Par Efektīvas pārvaldības un partnerības forumu

8.oktobrī Efektīvas pārvaldības un partnerības foruma dalībnieki uzsvēra krīzes pozitīvo nozīmi valsts un pašvaldību pārvaldes reformu veikšanas procesā un tautsaimniecības pārstrukturizācijā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, atklājot forumu, aicināja izvērtēt krīzi un tās sekas kopumā, nevis no šaura sektorālā viedokļa. Viņš uzsvēra, ka nepieciešama skaidra un vienota vīzija, īstermiņa un vidēja termiņa mērķi, kas spētu konsolidēt sabiedrību un gūt tās atbalstu šo mērķu un reformu īstenošanā.

Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, uzrunājot foruma dalībniekus, uzsvēra, ka ikviens iedzīvotājs, iestāde un uzņēmums šobrīd pārdzīvo grūtu laika periodu. Tādēļ šis forums ir nosaukts par rītausmas forumu, jo tieši pirms rītausmas nakts ir vistumšākā, tāpat kā tieši pirms ekonomikas stabilizācijas situācija var šķist pesimistiska un bez pozitīvām nākotnes perspektīvām. Valsts kancelejas direktore uzsvēra, ka ir būtiski, ka šajā valsts pārvaldes izdevumu nemitīgas samazināšanas procesā netiktu sagrautas atzītas un gadiem veidotas sistēmas, kā arī valsts pārvalde nekļūtu par stagnējošu, nespējīgu, bet vienlaikus lētu pārvaldi.

Valsts kancelejas direktores vietniece Baiba Pētersone informēja par citu valstu pieredzi izejā no krīzes, veicot reformas un atbalstot uzņēmējdarbības sektoru. Veiksmīga pieredze balstās uz saskaņotu kompromisu atrašanu dialogā ar visām iesaistītajām pusēm, uz kurām attiecīgais lēmums vai reformas attieksies. Tāpat būtisks krīzes pārvarēšanas nosacījums ir uzticība valdībai un pārvaldei, kas vada reformu ieviešanu, kā arī godīgums un atklātība visā valdības lēmumu pieņemšanas procesā un informējot par reālo valsts ekonomisko situāciju. B.Pētersone norādīja, ka arī citās valstīs strukturālās reformas pārvaldē ir saskārušās ar pretestību, t.s. dažādu (politisko, nozaru, NVO, pārvaldes, u.c.) interešu mobilizāciju, lai novērstu plānotas pārmaiņas.

Forumā vairākkārt tika uzsvērti eksistējošie mīti par valsts pārvaldi un pašvaldībām. Manipulējot ar statistikas datiem, tie tiek iedzīvināti un akumulēti sabiedrībā. Piemēram, ir izskanējis, ka Latvijā birokrātisko aparātu veido vairāk nekā 200 tūkstoši strādājošo. Patiesībā vairāk nekā 200 tūkstoši darbinieku strādā valsts budžeta finansētajā sabiedriskajā sektorā, un tie ir ārsti, skolotāji, policisti, pašvaldību darbinieki, valsts un pašvaldību uzņēmumu darbinieki un valsts pārvaldē strādājošie. Valsts pārvaldes sektorā strādā tikai 66 tūkstoši darbinieku, no kuriem 14 tūkstoši ir ierēdņi. No valsts pārvaldes sektorā strādājošajiem no 2008.gada līdz 2009.gada augustam ir atlaisti 12 704 darbinieki.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns informēja par Latvijas stratēģiskā attīstības plāna 2010.–2013.gadam piemērošanu pašreizējai valsts ekonomiskajai situācijai, nosakot vienotus risinājumus valsts izejai no krīzes un piedāvājot to kā Rītausmas stratēģiju. Lai kāpinātu valsts konkurētspēju, ir jānodrošina ekonomikas izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes efektivitāte un pakalpojumi. Ministrs uzsvēra, ka Rītausmas stratēģijā ir jāiekļauj konkrēti uzdevumi, ambiciozi izaicinājumi un stratēģiskie mērķi ciešā saiknē ar budžetu un finansiālu nodrošinājumu.

“Swedbank” vadītājs Latvijā Māris Mačinskis uzsvēra, ka pārmaiņas un pārstrukturizācija notiek uzņēmējdarbības sektorā, kā arī finanšu sektorā, kaut gan pasaulē vērojamas stabilizācijas pazīmes un Baltijas valstīs lejupslīdes tempi samazinās. Tomēr stabilizācijas pamatā šobrīd ir fiskālās un monetārās politikas stimulu rezultāts. Latvija ekonomikas apjomu ziņā ir atgriezusies 2005.gadā un 2010.gada sākumā IKP kritums būs 25%, ekonomikai “saraujoties” līdz 2004.gada līmenim. Uzņēmējdarbības sektorā algas fonds ir samazināts par 22%, pamatā uz nodarbināto skaita samazināšanu, tomēr produktivitāte ir uzlabojusies. Bankas vadītājs uzsvēra, ka iepriekšējais ekonomikas izaugsmes modelis vairs neder, ir jāmeklē jauns. Valdībai ir jāveicina tautsaimniecības attīstība, īpaši ekonomika ar pievienoto vērtību, investīciju vide, uzņēmējdarbība ar pašu kapitāla un investīciju resursiem, kā arī ir jāmazina administratīvie šķēršļi uzņēmējdarbībā.

Forumā privātā sektora reformu vadības pieredzi prezentēja “Latvijas Mobilā telefona” prezidents Juris Binde un “Komerccentrs DATI grupas” valdes priekšsēdētājs Aldis Gulbis.

Foruma otrajā daļā tika diskutēts par strukturālajām reformām.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments