs jautājums. Patiesi - ne tikai cilvēces, bet visā esamībā valoda ir viena no pamatvērtībām. Valodai ir milzīgs spēks.

Dieva valoda eksistēja jau pirms cilvēkiem, pirms pasaules un Visuma. Dieva vārds ir būtiska viņa esības, neizdibināmās esamības daļa. Bībelē varam izlasīt, ka Dieva valoda izveidoja pasauli. Dievs sacīja - Lai top gaisma! - un gaisma tapa, Dievs sacīja - Lai top ūdeņi un sauszeme, debesu velve un spīdekļi pie tās! un viss tapa. Dievs sacīja un radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, notika tā, kā Dievs bija domājis. Dieva vārds rada visu uz pasaules, Bībelē teikts - ar Tā Kunga vārdu tie piepildīs debesis. Dieva vārds eksistencei deva formu un pilnību. Visuma kārtība, zinātnes likumi, valodai līdzīgie ģenētiskie kodi, fizika un matemātika - tā visa sākums ir Dieva valoda. Nodarbojoties ar zinātni, mēs savā ziņā lasām Visumā ierakstīto dievišķo valodu.

Dieva valodai ir milzīgs spēks. Bet kā ir ar mums, cilvēkiem? Mums ir sava valoda, kurai arī ir zināms spēks, zināms iespaids uz pasauli. Ādams deva Dieva izveidotajai radībai vārdus. Dievs teica - kā cilvēks nosauca ikvienu dzīvu radību, tāds tai būs vārds.

Tikai atšķirība starp Dieva visvarenajiem vārdiem un cilvēka valodu ir tā, ka cilvēka runāšana pati par sevi nav svēta. Cilvēka valoda var būt ļoti maldīga, grēcīga, un tai ir sava ietekme, spēks. Ļoti zīmīgs ir Bībeles vēstījums par Bābeles torni. Tolaik cilvēkiem bija vienota valoda. Savā vienotībā viņi spēja daudz. Bet, tā kā viņu runa bija ļauna, cilvēces tirānijas, elkdievības un vispārējā ļaunuma iespējas šajā vienotībā kļuva gandrīz neierobežotas. Kā simbolu tam viņi gribēja uzcelt torni līdz debesīm. Ļaunuma kulminācijas brīdī Dievs iejaucās. Viņš tiesāja ļaunumu, sajaucot cilvēku valodas.

Tas pierāda, cik nozīmīgas, daudzslāņainas un varenas lietas ir saistītas ar valodu, ar vārdiem, kurus runājam. Tie var vienot un var šķirt, tie var celt un var sagraut, var dzelt un var sargāt, var veidot ko labu un svētīt, var novest līdz postošai iznīcībai. Un par katru lieku vārdu mums būs jāatbild Dieva priekšā.

Kāpēc šodien runājam par valodu? Mēs taču katru dienu runājam, no mūsu sirds būtības caur muti plūst vārdi. Kādu dienu Kungs Jēzus jautāja saviem mācekļiem - kādas ir tās runas, ko jūs ikdienā savā starpā runājat? It kā nenozīmīgs jautājums, taču, apzinoties vārdu lielo nozīmi, spēku, par to ir vērts padomāt - kādas ir tās runas, ko mēs runājam, īpaši šodien, kad esam sanākuši, lai lūgtu par mūsu valdību, prezidentu, Saeimu, pašvaldībām? Ko par viņiem runājam - par deputātiem, ministriem, ierēdņiem? Ko mēs par viņiem domājam, ko lasām avīzēs, ko redzam televīzijā un dzirdam radio? Kritiku. Kritika ir laba lieta, patiesa, objektīva kritika ir īsts dārgums, tā ir neatsverams palīgs katram darītājam. Paldies visiem labajiem, godīgajiem un konstruktīvajiem kritiķiem! Taču bieži vien savās runās par mūsu valsti, tās vadītājiem paši vadītāji savstarpējās sarunās iet daudz tālāk par kritiku. Šis aizlūgums notiek arī tāpēc, ka mūsu valodās par valsti, valdību ir daudz naida, izsmiekla un lāstu. Vai tad viņi nav to pelnījuši - daudzi vaicās? Jā, mēs sastopam neizdarību, mantkārību un citas negatīvas parādības, bet tad, kad mēs sakām - "Viņi visi ir tādi!", mēs vairs neesam objektīvi, mēs faktiski nolādam. Esmu runājis ar daudziem godīgiem un strādīgiem mūsu valsts vadībā esošiem cilvēkiem, un viņi man ir teikuši - ja tiec nostādīts vienā rindā ar visiem un visi aplieti ar melno krāsu, nolamāti, tad nav vairs nekāda prieka par padarīto, nav iespējas iekšēji sakārtot sevi un atpūsties. Uz visām pusēm šķiezdami naidu un negatīvismu, mēs nomācam un paralizējam tos, no kuriem gaidām sekmīgu darbu. Turklāt tas pilnīgi neko nevirza uz labo pusi. Kādreiz mēs ilgojāmies pēc savas brīvas Latvijas valsts, mēs lūdzām Dievu par to. Šodien daudz kas mūs sarūgtina un neapmierina atkalatgūtajā Latvijā. Bet ko mēs iegūsim, ja to noniecināsim, ja raksturosim to ar dzēlīgiem un nicīgiem vārdiem, ja sauksim to par muļķu zemi, par banānu republiku un lietosim citus, vēl stiprākus izteicienus? Mūsu vārdi, īpaši dedzīgi un no sirds sacīti, nav tikai tukša skaņa. Tie ietekmē un veido telpu, kurā mēs dzīvojam. Reiz mēs bijām gatavi ar saviem augumiem sargāt un aizšķērsot ceļu naidniekiem uz Augstāko padomi, uz Ministru padomi, deputātus un ministrus sveicām ar ziediem un dziesmām. Šodien mēs ar baudu lasām un rakstām negatīvo par mūsu vadītājiem - un, jo ņirdzīgāk, jo labāk. No kurienes tāda pārmaiņa, vai tai ir objektīvs iemesls? Ļoti iespējams, ka daudzi varasvīri ir pelnījuši mūsu dusmas un nopēlumu, bet krietnam skaitam esam palikuši pateicību parādā. Padomāsim - vai lamājot un izņirgājot veicinām, lai kaut kas mainītos uz labo pusi, vai no tā kaut kas veidojas, dzimst no jauna? Iedomāsimies katrs sevi savā postenī, savā darbā - cik ilgi mēs izturētu, cik produktīvi varētu strādāt šādā gaisotnē? Ko darīt - pievērt acis, skatīties caur pirkstiem, aizmirst nejēdzības un nesaimnieciskumu, negodīgumu? Nē, bet naids, lāsti un lamas krājas, tie piepilda telpu, kurā dzīvojam, tajā vairs nespēj veidoties un attīstīties nekas labs. Bet kur likt visu to, kas krājas uz sirds, kas nospiež, kas sāp? Kristus atbilde ir - lūdziet. Lūdziet Dievu par visu, kas jūs nospiež, lūdziet par visiem, kas iet maldu ceļus. Lūgšanām ir spēks, tāpat kā visiem mūsu vārdiem ir spēks, diemžēl arī lāstiem. Ja mēs būtu vienoti ne naidā, bet savās lūgšanās par savu valsti, par savu valdību, kāda tad tā būtu? Cik daudz mēs varētu sasniegt, ja būtu vienoti labās domās, ja mūsu lūgšana "Dievs, svētī Latviju" nebūtu tikai ceremoniju rituāls! Un vēl - katram pašam, arī prezidentam, ministram, ierēdnim vajadzētu zemoties Dieva priekšā un pateikties gan par savu stāvokli sabiedrībā, gan lūgt Dievam spēku izpildīt uzticētos pienākumus, lūgt Dieva palīdzību padarīt visu sekmīgi, godīgi. Ja kāds to nedara, mēs taču varam lūgt viņa vietā - lai viņš savu darbu dara par labu visai zemei un tautai, ne tikai atsevišķai partijai vai kādai cilvēku grupai, ne savas slavas un ietekmes dēļ. Kungs, kas zāles čukstus dzirdi - reiz rakstīja dzejnieks Leonīds Breikšs. Dievs patiešām dzird arī zāles čukstus, bet vēl labāk viņš dzird cilvēku lūgšanas, īpaši ja tās ir vienotas - vienā valodā, vienā tautā, vienās sirdsdomās, vienā spēkā. Āmen.

Pēc ieraksta "LV"diktofonā

 

Uzruna dievkalpojumā - Aizlūgumā par valsti un valdību Doma baznīcā 1999. gada 10.jūnijā

Par piemiņu karavīriem un visiem mums

Ik gadu Nacionālie bruņotie spēki godina 1941. gada 14. jūnija komunistiskā terora upuru piemiņu. Šogad 14. jūnijā Gulbenes stacijas laukumā atklāja mākslinieka Induļa Rankas veidoto pieminekli represētajiem civiliedzīvotājiem un militārpersonām.

Pasākumā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube, Nacionālās aizsardzības akadēmijas virsnieki un kadeti, štāba bataljona goda sardze un kapelāns D.Markovskis, Nacinālo bruņoto spēku štāba orķestris, Gulbenes domes pārstāvji un Litenes pagasta valdes priekšsēdētājs.

Pēc piemiņas brīža Gulbenes stacijā Nacionālo bruņoto spēku komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube nolika ziedus pie atjaunotā Brīvības pieminekļa un apmeklēja Litenes nometni.

NBS štāba preses dienests

Par grāmatu - pieminekli savai tautai un laikam

Piektdien, 11.jūnijā, Valsts Mākslas muzejā tika atvērts Latvijas Vēstures arhīva sagatavotais dokumentu krājums "Okupācijas varu politika Latvijā 1939 - 1991". Grāmatā ievietotie 297 dokumenti un teksti, kuru lielākā daļa ir arhivāriju pirmpublicējumi, ļauj no pirmavotiem iepazīt okupācijas režīmu darbības būtību un sekas. Lai šos avotus darītu pieejamus cittautu lasītājiem, grāmatu jau šoruden paredzēts izdot arī angļu un krievu valodā.

Svinīgi atverot biezo melni sarkano dokumentu krājumu, Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzsvēra, ka šī grāmata ir piemineklis tautai un laikam tāpēc tai jābūt katrā skolā un mājā. Svarīgs notikums ir grāmatas nākšana klajā, taču vēl svarīgāks ir fakts, ka Latvijā tiek veidota vēstures izpratne un pagātnes apzināšana, ka valsts ir parādījusi savu atbildību pret Latvijas nākotni, nododot nākamajām paaudzēm labu vēsturiskās patiesības pamatu. Šis dokumentu krājums, kam ir būtiska loma Latvijas vēstures izzināšanā, reizē iezīmē arī ceļu, kas vēstures izpētē vēl veicams. Šajā sakarā Guntis Ulmanis minēja Latvijas un pasaules speciālistu sadarbību Valsts prezidenta un Ministru prezidenta izveidotajā Vēsturnieku komisijā, kuras uzdevums ir objektīvi izvērtēt Latvijas 20.gadsimta vēsturi. Jau jūlija sākumā tiek plānota Vēsturnieku komisijas pirmā sēde pilnā sastāvā. Valsts prezidents pateicās grāmatas veidotājiem par ieguldīto darbu vēstures izzināšanā un tautas pašapziņas stiprināšanā.

Par līdzdalību dokumentu krājuma tapšanā tā veidotāji teica paldies arī Andrejam Eglītim. Viņš savulaik viens no pirmajiem mudināja Latvijas valdību publicēt šādu grāmatu, kas pasaulei atklātu patiesību par okupācijas režīmu nodarīto postu. Dzejnieks uzskata, ka tai vajadzēja būt ne Valsts arhīva, bet Latvijas valdības izdotai grāmatai un jāiznāk tai pēc iespējas drīzāk arī angļu valodā, lai to varētu izlasīt visur pasaulē. Atgādinājis Kārļa Skalbes vārdus, ka Latvju dainas mūsu tautai jāliek blakus Bībelei, Andrejs Eglītis uzsvēra, ka arī šai tautas ciešanu grāmatai jāatrodas līdzās Bībelei.

Grāmatas atvēršanas svētkos runāja ekspremjers Guntars Krasts un Pasaules brīvo latviešu apvienības ekspriekšsēde Vaira Paegle, tagadējais PBLA vadītājs Andrejs Ozoliņš, Politiski represēto apvienības priekšsēdis Visvaldis Aivars un Ogres politiski represēto biedrības vadītājs Augusts Meijers, grāmatas veidotāji un atbalstītāji. Krājuma galvenā redaktora Elmāra Pelkaua runu publicējam atsevišķi (skat. blakus) . Profesora Riharda Treija pārdomas sakarā ar grāmatas iznākšanu un saturu - mūsu laikraksta 10.jūnija numurā.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Grāmatas galvenais redaktors Elmārs Pelkaus:

Šis dokumentu krājums ir radies Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Universitātes, Latvijas Vēstures institūta un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra sadarbības rezultātā. Vēsturnieki tādējādi ir atsaukušies Jūsu, Valsts prezidenta kungs, aicinājumam apvienot dažādu institūciju pētnieku spēkus Latvijas XX gadsimta vēstures izpētei.

Šī grāmata ir radusies Latvijas Republikas Ministru prezidenta Guntara Krasta kunga vadītās valdības ierosmē un uzdevumā, tās izdošanu atbalstījusi Latvijas Republikas Saeima. Latvijas valsts varas un pārvaldes institūcijas tādējādi ir parādījušas patiesu ieinteresētību Latvijas vēstures jaunākā posma izpētē.

Šī izdevuma sagatavošanai nozīmīga ir bijusi arhīvistu starptautiskā sadarbība. Īpaši lielu paldies es gribētu pateikt Krievijas Federācijas arhīvu darbiniekiem, kuri atsūtīja mums vairākus ārkārtīgi nozīmīgus dokumentus, kas raksturo komunistiskā okupācijas režīma represīvo politiku Latvijā.

Šāds atbalsts un sadarbība ļoti palīdzēja mūsu darbā, kas nebija viegls. Pusotru gadu strādāt ar dokumentiem, no kuru lielākā vairuma dveš koncentrēts ļaunums, patiešām nebija viegli. Es teiktu, ka tas bija darbs garīgās radiācijas apstākļos, jo vairāk tāpēc, ka secinājumi ir sāpīgi un briesmīgi.

Ir sāpīgi un briesmīgi konstatēt, ka divu okupāciju rezultātā Latvija zaudējusi vienu trešo daļu pilsoņu kopskaita un apmēram trešdaļu ir zaudējusi latviešu tauta. Nevienai citai Eiropas valstij nav bijis tik smagu zaudējumu, nav bijis tāds demogrāfiskais liktenis. Latvijas vēsturiskā pieredze XX gadsimtā nepārprotami rāda, ka neatkarīga valsts ir nācijas pašorganizācijas augstākā forma, tās zaudēšana padara tautu neaizsargātu pret visbriesmīgākajām traģēdijām. Valsts rīcībspējas zaudēšana atņem pamatnācijai arī iespēju pildīt savus pienākumus pret minoritātēm, un tātad tā ir bīstama visam pilsoņu kopumam, visiem valsts iedzīvotājiem.

Un ja nu ir runa par pienākumiem un atbildību, tad jāsaka, ka šī krājuma dokumenti liecina, ka gan starp bendēm, gan starp upuriem ir dažādu tautu pārstāvji, tāpēc nav nekāda pamata par režīma noziegumiem vainot kādu tautu kopumā. Turklāt totalitārais režīms nenovēršami nodara milzīgu ļaunumu ne vien okupēto vai citādi pakļauto zemju tautām, bet arī tām tautām, kuru vārdā tas oficiāli var faktiski rīkojas. Sen jau zināms, ka tauta, kas apspiež citas tautas, pati nevar būt brīva. Tātad visas tautas ir objektīvi ieinteresētas pārvarēt totalitārisma un okupācijas sekas. Bet tas ir iespējams, tikai ieskatoties pagātnē ar plaši atvērtām acīm. Nožēlojami un gļēvulīgi ir šur tur vēl sastopamie apgalvojumi, ka Latvijā bijusi tikai viena okupācija vai arī bijusi viena laba un viena slikta okupācija. Nav labu vai sliktu okupāciju, ir tikai opkupācija, tāpat kā nav labu vai sliktu karātavu - ir tikai karātavas.

Šī grāmata ir vērsta uz sabiedrības atveseļošanu un integrāciju Latvijā. Bet brūci nevar pārsiet, neiztīrot to, citādi tā pūžņos un saindēs organismu. Okupācijas perioda vēstures izpēte un dokumentēšana ir brūces tīrīšana. Tas nav patīkams darbs, bet to nevar veikt ar naidu un aklā paštaisnībā. Un šī grāmata gadsimta un gadu tūkstoša nogalē arī ir veidota nevis kā naida manifests, bet kā brīdinājums un aicinājums labas gribas cilvēku modrībai aiz gadsimta sliekšņa.

Patiešām, dažādi ir bijuši mūsu likteņi, mūsu statuss un mūsu stāja okupācijas gados, taču mūs vieno tas, ka mēs tur esam bijuši. Mēs zinām, kas tas ir, un dokumentu izpēte ir padziļinājusi mūsus zināšanu. Un, ja nu tā, tad mūsu pienākums ir brīdināt nezinošos, brīdināt to Latvijas paaudzi, kas vēl nāks.

Tāpēc mēs arī uzņēmāmies un paveicām šo nebūt ne vieglo darbu, un tāda ir šīs grāmatas galvenā jēga.

Es domāju, ka to varētu izteikt arī ar Holdena vārdiem no Džeroma Selindžera stāsta "Uz kraujas rudzu laikā":

"Zini, es iedomājos, ka visi mazie bērni rotaļājas milzīgā rudzu laukā. Un es esmu tādas stāvas, stāvas kraujas malā. Viņi draiskojas un neskatās, uz kurieni skrien, un tad man jāpiesteidzas klāt un jāpasargā viņi, lai nenokrīt lejā no kraujas. Es esmu sargātājs rudzu laukā. Un tas ir viss mans darbs."

Grāmatas atvēršanas svētkos: Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Latvijas Valsts arhīva vecākais referents Jānis Riekstiņš

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Runa grāmatas "Okupācijas varu politika Latvijā 1939 - 1991" atvēršanas svētkos 1999.gada 11.jūnijā