Eiropas Komisija: Par jaunu skatījumu uz ES un Latīņamerikas valstu attiecībām
Komisija 30.septembrī nāca klajā ar atjauninātu politiku, kuras mērķis ir stiprināt ES un Latīņamerikas stratēģisko partnerību. Paziņojumā “ES un Latīņamerika – globālo procesu dalībnieku partnerība” Komisija sniedz situācijas novērtējumu abu reģionu attiecību jomā un nosaka mērķus turpmākajiem gadiem. Ņemot vērā gaidāmo ES un Latīņamerikas/Karību reģiona valstu galotņu tikšanos, ko paredzēts rīkot 2010.gada pavasarī Spānijā, paziņojumā izklāstīta jauna ievirze un sniegti politiski ieteikumi, kā risināt problēmjautājumus, kas skar abus reģionus.
Ārējo attiecību un Eiropas kaimiņattiecību politikas komisāre Benita Ferrero-Valdnere sacīja: “Šis paziņojums ir vēl viens uzskatāms un taustāms pasākums, lai stiprinātu mūsu jau pašlaik labi iedibinātās un plaukstošās attiecības. Tas ir apliecinājums gan Eiropas Savienības, gan Latīņamerikas nozīmīgajai lomai starptautiskajos procesos, jo īpaši saskaroties ar tādiem problēmjautājumiem kā finanšu un ekonomikas krīze, klimata pārmaiņas, migrācija. Šajā nolūkā jaunais ieguldījumu mehānisms ļaus plašāk veikt ieguldījumus, jo īpaši infrastruktūrā, un tādējādi radīt jaunas darbavietas un veicināt reģiona ekonomikas attīstību. Esmu gandarīta, ka šodien mēs skaidri apliecinām savu apņemšanos īstenot stratēģisko partnerību ar šo reģionu.”
Vispārīga informācija
ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un valdību vadītāji sanāksmē Riodežaneiro 1999.gadā nodibināja abu reģionu stratēģisko partnerību. 30.septembrī publicētajā paziņojumā, kas pamatots uz iepriekšējo desmit gadu laikā gūto pieredzi, sniegti vairāki politiski ieteikumi, kā stiprināt mūsu attiecības.
1. Abu reģionu dialoga stiprināšana un tā mērķu noteikšana:
• Stiprināt politisko dialogu par prioritārām jomām saistībā ar globāliem problēmjautājumiem, piemēram, makroekonomiskajiem un finanšu jautājumiem, drošību un cilvēktiesībām, nodarbinātību un sociālām lietām, klimata pārmaiņām, enerģētiku, augstāko izglītību un tehnoloģiju/inovāciju.
• Attīstīt un stiprināt ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu koordinācijas un sadarbības mehānismu narkotiku apkarošanai un atklāti un konstruktīvi turpināt strukturēto un visaptverošo dialogu par migrāciju saskaņā ar ES Vispārējo pieeju migrācijai.
2. Reģionālās integrācijas un savstarpējās saistības stiprināšana:
• Turpināt sarunas (ar Centrālameriku, Andu valstīm un Mercosur) un sniegt atbalstu integrācijas pasākumiem reģionā.
• Īstenot augšupēju pieeju, lai sniegtu atbalstu reģionālajai integrācijai, stiprinot savstarpējo saistību.
3. Divpusējo attiecību stiprināšana un vairāk uzmanības dažādībai:
• Pilnībā izmantot iespējas, ko rada esošās stratēģiskās partnerības (ar Brazīliju un Meksiku), esošie asociācijas nolīgumi (ar Čīli un Meksiku) un divpusējie sadarbības nolīgumi.
• Stiprināt divpusējās attiecības ar atsevišķām valstīm, lai papildinātu ES atbalstu reģionālām grupām.
4. Sadarbības programmu izveide un pielāgošana atbilstoši konkrētām vajadzībām:
• Izstrādāt sadarbības programmas ar Latīņameriku, lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmi, izmantojot tehnoloģijas, kurās oglekļa savienojumu emisija ir neliela, kā arī nodarbinātību un labāku ienākumu sadali, un mazinātu ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi.
• Izmantot pašreizējo sadarbības programmu pārskatīšanu, lai izpētītu, kā tālāk dažādot instrumentus un pielāgot Komisijas darbu dažādām vajadzībām sadarbības jomā, proti,
– arī turpmāk finanšu resursus Attīstības sadarbības instrumenta ietvaros galvenokārt paredzēt nabadzīgākajām valstīm un visneaizsargātāko grupu vajadzībām;
– uzlabot sadarbību, jo īpaši sociālās kohēzijas un reģiona integrācijas jomā, mērķtiecīgi pielāgojot programmas vajadzībām, kādas rodas;
– censties panākt ciešāku sadarbību jomās, kas saistītas ar zināšanām un inovāciju, piemēram, pētniecības un augstākās izglītības, zinātnes, tehnoloģijas un atjaunojamās enerģijas jomā;
– mūsu attīstības un sadarbības programmās, tostarp cīņā pret mežu izciršanu, iestrādāt ar klimata pārmaiņām saistītus apsvērumus gan seku mazināšanas, gan pielāgošanās jomā;
– industrializēto valstu instrumenta+ (ICI+) ietvaros izstrādāt jaunus sadarbības veidus ar reģiona attīstītākajām valstīm.
• Atjaunotās EUROsociAL programmas ietvaros izpētīt iespējas īstenot iestāžu partnerību (t.i., pamatojoties uz tādu programmu pieredzi kā, piemēram, mērķsadarbība) un trīspusējo sadarbību.
• Pastiprināt sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā.
Ieguldījumu mehānisms
Jauns līdzeklis savstarpējās saistības, reģiona integrācijas un sociālās kohēzijas veicināšanai ir Latīņamerikas ieguldījumu mehānisms (LAIF). LAIF ir jauns finanšu instruments, ar kuru mobilizēs finanšu iestāžu resursus finanšu ieguldījumu projektos enerģētikas infrastruktūras, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas sistēmu jomā, transporta, vides un sociālās kohēzijas jomā. LAIF izmantos pieredzi un atziņas, kādas gūtas, izmantojot Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānismu.
Ieteikumi
Ieteikumi saistībā ar gaidāmo ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu galotņu tikšanos 2010.gada maijā.
• Panākt, ka galotņu tikšanās laikā tiktu ņemta vērā krīzes ietekme jo īpaši uz nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem, kā arī tiktu gūti noturīgi rezultāti.
• Sākt Latīņamerikas ieguldījumu mehānisma darbību.
• Stiprināt dialogu un sadarbību starp abiem reģioniem zemu oglekļa emisiju un zaļo tehnoloģiju un inovācijas jomā, veicot konkrētas darbības, tostarp veicinot iestāžu potenciālu sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā reģionā.
• Iezīmēt ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu fonda izveidi.
• Veicināt Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu sadarbību abpusēji svarīgos jautājumos.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa