Latvijas cilvēki par Eiropas Savienību

Eiropas integrācijas biroja un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra Sociāli korelatīvo datu sistēmas pētījums

Šodien Eiropas integrācijas birojs iepazīstina sabiedrību ar iedzīvotāju aptaujas par attieksmi pret Eiropas Savienību un Latvijas iestāšanos tajā rezultātiem. Aptaujā, kas norisinājās no 12. līdz 19.maijam pēc stratificētās nejaušības izlases principa tika iekļauti 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Terminu skaidrojums

Izlase

— Latvijas iedzīvotāju mikromodelis

Reģions

Rīga — Rīgas pilsēta.

Vidzeme — Jūrmala. Rīgas, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Gulbenes, Alūksnes, Valkas, Madonas, Ogres rajons.

Kurzeme — Liepājas, Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus rajons.

Zemgale — Dobeles, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Aizkraukles rajons.

Latgale — Preiļu, Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Krāslavas rajons.

Apdzīvotās vietas tips

Rīga — Rīgas pilsēta.

Cita pilsēta — Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Jūrmala, rajonu centri, citas pilsētas.

Lauki — ciemi, lauku viensētas.

Izglītība

Pamata — respondents ar pamata vai vidējo nepabeigto izglītību.

Vidējā — respondents ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību.

Augstākā — respondents ar augstāko izglītību.

Nodarbošanās

Vadītājs, menedžeris — uzņēmuma, firmas, organizācijas, nodaļas vadītājs.

Speciālists — profesionāls speciālists, kas nav vadošos amatos.

Kalpotājs — kalpotājs valsts iestādē, ierēdnis.

Strādnieks — ierindas darbinieks rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, sabiedriskajā ēdināšanā.

Zemnieks — persona, kas strādā sev piederošā lauku saimniecībā.

Ir savs uzņēmums, individuālais darbs — pats sev darba devējs, arī profesionāls speciālists (advokāts, ārsts u.tml.), uzņēmuma īpašnieks.

Pensionārs — persona, kas ir pensijā un nestrādā algotu darbu.

Skolēns, students— persona, kas mācās dienas nodaļā kādā no mācību iestādēm.

Mājsaimniece — persona, kas ir mājsaimnieks vai mājsaimniece un pašlaik nestrādā algotu darbu.

Bezdarbnieks — persona, kas ir darbaspējīgā vecumā un nekur nestrādā.

Ienākumu līmenis

ienākumi uz vienu ģimenes locekli, ieskaitot visus ienākumus (algas, stipendijas, pabalstus, pensijas utt.)

Zemi — mazāk par Ls 42

Vidēji — no Ls 43 līdz Ls 84

Vidēji augsti — no Ls 85 līdz Ls 126

Augsti — vairāk par Ls 127

 

Atbildes uz jautājumu:

"Kāda ir Jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?"

Respondenti (N = 1000) savu attieksmi pret Eiropas Savienību varēja novērtēt skalā "pozitīva", "drīzāk pozitīva nekā negatīva", "negatīva", "drīzāk negatīva nekā pozitīva" un "nezina". Lai atainotu detalizētāku respondentu attieksmi pret Eiropas Savienību, grafikā ir izmantota pilna skala. Kā redzams, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā "drīzāk pozitīvu" (36,1%).

Aplūkojot Latvijas iedzīvotāju atbildes "savilktā" veidā, t.i., summējot atbildes "pozitīva" ar atbildēm "drīzāk pozitīva nekā negatīva" un atbildes "negatīva" ar atbildēm "drīzāk negatīva nekā pozitīva" ir redzams, ka vairāk nekā pusei jeb 54,5% respondentu ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Savukārt 1/3 jeb 35,2% respondentu ir negatīva attieksme pret Eiropas Savienību.

Šajā grafikā ir redzamas Latvijas iedzīvotāju attieksmes izmaiņas pret Eiropas Savienību salīdzinoši ar 1998. gada novembrī un 1999. gada februārī veikto aptauju. Dati liecina, ka salīdzinoši ar iepriekšējā 1999. gada februāra aptaujā iegūtajiem rezultātiem iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību kopumā nav būtiski mainījusies, tā ir pētījuma kopējās statistiskās kļūdas ietvaros (3%).

Sociāldemogrāfisko rādītāju korelācija ar atbildēm uz jautājumu: "Kāda ir Jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?" tiks analizēta pēc vienkāršotās skalas.

