Ministru prezidenta biedrs
Eiropas Savienības lietās:
Par militāro akciju izbeigšanu Dienvidslāvijā
Tikai NATO militārā iejaukšanās Kosovas konfliktā panāca tā risinājumu — ANO rezolūcijas pieņemšanu, kas, cerams, veicinās situācijas stabilizāciju ne tikai Kosovā, bet Balkānos kopumā.
Šī ir būtiska NATO uzvara, jauna alianses kvalitāte laika posmā pēc rietumvalstu uzvaras aukstajā karā. Šoreiz NATO valstis rūpējās ne tikai par savu drošību, bet aizstāvēja demokrātijas un cilvēktiesību pamatprincipus, veica to ne tikai deklaratīvi, bet ar reālu rīcību. Tā tika pārsteigts režīms, kas no savas iepriekšējās pieredzes paļāvās uz demokrātisko valstu nespēju vienoties ātrai un izšķirošai rīcībai. NATO alianse, veicot militārās aktivitātes atbilstoši dalībvalstu iekšpolitiskajam noskaņojumam un tādējādi izvairoties no augstas riska pakāpes, tomēr spēja saglabāt vienotību un noteiktību. Tas galu galā piespieda Miloševiču pakļauties.
Tie spēki, kuri bija ieinteresēti un izteica gatavību atbalstīt Miloševiča režīmu un viņa noziedzīgo politiku, nespēja pretstāvēt vienotam demokrātisko valstu militārajam un ekonomiskajam spiedienam.
NATO jaunā stratēģija tika pieņemta Kosovas krīzes laikā arī kā vienotas apņēmības demonstrācija un pēc uzvaras darbosies kā brīdinošs faktors visiem iespējamajiem agresoriem, kas ir būtiski arī Latvijai.
Arī Latvijas līdzdalība konflikta risinājumā ir kvalitatīvi jauna mūsu ārpolitikas aktivitāte, kas mūs ciešāk iesaista kolektīvās drošības uzturēšanas struktūrās pirms Latvijas iekļaušanās NATO.
Rimants Ziedonis,
Ministru prezidenta biedra
ES lietās preses sekretārs
1999. gada 11. jūnijā