Tika pārrunāti NATO paplašināšanās jautājumi, Vašingtonas lēmumi, Balkānu krīzes tālāka risinājuma iespējas, kā arī NATO un Krievijas attiecības Kosovas situācijas kontekstā. P.Klaibers augstu novērtēja Baltijas valstu un arī Latvijas panākto progresu pēdējos desmit gados un atgādināja par Vašingtonas sanāksmē pieņemto Rīcības plānu dalībai, kas nepārprotami domāts arī kandidātvalstīm, lai veicinātu to sagatavošanos integrācijai aliansē. Viesis uzsvēra, ka NATO atvērto durvju politika tiks konsekventi īstenota. Pārrunājot NATO un Eiropas Savienības attiecības, P.Klaibers, atsaucoties uz Vašingtonā pieņemtā komunikē sadaļu par Eiropas drošību un aizsardzību, norādīja, ka krīzes kontroles un miera uzturēšanas jautājumos NATO sadarbosies ar ES, tādējādi tiks ņemta vērā paredzamā ES un Rietumeiropas savienības saplūšana. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts atzinīgi novērtēja Vašingtonā pieņemto jauno stratēģisko koncepciju, kas paredz aizstāvēt cilvēktiesības un demokrātiju ne tikai NATO dalībvalstīs, bet arī Eiropā kopumā. Tas Latvijai dod drošības sajūtu.

Tikšanās dalībnieki sprieda arī par Kosovas krīzes tālāku risinājumu. P.Klaibers norādīja uz galvenajām problēmām, ar ko NATO un starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem būs jāsastopas, — Kosovas atbrīvošanas armijas atbruņošanu, Kosovas serbu pārliecināšanu nepamest Kosovu, atjaunošanas darbiem, kuros vistuvākā laikā būtu jāiesaistās ANO, ES un EDSO, pēc iespējas ātrāku Krievijas integrāciju miera uzturēšanas procesos. Runājot par atjaunošanas darbiem Dienvidslāvijā, P.Klaibers uzsvēra, ka nesaskata mehānismu, kā tos organizēt, jo sadarbība ar kara noziedznieku S.Miloševiču viņam šķiet neiespējama.

Viesis pateicās Latvijai par tās morālo un praktisko atbalstu NATO militāro operāciju laikā, kas bijis ļoti uzmundrinošs, un mudināja Latvijas valdību turpināt aktīvi līdzdarboties programmas "Partnerattiecības — mieram" procesos.

Saeimas preses dienests