Ministru prezidents:

— Latvijas un Ungārijas uzņēmējiem

Dāmas un kungi! Man ir patiess prieks uzrunāt Ungārijas un Latvijas uzņēmēju šodienas tikšanās dalībniekus. Es ticu, ka šajās dienās nodibinātie kontakti pārtaps ilgstošā un savstarpēji izdevīgā sadarbībā. No valdību puses esam strādājuši, lai radītu nepieciešamos priekšnoteikumus jūsu sadarbībai — pēc dažām stundām starp Ungārijas un Latvijas valdību pārstāvjiem tiks parakstīti divi svarīgi līgumi: līgums par brīvo tirdzniecību un līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

Mūsu valstīm ir daudz kopīgu iezīmju — esam ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), tātad pēc dažiem gadiem būsim ES iekšējā tirgus daļa. Esam arī PTO un citu starptautisku organizāciju dalībnieces. Pēdējo desmit gadu laikā mūsu politiskais un ekonomiskais modelis ir pilnībā transformēts uz demokrātiskām un brīvā tirgus ekonomikas valstīm atbilstošu. Jāpiebilst, ka Ungāriju no sirds apsveicām sakarā ar kļūšanu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Latvijai līdz šim statusam vēl daži soļi veicami.

Tālāk raksturošu Latvijas ekonomikas attīstību un tās perspektīvas. Latvijā pāreja no padomju tipa komandekonomikas uz tirgus ekonomiku tika uzsākta 90. gadu sākumā līdz ar politiskās neatkarības atgūšanu un tās starptautisko atzīšanu.

Ungārijā un citās Viduseiropas valstīs arī centralizētās ekonomikas periodā bija saglabājušies daži tirgus ekonomikas elementi, bet Latvijā tirgus ekonomikas izveide bija jāveic no pašiem pamatiem, bija jāveido neatkarīgas valsts ekonomikas pamatelementi — sava nodokļu, muitas sistēma un budžets, jāievieš sava valūta.

Izvērtējot sasniegto, var secināt, ka Latvijā šis pārejas posms uz tirgus saimniecību ir iekļāvies viena gadu desmita robežās. XXI gadsimtu Latvija uzsāks kā valsts, kur darbojas tirgus ekonomikas pamati, kur nodrošinātas privātā kapitāla tiesības un privātās iniciatīvas loma tautsaimniecībā.

Kas par to liecina ?

Pirmkārt, privātais sektors reformu gaitā ir ieguvis dominējošo lomu Latvijas ekonomikā. Apmēram divas trešdaļas no Latvijas iekšzemes kopprodukta 1998.gadā tika radītas privātajā sektorā. Apstrādājošajā rūpniecībā privātā sektora īpatsvars ir sasniedzis 94%, celtniecības un tirdzniecības nozarēs tas pārsniedz 98%. Atcerēsimies, ka tas notiek valstī, kur pirms desmit gadiem nebija pat īstu privāto veikalu.

Privatizācija ražošanas sektorā tika pabeigta jau 1998.gadā. Pašlaik viens no aktuālākajiem jautājumiem ir monopoluzņēmumu privatizācija. Tā tiek skatīta enerģētikas un telekomunikāciju sektoru liberalizācijas ietvaros.

Otrkārt, Latvijā ir izveidota un darbojas izvērsta tirgus institūciju infrastruktūra, kas nodrošina naudas, kapitāla un vērtspapīru tirgu darbību.

Latvijas komercbanku sektors palielina savu ietekmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā, tās nodrošināšanā ar kredītresursiem. Banku jomā pieaugusi konkurence un ārvalstu kapitāla līdzdalība. Vairāk nekā divas trešdaļas no Latvijas banku pamatkapitāla ir ārvalstu investoru īpašumā.

Gandrīz četrus gadus darbojas Rīgas Fondu birža un ir uzsākta Baltijas un Skandināvijas valstu biržu tuvināšanās.

Treškārt, Latvija arvien ciešāk iekļaujas pasaules ekonomikas apritē. Šī gada februārī Latvija pirmā no Baltijas valstīm tika uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā. Dalībvalsts statuss paver iespējas pēc līdzvērtīgiem nosacījumiem tirgoties ar 132 šīs organizācijas valstīm. Tas liecina arī par Latvijas uzņēmējdarbības vides kvalitāti.

No gada uz gadu palielinās Latvijas eksporta apjoms uz Eiropas Savienības valstīm. Pagājušajā gadā tas pieauga par 27%, sasniedzot 57% īpatsvaru kopējā Latvijas eksporta apjomā. Šī gada pirmajā ceturksnī Eiropas Savienības valstu īpatsvars sasniedza jau 65%, bet NVS — tikai 10,5%.

Te jāatzīmē, ka viens no turpmākajiem uzdevumiem ir aktivizēt Latvijas tirdznieciskos un ekonomiskos kontaktus ne tikai ar pašreizējām ES valstīm, bet arī ar ES kandidātvalstīm. Pašlaik šo valstu, izņemot mūsu Baltijas kaimiņus, īpatsvars Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā ir pārsteidzoši zems. Tā, piemēram, 1999.gada 1.ceturksnī Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Bulgārijas un Rumānijas kopējais īpatsvars Latvijas eksporta kopapjomā nesasniedza pat 1%, importa apjomā tas ir nedaudz lielāks — ap 3%. Latvijas tirdzniecības apjomi ar jūsu valsti 1998.gadā bija šādi: Latvijas eksports uz Ungāriju — ap 2 miljoni, imports — ap 23 miljoni ASV dolāru.

Diemžēl neviena no Viduseiropas ES kandidātvalstīm nav atrodama arī Latvijas lielāko investoru valstu sarakstā. Domāju, ka šīs situācijas pamatā ir tieši informācijas trūkums par biznesa apstākļiem mūsu valstīs, nevis kādi objektīvi šķēršļi mūsu sadarbībai. Latvijas ekonomika var piedāvāt ārvalstu, tai skaitā arī Viduseiropas valstu, investoriem visai pievilcīgu biznesa vidi ar liberāliem darbības nosacījumiem. Kopējais ārvalstu investīciju apjoms 1998.gada beigās Latvijā sasniedza ap 4 miljardus ASV dolāru, tai skaitā tiešās investīcijas — ap 1,4 miljardiem.

Esam uzsākuši liela apjoma darbu, lai novērstu administratīvos šķēršļus investīcijām un uzņēmējdarbībai. Valdībā ir pieņemts īpašs rīcības plāns, kas paredz ne tikai izmaiņas likumdošanā, bet arī praktiskus pasākumus informācijas pieejamībai, atklātības palielināšanai un birokrātijas samazināšanai.

Noteikti jāmin arī ilgstošā monetārā un finansu stabilitāte mūsu valstī. Šī gada aprīlī 12 mēnešu inflācijas rādītājs sasniedza zemāko līmeni visā reformu laikā — 1,5%. Latvijas nacionālās valūtas — lata — apmaiņas kurss attiecībā pret SDR valūtu grozu nav mainījies jau vairāk nekā piecus gadus.

Pašlaik Latvijas, tāpat kā pārējo Baltijas valstu, lielākais izaicinājums ir maksājumu bilances tekošā konta deficīta samazināšana. Pagājušajā gadā deficīts sasniedza 11% no iekšzemes kopprodukta. Tas izveidojies preču ārējās tirdzniecības deficīta rezultātā, jo pakalpojumu bilance Latvijai pastāvīgi ir pozitīva.

Deficīta samazināšanas iespējas mēs saskatām eksporta pieauguma stimulēšanā, kā arī ārvalstu investīciju piesaistē, nevis kādu īpašu importa ierobežošanas vai valūtas kursa izmaiņu pasākumu veikšanā. Tas būtu pretrunā ar atvērtas un liberālas ekonomikas kursu, kuru Latvija ir ieturējusi visu reformu laiku. Jāatzīmē, ka pašreizējais tekošā konta deficīta apjoms neapdraud Latvijas valūtas stabilitāti, jo apgrozībā esošais Latvijas latu apjoms ir pilnībā nosegts ar Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezervēm.

Ļoti svarīgi ir aktivizēt visus tos izaugsmes faktorus, kuriem pamati radīti strukturālo reformu rezultātā, tas ir, privāto iniciatīvu, it īpaši mazā biznesa jomā, kā arī Latvijas reģionu attīstību. Lai Latvija tuvotos attīstīto Eiropas Savienības valstu līmenim, nepieciešama straujāka ekonomiskā izaugsme.

To, ka iespējama ilgstoša (pat desmit gadu ilgumā) ekonomiskā izaugsme, piemēram, iekšzemes kopprodukta ikgadējs pieaugums 8%–9% apmērā, pierāda pasaules valstu ekonomiskās attīstības pieredze strukturālo izmaiņu posmos. Arī Latvijā 1997.gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniedza 8,6%.

Taču, pasliktinoties ārējai ekonomiskajai situācijai, ko radīja krīze Krievijā un satricinājumi pasaules finansu sistēmā, Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi samazinājās. 1998.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts pieauga par 3,6%.

Krievijas krīze visjūtamāk ietekmēja atsevišķu Latvijas rūpniecības nozaru darbības rezultātus — īpaši pārtikas un mašīnbūves nozaru, radīja problēmas dažām komercbankām. Tomēr to kompensēja dažādu transporta veidu kravu apjomu pieaugums. Kopumā Latvijas ostās nosūtīto un saņemto kravu apjoms 1998.gadā pieauga par 3%, pārsniedzot 52 miljonus tonnu.

Latvijas multimodālā transporta sistēma bez pārspīlējumiem ir attīstītākā Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ietver sevī dzelzceļa, autoceļu un cauruļvadu tranzīta koridorus, kas Latvijas ostas savieno ar Krievijas un citu NVS valstu dabas resursu, naftas un rūpnieciskajiem rajoniem Eirāzijas kontinenta iekšienē. Veiktie pasākumi Latvijas ostu saimniecības attīstībā ļauj izvērst šos tranzīta koridorus starpkontinentālā mērogā. Ir izstrādāts un tuvākajos gados tiks īstenots naftas tranzīta koridora paplašināšanas, jauna cauruļvada izbūves projekts.

Visās trijās Latvijas lielākajās ostās darbojas brīvās ekonomiskās zonas, kas atvieglo eksporta un importa operāciju veikšanu, ļauj attīstīt ostu saimniecību un piesaistīt investīcijas ar labvēlīgākiem nosacījumiem. Jāatzīmē, ka speciālajās ekonomiskajās zonās paredzēta visa veida uzņēmējdarbības, arī ražošanas attīstība un paredzēti papildu atvieglojumi investoriem. Domāju, ka arī jūsu valsts uzņēmējus var ieinteresēt ražošanas, tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības iespējas šajās Latvijas uzņēmējdarbības zonās.

Tātad, noslēdzot šo Latvijas ekonomikas pašreizējās situācijas apskatu, vēlreiz gribētu uzsvērt sekojošo:

- Latvijā ir izveidoti tirgus saimniecības pamati, šī pāreja ir neatgriezeniska, tālākā attīstība un ekonomikas problēmu atrisināšana var notikt tikai tirgus saimniecības apstākļos, ar tirgus ekonomikas politikas instrumentiem;

- ārējā krīze Krievijā ir mazinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes tempus, tomēr kopējā monetārā un fiskālā situācija ir stabila, saglabājas izaugsmes faktori Latvijas ekonomikā;

- Latvijas un Viduseiropas valstu, tai skaitā Latvijas un Ungārijas, ekonomiskās sadarbības potenciāls netiek vēl pilnībā izmantots.

Dāmas un kungi! Latvijas un Ungārijas gadījumā ekonomiskās stabilitātes un prognozējamības garantija lielā mērā ir abu mūsu valstu integrācija Eiropas Savienībā. Tas ir process, kura laikā pastāvīgi tiek vērtēti mūsu sasniegumi un nesaudzīgi akcentētas problēmas.

Šī procesa gaitā mūsu valstu ekonomiskās sistēmas kļūst arvien līdzīgākas un atbilstošākas. Tādējādi uzlabojas apstākļi mūsu valstu uzņēmēju sadarbībai visdažādākajās jomās. Es paļaujos uz jūsu privāto iniciatīvu un ticu, ka jūs mācēsit izmantot visas iespējas sadarbībai.

Novēlu ražīgu darbu šodien un arī turpmākajās dienās!

Runa "Latvijas ekonomika: reformas un attīstības perspektīvas, XXI gadsimtā ieejot" Latvijas un Ungārijas uzņēmējiem Budapeštā 1999.gada 10.jūnijā