Latvijas ārējās tirdzniecības programma

1999.gada decembra redakcijā

Akceptēta Ministru kabineta 1999.gada 21.decembra sēdē (prot.Nr.71, 24.§). Galvenie autori: L.Stelpe, I.Preimate, I.Berķe A.Gulbis, G.Rubīns, D.Eglīte, O.Barānovs, ( Ekonomikas ministrija ) U.Cimdiņš, M.Ozoliņš, A.Jakobsons ( RTU Rīgas Biznesa institūts ), M.Ēlerts, A.Liepiņš, J.Cinītis ( Latvijas Attīstības aģentūra ), I.Ernstsone, N.Popens ( Ārlietu ministrija ), S.Kolupajeva ( Finansu ministrija ), A.Smiltāne ( Zemkopības ministrija ) D.Dille ( Latvijas Eksportkredīts ) E.Bendrāte ( Centrālā Statistikas pārvalde )

Saturā

 

Ievads

Latvijas ārējās tirdzniecības politikas mērķis un uzdevumi

1. Programmas struktūras pamatojums un sasaiste ar citām programmām

2. Pašreizējās situācijas raksturojums Latvijas ārējā tirdzniecībā

2.1. Latvijas konkurences priekšrocības

Ražošanas faktori

Pieprasījums

Uzņēmējdarbības vide kā priekšnosacījums uzņēmumu

konkurētspējas veicināšanai

Saistīto un atbalstošo nozaru attīstības līmenis

2.2. Nozīmīgākās nozares Latvijas eksportā

Latvijas perspektīvās eksporta nozares

2.3. Latvijas galvenās eksporta un importa preču grupas

2.4. Eksporta un importa ģeogrāfiskā orientācija

Tirdzniecība ar ES valstīm

Tirdzniecība ar NVS valstīm

Tirdzniecība ar Baltijas valstīm

Tirdzniecība ar Centrāleiropas Brīvās Tirdzniecības asociācijas

(CEBTA) valstīm

2.5. Ārējā tirdzniecība ar lauksaimniecības precēm

2.6. Pakalpojumu eksporta un importa attīstība

Transporta pakalpojumi

Finansu pakalpojumi

Tūrisma pakalpojumi

2.7. Maksājumu bilances tekošais konts

2.8. Daudzpusējās un divpusējās starpvalstu attiecības

Pasaules Tirdzniecības Organizācija (PTO)

Integrācija Eiropas Savienībā

Baltijas vienotas ekonomiskās telpas izveide

Divpusējie tirdzniecības līgumi ar CEBTA valstīm

Sadarbība ar NVS valstīm

2.9. Tarifu un netarifu barjeras, iekšējā tirgus aizsardzība

Tarifu ierobežojumi

Netarifu barjeras

Iekšējā tirgus aizsardzība

2.10. Ārējo tirdzniecību ietekmējošie iekšējie un ārējie faktori

Iekšējie faktori

Ārējie faktori

2.11. Galvenās problēmas Latvijas ārējā tirdzniecībā

3. Ārējās tirdzniecības politikas instrumenti un risināmās problēmas

3.1. Ārējās tirdzniecības informācijas nodrošināšana

Latvijas ārējās tirdzniecības vienotā informācijas centra izveide

3.2. Daudzpusējās un divpusējās starpvalstu attiecības

Vēstniecību ekonomisko darbinieku iesaiste ārējās tirdzniecības veicināšanā

3.3. Finansu instrumenti

Eksporta operāciju garantēšana, kreditēšana un apdrošināšana

Netiešo nodokļu atmaksas sistēma

3.4. Netarifu barjeru pielietošana

3.5. Iekšējā tirgus aizsardzība

Muitas tarifi

3.6. Konkurētspējas veicināšana

Izglītības sistēmas pilnveidošana tirgus pieprasīta, kvalificēta darbaspēka struktūras nodrošināšanai

Uzņēmēju prasmju un profesionālo zināšanu paaugstināšana

Apmācību programma eksporta un menedžmenta prasmju apguvei

3.7. Eksporta mārketings

Latvijas eksportētāju mārketinga atbalsta programma

Uzņēmumu dalība starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās

3.8. Citas problēmas

4. Programmas pasākumu īstenošanas plāns un izpildes termiņi

5. Programmas īstenošanas shēma un galvenie izpildītāji

ĀTNP koordinācijas padomes sastāvs, uzdevumi un koordinatoru darbība

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām

6. Programmas finansēšanas avoti

Programmas finansēšanas iespējamie varianti

7. Programmas īstenošanas paredzamais ekonomiskais un sociālais efekts

Izmantotās literatūras saraksts

1.pielikums. Eiropas Padomes sanāksme Kopenhāgenā un

"Kopenhāgenas kritēriji"

Konkurētspēja Eiropas Savienības tirgū un 2. Kopenhāgenas kritērijs

2.pielikums. ĀT nacionālās programmas teorētiskais pamatojums

1. Dabisko un iegūto konkurences priekšrocību loma ārējā tirdzniecībā

Ražošanas faktori

Pieprasījums

Saistīto un atbalstošo nozaru attīstība

Uzņēmumu stratēģija, struktūra un konkurence

Veiksme un valdība

2. Uzņēmējs. Ārējā tirdzniecība. Valdība

3.pielikums. Latvijas Eksportkredīts

Programmā izmantotie saīsinājumi

Turpinājums. Sākums "LV" nr.7., 10.01.2000.

2.11. Galvenās problēmas Latvijas ārējā tirdzniecībā

Ņemot vērā šajā nodaļā veikto situācijas analīzi, ir identificētas ārējās tirdzniecības jomā pastāvošās problēmas konkurētspējīgas tautsaimniecības nozaru attīstībā. Identificētās problēmas šeit ir strukturētas pa grupām atbilstoši ĀT politikas instrumentu kategorijām13:

1.

ārējās tirdzniecības darbībai nepieciešamās informācijas nodrošinājums:

• informācijas trūkums par eksporta iespējām uz jauniem tirgiem,

• Latvijas uzņēmējiem nepieciešamā informācija ir izkliedēta pa dažādām institūcijām un organizācijām,

• nepietiekoši tiek izmantots Latvijas pārstāvniecību tīkls ārvalstīs informācijas ieguvei par jauniem eksporta tirgiem un potenciālo sadarbības partneru atrašanai;

2.

daudzpusējās un divpusējās starpvalstu attiecības:

• nepietiekoši elastīgas Latvijas iekšējo tiesību aktu normas, kas regulē starptautisko tirdzniecības līgumu implementēšanu Latvijā,

• vāja sadarbība ar uzņēmumiem, to asociācijām pie Latvijas pozīcijas izstrādāšanas slēdzot jaunus un koriģējot esošos tirdzniecības līgumus,

• nav saskaņotas Baltijas valstu lauksaimniecības politikas, tāpēc nepilnīgi funkcionē BTL par lauksaimniecības precēm;

3.

finansu resursu trūkums starptautiski konkurētspējīgas produkcijas saražošanai:

• finansu resursu un atbilstošas tiesiskās bāzes trūkums eksporta kreditēšanai, darījumu garantēšanai un apdrošināšanai,

• nodokļu atmaksas kavējumi eksportētājiem,

• augstas kredītprocentu likmes, ilgtermiņa kredītresursu trūkums,

• eksportu veicinošo stimulu, kas iekļauti esošajā nodokļu politikā sarežģītā piemērošanas kārtība (nefunkcionē sistēma netiešo nodokļu maksājumu atlikšanai preču ievešanai pārstrādei);

4.

netarifu barjeru pielietošana:

• nepilnīgi funkcionē dienesti, kam jākontrolē importēto preču plūsma, izcelsme un atbilstības rādītāji,

• Latvijā lielos apjomos tiek importētas tehniskiem standartiem neatbilstošas un zemas kvalitātes preces,

• attīstītajās valstīs pastāv augsts tehnisko tirdzniecības barjeru pielietošanas līmenis;

5.

iekšējā tirgus aizsardzība:

• institucionālās bāzes un prakses trūkums konkurences izkropļojumu novēršanai un iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanai;

6.

zema preču un pakalpojumu konkurētspēja attīstīto valstu tirgos:

• uzņēmumu saražotās produkcijas neliela pievienotā vērtība,

• mazs augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars eksportā,

• sadarbības trūkums starp uzņēmumiem lielu eksporta pasūtījumu izpildei un jaunu tirgu apgūšanā,

• piemērotu apmācību programmu trūkums starptautiskajā tirdzniecībā, mārketingā, loģistikā, u.c. ar eksporta operāciju veikšanu saistītās sfērās,

• vāji attīstīta infrastruktūra salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm,

• preču neatbilstība starptautiskiem kvalitātes standartiem;

7.

eksporta mārketinga problēmas:

• vāji diversificēts eksports produktu un nozaru griezumā,

• finansu resursu trūkums jaunu tirgu apgūšanai un ārējā mārketinga pasākumu veikšanai,

• jaunu tirgu apguves un eksporta mārketinga prasmju trūkums,

• nepietiekoši tiek izmantotas brīvās tirdzniecības līgumu radītās priekšrocības ar CEBTA valstīm;

8.

citas problēmas:

• pārāk biežas izmaiņas likumdošanā un tās piemērošanas kārtībā,

• nelegālo preču plūsma.

Iepriekšminēto problēmu rezultātā maksājuma bilances tekošā konta tirdzniecības bilances deficīts palielinās, kas kopumā atstāj negatīvu iespaidu uz tautsaimniecības harmonisku un ilgtspējīgu attīstību.

Papildus minētajām problēmām, Latvijas tautsaimniecībā, lielākoties, darbojas mazie un vidējie uzņēmumi ar ierobežotu ražošanas un mārketinga kapacitāti, kā rezultātā tie bieži nespēj izpildīt liela apjoma pasūtījumus ("economies of scale and scope") un identificēt tirgus nišas. Tā rezultātā uzņēmumiem ir ierobežotas iespējas investīciju un apgrozāmo līdzekļu uzkrāšanai jaunu tehnoloģiju ieviešanai, kuras ļautu ražot konkurētspējīgu produkciju ar augstāku pievienoto vērtību.

Ņemot vērā ražošanas un realizācijas modeli, kas pastāvēja bijušajā PSRS un joprojām pastāv NVS valstīs, lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu nav pietiekošas izpratnes un zināšanu par sadarbību ar tirgiem, kuros tradicionāli pastāv augsta konkurence un prioritāras ir mārketinga un realizācijas spējas, precīzi piegādes termiņi, efektīva loģistika.

Latvijā nepietiekami efektīvi darbojas tādi eksporta stimulēšanas veidi kā netiešo nodokļu savlaicīga atmaksa par eksportēto produkciju, ievešana pārstrādei, eksporta kreditēšana, garantēšana, apdrošināšana. Ražošanas efektivitāti neveicina uzņēmumu ienākuma nodokļa priekšapmaksas sistēma, kuras rezultātā tiek iesaldēti ievērojami uzņēmumu līdzekļi.

Viens no problēmu cēloņiem ir robežas šķērsošanas, muitas procedūru un muitas iestāžu darbības nepietiekami augstā efektivitāte un kapacitāte.

Turklāt, ņemot vērā Latvijas salīdzinoši mazo tirgu un saistības PTO, ES, Baltijas valstu un citu valstu brīvās tirdzniecības līgumu ietvaros, protekcionisma loma samazinās. Tādēļ valdībai galvenā uzmanība ārējās tirdzniecības programmas īstenošanā tiek vērsta uz eksporta veicināšanas politikas realizāciju, sekmējot Latvijas dabisko un iegūto konkurences priekšrocību attīstību.

 

3. Ārējās tirdzniecības politikas instrumenti un risināmās problēmas

Ārējās tirdzniecības politikas instrumenti ir sagrupēti 7 grupās saskaņā ar pamatprincipiem, kas izskaidroti nodaļā "Programmas struktūras pamatojums". Lai labāk uztvertu katras instrumentu grupas pielietošanas nozīmīgumu, šajā nodaļā to apraksts sākts ar konkrētai grupai raksturīgajām, Latvijā patlaban pastāvošajām problēmām.

 

3.1. Ārējās tirdzniecības informācijas nodrošināšana

Problēmas:

• informācijas trūkums par eksporta iespējām uz jauniem tirgiem;

• Latvijas uzņēmējiem nepieciešamā informācija ir izkliedēta pa dažādām institūcijām un organizācijām;

• nepietiekoši tiek izmantots Latvijas pārstāvniecību tīkls ārvalstīs informācijas ieguvei par jauniem eksporta tirgiem un potenciālo sadarbības partneru atrašanai.

Latvijas ārējās tirdzniecības vienotā informācijas centra izveide

Latvijas tautsaimniecības attīstības pašreizējā etapā uzņēmumu mārketinga plānu realizēšanai vai tirgus izpētei nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu informāciju. Tāpēc tiks izveidots valsts eksportētāju informatīvā atbalsta centrs, kurā vienuviet uzņēmējiem būs pieejams visu veidu informatīvais nodrošinājums ārējās tirdzniecības sekmēšanai. Latvijas ārējās tirdzniecības vienoto informācijas centru paredzēts izveidot, reorganizējot LAA Eiropas informācijas centru. Centrs nodrošinās informāciju par potenciālajiem sadarbības partneriem, ārvalstu likumdošanu, pasaules valstu ārējās tirdzniecības statistiku, utt. Informācijas centrā būs pieejama infomācija arī par citu, t.sk., nevalstisko organizāciju pakalpojumiem ārējās tirdzniecības veicināšanā un informācijas nodrošināšanā.

Šī centra darbība ļautu ik gadu palielināt Latvijas eksporta apjomus apmēram par 5 līdz 7 miljoniem latu.

Latvijas ārējās tirdzniecības vienotās informācijas centrs veiks sekojo™as funkcijas:

• apkopos ĀT informāciju par citām valstīm;

• koordinēs informācijas savākšanu un apmaiņu starp Latvijas ekonomiskajām pārstāvniecībām un pārstāvjiem ārvalstīs;

• pastāvīgu ĀT informatīvo materiālu sagatavošanu un uzņēmēju nodrošināšanu ar tiem gan drukātā, gan elektroniskā formātā;

• uzņēmēju apmācības informācijas lietošanā un izmantošanā;

• regulāri izdos eksportētāju direktoriju, nodrošinot arī tās elektroniskās versijas izveidošanu bez īpašu finansiālo resursu piesaistīšanas no uzņēmumiem par pamatinformācijas ievietošanu, vienlaikus paredzot līdzekļus arī tās bezmaksas izsūtīšanai izraudzītiem adresātiem: vēstniecībām, tirdzniecību veicinošajām organizācijām, importētājiem.

 

3.2. Daudzpusējās un divpusējās starpvalstu attiecības

Problēmas:

• nepietiekoša administratīvā kapacitāte un profesionālās iemaņas sekmīgai tirdzniecības līgumu koordinācijai;

• nepietiekoši elastīgas Latvijas iekšējo tiesību aktu normas, kas regulē starptautisko tirdzniecības līgumu implementēšanu Latvijā;

• vāja sadarbība ar uzņēmumiem, to asociācijām pie Latvijas pozīcijas izstrādāšanas slēdzot jaunus un koriģējot esošos tirdzniecības līgumus;

• nav saskaņotas Baltijas valstu lauksaimniecības politikas, tāpēc nepilnīgi funkcionē BTL par lauksaimniecības precēm.

Lai sekmīgi īstenotu tirdzniecības līgumu koordināciju, Ekonomikas ministrija gatavo izmaiņas Ministru Kabineta noteikumos Nr.350, kas paredzēs detalizētu līgumu sagatavošanas procesa, sarunu vešanas un līgumu administrēšanas kārtību.

Lai uzlabotu profesionālās iemaņas sarunu vešanā, jāīsteno apmācību programma ministriju ierēdņiem, kuru pienākums ir pārstāvēt Latviju starpvalstu sarunās. 20 cilvēku grupai intensīva apmācību programma varētu izmaksāt ap 5000 latu.

Efektīvai tirdzniecības līgumu īstenošanai nepieciešams veikt izmaiņas Latvijas iekšējos tiesību aktos. Šobrīd Latvija nav spējīga operatīvi reaģēt uz izmaiņām starptautiskajos tirdzniecības līgumos. Lai atrisinātu minēto jautājumu, Ārlietu ministrijas vadībā tiks izveidota Ministru Prezidenta apstiprināta darba grupa, kas lems par izmaiņām Latvijas tiesību aktos, lai sekmētu starptautisko tirdzniecības līgumu izmaiņu operatīvu implementēšanu.

Strādājot pie Latvijas pozīcijas izstrādāšanas slēdzot jaunus un koriģējot esošos tirdzniecības līgumus, nepieciešams veidot ciešāku sadarbību starp Ekonomikas ministriju un nozaru ekspertu padomēm. Uzņēmējiem nozaru asociāciju ietvaros ir jāvienojas par pastāvošajām problēmām un prioritātēm ārējā ekonomiskajā darbībā un regulāri jāinformē par tām atbildīgais Ekonomikas ministrijas departaments, un otrādi - Ekonomikas ministrija informē uzņēmējus caur nozaru ekspertu padomēm, kā arī veic skaidrojošo darbu par starptautisko tirdzniecības līgumu sniegtajām iespējām un ietekmi uz uzņēmumu darbību.

Baltijas valstu BTL par lauksaimniecības precēm funkcionē nepilnīgi, jo trūkst saskaņotas lauksaimniecības politikas. Šis jautājums ir jārisina Baltijas Ministru Padomes izveidotās Lauksaimniecības komitejas darbības ietvaros.

Vēstniecību ekonomisko darbinieku iesaiste ārējās tirdzniecības veicināšanā

Ar mērķi veidot vienotu ārējo ekonomisko politiku un koordinēt tās īstenošanu pret trešajām valstīm, īpašu uzmanību veltot vēstniecību iesaistei tās realizācijā, Ārlietu ministrijas vadībā tiek veidota Konsultatīvā padome ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas jautājumos. Plānots, ka Padome savu darbību sāks jau šī gada novembrī. Padomes darbības rezultātā, ņemot vērā nozaru plašo pārstāvniecību tajā, tiks formulētas Latvijas konkrēto tautsaimniecības sektoru ārējās ekonomiskās intereses dažādos pasaules reģionos un valstīs. Balstoties uz definētajām un savstarpēji saskaņotajām interesēm, Ārlietu ministrija varēs mērķtiecīgāk formulēt uzdevumus vēstniecībām, izmantojot ierobežotos cilvēku un finansiālos resursus14 definēto prioritāro uzdevumu veikšanai konkrētajās valstīs.

Lai uzlabotu vēstniecību ekonomisko darbinieku darba efektivitāti un veicinātu to iesaisti ārējās ekonomiskās politikas īstenošanā un, jo īpaši, eksporta veicināšanā, nepieciešams veikt specializētu vēstniecību ekonomisko darbinieku apmācības programmu, kas ietvertu šādus aspektus:

• prezentācijas un sarunu vešanas prasme;

• starptautiskais mārketings;

• mārketinga menedžments;

• starpkultūru saskarsme;

• eksporta veicināšana.

 

3.3. Finansu instrumenti

Problēmas:

• finansu resursu un atbilstošas tiesiskās bāzes trūkums eksporta kreditēšanai, darījumu garantēšanai un apdrošināšanai;

• nodokļu atmaksas kavējumi eksportētājiem;

• augstas kredītprocentu likmes, ilgtermiņa kredītresursu trūkums;

• eksportu veicinošo stimulu, kas iekļauti esošajā nodokļu sistēmā sarežģītā piemērošanas kārtība (nefunkcionē sistēma netiešo nodokļu maksājumu atlikšanai preču ievešanai pārstrādei).

Eksporta operāciju garantēšana, kreditēšana un apdrošināšana

Ņemot vērā, ka preču eksports ir riskantāks par realizāciju iekšējā tirgū, ir nepieciešami instrumenti eksportētāju apdrošināšanai un maksājumu garantēšanai. Svarīgi šos instrumentus attīstīt apstākļos, kad uzņēmumi apgūst jaunus tirgus, jo sākotnēji ir ļoti grūti iegūt labvēlīgus apmaksas nosacījumus. Bieži līdzekļi tiek iesaldēti uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

1995. gadā Latvijā ārējās tirdzniecības veicināšanai ir izveidota valsts akciju sabiedrība "Latvijas Eksportkredīts (LEK)15.

LEK darbības pamatvirzieni ir šādi:

• eksporta apdrošināšana (garantēšana);

• eksporta finansējuma garantēšana;

• eksporta finansēšana (kreditēšana).

Lai būtiski veicinātu ārējo tirdzniecību ar tāda finansu instrumenta kā LEK atbalstu, jau tuvākajā laika posmā nepieciešams:

• radīt pilnvērtīgu juridisko un materiālo bāzi LEK darbībai, izpildot likumā paredzētās darbības, tajā skaitā nodrošinot LEK ar pietiekamu pašu kapitālu;

• nodrošināt koordinētu sadarbību starp valsts pārvaldes institūcijām;

• noteikt starpministriju komisiju, kura apstiprinātu LEK maksimāli pieļaujamo saistību apmēru, par kurām atbildību uzņemas valsts, ikgadējā valsts budžetā paredzamo līdzekļu summu, kas būtu rezervējama LEK saistību izpildes nodrošināšanai, riska koncentrāciju pa valstīm, kā arī citus jautājumus, kas būtu saistoši LEK darbībai.

Ja būtu nodrošināts pietiekams pamatkapitāls un rezerves fonds, tad tuvāko divu gadu laikā būtu iespējams realizēt eksporta atbalstu apmēram 4,5 - 5% apmērā no Latvijas eksporta ikgadējā apjoma, prognozējot valsts LEK garantēto, apdrošināto un finansēto eksporta darījumu apjomu aptuveni 36 - 40 miljonu latu apmērā.

Likumprojekta "Par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā, kreditēšanā" pieņemšana radītu Latvijas eksportētājiem līdzīgus apstākļus ar citu valstu eksportētājiem starptautiskajā tirdzniecībā, izmantojot eksporta atbalsta sistēmu, kādas veiksmīgi tiek pielietotas lielākajā daļā pasaules valstu. Bernes Savienībā ietilpstošo eksportkredīta aģentūru (44 aģentūras no 41 valsts, tajā skaitā visu OECD valstu) darbības pieredze rāda, ka vidēji valstu atbalstītas eksportkredīta aģentūras sedz 5 - 7% no savu valstu eksporta.

Valsts budžetā rezervēto līdzekļu summa ļautu uzņemties segt vidēja termiņa un politiska riska darījumus, iespējamās reāli izmaksātās kompensācijas (bet ne zaudējumi) no šiem līdzekļiem - ~10% apmērā ikgadēji.

Netiešo nodokļu atmaksas sistēma

Latvijā ir nepieciešama netiešo nodokļu atmaksāšanas sistēmas pilnveidošana, tas ir, Valsts ieņēmumu dienestam jānodrošina, lai uzņēmumiem tiktu savlaicīgi atmaksāts pievienotās vērtības nodoklis par eksportēto produkciju, kā arī kompensācijas produkcijas izvešanas gadījumā ievešanas pārstrādei procedūras realizācijā. Būtu lietderīgi izveidot starpministriju darba grupu šo jautājumu risināšanai.

 

3.4. Netarifu barjeru pielietošana

Problēmas:

• nepilnīgi funkcionē dienesti, kam jākontrolē importēto preču plūsma, izcelsme un atbilstības rādītāji;

• Latvijā lielos apjomos tiek importētas tehniskiem standartiem neatbilstošas un zemas kvalitātes preces;

• attīstītajās valstīs pastāv augsts tehnisko tirdzniecības barjeru pielietošanas līmenis.

Tirdzniecības tehniskās barjeras aizsargā vietējo tirgu un patērētāju no nekvalitatīvām, nedrošām un cilvēka dzīvībai, veselībai un videi bīstamām precēm. Netarifu tirdzniecības noteikumu jomā Latvija šobrīd nodrošina atbilstību PTO prasībām attiecībā uz fitosanitāriem un sanitāriem normatīviem un tehniskajām barjerām.

Importēto preču atbilstība tehniskiem standartiem tiek pārraudzīta Kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas Tirgus uzraudzības apak™programmas ietvaros.

Latvijas ārējās tirdzniecības vienotās informācijas centra funkcijās iekļauta uzņēmēju informēšana par tirdzniecības tehniskajām barjerām ārvalstīs.

 

3.5. Iekšējā tirgus aizsardzība

Problēma:

• institucionālās bāzes un prakses trūkums konkurences izkropļojumu novēršanai un iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanai.

Ministru kabinets ir apstiprinājis Ekonomikas ministrijas izstrādāto priekšlikumu līdz 2000. gada decembrim pārveidot Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisiju par Tirgus uzraudzības padomi, kura vienlaicīgi nodrošinās likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību", "Antidempinga likumu" un likumu "Par kompensācijas pasākumiem" administrēšanu un piemērošanu. Ņemot vērā to, ka minēto likumu realizācija var būt periodiska, padome nodrošinās arī pastāvīgu tirgus uzraudzības funkciju koordinēšanu, atbilstošās likumdošanas saskaņošanu un izstrādi atbilstoši Eiropas vienotā tirgus prasībām

Katrai atsevišķai gadījuma pārbaudei ir jāpiesaista augsti kvalificēti eksperti ar specifiskām zināšanām ekonomikā, jurisprudencē un grāmatvedībā, kādi Latvijā pagaidām nav. Tā kā tas prasa lielus līdzekļus no valsts budžeta, tad Ministru kabinets, ņemot vērā Tirgus uzraudzības padomes atzinumu par katras pārbaudes lietderību un prognozējamiem rezultātiem, lemj par finansējuma piešķiršanu katrai pārbaudei atsevišķi.

Muitas tarifi

1999.gada nogalē muitas likumdošana ir viena no jomām, kurā tiek ieviests ļoti daudz ES likumdošanas normu, kas ir jaunas un mazpazīstamas Latvijas tiesību sistēmā. Šī iemesla dēļ ievērojami palielinās izstrādāto normatīvo aktu saskaņošanas laiks. Saskaņošanas procesā bieži nepieciešams veikt mazpazīstamo normu izskaidrošanu, kā arī to harmonizētu iekļaušanu Latvijas tiesību sistēmā. Tādēļ izstrādātos normatīvo aktu projektus vairumā gadījumu nākas saskaņot atkārtoti.

Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem likumā "Par muitas tarifiem" lielākā daļa specifisko muitas nodokļa likmju (Ls par vienību) tika pārveidotas par ad valorem tarifiem (procentos no muitas vērtības), izņemot cukuram, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai. Ir paredzēts, ka arī specifiskās tarifu likmes alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai tiks konvertētas uz ad valorem likmēm. Muitas tarifu balstīšana uz preču vērtību, nevis vienību, ir visu civilizēto valstu muitas tarifu sistēmu pamatā. Pielietojot muitas preču vērtības likmi, Ls par vienību, pastāv konkurences deformācijas iespējas, jo vienāda nosaukuma precēm ar dažādu cenu tiks piemērota viena un tā pati likme.

Muitas tarifu pielietošanas mērķis Latvijā, galvenokārt, - tirdzniecības regulēšanas funkcija - pamatā lauksaimniecības precēm, mazāk - fiskāla rakstura instruments.

Pastāvošā Latvijas likumdošana nosaka, ka vispārējās tiesību normas muitas lietās jeb normas, kas saistošas visiem ir tiesīga pieņemt Saeima un Ministru kabinets, bet būtu lietderīgi noteikt, ka ministrijām, to pakļautībā un pārraudzībā esošajām institūcijām, piemēram, Muitas tarifu padomei, ir tiesības izdot vispār saistošus normatīvos aktus, ja pilnvarojums noteikts Saeimas vai Ministru kabineta izdotajā normatīvajā aktā.

Pamatojums pilnvaru deleģēšanai ir šāds:

1. normatīvās bāzes apjoms, kuru jāpieņem Saeimai vai Ministru kabinetam muitas lietās būtu ārkārtīgi liels;

2. kamēr valsts dinamiski attīstās, normatīvā bāze nedrīkst to kavēt - tai ir elastīgi jāmainās;

3. institūcijas, kas izdod specifiskus normatīvos aktus, profesionālāk orientējas tajos, nekā augstākstāvošas institūcijas;

4. reālajā praksē ministrijas un to pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošas institūcijas izdod vispārsaistošus normatīvos aktus, jo:

• Saeimas un Ministru kabineta izdotie normatīvie akti pilnvaro tos izdot, vai arī

• tie tiek maskēti kā noteikumi, kas attiecas uz attiecīgās institūcijas darbiniekiem, bet pēc būtības ir vispār saistoši.

 

3.6. Konkurētspējas veicināšana

Problēmas:

• uzņēmumu saražotās produkcijas nelielā pievienotā vērtība;

• mazs augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars eksportā;

• sadarbības trūkums starp uzņēmumiem lielu eksporta pasūtījumu izpildei un jaunu tirgu apgūšanā;

• piemērotu apmācību programmu trūkums starptautiskajā tirdzniecībā, mārketingā, loģistikā, u.c. ar eksporta operāciju veikšanu saistītās sfērās;

• vāji attīstīta infrastruktūra, salīdzinot ar attīstītajām valstīm;

• preču neatbilstība starptautiskiem kvalitātes standartiem.

Izglītības sistēmas pilnveidošana tirgus pieprasīta, kvalificēta darbaspēka struktūras nodrošināšanai

Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas kontekstā šo izmaiņu būtiskākie virzieni ir:

• profesionālās izglītības attīstības paātrināšana;

• studiju programmu kvalitātes nodrošināšana;

• pieaugušo izglītības sistēmas attīstīšana ( life long learning concept );

• pārkvalificēšanās iespēju attīstīšana;

• izglītības internacionalizācija;

• prognozēt pieprasījumu pēc kadriem, ievērojot tautsaimniecības attīstības tendences un tirgus globalizāciju;

• attīstīt studiju programmas, kas orientētas uz starptautiskā tirgus prasībām;

• pilnveidot izglītības sistēmu regulējošo likumdošanu;

• nodrošināt izglītības sistēmas prioritātes;

• attīstīt izglītības infrastruktūru;

• definēt un nodrošināt izglītības standartus;

• attīstīt izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmu;

• nodrošināt atbilstošu mācību spēku sagatavošanu.

Tā kā Latvijā paredzēts izstrādāt atsevišķu programmu izglītības un zinātnes attīstībai, pie tās izstrādes noteikti vajadzētu piedalīties kādam Ekonomikas ministrijas nozīmētam pārstāvim, lai sekmētu tirgus pieprasījumam atbilstoša darbaspēka izglītošanu.

Uzņēmēju prasmju un profesionālo zināšanu paaugstināšana

Esošās eksporta atbalsta institūcijas, piesaistot kvalificētus speciālistus no citām organizācijām, sniegs Latvijas uzņēmējiem nepieciešamās konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar jaunu eksporta tirgu apguvi, proti:

• mērķa tirgus pētījumi, tirgus nišu izpēte;

• informācija par tehniskajiem standartiem, normām, kvalitātes prasībām, atbilstību, t.sk., atbalsts uzņēmumiem ISO 9000 un ISO 14 000 kvalitātes programmu ieviešanai;

• eksporta prasmju semināri (kā organizēt līdzdalību izstādēs; kā piedāvāt produkciju ārvalstu tirgos; kontaktu attīstīšana; mārketinga prasmes; uzņēmumu mārketinga stratēģija);

• konsultācijas uzņēmumiem, kā modernizēt tehnoloģiskās iespējas un palielināt ražošanas apjomu;

• dizains un iesaiņojums;

• matchmaking (sadarbības partneru piemeklēšanas) programmas;

•  backward linkages programmas jeb sadarbības veicināšana ar TNK, kāda tika uzsākta Īrijā 80.gadu beigās. Šīs programmas galvenais mērķis ir palīdzēt vietējiem uzņēmējiem kļūt par augstas kvalitātes preču piegādātājiem TNK. Programmas ietvaros ir paredzēts identificēt sadarbības iespējas nozaru griezumā, attīstot vietējo piegādātāju iespējas. Galvenie programmas elementi sevī ietver:

• tirgus izpēti - sadarbības iespēju identificēšana starp TNK kā pircējiem un vietējiem uzņēmumiem kā piegādātājiem;

• kontaktu veidošana (jeb " matchmaking "), veicinot dažādu šķēršļu novēršanu starp pircēju un piegādātāju apakšlīguma ( subcontract ) noslēgšanā;

• vadības un biznesa konsultācijas ar mērķi uzlabot vietējo uzņēmumu prasmes vadībā, grāmatvedībā, kvalitātes kontrolē, biznesa stratēģijā;

• atbalsts vietējiem uzņēmējiem piekļūt dažādām palīdzības programmām, nostiprinot uzņēmumu tehnisko, vadības un finansu kapacitāti.

Apmācību programma eksporta un menedžmenta prasmju apguvei

Programma paredz Latvijas eksporta uzņēmumu menedžeru un konsultantu apmācību starptautiskās tirdzniecības praksē, uzņēmuma mārketinga stratēģijas izstrādē un realizācijā.

1999. gadā ir realizēti trīs projekti, kas palīdzēja Latvijas uzņēmējiem novērtēt nozares un sava uzņēmuma eksporta potenciālu, izstrādāt eksporta stratēģiju un plānus jaunu tirgu apguvei.

Viens no tiem - PHARE programmas atbalstītais plāns paredzēja 12 Latvijas uzņēmumu eksporta stratēģiju izstrādi, konsultantiem strādājot tieši uzņēmumos 18 - 20 dienas.

No 2000. gada tiks realizēta trīs gadu programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijas reģionos eksporta prasmju iegūšanai.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas vērtējumu, viens no ārējo tirdzniecību ietekmējošajiem iekšējiem faktoriem ir uzņēmēju nevēlēšanās piemēroties tirgus ekonomikas apstākļiem, apgūt tirgzinību pamatus, kas galarezultātā ietekmē gan preces kvalitāti un ārējo noformējumu, gan preces pārdošanas pasākumus. Šo apstākli nedrīkst nenovērtēt Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas realizācijā. Tādēļ pastiprināta uzmanība jāpievērš uzņēmēju apmācības programmām.

 

3.7. Eksporta mārketings

Problēmas:

• vāji diversificēts eksports produktu un nozaru griezumā;

• finansu resursu trūkums jaunu tirgu apgūšanai un ārējā mārketinga pasākumu veikšanai;

• jaunu tirgu apguves un eksporta mārketinga prasmju trūkums.

Latvijas eksportētāju mārketinga atbalsta programma

Programma paredz atbalstīt uzņēmēju mārketinga aktivitātes: mārketinga materiālu izdošanu, mārketinga plānu izstrādi un realizāciju ieiešanai jaunos tirgos.

Latvijas Attīstības Aģentūra (LAA) ir izstrādājusi Latvijas eksportētāju mārketinga atbalsta programmu (LEMAP) saskaņā ar PHARE prasībām, kura 2 gadu laikā (no 2000. līdz 2002. gadam) paredz finansiālu atbalstu Latvijas uzņēmumu eksporta potenciāla palielināšanā un eksporta stratēģijas realizēšanā jaunos eksporta tirgos Rietumeiropā, Centrāleiropā un NVS valstīs. Programma paredz atbalstīt ap 50 - 60 Latvijas uzņēmumu mārketinga programmas, daļēji apmaksājot mārketinga pasākumu izdevumus ārvalstīs, reklāmas materiālu publicēšanu, līdzdalību izstādēs un ceļa izdevumus uz tām, produkcijas sertifikāciju ārvalstīs, darbinieku apmācību, u.c. izdevumus. Viens uzņēmums varēs saņemt līdz 30% subsīdijas, taču ne vairāk kā 10000 latus mārketinga pasākumu atbalstīšanai.

LEMAP atbalstīs, galvenokārt, sekojošu nozaru uzņēmumus: kokapstrādes, pārtikas rūpniecības, elektronikas, elektrotehnikas, mašīnbūves, ķīmiskās rūpniecības, plastmasu pārstrādes un tekstilrūpniecības uzņēmumus. Paredzama arī citu nozaru eksportspējīgu uzņēmumu atbalstīšana visos Latvijas reģionos.

Kopējais eksporta pieaugums no LEMAP būs no 4,06 milj. līdz 6,96 milj. Ls. Sagaidāmais rezultāts ir arī katra atsevišķā programmas dalībnieka eksporta apjoma pieaugums par 10 - 20%, salīdzinot ar attiecīgās nozares vidējo eksporta pieaugumu rādītāju. LEMAP darbības rezultātā pieaugs eksportspējīgu Latvijas uzņēmumu skaits visos reģionos, salīdzinot ar attiecīgo nozaru vidējo līmeni, uzņēmumos tiks radītas jaunas darba vietas, palielināsies nodokļu u.c. maksājumi budžetā. Galvenais programmas pamatprincips ir izvēlēties un atbalstīt labākos uzņēmumus, lai iegūtu vislabāko rezultātu.

Uzņēmumu dalība starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās

Latvijas uzņēmumu līdzdalība starptautiskajās izstādēs un gadatirgos ir nozīmīgs instruments eksporta tirgu nostiprināšanā, jaunu partneru piesaistīšanā un informācijas par uzņēmumu un Latviju kopumā. Valsts atbalstu šajā jomā administrē EM izveidota darba grupa, bet realizē LAA.

LAA ir iesākusi jauna tipa tirdzniecības (eksporta) misiju programmu, balstoties uz PHARE tehniskās palīdzības fondiem. Programmas būtība ir kontaktu veidošana mērķa tirgos Eiropā, lai sekmētu eksporta darījumu noslēgšanu. Sagatavošanas darbus šajā programmā veic vietējie un Rietumvalstu konsultanti.

Katras misijas laikā tiks nodrošinātas apmēram 10 uzņēmumiem 2 - 8 tikšanās ar sagatavotiem tiešajiem pircējiem mērķa valstī, informējot arī par produkta pilnveidošanas nepieciešamību atbilstoši Rietumu tirgus prasībām. Piedaloties tirdzniecības misijā, Latvijas uzņēmējam daļēji jāsedz sagatavošanās izmaksas, bet ceļojuma izdevumi - pilnā apmērā. Programmai pierādot savu efektivitāti, uzņēmumu maksas daļai ir jāpieaug.

2001. gada maijā Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumu ietvaros ir paredzēts rīkot "Baltijas Jūras Partneriātu 2001", kas veicinās labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanos un būs nozīmīgs ieguldījums reģionālās sadarbības stiprināšanā un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem, meklējot sadarbības partnerus un jaunus noieta tirgus. Tas sekmēs Latvijas eksporta un starptautiskās tirdzniecības pieaugumu.

 

3.8. Citas problēmas

• pārāk biežas izmaiņas likumdošanā un likumu piemērošanas kārtībā;

• nelegālo preču plūsma.

Nelegālo preču plūsma būtiski izkropļo godīgu konkurenci. Savukārt, pārāk biežas izmaiņas likumdošanā un likumu piemērošanas kārtībā neļauj uzņēmējiem plānot uzņēmumu darbības attīstību ilgtermiņā.

Šo problēmu atrisināšana Latvijai ir ļoti svarīga ES pievienošanās kontekstā, jo saskaņā ar 2.Kopenhāgenas kritēriju Latvijai kā asociētajai valstij jāspēj izturēt konkurences spiedienu ES iekšējā tirgus ietvaros. Viens no noteicošajiem asociētās valsts konkurētspējas izvērtēšanas parametriem ir šāds:

• funkcionējoša tirgus ekonomika un stabila makroekonomiskā vide, kas ļautu uzņēmējiem pieņemt ilgtermiņa lēmumus.

Pastāvot augstam kontrabandas īpatsvaram importā, ir ļoti grūti sekmīgi izmantot ĀT politikas instrumentus. Lai sekmīgāk veiktu nepieciešamās darbības kontrabandas apkarošanai, 1999. gada oktobrī tika izveidots Kontrabandas apkarošanas centrs.

 

4. Programmas pasākumu īstenošanas plāns un izpildes termiņi

4.1. tabula.

LR Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas pasākumi, to izpildītāji, izpildes termiņš un nepieciešamais papildus finansējums 2000.gadā

Instruments16	Pasākumi	Atbildīgā institūcija.	Nepieciešamais
		Termiņš	papildus
			finansējums
			2000.gadā, Ls
1. grupa - informācijas nodrošinājums
Latvijas ĀT	1. Izveidot Latvijas ārējās	1. LAA	1. 100 000
datu uzkrāšana	tirdzniecības vienotās
un informācijas	informācijas centru
plūsmas analīze,	(uz LAA Eiropas informācijas
statistiskās	centra bāzes), uzsākt un
uzskaites	nodrošināt tā darbību.
pilnveidošana	2. Nodrošināt pastāvīgu ar	2. LAA, pastāvīgi	2. 30 000
	ĀT saistītu informatīvo
	materiālu sagatavošanu un
	uzņēmēju nodrošināšanu ar
	tiem gan drukātā, gan
	elektroniskā formātā.
	3. Sagatavot pētījumu par	3. EM, ikgadēji	3. -
	uzņēmēju un valsts vajadzībām
	pēc ĀT informācijas.
	4. Apkopot ĀT informāciju	4. ĀM, LAA, pastāvīgi	4. -
	par citām valstīm.
	5. Nodrošināt ĀT statistiskās	5. CSP, pastāvīgi	5. -
	informācijas uzkrāšanu,
	sistematizēšanu un uzskaites
	pilnveidošanu.
	6. Pētījums par ārējās	6. EM, ikgadēji	6. 10 000
	ekonomiskās darbības attīstību.
Perspektīvo	1. Sagatavot ārvalstīs izstrādāto	1. LAA, ikgadēji	1. -
noieta tirgu	tirgus pētījumu sarakstu.
analīze	2. Izstrādāt MK noteikumu	2. EM, 04.2000.	2. -
	projektu par valsts atbalsta
	sniegšanu Latvijas uzņēmumiem
	tirgus pētījumu veikšanai.
Informācija par	1. Izveidot Internet tīklā	1. LAA, 04.2000.	1. -
potenciālajiem	pieejamu sistēmu, kurā tiktu
sadarbības	uzkrāti biznesa piedāvājumi
partneriem	Latvijas uzņēmējiem.
(klientiem,
izejvielu
piegādātājiem)
Citu valstu	1. Izveidot datu bāzi, kas ietver	1. LAA, 04.2000.	1. -
uzņēmējdarbības	datus par pieejamiem informācijas
vides, attīstības	avotiem par citu valstu
tendenču analīze	uzņēmējdarbības vidi.
	2. Apkopot informāciju	2. ĀM, LAA,	2. -
	par citām valstīm.	pastāvīgi
Informācijas	1. Sagatavot Latvijas eksporta -	1. LAA, CSP.	1. 5000
nodrošināšana	importa informācijas bāzi,
ārvalstniekiem	izdot to kataloga un
par Latvijas	elektroniskā formātā.
uzņēmumiem	2. Nodrošināt iepriekšminētās	2. LAA	2. 2000
un precēm,	informācijas pieejamību
pakalpojumiem	Internet tīklā.
2. grupa - daudzpusējās un divpusējās starpvalstu attiecības
Pasaules	1. LR dalības PTO Konsultatīvās	1.LR dalības	-
Tirdzniecības	Padomes darbība.	PTO Konsultatīvā
Organizācija		Padome,
(PTO)		LR pārstāvniecība
		PTO, Ženēvā,
		pastāvīgi
Integrācija ES	1. Latvijas ārējo ekonomisko	1. ĀM	-
	attiecību un tirdzniecības
	politikas saskaņošana ar ES
	normatīvajiem aktiem.
	2. Latvijas Nacionālās	2. EIB
	programmas integrācijai ES
	izstrādāšana un izpildes
	koordinācija.
Brīvās tirdz-	1. Izveidot Apvienoto komiteju	1. EM, 02.2000.	-
niecības līgumi	ar Slovēniju.
(BTL) ar	2. Ratificēt BTL ar Ungāriju.	2. EM, 02.2000.
CEBTA valstīm	3. Sagatavot BTL projektu	3. EM, 01.2002
(Polija, Čehijas	ar Rumāniju.
Republika,	4. Sagatavot BTL projektu	4. EM, 01.2000.
Slovākija,	ar Bulgāriju.
Slovēnija, Ungā-
rija, Rumānija,
Bulgārija)
Brīvās tirdz-	1. Apvienotās komitejas darbība.	EM, pastāvīgi	-
niecības līgums
ar EBTA valstīm
(Šveice, Islande,
Lihtenšteina,
Norvēģija)
Baltijas vienotas	1. Sagatavot līguma projektu par	BMP TK (EM),	-
ekonomiskās	brīvu pakalpojumu kustību.	1. 07.2000.
telpas izveide	2. Sagatavot līguma projektu par	2. 07.2000.
un attīstība	stratēģisko preču un tehnoloģiju
	importa, eksporta un tranzīta kontroli.
	3. Izvērtēt priekšlikumus saskaņotai	3. Pastāvīgi
	Latvijas nacionālo likumdošanas
	aktu tuvināšanai ES tiesībām.
	4. Izvērtēt Trīspusējā līgumu par	4. Ikgadēji
	ārpustarifu barjeru likvidēšanu
	darbību.
	5. Izvērtēt Brīvās tirdzniecības	5. Ikgadēji
	līguma pielietošanu.
	6. Uzlabot Baltijas Asamblejas	6. ĀM
	un Ministru Padomes darbības
	efektivitāti vienotās ekonomiskās
	telpas izveidē
Brīvās tirdz-	1. Ratificēt (Ukrainas valdībai)	Starpvaldību	-
niecības līgums	brīvās tirdzniecības līgumu par	komiteja (EM),
ar Ukrainu	tirdzniecību ar lauksaimniecības	pastāvīgi
	precēm.
Vislielākās	1. Starpvaldību komitejas darbība.	Starpvaldību	-
labvēlības tirdz-		komiteja (EM),
niecības režīms		pastāvīgi
ar Krieviju,
Baltkrieviju un
Uzbekistānu
Divpusējās	1. Ārējo ekonomisko attiecību	ASV - Baltijas	-
ekonomiskās	un tirdzniecības politikas	Partnerības Hartas
attiecības ar ASV	veidošana ASV-Baltijas	izveidotā divpusējā
	Partnerības Hartas ietvaros.	ekonomiskās
		sadarbības komiteja;
		Latvijas - ASV uzņē-
		mēju konsultatīvā
		padome, pastāvīgi
Apvienoto	1. Sagatavot grozījumus	1. EM, ĀM, 04.2000.
komiteju darbību	Ministru kabineta
regulējošie	rīkojumā Nr.350.
tiesību akti
Diplomātisko	2. Veikt Latvijas diplomātisko	1. ĀM.	1. 10 000
pārstāvniecību	pārstāvniecību darbinieku
darbinieku	apmācību biznesa
apmācība	vadīšanas jomā.

Turpinājums seko

13 Skat. programmas 2.pielikumu

14 Šobrīd ar ekonomiskajiem jautājumiem Latvijas vēstniecībās ārvalstīs nodarbojas 30 diplomāti, kas atsevišķos gadījumos pilda arī politiskus pienākumus

15 Detalizētāks LEK apraksts dots 3.pielikumā

16 Instruments šīs programmas izprātnē ir mehānisms, darbību kopums vai dalība organizācijās, ar kuru palīdzību tiek realizēta ĀT politika