Ministru prezidenta rīkojums Nr.423

Rīgā 2009.gada 7.oktobrī

Par funkciju audita grupu valsts pārvaldes institūcijām, kas uzkrāj elektronisku informāciju, uztur un nodrošina reģistru un valsts informācijas sistēmu darbību, kā arī sniedz elektronizētus pakalpojumus un nodrošina datubāzu darbību

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 24.septembra rīkojuma Nr.655 “Par funkciju audita plānu līdz 2009.gada 31.decembrim” 1.2.apakšpunktu izveidot funkciju audita grupu šādā sastāvā:

Funkciju audita grupas vadītājs 

A.Laurinovičs – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Valsts informācijas sistēmu nodaļas vadītājs

Funkciju audita grupas locekļi:

U.Apsītis – Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta direktora pienākumu izpildītājs

D.Bērziņš – akciju sabiedrības “Swedbank” Vienoto biznesa tehnoloģiju pārvaldes vadītājs

J.Bikše – Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas pārstāvis

A.Drebeiniks – Finanšu ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktors

G.Kalniņš – Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas pārstāvis

I.Kmina – Kultūras ministrijas Iekšējā audita nodaļas vadītāja vietniece

N.Kolečis – Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs

A.Magone – biedrības “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” valdes loceklis

G.Ozols – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Elektronisko pakalpojumu plānošanas nodaļas vadītājs

G.Strade – Ārlietu ministrijas Dokumentu izpildes organizācijas nodaļas vadītāja vietniece

V.Stūris – Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants

A.Šinta – Valsts kancelejas Tehniskā nodrošinājuma departamenta vadītāja

2. Funkciju audita grupai izstrādāt un līdz 2009.gada 31.decembrim iesniegt Funkciju audita komisijā un Ministru prezidentam funkciju audita ziņojumu un Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts pārvaldes institūcijām, kas uzkrāj elektronisku informāciju, uztur un nodrošina reģistru un valsts informācijas sistēmu darbību, kā arī sniedz elektronizētus pakalpojumus un nodrošina datubāzu darbību, izvērtējot valsts pārvaldes iestāžu uzturētos reģistrus un novērtējot esošo un nākotnē veidojamo reģistru uzturēšanas nodrošināšanu ārpakalpojumu veidā.

3. Funkciju audita grupai:

3.1. izvērtēt valsts institūciju īstenotās funkcijas un uzdevumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā;

3.2. izvērtēt valsts institūciju izdevumus (nodalot uzturēšanas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu ieviešanas izdevumus) 2008. un 2009.gadā un plānotos izdevumus pa gadiem laikposmam līdz 2013.gadam, kas saistīti ar reģistru un valsts informācijas sistēmu darbības nodrošināšanu;

3.3. sagatavot informāciju par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju funkciju un uzdevumu veikšanas apjomu, funkciju un uzdevumu īstenošanai izmantoto resursu, tai skaitā cilvēkresursu, atbilstību labumam, ko sabiedrība gūst no konkrētās funkcijas vai uzdevuma, kā arī funkciju un uzdevumu veikšanas nepieciešamību;

3.4. izvērtēt iespējamo finanšu līdzekļu un cilvēkresursu ekonomijas apjomu, funkciju un uzdevumu izpildē izmantojot ārpakalpojuma vai citu metodi.

4. Lai atbalstītu funkciju audita grupas darbību, auditam pakļautās valsts pārvaldes institūcijas:

4.1. piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sagatavo detalizētu informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra instrukcijas Nr.3 “Kārtība, kādā plāno un veic valsts pārvaldes funkciju auditu un ievieš funkciju audita ieteikumus” 2. un 3.pielikumam;

4.2. triju darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz funkciju audita grupai līdz šim veikto auditu (tai skaitā Valsts kontroles), kā arī jebkādu citu ar audita uzdevumu saistītu izpētes darbu materiālus un ziņojumus, kas sniedz informāciju par attiecīgās institūcijas darbību;

4.3. nodrošina iespēju funkciju audita grupas locekļiem apmeklēt iestāžu darbiniekus viņu darba vietā, lai novērtētu funkciju izpildi, apmeklējumu saskaņojot vienu darbdienu iepriekš;

4.4. pēc funkciju audita grupas vadītāja pieprasījuma sniedz citu nepieciešamo atbalstu un informāciju, kā arī skaidrojumus, lai sasniegtu funkciju audita mērķus.

5. Funkciju audita grupas vadītājs:

5.1. ja nepieciešams, veido apakšgrupas atsevišķu funkciju un uzdevumu analīzei;

5.2. nodrošina sadarbību ar funkciju audita grupu, kas vērtē valsts pārvaldes iestāžu atbalsta funkcijas;

5.3. šā rīkojuma 3.punktā minētā uzdevuma izpildei pieaicina biedrības “Latvijas informācijas tehnoloģiju klasteris”, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izveidotās informācijas tehnoloģiju ekspertu padomes, kā arī citu nevalstisko organizāciju un sociālo partneru pārstāvjus, ekspertus un speciālistus ar padomdevēja tiesībām piedalīties funkciju audita grupas darbā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis