Valsts prezidents:

— pēdējo reizi vadot Tautību konsultatīvās padomes sēdi

Tautību konsultatīvās padomes locekļi: Nils Muižnieks, Eiženija Aldermane, Rafi Haradžanjans; Miroslavs Mitrofanovs, Boriss Cilevičs, Arvīds Kalme ...

... Ilduss Sabitovs, Ilga Apone, Tatjana Liguta; Antons Seiksts, Normunds Rudevičs, Ilmārs Geige un citi

(pie galda augšējā attēlā) Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadībā piektdien, 11.jūnijā, notika Tautību konsultatīvās padomes noslēguma sēde.

Sēdē tika izvērtēta padomes līdzšinējā darbība un panākumi sakļautas sabiedrības veidošanā Latvijā.

Uzrunājot padomes locekļus, Valsts prezidents uzsvēra, ka 1996.gadā izveidotajai Tautību konsultatīvajai padomei ir bijusi būtiska loma sabiedrības viedokļa veidošanā. Pēc prezidenta sacītā, padomi tās darbības laikā ir vienojusi doma veicināt savstarpējo sapratni Latvijas sabiedrībā, sekmēt dialogu par Latvijas nākotni, rosinot uz sarunu par nacionālo piederību, valstisko kopību, valodu, izglītību un kultūru.

G.Ulmanis izteica pārliecību, ka padomei būtu jāturpina darbs, un pauda cerību, ka nākamais Valsts prezidents uzskatīs to par valstij svarīgu vērtību savā darbībā.

Valsts prezidents atzīmēja būtiskāko padomes veikumu, kas saistīts ar jēdzienu "integrācija". G.Ulmanis sacīja, ka integrācija ir nākamā gadu tūkstoša uzdevums Latvijas sabiedrībai un ka veiksmīgas un saskanīgas valsts attīstības priekšnoteikums ir integrācija dažādos aspektos: sabiedrībā, Eiropas Savienībā, sociālajā jomā, jaunatnes vidū, izglītībā, nodarbinātībā u.c. Prezidents apliecināja, ka arī turpmāk sekos sabiedrības sakļaušanās jautājumiem.

Apspriežot padomes iespējamo darbību nākotnē, G.Ulmanis pauda uzskatu, ka padome varētu darboties divpakāpju līmenī, rīkojot darba sanāksmes un sēdes ar Valsts prezidenta piedalīšanos.

Valsts prezidents pateicās padomes locekļiem par sabiedriskā kārtā veikto darbu, novēlot, lai nākotnē piepildās katra ieceres un lai gūtā pieredze gūst īstenojumu.

Tautību konsultatīvās padomes locekļi sēdē izteica savu viedokli par līdzšinējo darbu un nākotnes iecerēm. Tikšanās dalībnieki uzdāvāja Valsts prezidentam piemiņas velti, uzsverot G.Ulmaņa aktīvo nostāju vienotas sabiedrības veidošanā Latvijā, noteikto pozīciju jautājumā par t.s. naturalizācijas logu likvidēšanu, pilsonības referendumu, atdodot otrreizējai caurlūkošanai Darba likuma kodeksu, godinot totalitāro režīmu upurus, kā arī izrādot rūpes par latviešu valodas nākotni.

— sarunā ar aizsardzības ministru un Nacionālo bruņoto spēku komandieri

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, piektdien 11. jūnijā, tikās ar aizsardzības ministru Ģirtu Kristovski un NBS komandieri Raimondu Graubi.

Tikšanās laikā pārrunāta gaidāmā Ziemeļu un Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās, kā arī konference "Drošība eiroatlantiskajā telpā XXI gadsimtā", kurā piedalīsies arī Valsts prezidents un NATO ģenerālsekretāra vietnieks. Konference notiks nākamnedēļ Rīgā.

Aizsardzības ministrs informēja Valsts prezidentu par jautājumiem, kuriem tiks pievērsta lielāka uzmanība tikšanās laikā, tai skaitā par NATO Vašingtonas sanāksmes lēmumu īstenošanu dalības rīcības plāna ietvaros, savstarpējo sadarbību vairākās starptautiskajās aizsardzības programmās, kā arī NBS turpmāko attīstību.

Runājot par finansējumu aizsardzībai, G.Ulmanis uzsvēra, ka saskaņā ar Latvijas mērķi iestāties NATO budžeta sadaļa ir pakāpeniski palielināma.

Attēlā

(no labās) : Valsts prezidents Guntis Ulmanis, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, NBS komandieris Raimonds Graube

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— tiekoties ar Lielbritānijas vēstnieku

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 14. jūnijā, tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieku Latvijā Nikolasu Džeroldu. Sarunas gaitā pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības. G.Ulmanis uzsvēra, ka Latvijai ar Lielbritāniju ir izvērsts politisks un ekonomisks dialogs un Latvija ir saņēmusi Apvienotās Karalistes atbalstu aizsardzībā un integrācijā Eiropas Savienībā (ES). Valsts prezidents augstu novērtēja vēstnieka personīgo ieguldījumu abu valstu attiecību padziļināšanā.

— tiekoties ar Austrijas vēstnieku

G.Ulmanis vakar tikās arī ar Austrijas vēstnieku Latvijā Antonu Kozusniku. Sarunā pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības, ES paplašināšanās process, kā arī Latvijas integrācija ES. Vēstnieks nodeva Valsts prezidentam Austrijas federālā prezidenta Tomasa Klestila sveicienus, augstu novērtējot Valsts prezidenta darbību. G.Ulmanis uzsvēra nepieciešamību paplašināt sakarus starp Latvijas un Austrijas tautām, īpaši atzīmējot kultūras nozīmi sakaru stiprināšanā.

— pieņemot Baltijas valstu un Ziemeļvalstu aizsardzības ministrus

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar Rīgas pilī tikās ar Baltijas un Ziemeļvalstu aizsardzības ministriem.

Tikšanās gaitā pārrunāta situācija Kosovā. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija arī turpmāk piedalīsies starptautiskajos miera nodrošināšanas pasākumos Kosovā. G.Ulmanis sacīja, ka valdība un parlaments ir nopietni strādājuši, lai izveidotu un nostiprinātu drošības politiku valstī. Valsts prezidents pauda pārliecību, ka tuvākajos gados Latvija spēs atvēlēt aizsardzībai divus procentus no iekšzemes kopprodukta, kas būs NATO standartiem atbilstošs rādītājs.

G.Ulmanis runāja arī par Baltijas valstu sadarbību aizsardzības un drošības jomā, kā arī uzsvēra, ka ir izvērsta cieša sadarbība ar Ziemeļvalstīm. Latvijas un Ziemeļvalstu sadarbība militārajos jautājumos rāda pozitīvu piemēru, kā sadarboties arī citās jomās, atzina prezidents. G.Ulmanis norādīja, ka jaunās NATO dalībvalstis — Polija un Čehija — ir gatavas palīdzēt Latvijai ceļā uz iestāšanos NATO.

Valsts prezidenta preses dienests