Uzturoties darba vizītē kaimiņvalstī Somijā

Aizvadītajā nedēļā, 8.un 9.oktobrī, Latvijas Ministru prezidents uzturējās darba vizītē Somijā. Vizītes pirmajā dienā, 8.oktobrī, Valdis Dombrovskis tikās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu (skat. “LV” Nr.161, 09.10.2009.), iepazinās ar Somijas Inovāciju fonda darbu, kas funkcionē kā riska kapitāla fonds un kura galvenā prioritāte ir inovāciju ekonomikas attīstība. Savukārt vizītes otrajā dienā, 9.oktobrī, Latvijas Ministru prezidentam bija tikšanās ar Somijas premjerministru Mati Vanhanenu, kuras laikā galvenā uzmanība tika pievērsta ekonomiskajai situācijai reģionā Somijas premjerministra biroja foto

9.oktobrī turpinājās Ministru prezidenta Valda Dombrovska divu dienu darba vizīte Somijā, kuras laikā viņš tikās ar Somijas premjerministru Mati Vanhanenu.

Galvenais temats abu valstu valdību vadītāju sarunās bija ekonomiskā situācija reģionā, tai skaitā Latvijas ekonomiskā situācija, un izeja no krīzes. Somijas premjerministrs M.Vanhanens teica, ka ļoti labi izprot Latvijas situāciju un Latvijas problemātiku, jo labi atceras deviņdesmito gadu sākumu krīzi Somijā. M.Vanhanens: “Mēs centīsimies palīdzēt jūsu valstij stabilizēt ekonomisko situāciju, un es ticu, ka jūsu vadītā valdība to spēs izdarīt un vienosies ar starptautiskajiem aizdevējiem.”

Ministru prezidents V.Dombrovskis pateicās Somijas valdības vadītājam par iespēju apmeklēt darba vizītē Somiju, kā arī par Somijas līdzdalību Ziemeļvalstu (Dānija, Somija, Norvēģija, Zviedrija) starptautiskajā finansēšanas programmā, kura paredz Latvijai nākamajā gadā aizdot 1,8 miljardus eiro jeb 1,26 miljardus latu.

V.Dombrovskis uzsvēra, ka šobrīd valdība aktīvi strādā pie fiskālās konsolidācijas un meklē papildus pasākumus tai. “Esmu pārliecināts, ka šī valdība atradīs iespēju konsolidēt budžetu un turpināt programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem,” norādīja V.Dombrovskis. Vienlaikus viņš informēja par 13.oktobrī paredzēto ES komisāra Hoakina Almunjas vizīti Latvijā, kas būs nozīmīgs notikums mūsu valstij, jo no šīs vizītes valdības vadītājs sagaida turpmākus pozitīvus pavērsienus Latvijas ekonomikas un fiskālās politikas konsolidācijas jomā.

Tikšanās laikā Somijas premjerministrs raksturoja esošo ekonomisko situāciju valstī, kur saskaņā ar analītiskajiem un statistikas datiem Somijas iekšzemes kopprodukts (IKP) atgriezīsies 2006.gada līmenī. Kopumā 2009.gadā Somijas IKP samazināsies par 7,2%, Somijas eksperti uzskata, ka nākamajā gadā tas pieaugs par 1,6%. Samazinoties Somijas eksporta apjomam, tas ir atstājis negatīvu iespaidu ne tikai uz Somijas budžeta pārpalikumu, bet arī veicinājis bezdarba pieaugumu. Pēc statistikas datiem, bezdarba līmenis šogad sasniegs 10%.

Somijas premjerministrs M.Vanhanens interesējās par Latvijas valdības vadītāja iniciatīvu aizsargāt Latvijas kredītņēmējus. Ministru prezidents V.Dombrovskis atbildēja, ka šī iniciatīva ir tikai gatavošanas stadijā, jautājums tiek analizēts juridiski un tās galvenais mērķis ir kredītņēmēju aizsardzība. Ministru prezidents informēja, ka 22.oktobrī viņam ir paredzēta tikšanās ar banku pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kā aizsargāt kredītņēmējus. V.Dombrovskis uzsvēra, ka tas ir abpusēji risināms jautājums, jo atbildība, kas ir izveidojusies Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, ir jāuzņemas gan kredītņēmējiem, gan kredītdevējiem, jo īpaši tādēļ, ka nekustamā īpašuma tirgus burbulis tika mākslīgi stimulēts un radīts.

Abu valstu valdību vadītāji pārrunāja Lisabonas līguma ratifikācijas gaitu un izteica cerību, ka tā neieilgs un veiksmīgi noslēgsies.

Tikšanās laikā valdību vadītāji pārrunāja gaidāmo Kopenhāgenas samita – ANO Klimata pārmaiņu konferences saturu, kas notiks decembrī. Tās ietvaros ir paredzēts panākt vienošanos par pasaules klimata politiku pēc 2012.gada, kad beigsies Kioto protokolā noteikto saistību termiņš. Ministru prezidents V.Dombrovskis pauda viedokli, ka Latvija atbalsta emisiju samazināšanas saistību noteikšanu starptautiskās vienošanās ietvaros, jo tas palīdzētu saglabāt Eiropas Savienības (ES) uzņēmumu konkurētspēju un novērstu to pārvietošanās risku uz citiem reģioniem. ES mērķis Kopenhāgenas konferencē ir panākt vienošanos par pietiekami ambiciozu pasaules klimata politiku, un šīs konferences ietvaros ir jāvienojas par emisijas samazināšanas pasākumiem attīstītajās un jaunattīstības valstīs. Diskusijās par ES finansiālo atbalstu tieši jaunattīstības valstu klimata politikas īstenošanai Ministru prezidents norādīja, ka Latvijas iespējas sniegt finansiālo atbalstu, ņemot vērā Latvijas finanšu krīzi, ir diezgan ierobežotas līdz 2012.gadam. Abas puses vienojās, ka šajā konferencē ir svarīgi noskaidrot finansēšanas mehānismu, kā jaunattīstības valstīm sniegt atbalstu emisijas samazināšanai, jo summa, kas tiek lēsta no ES, ir aptuveni 100 miljardi eiro.

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis kopā ar Somijas premjerministru Mati Vanhanenu Somijā 9.oktobrī Somijas premjerministra biroja foto

Valdību vadītāju sarunās tika skatīts jautājums par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Abi valdību vadītāji vienojās, ka Baltijas jūras ekoloģiskā tīrība ir viens no galvenajiem stratēģijas mērķiem un tā ir jāīsteno kontekstā ar lauksaimniecības politiku, transporta politiku un citiem mērķiem. ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam galvenais mērķis ir koordinēt ES dalībvalstu, tai skaitā Baltijas, reģionālo institūciju, finanšu institūciju, nevalstisko organizāciju un citu ieinteresēto pušu centienus līdzsvarot Baltijas jūras reģiona attīstību. Šajā stratēģijā ir izvirzīti četri galvenie uzdevumi, kuru risinājumam ir nepieciešama neatliekama rīcība reģionālā līmenī. Pirmais no uzdevumiem ir veicināt ilgtspējīgu vidi, ko divpusējā sarunā īpaši atbalstīja Somijas premjerministrs, jo Baltijas jūras tīrība ir visa reģiona atbildība, par ko Somija iestāsies ļoti apņēmīgi, ko arī atbalstīja Latvijas valdības vadītājs. Otrais mērķis ir kāpināt reģiona labklājību. Trešais – vairot pieejamību un pievilcību reģionam. Ceturtais mērķis ir nodrošināt reģiona drošību un aizsardzību.

Abi valdību vadītāji pārrunāja jautājumu par aktualitātēm reģionā enerģētikas jomā. Šis jautājums tika pārrunāts visplašākajā kontekstā – gan saistībā ar jaunu atomelektrostaciju būvniecību, gan saistībā ar starpsavienojumu starp Baltijas valstīm un Zviedriju, gan saistībā ar enerģētikas tirgus atvēršanu un brīvu konkurenci enerģētikas tirgū, gan saistībā ar reģiona neatkarību enerģētikā.

Attiecībās ar citām valstīm abas puses pieskārās jautājumam par Krieviju. V.Dombrovskis esošās Latvijas un Krievijas attiecības raksturoja kā ļoti pragmatiskas. Ministru prezidents informēja, ka šobrīd tiek gatavoti parakstīšanai starpvaldību līgumi – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem un investīciju aizsardzību. Viņš cer, ka šie līgumi tiks parakstīti jau šogad.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre;
Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs