Eiropas Komisija: Par Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu

Eiropas Komisija aicināja iestādes, uzņēmumus un pētniekus apvienot spēkus, lai līdz 2020.gadam izstrādātu nepieciešamās tehnoloģijas klimata pārmaiņu ierobežošanai un ES energoapgādes un konkurētspējas nodrošināšanai. Priekšlikumā “Ieguldījumi zemu oglekļa emisiju energotehnoloģijās” Komisija lēš, ka turpmākajos desmit gados energotehnoloģiju pētniecībā būs papildus jāiegulda 50 miljardi eiro. Tas ir gandrīz trīskāršs ikgadējo ieguldījumu pieaugums ES, proti, no trim miljardiem līdz astoņiem miljardiem eiro. Tas ir solis uz priekšu Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (SET plāna) īstenošanā.

Zinātnes un pētniecības komisārs Janežs Potočniks: “Ieguldījumi tīro tehnoloģiju pētniecībā ir jāpalielina nevilcinoties, ja Eiropa vēlas samazināt Kopenhāgenas vienošanās izmaksas. Pamatojoties uz pašreizējiem aprēķiniem, Komisija vēlas, lai SET plāns kļūtu par tramplīnu lēcienam zemu oglekļa emisiju ekonomikas ērā. Tomēr tas būs iespējams tikai tad, ja valsts un privātais sektors saskaņoti apvienos resursus. Pārdomāta ieguldījumu palielināšana pētniecībā jau šodien ir iespēja attīstīt jaunus izaugsmes avotus, padarīt ekonomiku videi nekaitīgāku un nodrošināt ES konkurētspēju, kad būs beigusies krīze.”

Enerģētikas komisārs Andris Piebalgs sacīja: “Iepriekšējās industriālās revolūcijas ir pierādījušas, ka ar pareizajām tehnoloģijām ir iespējams uzlabot dzīves apstākļus. Patlaban mums ir unikāla iespēja mainīt enerģētikas sistēmu, kas pamatojas uz piesārņojoša, izsīkstoša un riskanta fosilā kurināmā izmantošanu, uz tīru, ilgtspējīgu un neatkarīgāku sistēmu. Tikai jāizvēlas pareizās tehnoloģijas.”

“Nepieciešamos ieguldījumus tīru un atjaunojamu energoresursu izmantošanas ieviešanai var nodrošināt, tikai izmantojot plašu finanšu instrumentu klāstu. Komisija un EIB jau ir ievērojami palielinājusi finansējumu šim mērķim. Tomēr mums jāpiesaista lielāks publiskā un privātā sektora finansējums. Mēs ierosinām veltīt lielākus līdzekļus riska dalīšanas finanšu mehānismam, turpināt nodrošināt riska kapitālu un attīstīt Marguerite fondu un citus fondus,” teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Svarīgas finansējamas tehnoloģijas un pasākumi

Komisija kopīgi ar rūpniecības un pētniecības aprindām ir sagatavojusi tehnoloģiju “ceļvežus”, kuros noteiktas sešas svarīgākās zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas, kam ir liels potenciāls ES: vēja enerģija, saules enerģija, elektrotīkli, bioenerģija, CO₂ uztveršana un uzglabāšana un ilgtspējīga kodolskaldīšana. Ar papildu ieguldījumiem tiktu finansēta fundamentālā un lietišķā pētniecība, demonstrējumi un sākotnējā izplatīšana tirgū, izņemot ieviešanas pasākumus. Lai veicinātu energoefektivitātes, atjaunojamo resursu izmantošanas un energotīklu tehnoloģiju izplatīšanos tirgū, ir ierosināta jauna energoefektivitātes iniciatīva (“Smart Cities” iniciatīva), kurā var piedalīties līdz 30 pilsētas.

Kopīga atbildība par efektivitāti

Komisija aicina attiecīgās aprindas īstenot saskaņotas un papildu darbības un uzņemties lielāku risku. Publiskā sektora atbalsts ir vajadzīgs, ja ir augsts tehnoloģisko neskaidrību un tirgus riska līmenis. Tam vajadzētu veicināt nozares iesaistīšanos, kam sekotu lielāki privāto ieguldītāju un banku ieguldījumi uzņēmumos, kas būs virzītājspēks pārejā uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku. Tiek apsvērta arī EIB iesaistīšanās, palielinot aizdevumus SET plāna finansēšanai.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa