Par NATO ģenerālsekretāra oficiālo vizīti Latvijā

Vakar, 8.oktobrī, pirmajā oficiālajā vizītē Latvijā uzturējās jaunais Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ģenerālsekretārs (kopš šā gada 1.augusta), bijušais Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens. Vizītes laikā augstais viesis tikās ar Latvijas bruņotā spēka augstāko vadoni, Valsts prezidentu Valdi Zatleru (attēlā) un ārlietu ministru Māri Riekstiņu Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Kopīgajā preses konferencē ar Latvijas Valsts prezidentu

Valsts prezidenta preses dienesta Valsts prezidenta Valda Zatlera un NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena kopīgās preses konferences transkripts

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labvakar, dāmas un kungi! Man ir liels gandarījums sveikt NATO ģenerālsekretāru pirmajā vizītē Latvijā kopš stāšanās amatā un ceru, ka šī vizīte būs nozīmīgs ieguldījums arī NATO un Latvijas tālākajā sadarbībā.

Latvija kā uzticīgs NATO partneris un dalībvalsts piedalīsies visos tajos procesos, kas šobrīd ir nozīmīgi NATO. Svarīgākais pašlaik ir jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrāde. NATO ir militāra organizācija, bet, lai šī organizācija būtu ietekmīga un spēcīga, ir nepieciešama dalībvalstu izteikta politiskā solidaritāte un vienotība. Tāpat arī svarīgs ir jautājums, lai katra dalībvalsts justos NATO kā kolektīvās drošības organizācijā un lai katra NATO dalībvalsts justos droša, ka NATO to spēs aizsargāt. Tātad šie principi būtu jāizceļ jaunajā koncepcijā un skaidri jāpasaka, kāda ir NATO loma globāli un kāda ir NATO loma, aizsargājot katru dalībvalsti un kopējo NATO teritoriju.

Protams, esmu ļoti pateicīgs, ka ir daži ļoti pozitīvi paraugi tieši Latvijā, jo NATO gaisa telpas patrulēšana Baltijas valstu gaisa telpā ir veiksmīgs paraugs kolektīvās drošības sistēmai. Pirmkārt, tā ir efektīva. Otrkārt, tā parāda solidaritāti. Un, treškārt, protams, mēs kā dalībvalsts arvien vairāk iesaistāmies tieši gaisa telpas patrulēšanas procesā gan ar tehnisku, gan finansiālu atbalstu. Es domāju, šī gaisa telpas patrulēšana būtu jāturpina faktiski jau kā pastāvīgs pasākums nākotnē.

Otra kolektīvās drošības izpausme ir mūsu kopējā misija Afganistānā. Protams, arī šeit esam gandarīti par to, ka mūsu karavīri spēj ar NATO dalībvalstu karavīriem kopā veikt šo kopīgo uzdevumu un mūsu sagatavotība ir laba, šie uzdevumi un mērķi tiek sasniegti.

Protams, Latvija šobrīd ir ieguldījusi daudz vairāk, jo šogad ir noorganizēts un veiksmīgi darbojas nemilitāro kravu tranzīta ceļš caur Latviju uz Afganistānu. Tas ir vēl viens Latvijas ieguldījums kopējos pūliņos.

Ģenerālsekretāra kungs, es teikšu tā: mazas valstis vienmēr jūtas drošas, kad ir kolektīvās drošības sistēmas dalībvalstis. Tikai tad mūsu tautām ir pilnīgs miers un uzticība tam, ka tās var strādāt miera apstākļos, radīt miera apstākļos un būt brīvas. Tāpēc Latvija gan šodien, gan arī nākotnē viennozīmīgi pildīs savas saistības pret NATO un neapšaubāmi mūsu interesēs būs savas valsts un visu NATO valstu drošība. Šī ir mūsu prioritāte.

Paldies, ģenerālsekretāra kungs, ka ieradāties šeit vizītē! Es vēlreiz apsveicu jūs ar pirmajiem darba mēnešiem un vēlu veiksmi arī turpmākajā darbā!

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens: Prezidenta kungs, liels paldies par laipnajiem apsveikuma vārdiem! Man patiešām ir liels prieks atgriezties Latvijā, šoreiz savā jaunajā amatā kā NATO ģenerālsekretāram. Ļaujiet man izmantot šo iespēju, lai izteiktu savu augsto novērtējumu Latvijas stingrajai uzticībai NATO un jūsu ievērojamajam devumam NATO operācijām, kura starpā, protams, ne mazsvarīgākais ir jūsu devums mūsu ļoti svarīgajā operācijā Afganistānā. Jūsu devums tiek augstu novērtēts un tas apliecina jūsu uzticību aliansei. Tas pats attiecas uz citām aktivitātēm: jūs esat rīkojuši nozīmīgus NATO notikumus – mēs visi atceramies galotņu sanāksmi Rīgā, jūs rīkosit Parlamentāro asambleju nākamā gada pavasarī.

Kopumā Latvija ir integrēta mūsu alianses sastāvdaļa, un mēs to ļoti augstu novērtējam. NATO būtība ir solidaritāte. Un tas ir arī iemesls, kāpēc NATO sabiedrotie veic gaisa telpas patrulēšanu Baltijas valstīs, ievērojot rotācijas principu. Un tas arī uzsver NATO līguma 5.paragrāfa nozīmīgumu. Tajā ir runa par teritoriālo aizsardzību, un es gribētu uzsvērt, ka kolektīvā aizsardzība, teritoriālā aizsardzība ir bijis NATO galvenais uzdevums kopš NATO dibināšanas pirms 60 gadiem. Un teritoriālā aizsardzība un mūsu teritoriālā aizsardzība paliks galvenais uzdevums arī turpmākajos gados.

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena paraksts Rīgas pils Goda viesu grāmatā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Arī mūsu misijas Afganistānā būtība ir solidaritāte. Operācija Afganistānā tika uzsākta pēc teroristu uzbrukumiem vienam no mūsu sabiedrotajiem – Amerikas Savienotajām Valstīm. Uzbrukumu vienam no mūsu sabiedrotajiem mēs uzskatām par uzbrukumu mums visiem. Tas ir iemesls, kāpēc Latvija dod ieguldījumu operācijā Afganistānā, un tas ir iemesls, kāpēc visi mūsu sabiedrotie dod ieguldījumu operācijā Afganistānā. Mēs nevaram pieļaut, ka Afganistāna atkal kļūst par drošu patvērumu teroristiem. Ja mēs to pieļautu, viņi no Afganistānas viegli izplatītos Centrālāzijā, tālāk, nemaz nerunājot par risku, varētu destabilizēties kaimiņvalsts Pakistāna, kas ir kodolvalsts. Tā patiešām būtu bīstama situācija. Tas būtībā ir iemesls, kāpēc esam Afganistānā. Tas ir liels izaicinājums. Mums ir jānodrošina, lai terorisms vairs neuzplauktu Afganistānā. Tāpēc mums ir nepieciešama plaša, pret nemierniekiem vērsta pieeja ar pašiem afgāņiem vadībā. Tāpēc visā valstī mums ir jānodrošina, lai afgāņi paši pārņem savu valsti. Tāpēc mums ir būtiski attīstīt Afganistānas drošības spēku kapacitāti, lai afgāņi paši varētu pārņemt atbildību par savu drošību provincē pēc provinces, attīstoties viņu kapacitātei. Tāpēc ārkārtīgi svarīga ir NATO apmācības misija Afganistānā. Es mudinātu visus sabiedrotos dot ieguldījumu mūsu apmācības misijai, jo tā ir ilgtermiņa perspektīva, gaisma tuneļa galā – lai afgāņi varētu kļūt saimnieki paši savā zemē. Tas ir iemesls, kāpēc esam Afganistānā, un es augstu novērtēju to, ka visi sabiedrotie šai ziņā dod savu ieguldījumu.

 Jautājums: Mans jautājums ir Rasmusena kungam. Nesen pie Latvijas robežām notika vērienīgas Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības. Krievija ir mūsu kaimiņš, un tā ir liela valsts. Kā šobrīd veidojas attiecības starp NATO un Krieviju?

 A.F.Rasmusens: Pirmkārt, ļaujiet man teikt, ka es labi apzinos bažas, kas radās krievu militāro mācību sakarā. Es varu jums apliecināt, ka mēs cieši sekojām un uzraudzījām šīs mācības. Tomēr, es piebilstu, ka mēs neuzskatām šīs mācības par draudiem nevienai sabiedrotajai valstij. Protams, tas veicinātu uzticību, ja Krievija būtu mūs uzaicinājusi tieši uzraudzīt šīs mācības. Tomēr es gribētu piebilst arī to, ka ilgākā perspektīvā ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot NATO attiecības ar Krieviju. Mums ir domstarpības ar krieviem, mums ir viedokļu atšķirības, bet ir vairākas jomas, kurās mums ir kopīgas intereses, kurās mēs saskaramies ar kopīgiem draudiem. Afganistāna ir viens piemērs, terorisms ir otrs piemērs, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana ir trešais piemērs, ceturtais piemērs ir pirātisms. Un, manuprāt, mums ir jāattīsta praktiska sadarbība ar Krieviju jomās, kurās mums ir kopīgas drošības intereses. Tāpēc mana pieeja ir divu joslu pieeja. No vienas puses mēs stingri pastāvam uz principiem, un vienlaikus mums ir pozitīva sadarbība ar Krieviju jomās, kurās mums ir kopīgas intereses.

Jautājums: Vai pēc jūsu stāšanās amatā NATO politikā var sagaidīt tādas pārmaiņas, kas varētu ietekmēt Baltijas valstis?

 A.F.Rasmusens: Ļaujiet man uzsvērt, ko teicu ievadā: viens jautājums, kas izraisa īpašu interesi un ko ļoti bieži uzsver Baltijas valstis, ir kolektīvās aizsardzības nozīmīgums, NATO līguma 5.paragrāfā izteikto saistību svarīgums. Un es gribētu uzsvērt šo saistību nozīmīgumu. Tas būs galvenais jautājums mūsu jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādāšanā. Es piešķiru lielu nozīmi redzamai NATO klātbūtnei visās sabiedrotajās valstīs, tostarp Baltijas valstīs.

Sarunā ar Latvijas ārlietu ministru

8.oktobrī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu, kurš Latvijā ieradās pirmajā oficiālajā vizītē kā NATO ģenerālsekretārs.

M.Riekstiņa un A.F.Rasmusena sarunā galvenā uzmanība bija veltīta jaunas NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādei. Puses pārrunāja koncepcijas izstrādes procesu un ģenerālsekretāra vadītās ekspertu grupas darbu, atzīmējot Baltijas valstu pārstāvja Aivja Roņa darbību ekspertu grupā. Ārlietu ministrs un NATO ģenerālsekretārs bija vienisprātis, ka kolektīvā aizsardzība saglabāsies kā galvenais NATO uzdevums arī jaunajā Stratēģiskajā koncepcijā. Ministrs uzsvēra visaptverošas dalībvalstu diskusijas nozīmi, kas, konsolidējot aliansi ap svarīgākajiem drošības jautājumiem, stiprinātu tās politisko vienotību. M.Riekstiņš un A.F.Rasmusens apmainījās viedokļiem par alianses attiecībām ar partneriem, tostarp Eiropas Savienību, un pārrunāja NATO lomu un atbilstošu spēju attīstīšanu pret draudiem un izaicinājumiem dalībvalstīm kā alianses teritorijā, tā arī ārpus tās.

Tikšanās laikā tika pārrunāta NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) misijas operācijas gaita un situācija Afganistānā. Puses apmainījās vērtējumiem par nesenajām Afganistānas prezidenta vēlēšanām, kā arī par galvenajiem jaunās Afganistānas valdības uzdevumiem, integrējot sadrumstaloto sabiedrību, stiprinot administratīvo kapacitāti un likuma varu.

Pārrunājot kopīgos Afganistānas stabilizācijas centienus, M.Riekstiņš atzīmēja, ka papildus militārajam ieguldījumam un īstenotajiem attīstības sadarbības projektiem Latvija ir gatava sniegt atbalstu ISAF valstīm kravu piegādē uz Afganistānu. Ministrs iepazīstināja ģenerālsekretāru ar Latvijas–Afganistānas dzelzceļa maršruta pieredzi, nodrošinot ASV kravu transportēšanu uz Afganistānu. “Latvijas infrastruktūras kapacitāte, mūsu spējas un veiksmīgā pieredze ar ASV kravām ļauj mums piedāvāt Latviju kā galveno NATO valsti kravu piegādei uz Afganistānu,” uzsvēra M.Riekstiņš. Ministrs aicināja ņemt vērā Latvijas piedāvājumu, NATO struktūrām plānojot NATO operācijas Afganistānā apgādes jautājumus.

M.Riekstiņš ar NATO ģenerālsekretāru pārrunāja NATO partnerību politiku un īpaši NATO attiecību stiprināšanu ar Balkānu un Dienvidkaukāza valstīm.

Lai veicinātu ciešāku NATO un Gruzijas sadarbību un sniegtu atbalstu šīs valsts reformu procesam, M.Riekstiņš kā piemēru atzīmēja nepieciešamību vienoties par NATO informācijas biroja darbības uzsākšanu Gruzijā atbilstoši 2008.gada decembra NATO ārlietu ministru sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments