Par izglītības un zinātnes ministres runu UNESCO Ģenerālās konferences 35.sesijā Parīzē

8.oktobrī, pieņemot Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ģenerāldirektora Koičiro Macuras uzaicinājumu, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe uzstājās ar runu* UNESCO Ģenerālās konferences 35.sesijā Parīzē, Francijā. Šāds uzaicinājums ir īpaši augsts starptautisks novērtējums un atzinība Latvijai.

Ministre runāja gan par nepieciešamajām pārmaiņām un to īstenošanu UNESCO, gan par UNESCO lomu pasaulē būtisku jautājumu risināšanā nākotnē.

“Man ir liels pagodinājums un prieks jūs uzrunāt un iepazīstināt ar savu skatījumu uz kopējo UNESCO lomu mūsdienu starptautiskajā telpā,” uzrunājot plenārsēdes dalībniekus, teica T.Koķe. Viņa akcentēja, ka mūsdienās par aizvien lielāku vērtību kļūst savstarpējā saistība, pat, iespējams, par lielāku vērtību nekā pilnīga neatkarība vai izolētība. Arī starptautiski ir jaunas attīstības tendences un globālos draudus vairs nav iespējams atrisināt tikai nacionālā līmenī. Tādēļ nepieciešams pāriet no “es” uz “mēs”.

 “Pasaulei vajadzīga cieša iekšējā partnerība un jaunas pieejas, lai pārvarētu kopīgos izaicinājumus, un viens no risinājumiem starptautiskajā līmenī ir attīstīt un stiprināt t.s. gudro varu (smart power), tajā skaitā arī UNESCO iekšienē. Es redzu īpašu un izšķirošu UNESCO lomu un nozīmi, lai veicinātu jaunas un gudras pieejas stiprināšanu starptautiskajās attiecības, kur prasmīgi tiek apvienoti varas veidi, kā rezultātā veidojas gudra vara,” teica T.Koķe. Viņa piebilda, ka nepieciešams skaidrs stratēģisks redzējums, kā integrēt varu, lai tā kļūtu gudra. Un tieši UNESCO ar savu plašo pārstāvniecību, vērtībām, pieredzi un klātbūtni visā pasaulē un reģionos ir lielas iespējas kļūt par efektīvu un uzticamu starptautisko partneri globālajā politikā, tajā skaitā saistībā ar gudro varu.

Ministre savā runā definēja trīs lietas, kas, viņasprāt, ir pamats pārmaiņām un UNESCO lomas un nozīmes stiprināšanai nākotnē: līdzdalība, vērtības un pieredze.

Pirmkārt, līdzdalība. Dalībvalstu plašā pārstāvniecība organizācijā dod leģitimitāti UENSCO varai un lēmumu pieņemšanai, jo tā apvieno 193 valstis, kurām ir iespēja kopīgi strādāt visas cilvēces labā.

Otrkārt, vērtības. UNESCO sevī ietver vērtības, uzskatus un cerības, kas ir kopīgas visai cilvēcei, un jo īpaši svarīgi par tām atcerēties un izmantot laikā, kad pasaulē ir krīze. Tādēļ organizācijai nepieciešami konkrēti, gudri un visaptveroši risinājumi, lai dotu savu ieguldījumu krīzes pārvarēšanā. Latvija uzskata un tic UNESCO universālajiem ideāliem, un ir gatava turpināt iesaistīties un atbalstīt to īstenošanu.

Treškārt, pieredze. UNESCO loma nākotnē balstās uz līdz šim uzkrātajām zināšanām un ekspertīzi. Tādēļ būtiski, lai organizācija mobilizē savu potenciālu un kalpo kā ideju laboratorija dalībvalstīm. Šobrīd ir īstais brīdis UNESCO veidot starptautisku ekspertu un zinātnieku komisiju, lai definētu globālās 21.gadsimta vērtības un piedāvātu risinājumus, kā šīs vērtības izmantot. Turklāt UNESCO aģentūru un izcilības centru lomai jākļūst lielākai, jo vairāk – UNESCO var sekmēt robežu un šķēršļu pārvarēšanu, lai veicinātu zināšanu izplatību, spēlētāju mobilizēšanu. “UNESCO var un tai ir jāuzņemas starptautiskā vadība, lai rastu labākos risinājumus un atbildes izaicinājumiem, ar kuriem cilvēce saskarsies nākamajā desmitgadē,” teica ministre.

T.Koķe norādīja, ka, līdzīgi kā UNESCO dalībvalstis kopīgi spējušas novērst nesaskaņas starp dažādām sabiedrībām, tāpat organizācijai jāmeklē iespējas, lai mazinātu pieaugošās atšķirības starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Šādus globālus mērķus iespējams sasniegt ar plašiem, gudriem un savstarpēji saistītiem pasākumiem, kuru visiem dalībniekiem ir vienošanās par kopīgiem mērķiem, vērtībām.

Ministre norādīja arī uz nepieciešamību stiprināt starpdisciplināro pieeju UNESCO darbībā, jo šī organizācija ir saistīta gan ar izglītību un zinātni, gan ar kultūru un komunikāciju, gan ar ilgtspējīgu attīstību un cilvēci. “Ir vairāk nekā skaidrs – UNESCO jārod jauns darbības modelis, kurā jomas savstarpēji papildina viena otru un organizācija darbojas kā vienots veselums kopīga mērķa labā, lai iemācītos dzīvot kopā uz ilgtspējīgu attīstību vērstā pasaulē. Atcerēsimies, ka mēs neesam mantojuši zemi no mūsu vecākiem, bet mēs aizņemamies zemi no mūsu bērniem,” uzsvēra T.Koķe. Viņa piebilda, ka tādai starptautiskai organizācijai kā UNESCO īpaši svarīga ir vīzija, skaidrība par nākotni. Un nekas cits, izņemot kvalitatīvu darbu, nenodrošina šo vīziju un skaidrību. Tādēļ UNESCO un tās dalībvalstīm jo īpaši būtiski stiprināt nacionālo komisiju darbu, jo starptautiskās organizācijas ir tik ietekmīgas, cik dalībvalstis tām ļauj būt. Tādēļ ministre rosināja ikvienai valstij ar atbildību izturēties pret sev uzticēto mandātu, kā tas minēts arī UNESCO konstitūcijā.

Runas nobeigumā ministre teica: “Lai mums visiem kopīgi izdodas kalpot un stiprināt organizāciju, par kuras dalībniekiem mēs visi esam tik lepni būt. Lai mūsu centieni ir saskaņoti, konstruktīvi un gudri, tādējādi padarot 21.gadsimtu par tādu, kurā ir drošība, miers un nepārtraukta attīstība!”

Savukārt plenārsēdes debatēs T.Koķe uzsvēra, ka jau šobrīd un arī nākotnē nebūs iespējams nevienu problēmu atrisināt izolētībā. Tādēļ, pirmkārt, viens no nākotnes atslēgas vārdiem organizācijai ir savstarpēja integritāte un visaptveroša pieeja ikviena jautājuma risināšanā. Otrkārt, nākamie desmit gadi UNESCO būs transformācijas jeb pārveides laiks, kas visticamāk tiks īstenota no apakšas uz augšu. Turklāt šai pārveidei jānotiek vienotībā, kopīgā sadarbībā un sapratnē, tai jābalstās uz noteiktiem principiem, piemēram, uz atvērtību dažādībai, kas ietver arī decentralizāciju; uz atbildību, tajā skaitā mediju atbildību; uz pārmaiņu veicināšanu un nevis tikai uz pielāgošanos pārmaiņām.

Ministre norādīja, ka mūsdienu dinamiskajā pasaulē, visticamāk, vairāk strādāt varētu būt neiespējami, taču iespējams ir strādāt efektīvāk. Šā iemesla dēļ nepieciešami skaidri kritēriji un konkrēti instrumenti efektivitātes mērīšanai. “Manuprāt, UNESCO attīstība nākotnē iezīmējas starp divām lietām – starp tradīcijām un jaunām jeb inovatīvām pieejām,” atzina T.Koķe.

* Runas titulnosaukums: “Shaping UNESCO for the next decade as an effective multilateral actor, including in pursuit of international goals and UN reform”

Agnese Korbe, ministres padomniece