ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2009. gada 1. oktobra sēdes stenogramma (nobeigums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.10.2009., Nr. 162 https://www.vestnesis.lv/ta/id/198977
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2009. gada 1. oktobra sēdes stenogramma (nobeigums)
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 62.laidienā (“LV”, Nr.160, 8.10.2009.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā””, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4829.
Likumprojekta “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi desmit priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
2. – veselības ministres Baibas Rozentāles priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
3. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
4. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
5. – veselības ministres Rozentāles priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
6. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
7. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
8. – veselības ministres Rozentāles priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
9. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
Un 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un balsot par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Ārbergs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2009.gada 8.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Uz otro lasījumu priekšlikumi netika iesniegti. Komisija, izdarījusi dažus redakcionālus grozījumus, atbalstīja likumprojektu virzīšanai uz balsojumu Saeimā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Ģīlis.
8.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1361/Lp9. Pie šā likumprojekta es gribu paskaidrot: tas ir svarīgs likumprojekts, un komisija šo likumprojektu izskatīja divās sēdēs.
Pirmā sēde notika kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Šajā likumprojektā ir divi svarīgi jautājumi, un tie tika daudz debatēti. Pirmais bija jautājums par līdzekļu sadalījumu izlīdzināšanas fondā starp republikas pilsētām un novadiem. Ņemot vērā esošo politisko sadalījumu un pārnesot to uz deviņām republikas pilsētām, kādas ir noteiktas tagad, likumprojektā šis sadalījums ir 47 procenti pret 53 procentiem. Bet bija vesela sērija priekšlikumu, kas ierosināja, ka šim sadalījumam vajadzētu būt vienādam, respektīvi, 50 procenti pret 50 procentiem.
Man jāpaskaidro, ka balsojot gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noraidīja šos priekšlikumus par vienādu sadalījumu un palika tāds sadalījums, kāds ir likumprojektā. Un tas arī parādās šajos grozījumos.
Otrs svarīgais jautājums bija šāds. Sakarā ar to, ka no kalkulācijām pašvaldību izlīdzināšanas fondā tiek izņemti koeficienti, kas attiecas uz bērniem bērnunamos un veciem ļaudīm pansionātos, kas tur ievietoti pirms 1998.gada, dažām pašvaldībām pēc kalkulācijām radās mazāki ienākumi, nekā tie būtu bijuši tad, ja šos koeficientus neizņemtu. Un otrs faktors bija tāds, ka sakarā ar reformām pazūd arī rajoni. Un šo abu faktoru dēļ dažām pašvaldībām ienākumi būtu zemāki… izskatās, ka būs zemāki, nekā būtu bijuši tad, ja nebūtu notikušas šīs pārmaiņas.
Arī šajā sakarā bija priekšlikumi par problēmas risinājumu, kas paredzētu noteiktu summu, papildu summu, kas būtu jāmaksā no budžeta. Bet komisija beigās vienojās, ka šis jautājums tomēr ir jāskata budžeta kontekstā, un tas ir attiecīgais grozījums.
Ar šo ievadu es pievērsīšos grozījumiem.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. To komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, un tas ir pirmais, kas attiecas uz līdzekļu sadalījumu starp pašvaldībām un novadiem. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
4.priekšlikums atkal attiecas uz līdzekļu sadalījumu, un tas saņemts no politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas. Komisija neatbalstīja. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums…
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, 5.priekšlikums.
G.Bērziņš.
5.priekšlikums. Arī tas ir no apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas. Komisija arī to neatbalstīja. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī mazliet mainīja likumprojekta kārtību. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir tehnisks. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
11. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Redziet, jautājumu par veidu un apmēru, kādā valdība varētu kompensēt administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radušos finanšu deficītu pašvaldībās, komisija varēja risināt divos veidos. Mēs varējām norādīt valdībai šīs kompensācijas apjomu, un komisija varēja arī vienkārši aicināt valdību izskatīt šo jautājumu budžeta kontekstā, vadoties no finanšu iespējām. Diemžēl komisija, izvēlēdamās starp diviem priekšlikumiem – starp manis iesniegtajā 11.priekšlikumā pausto domu uzlikt valdībai par pienākumu konkrētā apjomā kompensēt to un šo otro versiju –, izvēlējās nepaust savu viedokli par nepieciešamo kompensācijas apjomu.
Un redziet, kāda veidojas līdz ar šiem priekšlikumiem situācija. Gatavojot šo reformu, valdība pašvaldībām solīja divas lietas – gan ekonomiskas un finansiālas priekšrocības tiem novadiem, kas apvienosies, gan arī jaunu finanšu izlīdzināšanas modeli jauna likuma formā. Tā bija un ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Finanšu ministrijas atbildība un arī visas valdības atbildība kopumā. Diemžēl vēl līdz pat šodienai jaunizveidotie novadi nav saņēmuši ne vienu, ne otru. Tieši otrādi – jaunajiem, reformētajiem novadiem un pilsētām, kas ir pārņēmušas daudzas rajonu funkcijas, ir piedāvāts slikti pielāgots vecais modelis it kā uzlabota vecā likuma formā, kas tikai padziļina plaisu starp pašvaldībām, un šoreiz interesantā veidā tas nāk par sliktu tieši valsts nozīmes pilsētām un lielajiem novadiem.
Mans priekšlikums paredzēja pienākumu valdībai, gatavojot budžetu, šo kompensāciju paredzēt 1 procenta apjomā no pašvaldībām piekritīgās ienākuma nodokļa daļas. Tie ir apmēram 7 miljoni latu. Un nolūks bija kompensēt to deficītu, kas ir radies pirmām kārtām novadiem, kas ir pārņēmuši rajonu funkcijas, bērnunamus un veco ļaužu pansionātus; tur tas finanšu vērtējums ir 3 miljoni latu, un pārējais apjoms – 4 miljoni latu – kompensētu to ļoti lielo deficītu, kas ir radies valsts nozīmes pilsētām un lielajiem novadiem. Situācija ir tāda, ka pašreiz tas piedāvātais pielabotais likumprojekts pat nesasniedz savā nosaukumā formulēto mērķi – tiešām izlīdzināt šo situāciju starp pašvaldībām, un faktiski veidojas tāds slikti pielāgots ielāps. Tas atstāj tik lielus caurumus, ka pa tiem staigā vējš un diemžēl redzams plikums. Un tāpēc es tomēr vēl aicinu pārdomāt un atbalstīt 11.priekšlikumu, kas ir tomēr noteiktāks Saeimas deleģējums valdībai attiecībā uz šo nepieciešamo kompensācijas apjomu un kas nav politisks. To izjutīs tie Latvijas iedzīvotāji, kuri dzīvo šajās lielajās pašvaldībās, kur ir koncentrētas ļoti lielas sociālās nepieciešamības... tādas vajadzības.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Bērziņš vēlas ko piebilst?
G.Bērziņš.
Jā... Cienītie kolēģi! Es tikai vēlos paskaidrot šajā ziņā, ka tiešām komisija nolēma, ka šajā situācijā... pašlaik diezgan grūtajā situācijā attiecībā uz budžeta veidošanu, nebūtu pareizi, ja mēs likumprojektā kā tādā noteiktu īpašu summu, kas būtu jāpiešķir šim izlīdzināšanas fondam. Un šie ir papildu līdzekļi, kas būtu jāpiešķir, jo fondā jau ir paredzēti 7 miljoni latu, ko Finanšu ministrija apstiprināja un kas parādīsies budžetā. Tā ka šis būtu papildu finansējums. Tātad komisija vienojās, un tas parādās nākamajā – 12.priekšlikumā –, ka šis jautājums tiks skatīts Ministru kabinetā kopā ar sarunām par budžetu.
Es arī gribu atgādināt, ka šajā sakarā starp valdību un Latvijas Pašvaldību savienību tiek parakstīts īpašs memorands par pašvaldību finansēšanu.
G.Bērziņš.
Taču es arī gribu piebilst, ka nākamajā priekšlikumā, kurā būs redzams Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pieņemtais viedoklis, tomēr ir paredzēts, kāda kompensācija tiks piešķirta budžetā tām pašvaldībām, kam pēc pašvaldību izlīdzināšanas ir zemāki ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju. Tā ka tur ir iekļauts zināmā mērā arī tāds taisnības princips.
Paldies. Ar to es tikai vēlreiz paskaidrošu 11.priekšlikumu. Komisijas viedoklis bija neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 49, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš.
12.priekšlikums – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
13.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisija mazliet to grozīja un ietvēra 14.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
15.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
16.priekšlikums – arī redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
17.priekšlikums attiecas uz līdzekļu sadalījumu starp pilsētām un novadiem. Tas saņemts no “Saskaņas Centra” frakcijas. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
18.priekšlikums – deputāta Bērziņa priekšlikums. Arī tas attiecas uz līdzekļu sadalījumu starp pilsētām un novadiem. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šis ir ārkārtīgi nopietns jautājums, un šī būs ārkārtīgi nopietna izšķiršanās, kad jūs spiedīsiet tagad pogu, balsojot par šo likumprojektu.
Es iesākšu ar nelielu atkāpi.
Godājamie kolēģi! LPP/LC frakcija atbalstīja administratīvi teritoriālo reformu un atbalstīja kāpēc? Tāpēc, ka bija solījums no atbildīgās ministrijas un bija solījums no valdības, ka tiks sagatavots likums, jauns likums, par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, kurā būs ievērtēta iekšā gan objektīvā nevienmērīgā attīstība Latvijā, gan tas, cik lielai ir jābūt valsts līdzdalībai šīs attīstības nodrošināšanā caur pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.
Godājamie kolēģi! Ko mēs esam ieguvuši? Ir pagājuši nu jau vismaz pieci gadi, kopš atbildīgo ministriju vada Zalāna kungs, ir pagājuši vienpadsmit gadi, kopš mēs vispār sākām runāt par administratīvi teritoriālo reformu (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Ilgāk, ilgāk!”), varbūt ir pagājis pat vēl ilgāks laiks, bet jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma tā arī nav. Tās lietas, par kurām es runāju, tā arī nav izvērtētas. Mums tiek piedāvāts – es atvainojos, kolēģi! – manā izpratnē, surogāts, kurš absolūti neatbilst šāsdienas situācijai. Un šāsdienas situācija ir šāda: mums ir notikusi administratīvi teritoriālā reforma, un pašvaldību skaits ir samazināts četras reizes.
Godājamie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu, kuru balsojot ir atbalstījusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un kurā finanšu nepieciešamība tiek mākslīgi sadalīta starp republikas pilsētām un novadiem šādā proporcijā: 47 procenti un 50 procenti. Tādā veidā tiek mākslīgi izņemti līdzekļi no visām republikas pilsētām un pārdalīti novadiem.
Gribu pieminēt, ka vakar mēs saņēmām vēstuli – visas frakcijas saņēma, es zinu –, no kuras ir skaidrs, ka Latvijas Lielo pilsētu apvienības prezidents Andris Rāviņš, kurš ir vēlēta amatpersona, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir melojis, teikdams, ka lielās pilsētas piekrīt šādam dalījumam.
Godājamie kolēģi! Publiski tiek teikts, ka šāds dalījums ir jāatbalsta tāpēc, ka esot jāatbalsta nabadzīgie lauki. Un man šajā brīdī gribas uzdot jautājumu – vai šeit nav redzama vēlēšanās kārtot kaut kādus rēķinus pēc pašvaldību vēlēšanām un atbalstīt savējos? Es tūlīt jums nosaukšu dažus skaitļus, kuri, manuprāt, ļoti precīzi jums parādīs jeb demonstrēs, kā īstenībā šis dalījums – 47:53 – atspoguļo reālo situāciju.
Godājamie kolēģi! Atbilstoši šim dalījumam arī Garkalnes novads ir pieskaitīts pie pašām nabadzīgākajām pašvaldībām. Garkalnes novadā pēc šā dalījuma iznāk 460 lati uz vienu iedzīvotāju, Mārupes novadā ir 455 lati, un Babītes novadā – 416 lati.
Tās iznāk trīs bagātākās Latvijas pašvaldības. Vai tiešām tās ir tik nelabvēlīgā ģeogrāfiskā un ekonomiskā situācijā, ka tās vēl vairāk šeit būtu jāatbalsta?
Piemērojot dalījumu 47:53, par četrām visnabadzīgākajām Latvijas pašvaldībām kļūst četras republikas pilsētas: Liepāja ar 264 latiem uz vienu iedzīvotāju, Rēzekne ar 248 latiem uz vienu iedzīvotāju, Jēkabpils ar 246 latiem uz vienu iedzīvotāju un Daugavpils ar 230 latiem uz vienu iedzīvotāju. Visnabadzīgākie novadi tāpat kā ir bijuši, tā arī paliek Zilupes un Ludzas pašvaldības: Zilupē ir 266, Ludzā – 265, tas ir precīzi divas reizes mazāk nekā… gandrīz divas reizes mazāk nekā Garkalnē, Babītē, Mārupē. Godājamie kolēģi! Ko jūs, spiežot balsošanas pogu, ar to gribat pateikt?
Tālāk. Šā dalījuma dēļ, piemēram, Daugavpils un Jēkabpils zaudē 16 latus uz vienu iedzīvotāju gadā, Rīga, Jūrmala, Jelgava un Valmiera – 9 latus, Ventspils – 8 latus, Rēzekne – 6 latus.
Godājamie kolēģi! Dēļ šā dalījuma trīs bagātāko pašvaldību izlīdzinātie ienākumi pieaug šādi: piemēram, Garkalnes novadā…
Sēdes vadītājs.
Bērziņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.
A.Bērziņš.
Es vēlētos, kolēģi, kādas dažas minūtes, lai…
Sēdes vadītājs.
Cik laika jums būtu vajadzīgs, lai pabeigtu?
A.Bērziņš.
Četras minūtes.
Sēdes vadītājs.
Cik?
A.Bērziņš.
Nu, divas minūtes.
Sēdes vadītājs.
Vai deputāti piekrīt? Vēl papildus divas minūtes deputātam Bērziņam. Divas minūtes jums, Bērziņa kungs. Lūdzu, turpiniet Bērziņa kungs!
A.Bērziņš.
Godājamie kolēģi! Šis dalījums ir politisks, un nav nekādu objektīvu priekšnosacījumu, lai šo dalījumu kaut kādā veidā matemātiski nopamatotu, un, manuprāt, manis minētie skaitļi ir pierādījums tam, ka tas ir tā.
Godājamie kolēģi! Šo dalījumu tiek piedāvāts saglabāt vēl divus gadus. Tas nozīmē, ka vēl divus gadus tiks strādāts pie jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda likuma. Tādēļ es piedāvāju dalījumu 50 pret 50.
Godājamie kolēģi! Pēc pārejas posma visām Latvijas pašvaldībām būtu jānodrošina vienāda pieeja šajā savstarpējā finanšu izlīdzināšanā. Un mana visdziļākā pārliecība ir tāda, ka nabadzīgākajām pašvaldībām ir jānodrošina papildu dotācija no valsts.
Godājamie kolēģi! Tas naudas apjoms, ko mēs šodien caur pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu sadalām, ir 77 miljoni aptuveni. Šie miljoni ir auguši, pašvaldību budžetiem pieaugot, bet valsts līdzdalība tajos ir palikusi apmēram 8 procenti šodien. 2000.gadā valsts līdzdalība ar 7,2 miljoniem latu bija 21 procents no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, turpretī tagad tā ir 8 procenti.
Godājamie kolēģi! Vai jums nav par ko aizdomāties? Godājamie kolēģi! Ja tiek piemērota proporcija 50 pret 50, kā es to piedāvāju, tad arī tā nav absolūti taisnīga formula, bet tas būs politisks lēmums, kas nodrošinās to, ka pašvaldību ieņēmumi tiks izlīdzināti lielākā mērā.
Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot “par” manu priekšlikumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātam Bērziņam.
Es atvainojos, vēl ir pieteicies debatēs arī deputāts Laicāns, bet mums līdz pārtraukumam ir viena minūte, acīmredzot debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti… Godātie kolēģi! Šodien es gribu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi, kurai pavisam nesen bija apaļa jubileja. Tā ir mūsu kolēģe, kas ir bijusi Augstākās padomes deputāte, kas ir balsojusi par 4.maija deklarāciju, kas ir bijusi 5., 6., 7. un 8.Saeimas deputāte, kas ir arī mūsu kolēģe tagad 9.Saeimā. Sveicam apaļā jubilejā Annu Seili! (Aplausi.)
Savukārt pusapaļā jubilejā sveicam mūsu kolēģi Mārtiņu Rozi! (Aplausi.)
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm 106.telpā.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim… Deputāts Krauklis nevēlas neko paziņot? Deputāts Krauklis neko neziņos.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis… paldies, redzu, Andris Bērziņš (LPP/LC)… neredzu, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Dzintars Jaundžeikars… paldies, redzu, Oskars Kastēns, Visvaldis Lācis, Vitālijs Orlovs, Leopolds Ozoliņš, Skaidrīte Pilāte… paldies, redzu, Viktors Ščerbatihs, Aigars Štokenbergs un Mihails Zemļinskis. Paldies jums!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies. Tātad mēs turpinām mūsu 1.oktobra sēdi. Turpinām skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””.
Tātad pirms pārtraukuma mēs skatījām 18. – deputāta Andra Bērziņa (LPP/LC) priekšlikumu un bijām par to sākuši debates.
Nākamajam vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam.
G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Kopš 1995.gada, kad Latvijā sākās pašvaldību finanšu izlīdzināšana, un kopš 1998.gada, kad tika pieņemts likums “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”, notiek, var teikt, ļoti karstas diskusijas starp dažādām pašvaldību grupām par šo procentuālo sadalījumu.
Es vēlos jums tomēr nolasīt šā likuma mērķi. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas mērķis ir izlīdzināt pašvaldību kompetences īstenošanas iespējas un samazināt sociāli ekonomiskās atšķirības starp pašvaldībām, lai sekmētu visas Latvijas teritorijas attīstību. Ir, protams, saprotama ļoti šo lielo republikas pilsētu, deviņu republikas pilsētu, griba attīstīties, jo šīs pilsētas ir ekonomiskie centri. Bet tajā pašā laikā jāsaka, ka šīs pilsētas skaitliski ir saņēmušas tomēr ļoti daudz, krietni vairāk gan valsts investīciju, gan arī Eiropas Savienības investīciju; tik daudz nav saņēmušas šīs novadu pašvaldības.
Protams, mans uzdevums nav stāstīt visu šo vēsturi, bet varu pateikt vienu – ka vienmēr, visos laikos, šīs dažādās pašvaldību grupas ir panākušas kompromisu. Protams, reformas rezultātā ir četras grupas – pašvaldības gan no lielajām pilsētām, gan arī no novadiem –, kas zaudē šos ieņēmumus. Bet varu jums apgalvot, ka notiks vēl sarunas starp Latvijas Pašvaldību savienību un valdību jeb Ministru kabinetu, ir nodomu protokols. Ir runa par šiem 9 miljoniem. Un tas ir pavisam cits jautājums, par ko šeit runāja Andris Bērziņš. Viņš sajauca kopā šīs divas lietas. Viena lieta ir tas procentuālais sadalījums, un otra ir šie 9 miljoni. Es tomēr aicinu neatbalstīt 18. – deputāta Andra Bērziņa priekšlikumu – un balsot “pret”.
Paldies. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Ko var darīt? Ja pret, tad pret!”)
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu atbildēt uz šo Laicāna kunga retoriku un pamatoties arī uz Bērziņa iepriekš teikto. Man ir lūgums tomēr iedziļināties šā likuma būtībā. Jo pēc esošās redakcijas, vecā likuma redakcijas... Ar šiem pielabojumiem šis likums neizskatās pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma. Es negribu te minēt politiskos aspektus. Jā, valdošās partijas nav lielo pilsētu vadībā. Un varbūt arī daudz kur citur ir problēmas. Tas varbūt nav noteicošais šajā ziņā.
Tas no vienas puses.
No otras puses, ja mēs skatām reģionālo attīstību... Jūs zināt, kurš reģions Latvijā visvairāk... ir zemākā līmenī attīstīts. Tā ir Latgale. Šeit sēž diezgan daudz no Latgales ievēlēto deputātu. Pēc šīs shēmas Latgale turpinās saņemt vismazākos līdzekļus. Un arī tās dažas lielās pilsētas, kas ir Latgalē, tiks noplicinātas vēl vairāk. Un, pieņemsim, šīs Pierīgas pašvaldības, ko Bērziņa kungs minēja, – Babīte, Garkalne un tā tālāk – saņem ne tikai no šā fonda pietiekami daudz līdzekļu (varbūt viņas arī iemaksā, jo ir bagātas, taču tur jāmaina visa šī shēma un sistēma), bet arī mērķdotāciju veidā (pieņemsim, izglītības procesiem) nenormāli daudz līdzekļu saņem, neražojot neko. Pēc šīm shēmām tas īsti taisnīgi nav.
Man vienkārši lūgums tieši Latgales deputātiem – padomāt un atbalstīt tomēr Bērziņa kunga kompromisa priekšlikumu, lai vienkārši mēs reģionālo attīstību varētu kaut kā regulēt tādā veidā, caur šo izlīdzināšanas fondu, vismaz ar šādu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā Guntis Bērziņš vēlas ko piebilst?
G.Bērziņš.
Paldies. Man ir dažas lietas, ko es komisijas vārdā gribu pateikt. Pirmkārt, kolēģis Bērziņš pievērsās jautājumam par to, ka šis ir tikai pagaidu likums – un tiešām tā arī ir – un ka ir nepieciešams jauns likums. Es gribu vēl atgādināt… es varbūt to neakcentēju, bet 14.priekšlikumā, ko Saeima atbalstīja, faktiski Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to jau noteica un uzdeva Ministru kabinetam līdz 2011.gada 1.janvārim iesniegt Saeimā šādu priekšlikumu. Tas ir viens gads...
Attiecībā uz finanšu sadalījumu starp republikas pilsētām un pašvaldībām. Tik tiešām abās komisijas sēdēs, it īpaši pirmajā sēdē, kur šis jautājums tika izlemts, bija daudz diskusiju, daudz debašu par šo jautājumu, jo tiešām tas ir ļoti debatējams jautājums.
Es tikai gribu norādīt, ka tas sadalījums, kas tagad vēl ir palicis jūsu nobalsotajā likumprojektā, ir turpinājums tam sadalījumam, kāds jau bija līdz šim. Agrāk sadalījums bija 45 procenti un 55 procenti, un tas attiecās uz septiņām republikas pilsētām. Tagad ir nākušas klāt divas republikas pilsētas, tātad ir deviņas, un tīri matemātiski tas ir, teiksim, aizgājis uz sadalījumu 47 procenti pret 53 procentiem.
Mūsu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, debatēs, kas bija kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, arī eksperti norādīja, ka šis sadalījums zināmā mērā norāda uz to un atbalsta to, ka funkcijas, kas tiek veiktas pašvaldībās un novados, respektīvi, lauku rajonos… ka funkcijas ir jāveic lielākā, izklaidētā reģionā, jo laukos cilvēki dzīvo vairāk izklaidēti nekā pilsētā, un tādēļ zināmā mērā pašvaldībām un novadiem varbūt ir grūtāk šīs funkcijas veikt.
Labi... Tad pievērsīsimies 18.priekšlikumam. Kā jau es minēju, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Andra Bērziņa no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš.
Nākamais priekšlikums – 19.priekš-likums. Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit ir veikti tehniski pārkārtojumi likumprojekta sastādīšanā. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
20.priekšlikums – “Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Attiecas uz finanšu sadalījumu. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
21.priekšlikums – arī “Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Arī attiecas uz finanšu sadalījumu. Komisija arī šo neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Un beidzot 22.priekšlikums – deputāta Bērziņa priekšlikums. Arī tas attiecas uz šo finanšu sadalījumu starp pilsētām un novadiem. Komisija arī šo neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputāta Andra Bērziņa no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 55, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Mazdūšīga rīcība!”)
G.Bērziņš.
Paldies.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 8, atturas – 15. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
G.Bērziņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 8.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim par likumprojektu iesniegtos priekšlikumus.
1. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Manis iesniegtais 1.priekšlikums ir par termina skaidrojumu; konkrēti ir runa par terminu “izglītības klasifikācija”. Jo mēs esam juridiski pieraduši: ja termins parādās likumā, tad to vajadzētu skaidrot.
Izglītības un zinātnes ministrija komisijas sēdē iebilda, jo uzskatīja, ka nav nepieciešams šo terminu iekļaut Izglītības likumā, ka jāizvērtē iespēja šo terminu iekļaut Valsts statistikas likumā. Bet Valsts statistikas likumā ir vienkāršs jēdziens – kas ir klasifikācija kā tāda.
Es domāju, ka termina “izglītības klasifikācija” skaidrojums ir nepieciešams, lai cilvēkiem, kas šo likumu lasa, gan ekspertiem, gan izglītības darbiniekiem, būtu lielāka skaidrība, kāpēc izglītības programmām ir šie astoņu ciparu kodi, un tā tālāk. Tāpēc es uzskatu, ka ir nepieciešams šeit paskaidrot, ko tas nozīmē – “izglītības klasifikācija”.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?
Dz.Ābiķis.
Jā. Cienījamie kolēģi, es gribu paskaidrot, ka arī Juridiskais birojs iebilda pret šo deputāta Dukšinska priekšlikumu, uzskatīdams, ka šādai normai ir jābūt citos likumos.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balosim par 1. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 43, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
2. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 3.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Par šo priekšlikumu runājot, es pateicos komisijai, ka tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Bet viena nianse, par ko diskusijas varētu būt, ir – par valsts izglītības informācijas sistēmu kā tādu. Manā priekšlikumā, termina definīcijā jeb skaidrojumā, pašās beigās bija runa arī par “izglītības iestāžu rindu nodrošināšanu”. Jo informācijas sistēmas būtība sakarā ar koncepciju, ko, starp citu, piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija, ir arī izglītības iestāžu rindu nodrošināšana kā atsevišķs reģistrs. Ministrija nez kāpēc tagad iesaka šo reģistru ietvert it kā pie izglītojamiem… Reāli to var, bet esošā koncepcija to neparedz, un skolām tas ir atsevišķs reģistrs. Tāpēc es uzskatīju, ka šāds priekšlikums varētu būt. Taču es noteikti atbalstu arī komisijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu. Vai jūs uzstājat uz balsojumu? Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 2.un 3.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
4. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
5. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Nolasīšu šo priekšlikumu: “Vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības ieguve vai tās iegūšanas turpināšana ir obligāta līdz četrdesmit gadu vecuma sasniegšanai.” Šis priekšlikums ir par obligātās vidējās izglītības atjaunošanu Latvijā. Es uzskatu, ka viena no mūsu vislielākajām kļūdām ir bijusi tā, ka mēs esam atteikušies no obligātās vidējās izglītības.
Šis priekšlikums ir saistīts arī ar pārejas noteikumiem, ar 109.priekšlikumu, kur ir ierosināts, kā šī norma varētu stāties spēkā. Es pieļauju, ka mēs varētu, gatavojoties uz trešo lasījumu, mainīt 109.priekšlikumu. Iespējams, ka mēs varētu atlikt šīs normas spēkā stāšanos par gadu vai – sliktākajā gadījumā – par diviem, jo šie priekšlikumi ir iesniegti jau stipri pasen šajā likumprojektā, un situācija arī mums mainās. Bet es uzskatu, ka jau šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi kaut vai deklaratīvi noteikt mūsu mērķi – iet uz vispārējo vai profesionālo obligāto vidējo izglītību, jo, ja mēs skatāmies mūsu valsts attīstības tendences un plānu, kādu mēs gribam Latviju redzēt, teiksim, saskaņā ar Ķīļa kunga vīziju, 2030.gadā, tad viena no mūsu nopietnām bagātībām, no mūsu resursiem, ir cilvēkkapitāls. Un, ja mēs neinvestēsim šajā lietā, tad, iespējams, 2015.gadā jau (vai krīzes apstākļos pat vēl agrāk) mēs sapratīsim, ka mūsu cilvēkresursi nav pietiekami sagatavoti nedz tik augstas produktivitātes sasniegšanai, nedz lai kompensētu nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, kādā mēs esam. Un demogrāfiskā situācija tikai pasliktināsies, jo emigrācijas tendences jaunatnes vidū ir daudz augstākas nekā pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku vidū.
Un šeit mums ir divi ārkārtīgi svarīgi uzdevumi. Viens ir nodrošināt kvalificētu pirmspensijas vecuma cilvēku būšanu darba tirgū. Labi! Šeit varbūt man kāds iebildīs, runādams par pašreizējām bezdarba tendencēm un nespēju skatīties tālāk nākotnē. Bet, ja mēs runājam par jaunatnes kvalifikāciju, par to, cik kvalificēta jaunatne ienāk darba tirgū, tad, manuprāt, obligātā vidējā izglītība ir absolūta norma, turklāt citos normatīvajos aktos liekot lielāku akcentu uz profesionālo izglītību. Bez tā mēs vienkārši nekur nevaram virzīties.
Godātie kolēģi! Ja mēs šodien šo normu likumā ieviesīsim un pēc tam trešajā lasījumā koriģēsim pārejas noteikumus, tiešām paredzot saprātīgu laika periodu, kad mēs uz to esam spējīgi pāriet, tad es uzskatu, ka mēs būsim izvēlējušies ļoti pareizu ceļu.
Kolēģi! Izglītota sabiedrība droši vien ir daudz mazāk manipulējama, piemēram, priekšvēlēšanu kampaņās. Un droši vien izglītota sabiedrība ir spējīga ievēlēt tādu parlamentu, par kuru pēc tam nav jākaunas. Un es domāju, ka Latvijas tautai jau sen ir laiks pārstāt gaidīt vadoņa parādīšanos un Saulveža parādīšanos, kas mūs izvedīs no krīzes, bet laiks ir solīti pa solītim būvēt izglītotu un kvalificētu sabiedrību – gan darba tirgum, gan vispārējo demokrātijas tendenču nostiprināšanai.
Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Nākamajam vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nu jā, šis priekšlikums kādreiz figurēja, bet atcerēsimies, ka tas ir jumta likums. Tas ir konceptuāls priekšlikums! Tādus priekšlikumus nevar momentā iesniegt likumā – un aiziet!
Ja mēs atceramies runas par pamatizglītību… Šajā brīdī, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, vairāk nekā 5 procenti bērnu vispār pat neiegūst obligāto pamatizglītību. Vispirms jāieved kārtība šajā jomā un vēlāk varbūt pakāpeniski jāiet tālāk. Te ir arī resursu jautājums un tā tālāk.
Tāpēc es aicinu izsvērti padomāt un esošajā situācijā tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu. Un arī Juridiskais birojs un Izglītības un zinātnes ministrija ir pret šā priekšlikuma iekļaušanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Protams, jāciena ir jebkuri uzskati, vismaz jānoklausās… Bet ar to piekrišanu laikam šoreiz nekas nesanāks, jo šis ir tipisks, godīgi sakot, tāds šablonisks totalitārs priekšlikums. Jo ko nozīmē – obligātais? Šis obligātais radīs kaut kādus standarta darbiniekus, standarta normas, un cilvēkam vienkārši kals galvā kaut ko standartveidīgu. Dodiet, lūdzu, iespējas iegūt šīs izglītības! Tas būs pavisam kaut kas cits. Tā ir tā būtiskā atšķirība! Viens ir kaut ko standartizētu uzbāzt otram, bet otrs – dot iespējas. Ļoti labs piemērs ir ar šo pašu attieksmi pret... kaut vai pret Latvijas vēstures mācīšanu skolās šodien. Jūs varat pieņemt simts un vienu lēmumu – obligāti, obligāti, obligāti, bet pilna valsts būs ar skolotājiem, kuri pilnīgi neņems vērā to. Es esmu par to, lai būtu izglītota tauta. Par to jau, man liekas, jebkurš Saeimas deputāts būs. Bet piespiedu kārtā jūs nevienu neizglītosiet. Un, ja cilvēkam piespiedu kārtā dzen galvā šīs “naglas”, tad viņš vēl jocīgs paliks beigu beigās.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Nedaudz oponēšu Dukšinska kungam. Šī norma nav ieviešama nevienā no speciālajiem izglītības likumiem, jo tā skar visus izglītības veidus. Tātad tā var būt tikai jumta likumā. Nav neviena cita likuma, kur šo normu varētu ietvert.
Un otra lieta, kolēģi. Nu kā mūsu vārdi saskan ar darbiem? Paskatīsimies pēc šā balsojuma. Ja es lasu tādu ļoti interesantu dokumentu kā Tautas partijas manifests, tad redzu, ka tur ir rakstīts par obligāto vidējo izglītību. Ja es lasu tādu ļoti interesantu dokumentu kā partijas “Jaunais laiks” priekšvēlēšanu programma, tad, godātie kolēģi, tur es izlasu tieši to pašu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu.
Vai atbildīgās komisijas vārdā kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
(No zāles dep. J.Dobelis: “Tu vairs neesi Tautas partijā!”)
Cienījamie kolēģi! Komisija uzskatīja šo priekšlikumu par pārāk radikālu šodienas apstākļos. Tāpēc aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 40, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
6. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
7. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
8. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
9. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
10. – deputātes Baibas Rivžas priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātei Baibai Rivžai.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt komisijas atbalstīto priekšlikumu. Un kāpēc? Tāpēc, ka, ja mēs likumā nofiksējam šo normu, ka pašvaldības var noteikt daļēju maksu, tad, pirmkārt, mēs šajā grūtajā situācijā sabalansējam valsts pašvaldību finansējumu un vecāku līdzfinansējumu. Un otra lieta ir tā, ka mums jau faktiski daudzās vietās tā vecāku līdzfinansēšana notiek (piemēram, mūzikas skolās). Un tagad ir tā, ka vienmēr ir jāskaidrojas, uz kāda pamata tā maksāšana notiek, kāpēc tā notiek. Jo Valsts kontrole ir vienmēr nesaprašanā. Un līdz ar to mēs šeit legalizētu un sakārtotu to jautājumu. Tā ka es ļoti lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu.
Vai deputāti uzstāj uz balsojumu? Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 10.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
11. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Kad lasāt 11.priekšlikumu: “Valsts dibinātās augstskolās un koledžās studijas finansē no valsts budžeta līdzekļiem”, tad, lūdzu, nedomājiet, ka es gribu vienā mirklī iztukšot valsts kasi! (Starpsaucieni no zāles: “Tā izskatās.”) Jo, ja jūs rūpīgi izlasīsiet šo dokumentu līdz galam, jūs nonāksiet līdz manis iesniegtajam 106.priekšlikumam, kurš ir par pārejas noteikumiem. Tur ir ierosināts šo procesu sākt ar 2012.gadu.
Un, kolēģi, ja mēs šodien runājam par augstākās izglītības kvalitātes celšanu un nepieciešamām būtiskām reformām, tad būsim reālisti – nepietiks jau ar to, ka mēs izveidosim valsts augstskolām vienu “cepuri” vai vienu “jumtu”, kas varbūt sekmīgāk spēs apsaimniekot Eiropas naudas; tas nenodrošinās izglītības kvalitāti. Mums ir jāsaprot tas, ka izglītības kvalitāti mēs varam nodrošināt, tikai pietiekami daudz finansējot un investējot.
Eiropas valstis visā savā lielajā kopumā ir nonākušas pie secinājuma, ka apmēram divi procenti no iekšzemes kopprodukta ir tā daļa, kas ir investējama augstākajā izglītībā, lai nodrošinātu valsts attīstību. Es nedomāju, ka Latvija spēs turēties līdzi, iziet no krīzes un atrisināt tos pašus jautājumus, kurus Eiropas valstis mēģina risināt ar diviem procentiem no sava daudzkārt lielākā kopprodukta, ka mēs to spēsim ar 0,3 procentiem vai, kā mēs redzam nākamā gada budžeta aprisēs, ar vēl mazāku procentu.
Kolēģi! Tas vienkārši nav iespējams. Tāpēc es aicinu apdomāt šīs lietas, izvēlēties saprātīgu pārejas periodu, kādā mēs ejam uz šo mērķi, un tomēr ķerties pie darba, nevis tukši runāt par kvalitāti, vienlaikus runājot un darot pilnīgi pretēji.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Jā. Cienījamie kolēģi! Komisija tomēr nosprieda, ka tuvākajā, pārredzamā, nākotnē šo normu diez vai varēs reāli ieviest, un tāpēc aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 46, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
12. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Iepriekšminēto iemeslu dēļ tas kā neizpildāms šobrīd nav atbalstāms.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
13. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
15. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
17. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
18. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 19.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribu nedaudz pamatot šo priekšlikumu, jo, kad sākās priekšlikumu iesniegšana, mēs no Izglītības un zinātnes ministrijas saņēmām redakciju, ka... Visas koncepcijas un vadlīnijas, kas saistītas ar izglītības attīstību, agrāk apstiprināja arī Saeima, taču pēc ministrijas priekšlikuma Saeima izņemta ārā un to visu apstiprina tikai valdība.
Ja nedaudz papēta šos izglītības attīstības dokumentus, kas šobrīd darbojas, tad rodas pamatotas aizdomas, vai šie dokumenti reāli darbojas. Šobrīd galvenais dokuments, var teikt, ir izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam. (Ministrijai ir arī citi, pakārtoti, dokumenti; par tiem te negribas runāt.)
Šajā dokumentā ir tādas interesantas sadaļas, kuras reāli ir pieņemtas un kurām jādarbojas. Uzdevumi, darbības un rezultāti… Jā, tur ir plānotais, sasniegtais, problēmas arī… Bet runāšu par uzdevumiem, kas ir līdz 2013.gadam. Piemēram, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai. Kas notiek reāli? Valsts ir likvidējusi piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu obligātajai skolai, bet tagad pēkšņi pieņem lēmumu: bērnu sūtīsim no sešu gadu vecuma obligāti uz skolu. Kā šie lēmumi ir saistīti ar šīm koncepcijām un pamatnostādnēm?
Karjeras izglītība. Arī tā uzsākta veiksmīgi, bet neturpinās.
Augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšana. Kas notiek? Kādas darba grupas valdībā tiek veidotas šajā sakarā? Kā reforma notiek?
Interešu izglītības piedāvājumu paplašināšana. Interešu izglītībai ir samazināts uz 70 procentiem finansējums no valsts.
Pedagogu darba samaksas pilnveidošana. 2010.gadā pedagogiem atbilstoši šīs koncepcijas pamatnostādnēm jāsaņem 464 lati. Atceraties, cik pedagogi tagad saņem par likmi? 250 latus vai pat vēl mazāk. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Balti vārdi, melni darbi!”)
Par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu es jau minēju.
Tālāk. Interesanti ir lasīt arī par institucionālo sadarbību. Mēs šodien arī par reģionālo reformu nedaudz runājām. Tur, tajās nostādnēs, ir arī rakstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija organizē vismaz vienreiz mēnesī sapulces ar izglītības pārvalžu vadītājiem vai atbildīgām personām. Esošajā situācijā šādas sapulces notiek labi ja vienreiz gadā. Kāpēc? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Mazdūšīga rīcība!”) Grūti pateikt.
Kādas sekas tam visam? Ļoti reālas. Mēs redzam, ka ir lielas problēmas. Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti labi, ka tomēr komisija atbalstīja to, ka arī Saeimai šie dokumenti ir jāapstiprina.
Un Izglītības un zinātnes ministrijai novēlējums – tomēr pārstrādāt šīs pamatnostādnes atbilstoši esošajai, reālajai situācijai un nepieņemt valdībā neizsvērtus, nepārdomātus lēmumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu.
Vai deputāti uzstāj, ka jāveic balsojums par 18. un 19.priekšlikumu? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 18. un 19.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
Tātad 18. un 19.priekšlikums ir atbalstīti.
20. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
21. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts. Arī 23. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 24.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 22., 23.un 24.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
25. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
26. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
27. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
28. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
31. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
32. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
33. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
34. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates par 34.priekšlikumu.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim par 34.priekšlikumu.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Man mazliet rada izbrīnu tas, ka komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Ir runa par Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci. Vecā redakcija ir šāda: “kontrolē izglītībai paredzēto valsts budžeta līdzekļu likumīgu izmantošanu tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs;” Šo institūciju statuss ir mainījies, daudzas no tām vairs nav iestādes. Šobrīd to statuss ir visdažādākais. Ja mēs saglabājam šo likuma normu, tad tajās institūcijās, kas, piemēram, ir valsts dibinātas augstskolas un ir kļuvušas par atvasinātām publiskām personām… tad ministrijas kompetencē vairs nav šo līdzekļu kontrole tajās. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Valsts kontrole visu atklās!”)
Un tāpēc mans ierosinājums ir izteikt šo normu šādi: “…uzrauga valsts budžeta līdzekļu likumīgu un lietderīgu izmantošanu tās padotībā esošajās iestādēs un institūcijās;”.
Es ieteiktu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Saeimas juristi tomēr uzskatīja, ka vecais formulējums ir pareizāks. Ne jau kādu citu iemeslu dēļ, bet tieši juristu iebildumu dēļ šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 47, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
35. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
36. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
37. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
38. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
39. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 43. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
Tāpat arī deputāta Jāņa Dukšinska iesniegtais 42.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu pret 41., 42. un 43.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
44. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
45. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
46. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
Ir atbalstīts arī 47. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
48. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
49. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
50. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
51. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
54. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
55. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 57. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu pret 56. un 57.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
58. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
59. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
60. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
63. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 65. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Tāpat arī 64. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts 65. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu pret 63., 64. un 65.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
66. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Mēs šodien pilnveidojam Izglītības likumu. Tur ir daudzas vajadzīgas, pragmatiskas lietas, kuras pieņēma komisija. Es tagad runāšu par mūsu, manis un Buhvalova kunga, iesniegto 66.priekšlikumu.
Kā jums ir zināms, Latvijas Satversme dod tiesības uz savas nacionālās identitātes saglabāšanu. Faktiski izglītībai daļēji arī tās tiesības jānodrošina. Un tāpēc mēs ierosinām noteikt Izglītības likumā to, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā etniskās kultūras un integrācijas programmu satura paraugus un rekomendācijas šo paraugu izmantošanai izglītības procesā. Mēs uzskatām… Starp citu, šodien pašas mācību iestādes drīkst to darīt, tām ir tādas tiesības. Bet labāk būtu, gudrāk būtu, ja to noteiktu tomēr ministrijas ierēdņi sadarbībā ar zinātniekiem un skolmeistariem. Izglītības un zinātnes ministrijai mēs ierosinām, lai tad, kad viņa akreditē izglītības iestādes, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, viņa arī starp citiem jautājumiem vērtētu etniskās kultūras un integrācijas izglītības rezultātus un savā mājaslapā ziņotu, informētu par šā vērtējuma rezultātiem. Es domāju, ka tad, ja tas būs novirzīts no augšas, tās programmas varbūt būs labākas, gudrākas un kalpos integrācijai… īstai integrācijai (es nedomāju par asimilāciju!) kalpos labāk. Un, ja to visu pārbaudīs arī akreditācijas laikā, tas arī kalpos mūsu skolu darba un izglītības kvalitātes uzlabošanai.
Es domāju, ka šeit nekā slikta nav, un lūdzu jūs šo priekšlikumu atbalstīt un varbūt redakcionāli uzlabot trešajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Jā. Cienījamie kolēģi! Spēkā esošā norma ir vērsta uz mācību iestāžu lielāku patstāvību. Tāpēc komisijas deputātu vairākums uzskatīja, ka pareizāk būtu atstāt veco normu, un aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 61, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
67. – deputāta Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
69. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
70. – deputātes Circenes priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 73.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
71. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
72. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 73.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
74. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
75. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates. Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Nupat runāja Dukšinska kungs un ar konkrētiem piemēriem parādīja, kas ir rakstīts izglītības attīstības koncepcijā un kas mums notiek reālajā dzīvē. Šis mūsu, mans un deputāta Buhvalova, priekšlikums ir saistīts – tieši saistīts! – ar šo problēmu. Pedagogs, skolotājs atnāca uz skolu kā skolotājs... Absolūtais vairākums no viņiem pēc 25–35 gadiem aiziet pensijā kā skolotāji. Šeit ir gradācija – morāla un materiāla – tikai pēc darba stāža un izglītības. Tātad, ja skolotājs strādā līdz trim gadiem, ir viena likme – par pieciem latiem. Lielāka likme, ja strādā līdz desmit gadiem. Un vēl par pieciem latiem lielāka, ja viņš strādā vēl ilgāk. Es domāju: ja mēs sāktu skolotāju atbalstīt morāli un, kad būs iespējas, arī materiāli, tas būtu ideāls variants.
Mūsu priekšlikuma būtība – lai skolotājiem būtu gradācija (piemēram, pedagogs, vecākais pedagogs, pedagogs metodiķis, pedagogs eksperts) un lai ideālā variantā būtu ieviesta piemaksa par šīm kategorijām. Un, bez šaubām, no fonda... Bez šaubām, būtu labi, ja mēs, likumdevēji, saglabātu arī piemaksu par darba kvalitāti; vakar vēl tā bija, bet šodien tās diemžēl praktiski nav.
Tā ir mūsu priekšlikuma būtība. Laipni lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir interesants, tomēr tas ir nepietiekami izvērtēts profesionālajā vidē, un šā iemesla dēļ komisija neuzskatīja par iespējamu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 51, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
76. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Klaužam. Deputāts Jānis Klaužs tomēr nevēlas debatēt.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Piedāvāts jauns Izglītības likuma pants. Būtība ir šāda: atbalstīt pedagogus šajos grūtajos laikos. Runa ir par sociālo garantiju piešķiršanu pedagogiem. Pirmām kārtām tiek ierosināts nodrošināt pedagogus ar medicīnisko apdrošināšanu. Pēc pilnīgi nepārdomātās un pazemojošās skolotāju likmju samazināšanas daudzi pedagogi šodien saņem uz rokas 120–150 latus mēnesī. Uzdošu tīri retorisku jautājumu: kā, jūsuprāt, var izdzīvot par šo naudu, ja minimālā maksa par komunālajiem un citiem pakalpojumiem mēnesī vidēji ir 70 latu?
Mēs ierosinām kompensēt pedagogiem transporta izdevumus. Mēs iesakām ieviest normu, kas uzliktu pašvaldībai par pienākumu piešķirt pedagogiem tiesības uz pašvaldības mājokļa īri ārpus kārtas. Mēs ierosinām dot pedagogiem tiesības saņemt saviem bērniem vietu bērnudārzos ārpus kārtas. Īpaša tēma ir pedagogu pirmstermiņa aiziešana pensijā. Protams, skolotājs nenodarbojas ar smagu fizisku darbu, bet pēc piecām mācību stundām pēc kārtas skolotājam psiholoģiskā slodze sasniedz maksimumu. Katru dienu skolotājs izskaidro bērniem vienu un to pašu – ka nepieciešams mācīties un kā ir jāuzvedas. Viņš kontrolē ne tikai savu klasi, bet arī citas klases skolā. Pārrunas ar vecākiem, dežūras skolā – tas viss prasa lielu psiholoģisko slodzi. Tā ka tā nebūt nav nejaušība, ka padomju laiku skolotājiem tika piešķirta pirmstermiņa pensija pēc 25 skolā nostrādātiem gadiem. Vai tad patlaban darbs skolā ir kļuvis vieglāks? Vai tad šodien mūsu skolotāji strādā kaut kādos īpaši labvēlīgos apstākļos? Nē. Un vēlreiz nē! Psiholoģiskajā ziņā smagais skolotāja darbs mūsdienu skolās ir kļuvis vēl smagāks.
Kolēģi! Pirms balsošanas ļoti labi visu apdomājiet. Jo, noraidot mūsu priekšlikumu, jūs demonstrējat savu attieksmi pret pedagogiem, pret bērniem, pret tautas nākotni.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Komisijas vairākums tomēr uzskata, ka… Mums visiem kopā jādara viss iespējamais, lai atveseļotu tautsaimniecību, un tad mēs varētu pedagogiem samaksāt viņu darbam atbilstošas algas. Taču šobrīd šādi priekšlikumi vienkārši nav reāli.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 47, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
77. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
78. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates. Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Skumji un smieklīgi klausīties vienu otru sentenci. Cienījamais Ābiķa kungs runāja par skolotāju gradāciju un teica, ka it kā priekšlikums nebūtu zemē metams, bet ka to nav izvērtējuši profesionāļi. Man ir 40 gadu darba stāžs skolā. Esmu pedagoģijas doktors. Buhvalovam ir 30 gadu darba stāžs skolā, viņš ir pedagoģijas doktors, vēl šodien pasniedz stundas. Mēs laikam neesam profesionāļi un līdz trešajam lasījumam laikam nevarētu pakonsultēties ar profesionāļiem? Bet konkrēti par 78.priekšlikumu.
Jūs zināt, kas notiek valstīs, kuras it kā ir demokrātiskas valstis, – ASV, Vācijā un citās –, ka bērni laiku pa laikam piekauj skolotājus, pat šauj viņiem virsū, un tā tālāk. Kad runājam ar mūsu skolotājiem, viņi mums saka, ka, viņuprāt, bērniem ir pārāk daudz tiesību un pārāk maz pienākumu. Es domāju, ka tiesību nevar būt par daudz, bet pienākumu mūsu jauniešiem vajadzētu daudz vairāk.
Skolas mokās: drīkst bērnu likt pie klases tīrīšanas vai nedrīkst? Atcerieties – kad jūs bijāt skolēni, jūs bijāt dežuranti. Vai drīkst palūgt viņu paņemt to papīriņu un izmest vai nedrīkst? Vai tā ir cilvēktiesību ievērošana, ja es, kā jau skolotājs, lieku viņiem mājasdarbus pildīt? Vai nedrīkstu es to darīt?
Tātad mūsu priekšlikumi skar izglītojamā pienākumus. Un tur ir teikts, ka skolēnam ir kārtīgi jāapmeklē nodarbības un, ja tās tiek kavētas, viņam jāiesniedz attaisnojoši dokumenti. Tur ir rakstīts, ka skolēnu pienākums ir būt pieklājīgiem pret pedagogiem, citiem izglītojamiem un skolas administrāciju. Tur ir rakstīts, ka gan mājās, gan skolā viņiem jāpilda pedagogu uzdotie uzdevumi; ka viņiem jāapmeklē konsultācijas; ka viņiem saudzīgi jāizturas pret skolas īpašumu un jātaupa elektroenerģija. Kas tur ir slikts? Kāpēc jūs baidāties atbalstīt mūsu priekšlikumu, kurš papildina izglītojamā pienākumus. Paskatieties, kā balsojam mēs – šie, jūsuprāt, sliktākie deputāti! Neatkarīgi no tā, vai priekšlikumu iesniedzēji ir “tēvzemieši” vai “Jaunais laiks”, vai Latvijas Pirmā partija, jebkuru jūsu prātīgo priekšlikumu mēs, bez šaubām, atbalstām. Atbalstiet arī mūsējos – mūsu visu, visas sabiedrības labā!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Man ir bijusi tā laime būt pamatskolas skolēnam un ģimnāzijas skolēnam pirmskara laika Latvijas valstī, un tāpēc es esmu nācis šeit dalīties domās ar jums un pateikt, ka pirmoreiz četru gadu laikā es pilnīgi atbalstu šo divu ilggadīgo pedagogu nostāju.
Es runāju vienmēr ar argumentiem un arī šoreiz gribu uzsvērt argumentus.
Man ir tuvs draugs, kas beidzis kopā ar abiem Kokariem Latvijas toreizējās, padomju laika, Konservatorijas kompozīcijas klasi un vienlaikus arī Skolotāju institūtu kā matemātiķis. Juris Dāvis. Viņš ir viens no maniem tuvākajiem draugiem arī šobrīd. Ko man stāsta Juris Dāvis – arī skolotājs? Viņš savu darba mūžu sāka kā skolotājs un aizgāja pensijā kā skolotājs. Un strādāja arī tepat – pārsimt metru no Saeimas... viņš bija tehnikuma skolotājs, tā ievērojamā tehnikuma skolotājs, kas pretim Nacionālajam teātrim. Viņa skolā bija tā: matemātikas stundā pieceļas skolēns, pieiet pie loga, skatās ārā pa logu un neatgriežas savā vietā, un dungo kaut ko. Juris aizgāja no tās skolas prom uz šo tehnikumu šeit, Iekšrīgā, – uz Rīgas Valsts tehnikumu jeb tā dēvēto Poligrāfijas tehnikumu. Aizgāja prom tāpēc, ka skolas vadība šādā gadījumā nostājās skolēna pusē, nevis skolotāja pusē.
Kad es vēl pirmo gadu biju ZZS frakcijā un Tatjana Koķe bija toreiz ne ministre, bet tikai valsts sekretāre (nu tomēr ļoti atbildīgs amats!), es viņai šo gadījumu pastāstīju un pateicu, ka galvenais uzdevums pašreiz ir skolās ierobežot skolēnu patvaļu un atdot skolotājiem to cieņu, kas viņiem pienākas.
Otrs piemērs. Pirms vairākiem gadiem tiku uzaicināts uz Cēsu rajona Veselavas pamatskolu. Skola svinēja vairāku simtu gadu jubileju, jo kādreiz, jau zviedru laikos, tur tika nodibināta viena no pirmajām zemnieku skolām. Piebraucu tumšā rudens vakarā pie šīs skolas jubilejas pārtraukuma brīdī un redzu: ārpusē stāv milzīgs – milzīgs! – skolēnu skaits, nu, liels bars, kurā ir gan meitenes, gan zēni, un visi smēķē. Un tā ir pamatskola!
Kārļa Ulmaņa režīma laikā, autoritatīvā režīma laikā, es jau biju vidusskolas skolēns, 15–16 gadu vecumā mācījos 1.Valsts ģimnāzijā (īstajā 1.Valsts ģimnāzijā, kas bija netālu no stacijas), un bija manā klasē tikai viens skolēns – un arī visā skolā vienīgais! –, kas uzdrošinājās starpbrīžos paslepus pīpēt tualetes istabā, – Imants Mellups, kas krita leģiona cīņās. Toreiz nevarēja pat iedomāties tādu stāvokli, ka skolā vai ārpusē pie skolas durvīm kāds smēķētu! Smēķēšanu kā ļaunumu apkaroja – un sekmīgi apkaroja! Mellupa tēvs bija Rīgas arodskolas direktors, pedagogs, kurš acīmredzot savam dēlam bija ļāvis pārāk lielu brīvību… Un Mellupam, Imantam Mellupam, manam skolasbiedram, draudēja lielas nepatikšanas par to, ka viņš smēķēja. Un baiļu dēļ viņš pārtrauca skolā smēķēt.
Kas šodien notiek skolās? Salīdzināsim!
Vēl viens piemērs. Pirms apmēram sešiem gadiem mani kā publicistu, vēsturnieku uzaicināja uz vidusskolu Rīgā Pārdaugavā, lai es 5. vai 6.klases – īsti neatceros – skolēniem pastāstītu 11.novembrī par Lāčplēša dienu, par to, kādēļ mēs svinam šo dienu, par šīs dienas saturu, un tā tālāk. Es, protams, neatteicos, aizgāju. Kas notika skolā? Klāt bija klases audzinātāja un vēl viena skolotāja, kura mani uzaicināja. Es stāstu šiem bērniem par Lāčplēša dienu, un pēkšņi pieceļas viens puika un saka: “Vai jūs ilgi te runāsiet vēl? Jūs man esat apnicis!” Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā šo puiku izslēgtu no skolas. Un, ja arī tūdaļ neizslēgtu, tad viņa vecākiem būtu nākamā dienā jāierodas skolā un viņam tik un tā draudētu izslēgšana, un nekāda Izglītības ministrija nepalīdzētu. Mēs esam izlaiduši savu jauno paaudzi tiktāl, ka vairāk nav kur atkāpties vispār.
Un tāpēc es atbalstu šo abu ilggadīgo skolotāju priekšlikumu. Jāatdod cieņa ir skolotājiem, jāsavalda skolēnu patvaļa, jo mēs esam aizgājuši tik tālu, ka mēs paši ar humoru, ar lielu humora izjūtu, runājam par skolēnu cilvēktiesībām.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Nākamajai vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Godātais Lāča kungs! Liela daļa no mums, zālē sēdošajiem, noteikti varētu tāpat kā jūs stāstīt neskaitāmus piemērus par to, kā uzvedas šodien skolās skolēni. Un mēs, augstskolas pasniedzēji, tāpat arī varētu stāstīt, kā dažkārt studenti uzvedas. Taču, runājot par šīm tiesību normām, es gribu pievērsties šā iesniegtā priekšlikuma otrajai daļai, kur tiek runāts par sodiem. Un es vēršos pie iesniedzējiem.
I.Čepāne.
Sakiet, lūdzu, kā būtu jāsaprot 3.punktā minētais sods? Kā jūs varētu kvalificēt kā sodu to, ka “skolas administrācijas pārstāvji organizē profilaktisku sarunu ar izglītojamo, piedaloties viņa vecākiem vai personām, kas tos aizstāj”? Tas jau, manuprāt, nav sods. Tas tak ir vispār katra pedagoga pienākums – šādā gadījumā ar viņu profilaktiski sarunāties.
Nākamais. Ja Administratīvā komisija tagad uzliks viņiem – acīmredzot vai nu vecākiem, vai tiem bērniem – administratīvo sodu, tādā gadījumā tam ir jābūt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Mums nav tāda prakse, ka mēs šeit, šajā likumā, uzliekam šādus sodus.
Tālāk. Vēl paredzēts, ka citās skolās varētu būt vēl dažādi citi pasākumi.
Jūs, Lāča kungs, stāstījāt par Ulmaņa laikiem. Savukārt es atceros, ka mans vecaistēvs stāstīja par cara laikiem. Cara laikos esot bijis tā, ka nepaklausīgiem skolniekiem lika tupēt kaktā uz zirņiem, un tad, kad viņi mēģināja runāt latviešu valodā, viņiem kāra kaklā plīts riņķus.
Es to stāstīju tāpēc, ka šī norma nav uzrakstīta tādā veidā, lai to varētu kaut vai no juridiskās tehnikas viedokļa atbalstīt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Ja šis būtu trešais lasījums, es noteikti aicinātu šo normu neatbalstīt. Tā kā šis ir otrais lasījums un mums ir iespēja to pielabot, mēs varam rīkoties visādi, abējādi. Nu, patiesībā jau tā doma iesniedzējiem ir bijusi ļoti laba, un tur īpaši nav ko iebilst. Taču tas priekšlikums ir uzrakstīts mazliet naivā formā. Jo, ja mēs ņemam vērā, ka šis likums regulē visas formālās izglītības pakāpes, sākot no pirmsskolas izglītības un beidzot ar doktorantūru un rezidentūru, nu tad tas ir tā naivi – runāt par skolas direktora pienākumiem, par izglītojamā pārrunām kopā ar vecākiem. Jo droši vien doktorantu, doktoranta vecākus mēs neaicināsim uz izglītības iestādi. Bet, ja iesniedzēji mazliet piestrādātu pie šā priekšlikuma, lai to kvalitatīvi uzlabotu, tad es domāju, tas būtu ļoti ieteicams un ļoti atbalstāms, kad būtu normāli no juridiskās tehnikas viedokļa uzrakstīts uz trešo lasījumu. Ideja patiesībā ir ļoti vajadzīga un pareiza.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Jakovam Plineram, otro reizi.
J.Pliners Godātie kolēģi! Man ir milzīgs pedagoģiskā darba stāžs.
Pirmkārt. Profilaktiska saruna direktora kabinetā vecāku klātbūtnē – tas arī ir sods. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Labākie pedagoģiskie instrumenti ir pātaga, no vienas puses, un kūka vai cepums, no otras puses. Tātad jāizmanto gan viens, gan otrs.
Un treškārt. Tagad ir otrais lasījums. Līdz trešajam lasījumam mēs kopīgi varētu kaut ko pielikt, kaut ko atņemt un kaut ko izrediģēt.
Un tāpēc vēlreiz lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Deputāte Čepāne man nupat aizrādīja, ka cara laikā ir noticis tas un tas. Ja mēs ietu vēl dziļāk, līdz pat viduslaikiem, tad mēs varētu nonākt pie tā, ka varbūt piekāva vai pat spīdzināja bērnu vai jebkuru citu skolnieku arī klosteru skolās. Tik tālu atpakaļ mēs neskatīsimies.
Es runāju par pirmskara laika Latvijas vēsturi. Mēs taču dzīvojam atjaunotā Latvijas valstī. Un tas salīdzinājums ir vietā.
Un, lūk, kāds salīdzinājums. Es esmu ļoti daudz lasījis, cik vien iespējams, arī trimdas latviešu izdevumus, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Zviedrijā izdotos, un tur ir skarti jautājumi arī par izglītību. Es varētu jums, kolēģe Čepāne, ar lielām pūlēm sagādāt, piemēram, 1955.gadā iznākušu trimdas izdevumu – Amerikas Savienoto Valstu izdevumu, kura vairākos rakstos teikts – iespējams, ka kolēģis Grava varētu to apstiprināt –, ka latviešu bērni, nonākuši emigrācijā Amerikas Savienotajās Valstīs, 50.gadu vidū izcēlās amerikāņu skolēnu vidū ar savu disciplīnu. Viņi tur turpināja izglītību, Latvijā viņi bija bijuši 1., 2., 4., 5., 8.klasē... turpināja izglītību un visos izglītības līmeņos bija disciplinētāki un kārtīgāki nekā Amerikas Savienoto Valstu skolēni. Es ticu šiem rakstiem.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Protams, skolēna tiesības ir jāsabalansē ar skolēna pienākumiem. Un jāatzīst, ka neatkarības gados mēs esam diezgan tālu aizgājuši skolēnu tiesību virzienā un esam bieži vien atkāpušies no skolēnu pienākumiem.
Cienījamais kolēģi Pliner! Es nevienu brīdi neesmu apšaubījis jūsu profesionālo kvalifikāciju. Jūs to labi zināt. Un, diskutējot par iepriekšējo priekšlikumu, es pieminēju profesionālo vidi tādā nozīmē, ka mums ir jāuzklausa profesionālo izglītības darbinieku organizāciju viedoklis. Un gribu jums apliecināt, ka komisija, strādādama pie šā tik būtiskā likuma panta, ļoti cieši sadarbojās ar, es domāju, visautoritatīvāko izglītības darbinieku profesionālo organizāciju – ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju jeb LIVA. Un gribu jums atgādināt, ka jūsu padevīgais kalps un vēl atsevišķi deputāti, balstoties tieši uz šīs organizācijas lūgumu, iesniedza priekšlikumu, kas pastiprina skolēnu atbildību, – ka skolēniem ir jāpiedalās izglītības iestādes vides uzkopšanā un labiekārtošanā. Un šis priekšlikums ir iekļauts 88. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Bet savukārt deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums tika noraidīts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka šeit, kā ļoti pareizi norādīja deputāte Čepāne, ir ļoti daudzas juridiska rakstura neprecizitātes. Un, otrkārt, tāpēc, ka arī profesionālās organizācijas, pirmām kārtām LIVA, uzskata, ka, ja mēs tik sīki reglamentētu lietas, kā ierosina Buhvalovs un Pliners, tad nevajadzētu skolu iekšējās kārtības noteikumus, jo daudzas no šīm normām var tikt ietvertas skolu iekšējās kārtības noteikumos, ko, starp citu, pieņem, saskaņojot skolas padomē gan skolotāju, gan bērnu, tātad izglītojamo, gan arī vecāku intereses.
Tāpēc es aicinu, neskatoties uz to, ka šajā priekšlikumā ir daudzas labas lietas, to noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 39, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
79. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 88.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
80. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 88.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
81. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
82. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums, tāpat arī 83. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti komisijas priekšlikumā – 88.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 82. un 83.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
84. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
85. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
86. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
87. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 88.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts un kurā, starp citu, ir arī daudzas tās normas, par ko šeit runāja gan Lāča kungs, gan Plinera kungs, gan citi deputāti, kuri uzstājās debatēs.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 87. un 88.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
89. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
90. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
91. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
92. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
93. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
94. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
95. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
96. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
97. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
98. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
99. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
100. – deputātes Baibas Rivžas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
101. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
103. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
102.priekšlikums…
Dz.Ābiķis.
104. – deputāta Kārļa Šadurska…
Sēdes vadītāja.
Ābiķa kungs, 102.priekšlikums. Jūs izlaidāt 102.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
Es atvainojos. Ļoti atvainojos, cienījamie kolēģi! 102. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
103. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
104. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
105. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
106. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
107. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
108. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
109. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Es komisijas vārdā pateicos visiem tiem kolēģiem, kuri izrādīja lielu interesi un iesniedza daudzus priekšlikumus, no kuriem, starp citu, daudzi arī tika atbalstīti, un aicinu jūs balsot par šo likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Dz.Ābiķis.
Liels paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu komisijas darbam! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 15.oktobrim.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Skaidrīte Pilāte.
S.Pilāte (ZZS frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.4778.
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” paredz ieviest pievienotās vērtības nodokļa jeb PVN papildu piemērošanas normas. Likumprojekts paredz to, ka tiek pārņemtas arī atsevišķas Eiropas Savienības direktīvas. Pievienotās vērtības nodokļa papildu piemērošanas normas būtu apliekamo personu iespēja apvienoties PVN maksātāju grupā, īpašs nodokļa režīms preču importa darījumos, kā arī priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem.
Ieviešot šīs minētās PVN piemērošanas normas, tiek uzlabota PVN administrēšana, tiek vienkāršoti apliekamo personu pienākumi un tiek dota arī iespēja samazināt administratīvos izdevumus. Tiks atvieglota arī kārtība PVN iemaksāšanai valsts budžetā.
Ar šiem likuma grozījumiem tiek noteikta jauna kārtība, kādā persona tiek reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistrā, un arī kārtība, kādā tā tiek izslēgta no reģistra.
Labvēlīgu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi radīs arī šā likumprojekta norma, kas nosaka, ka ar PVN apliekamajā vērtībā neiekļauj procentu maksājumus par samaksas termiņa pagarināšanu.
Tās būtu galvenās PVN papildu piemērošanas normas.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi, un komisijas vārdā lūdzu to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
S.Pilāte.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam, galīgajam, lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.
S.Pilāte.
Komisija lūdz noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 15.oktobrim un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 22.oktobrī.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.oktobris. Likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 22.oktobrī. Paldies.
S.Pilāte.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”, otrais lasījums, steidzams.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ērika Zommere.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas lēmumu šis likumprojekts tika atdots atpakaļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Un tālākā darba rezultāts ir tas, ka es piedāvāju kā 13.priekšlikumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto priekšlikumu, kurš komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates. Vārds deputātam Uldim Ivaram Gravam.
U.I.Grava (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šo likumprojektu mēs nolēmām virzīt steidzamības kārtībā, lai palīdzētu Latvijas Radio risināt tā samilzušās finansiālās problēmas. Diemžēl daži to veikli izmantoja, lai piekabinātu klāt jautājumu par Nacionālo radio un televīzijas padomi. Un par to tiešām būtu arī jārunā, bet ne jau tādā steigā, ka faktiski nebija iespējams neko nedz izdebatēt, nedz arī vispār iesniegt kādus priekšlikumus. Un tā nu mēs esam nonākuši pie tāda brāķa, ka es aicinu jūs šo likumu noraidīt un sākt visu no gala, lai mēs pienācīgi varētu izvērtēt Nacionālās radio un televīzijas padomes nākotni.
Ja mēs pieņemam piedāvāto likumu (No zāles dep. K.Leiškalns: “Ne likumu, bet priekšlikumu!”), priekšlikumu… labi, runājam par priekšlikumu… tad mēs gan samazinām skaitu, bet ne jau tādā mērā, kā mēs pagājušajā nedēļā nobalsojām. Mēs tikai iemūžinām visas tās sliktās padomes īpašības, kuras būtu jālikvidē. Ar šo piedāvāto pagaidu risinājumu mēs neatbildam uz svarīgiem jautājumiem – kādēļ televīzijas kanālos dzirdam pārsvarā krievu valodu, kādēļ nepārtraukti tiek pārkāpts reklāmām atvēlētais laiks, par ko mēs maksāsim lielas soda naudas? (No zāles: “Par priekšlikumu!”) Kādēļ padomes priekšsēdis nodarbojas ar cenzūru?
Var jau teikt, ka Nacionālā radio un televīzijas padome ir neatkarīga valsts pārvaldes iestāde, kas nav padota Ministru kabinetam…
Sēdes vadītāja.
Gravas kungs! Jārunā par 13. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu!
U.I.Grava.
Tas viss par priekšlikumu.
Labi. Pārejas noteikumos mēs paredzējām, ka… padomes locekļu skaits, kā pagājušajā nedēļā mēs nolēmām, tiek samazināts no deviņiem uz pieciem, tas ir, gandrīz uz pusi. Samazināšanas procesā būtiski mainīsies padomes sākotnējais sastāvs. Un ir jautājums – vai mēs pārstāvam sabiedrības intereses? (No zāles: “Par priekšlikumu!”) Attiecīgie padomes locekļi de facto pārvaldīja kādu no jomām, kuras padomes locekļu organizēšanas procesā, visticamāk, tiks apvienotas. Un jaunajiem padomes locekļiem jābūt ar attiecīgām profesionālām iemaņām. Iet runa (No zāles dep. J.Dobelis: “Runa neiet!”) par to, ka no deviņiem padomes locekļiem mēs tagad izslēdzam trīs locekļus, kas bija tie visprofesionālākie. Un mēs pārāk paļāvāmies uz… (No zāles dep. J.Dobelis: “Sēdes vadītāja, nu kas tas ir?!”)
Sēdes vadītāja.
Gravas kungs, aizrādu jums otro reizi, ka ir jārunā par konkrēto priekšlikumu – 13.priekšlikumu.
U.I.Grava.
Es runāju par to, ka mēs pārāk paļāvāmies uz Juridiskā biroja pārāk primitīvo risinājumu. Veicinot tiesiskās paļāvības principu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tika pārliecināta, ka var ignorēt Saeimas lēmumu – samazināt padomes locekļu skaitu uz pieciem – un paturēt tos sešus, kuriem ir visilgākais mandāts. Diemžēl tiesiskās paļāvības princips nav interpretējams kā sastingusi vārdu forma, bet tam jāpiemēro arī citi principi, tādi kā, piemēram, vienlīdzības princips. Dažas valstis, piemēram, Francija, uzsver tiesības uz vienlīdzību, bet citas skaidro tāpat kā Eiropas Cilvēktiesību komisija un arī tāpat, kā to noteic Latvijas Republikas Satversmes 91.pants, – ka diskriminācija ir aizliegta. Un šeit mēs diskriminējam trīs padomes locekļus. (Starpsaucieni no zāles.) Labi! Es…
Sēdes vadītāja.
Gravas kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.
U.I.Grava.
Labi... Es redzu, ka nav šeit iespējams runāt. Tad neļaujiet man arī runāt...
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?
Ē.Zommere.
Aicinu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu – 13.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Vai Gravas kungs uzstāj uz balsojumu par 13.priekšlikumu? (No zāles: “Jā!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 9, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
Ē.Zommere.
Un, kolēģi, aicinu atbalstīt arī 14. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Šis priekšlikums guva atbalstu komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zommere.
Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā kopumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 7, atturas – 2. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.
Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, gribu informēt, ka šodien bija izsludināta jautājumu un atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija divi jautājumi. Viens no tiem ir iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei adresētais deputātu jautājums “Par Sergeja Reunova aizturēšanu un iespējamo piespiedu izraidīšanu”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas neapmierina jautājuma iesniedzējus, bet ir saņemta iekšlietu ministres vēstule, kurā viņa informē par to, ka nevar ierasties.
Un otrs ir deputātu jautājums tieslietu ministram Marekam Segliņam “Par naturalizācijas gaitu”. Arī uz to ir saņemta rakstveida atbilde, kas neapmierina iesniedzējus, taču arī Segliņa kungs ir informējis parlamentu, ka nevar ierasties darba pienākumu pildīšanas dēļ.
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, lūdzu, noklausīsimies arī paziņojumus. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 13.00.
Sēdes vadītāja.
Vārds deputātam Mārim Ārbergam.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde – pulksten 13.15 (komisijas telpās).
Sēdes vadītāja.
Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde – pēc piecām minūtēm (komisijas telpās).
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Klementjevam. Lūdzu!
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Oskars Kastēns, Vitālijs Orlovs, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Skaidrīte Pilāte... paldies, redzu... Viktors Ščerbatihs, Aigars Štokenbergs un Mihails Zemļinskis.
Paldies par darbu!
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Līdz ar to 1.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.