Vīriešiem kopumā ir nedaudz pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā sievietēm (attiecīgi 57,3% un 52,1%).

Atbilžu sadalījums vecuma griezumā vēlreiz atspoguļo faktu, ka pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir gados jaunākiem respondentiem. Bez tam aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka to gados jaunāko respondentu (18–24 g.v.) skaits, kuri kopumā ir pauduši pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību, salīdzinoši ar 1999. gada februāra aptaujas rezultātiem ir palielinājies un atgriezies 1998. gada novembra aptaujas rādītāju līmenī (11.98. — 69,2%; 02.99. — 60,8%; 05.99. — 70,6%). Savukārt ir samazinājies to gados vecāko respondentu (virs 55 g.v.) skaits, kuri ir pauduši kopumā pozitīvu attieksmi (11.98. — 52,0%; 02.99. — 41,0%; 05.99. — 36,1%).

Pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir aptaujas dalībniekiem ar augstāku izglītības līmeni. Tā, piemēram, 58,5% respondentu ar augstāko izglītību ir atzīmējuši, ka viņiem kopumā ir pozitīva attieksme, bet respondentu ar pamatizglītību vidū šis rādītājs sasniedz tikai 31,1%. Salīdzinoši ar abām iepriekšējām aptaujām gan respondentu ar augstāko izglītību, gan respondentu ar pamatizglītību pozitīvā attieksme kopumā ir samazinājusies.

Grafikā ir redzama LR pilsoņu attieksme pret Eiropas Savienību. LR pilsoņi ir potenciālie referenduma dalībnieki. Dati liecina, ka LR pilsoņu attieksme būtiski neatšķiras no kopējiem rādītājiem. Taču, atšķirībā no abām iepriekšējām aptaujām, šajā LR pilsoņi caurmērā ir pauduši pozitīvāku attieksmi pret Eiropas Savienību nekā nepilsoņi (attiecīgi 56,7% un 47,3%).

Salīdzinoši pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir strādājošajiem respondentiem.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu nodarbošanās griezumā, atklājas, ka gandrīz 3/4 jeb 73,2% studentu un 68,2% vadītāju un menedžeru savu attieksmi pret Eiropas Savienību vērtē kā kopumā "pozitīvu". Salīdzinoši 32,1% bezdarbnieku ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību (1999. gada februāra aptaujā — 39%).

Raksturīgi, ka respondentiem ar augstāku ienākumu līmeni ir pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā respondentiem ar zemāku ienākumu līmeni. 76,4% Latvijas iedzīvotāju, kuru ienākumi pārsniedz Ls 127 uz vienu ģimenes locekli ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, bet tāda ir 49,1% respondentu ar zemu ienākumu līmeni (līdz Ls 42).

Salīdzinoši vispozitīvākā attieksme pret Eiropas Savienību ir Latgales iedzīvotājiem (62,1%) un rīdziniekiem (58,6%), kamēr Kurzemē dzīvojošo vidū šādu viedokli ir pauduši tikai 35,2% respondentu.

Pilsētu (it īpaši Rīgas) iedzīvotāji ir pauduši kopumā pozitīvāku attieksmi pret Eiropas Savienību.

 

Atbildes uz jautājumu: "Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?"

Grafikā ir attēlots eventuālais respondentu (N = 1000) balsojums referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā. 44,2% respondentu balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Pret balsotu 31,0% aptaujas dalībnieku, un 24,8% Latvijas iedzīvotāju nav noteikta viedokļa šajā jautājumā.

Grafikā ir attēlots 1998. gada novembra, 1999. gada februāra un 1999. gada maija aptaujās uz jautājumu "Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?" iegūto atbilžu salīdzinājums. Kā redzams, salīdzinoši ar 1999. gada februāra aptauju par 8% ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri referendumā balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā un rādītājs (44,2%) būtībā ir atgriezies 1998. gada novembra aptaujā iegūto datu līmenī (46,4%). Par iestāšanos ES balsojošo procents visticamāk ir pieaudzis, samazinoties to respondentu procentam, kuri nav izlēmuši, kā balsot referendumā. Savukārt pret balsojošo procents ir palicis 1999. gada februāra aptaujas rezultātu līmenī (attiecīgi 31,0% un 30,4%).

Par iestāšanos ES balsojošo respondentu procentuālā pieauguma iemesli varētu būt saistīti ar Latvijas iedzīvotāju cerībām uz iespējamo Latvijas uzaicināšanu sākt uzņemšanas sarunas Somijas prezidentūras laikā 1999. gada beigās.

Aplūkojot iegūtos rezultātus, atklājas, ka līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās ir iespējams vilkt paralēles starp respondentu atbildēm uz jautājumu "Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?" un atbildēm uz jautājumu "Kāda ir Jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?". Dati liecina, ka tām sociāldemogrāfiskajām grupām, kurām ir pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību, balsojums par iestāšanos Eiropas Savienībā ir procentuāli lielāks.

Vīriešu vidū salīdzinājumā ar sievietēm caurmērā ir raksturīgs nedaudz lielāks "par" iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo procents (attiecīgi 48,5% un 40,5%).

Aplūkojot atbilžu sadalījumu vecuma griezumā, atklājas, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vairāk nekā puse jeb 58,5% respondentu balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā (11.98. — 54,7%; 02.99. — 49,3%). Vecuma grupā virs 55 gadiem par balsotu tikai 27,8% Latvijas iedzīvotāju (11.98. — 35,6%; 02.99. — 27,9%).

Atšķirības balsojumā atklājas arī aptaujas dalībnieku vidū ar dažādu izglītības līmeni. Pozitīvāks balsojums raksturīgs respondentiem ar vidējo vai augstāko izglītību. Tā, piemēram, par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 47,2% aptaujas dalībnieku ar augstāko izglītību (11.98. — 52,4%; 02.99. — 43%) un 23,6% respondentu ar pamatizglītību (11.98. — 35,1%; 02.99. — 30,3%).

47,2% latviešu balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā, cittautiešu vidū šis rādītājs ir 40,6%.

Grafikā ir redzams LR pilsoņu iespējamais balsojums referendumā. LR pilsoņu vidū ir raksturīgs lielāks nekā caurmērā to respondentu skaits, kuri balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (47,5%). Bez tam jāņem vērā, ka tieši viņi, visticamāk, arī būs referenduma dalībnieki. Salīdzinoši nepilsoņu vidū šis rādītājs ir 33,3%.

Strādājošie aptaujas dalībnieki salīdzinoši ar nestrādājošajiem ir biežāk atzīmējuši, ka balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Visai ievērojamas atšķirības balsojumā parādās respondentiem ar dažādu nodarbošanos. Tā 60,0% skolnieku, studentu un tikai 20,0% zemnieku, kā arī 20,5% pensionāru balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no nodarbošanās, atklājas, ka procentuāli visbiežāk par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu iestāžu vadītāji, menedžeri un skolēni, studenti ((~63%), tātad respondenti ar augstāku izglītības līmeni un gados jaunākie). Salīdzinoši tikai 1/4 jeb ~25% zemnieku un bezdarbnieku būtu gatavi balsot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Atšķirības balsojumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā atklājas arī ienākumu griezumā. Tā par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 68,9% respondentu ar augstu ienākumu līmeni un 33,9% respondentu ar zemu ienākumu līmeni.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no reģiona, kurā dzīvo aptaujas dalībnieki, atklājas, ka visbiežāk par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu Latgales iedzīvotāji (50,9%), arī rīdzinieki, vidzemnieki un Zemgales iedzīvotāji. Kurzemes iedzīvotāju vidū šis rādītājs sasniedz tikai 28,4%.

To, ka referendumā balsotu "par" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā biežāk nekā caurmērā, ir atzīmējuši Rīgas iedzīvotāji (48,1%). Pagastu iedzīvotāju vidū šis rādītājs sasniedz tikai 33,3%.

 

 

Atbildes uz jautājumu: "Vai Jūs pēdējo trīs mēnešu laikā esat pārrunājuši vai diskutējuši par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?"

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, tad atbilžu summa pārsniedz 100%.

Šis jautājums tika formulēts kā pusslēgtais, t.i., respondenti varēja atzīmēt jau piedāvātos atbilžu variantus, kā arī brīvi minēt savējos. Jāatzīmē gan, ka neviens no respondentiem šo iespēju neizmantoja.

Kā redzams grafikā, visbiežāk jeb 46,0% gadījumu aptaujas dalībnieki ir minējuši, ka par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir diskutējuši radu, draugu un paziņu lokā. Vairāk nekā 1/4 jeb 27,2% gadījumu respondenti ir atzīmējuši, ka šos jautājumus ir pārrunājuši savā darba kolektīvā. Gandrīz tikpat aptaujāto ir atzīmējuši, ka nav diskutējuši par šiem jautājumiem (28,7%). Savukārt 10,0% gadījumu aptaujas dalībnieki ir minējuši, ka viņus vispār neinteresē jautājumi, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Dati arī liecina, ka speciāli šiem jautājumiem veltītos semināros un pasākumos ir piedalījušies salīdzinoši nedaudz aptaujāto.

Šajā grafikā iegūtie dati ir attēloti "savilktā" veidā, t.i., atbildes sagrupējot: "ir diskutējuši", "nav diskutējuši", "neinteresē šie jautājumi" un "grūti pateikt/NA".

Kā redzams, vairums aptaujas dalībnieku ir diskutējuši par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (57,0%).

Tālāk Latvijas iedzīvotāju atbildes uz šo jautājumu korelācijā ar dažādiem sociāldemogrāfiskiem rādītājiem tiks analizētas pēc "savilktā" varianta.

Vīrieši caurmērā biežāk nekā sievietes ir diskutējuši par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (attiecīgi 60,5% un 53,9%). Savukārt sievietes biežāk nekā vīrieši ir atbildējušas, kas viņas neinteresē šie jautājumi.

Visbiežāk diskusijās par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ir iesaistījušies gados jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 34 gadiem (~64%).

Aplūkojot, kā uz šo jautājumu ir atbildējuši respondenti ar dažādiem izglītības līmeņiem, atklājas, ka visbiežāk diskusijās ir iesaistījušies aptaujas dalībnieki ar augstāku izglītības līmeni.

Latvieši nedaudz biežāk nekā caurmērā ir atzīmējuši, ka ir diskutējuši par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (59,4%). Cittautiešu vidū šis rādītājs ir 54%.

Arī LR pilsoņi virs vidējiem rādītājiem ir iesaistījušies diskusijās par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (60,2%). Nepilsoņu vidū šis rādītājs ir 46,4%.

Salīdzinoši visbiežāk jautājumus, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ir pārrunājuši valsts iestādēs strādājošie (63%). Privātajā sfērā strādājošo un nestrādājošo respondentu vidū šis rādītājs neatšķiras no kopējā sadalījuma vai ir par to mazāks.

Visbiežāk diskusijās par šiem jautājumiem ir iesaistījušies skolēni, studenti (71,4%). Salīdzinoši tikai 38,6% zemnieku ir pārrunājuši jautājumus, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Vērojama tendence, ka respondenti ar augstāku ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli, ir biežāk diskutējuši par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Reģionālā griezumā atklājas, ka salīdzinoši aktīvāk šos jautājumus ir pārrunājuši rīdzinieki un latgalieši, mazāk aktīvi — kurzemnieki.

Aplūkojot iegūtos rezultātus atkarībā no aptaujas dalībnieka dzīves vietas, ir redzams, ka rīdzinieki salīdzinoši visbiežāk ir iesaistījušies diskusijās, kas saistītas ar jautājumiem par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (65,5%). Pagastos dzīvojošo vidū šis rādītājs sasniedz 43,1%.

 

 

Atbildes uz jautājumu: "Lūdzu, nosauciet, kuras personības (politiķa, žurnālista u.c.) sniegtā informācija vai paustie uzskati ir Jums nozīmīgi jautājumos, kas saistīti ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām?"

 

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja nosaukt vairākas personālijas/cilvēkus, kuru sniegtā informācija vai paustie uzskati respondentam ir nozīmīgi jautājumos, kas saistīti ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām, tad atbilžu summa pārsniedz 100%.

Jautājums tika formulēts kā "atklātais", t.i., respondentiem netika piedāvāti iespējamie atbilžu varianti, un viņi varēja brīvi minēt sev nozīmīgas personālijas.

Pavisam aptaujas dalībnieki nosauca 96 cilvēkus, kuru vidū ir gan Latvijas valsts amatpersonas un politiķi, gan žurnālisti, gan sabiedriskie darbinieki un ārvalstu amatpersonas. Kopumā jāsecina, ka, iespējams, daudzas no minētajām personālijām respondentiem ir autoritātes vispār, nevis tieši kā uzskatu paudējas jautājumos par Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām. Bez tam tika minētas tādas atbildes kā "mani neiespaido citu uzskati" un "nav tādu cilvēku". Grafikā ir attēloti tie cilvēki, kuru minēšanas biežums pārsniedz vai ir 1%.

Visbiežāk jeb 22,3% gadījumu Latvijas iedzīvotāji ir minējuši ārlietu ministru Valdi Birkavu. 10% gadījumu aptaujātie ir nosaukuši žurnālistu Kārli Streipu. Trešajā vietā minēšanas biežuma ziņā ierindojas Valsts prezidents Guntis Ulmanis (9,3%).

Tālākajā datu analīzē visi respondentu minētie cilvēki ir sagrupēti četrās kategorijās: valsts amatpersonas un politiķi; žurnālisti; sabiedriskie darbinieki; ārvalstu amatpersonas un politiķi. Pie sabiedriskiem darbiniekiem tika pieskaitītas visas tās personālijas, kuras šajā gadījumā Latvijas iedzīvotāji uztver kā ideju vai uzskatu paudējus jautājumos, kas saistīti ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām.

1. Valsts amatpersonas un politiķi (V. Birkavs, G. Ulmanis, I. Kreituse, V. Krištopans, A. Gorbunovs, K. Lībane, J. Sinka, G. Krasts, J. Priedkalns, A. Šķēle, J. Ādamsons, I. Godmanis, A. Kiršteins, J. Jurkāns, E. Inkēns, J. Dobelis, J. Straume, A. Panteļējevs, R. Pauls, R. Labanovskis, R. Zīle, M. Grīnblats, T. Ždanoka, A. Rubiks, E. Repše, V. Paegle, A. Lembergs, B. Cilevičs, A. Kreituss, A. Šlesers, A. Bērziņš, V. Dinevičs, N. Sakss, M. Lujāns, A. Poča, J. Urbanovičs, Z. Čevers, J. Bojārs, I. Šteinbuka, I. Vasaraudze, J. Baltiņš, Dz. Ābiķis, K. Leiškalns, G. Andrejevs, A. Baumanis, A. Bartaševičs).

2. Žurnālisti (O. Rubenis, A. Dimants, O. Kastēns, V. Krustiņš, I. Mediņa, S. Benfelde, A. Rodins, K. Streips, Ē. Hānbergs, A. Jakubāns, Ā. Kleckins, S. Ēlerte, A. Ozoliņš, L. Fedosejevs, V. Dozorcevs, D. Īvāns, O. Pulks, A. Petropavlovska, N. Ābola, Ā. Jansons, S. Semjonovs, A. Stroja, S. Metuzāls, A. Tomsons, B. Strautmane, D. Lemešonoks, N. Ločmele, V. Čepurovs).

3. Sabiedriskie darbinieki (rakstnieki, vēsturnieki, sociologi u.tml.) (V. Lācis, A. Lejiņš, M. Vulfsons, I. Lazovskis, V. Vīķe–Freiberga, A. Stranga, I. Ziedonis, J. Stradiņš, J. Peters, V. Kalnbērzs, M. Kosteņecka, N. Neilands, I. Ostrovska, M. Kūle, A. Tabūns, E. B. Deksnis).

4. Ārvalstu amatpersonas un politiķi (P. Goubls, V. Havels, J. Primakovs, M. van der Stūls).

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja nosaukt vairākas personālijas/cilvēkus, tad atbilžu summa pārsniedz 100%.

Vīrieši biežāk nekā caurmērā ir nosaukuši dažādas valsts amatpersonas un politiķus. Savukārt sievietes salīdzinoši ar vīriešiem biežāk ir izvēlējušās atbildi "nezina".

Dažādas valsts amatpersonas un politiķus biežāk nekā caurmērā ir spējuši nosaukt respondenti vecumā no 25 līdz 54 gadiem.

Personāliju vispār, it īpaši valsts amatpersonu un politiķu, minēšanas biežums kopumā ir lielāks respondentiem ar augstāko izglītību.

Dažādās sociāldemogrāfiskās grupās, līdzīgi kā kopējā sadalījumā, visbiežāk ir minētas dažādas amatpersonas un politiķi. Tāpat dažādas personālijas biežāk nekā caurmērā ir spējuši nosaukt latvieši, LR pilsoņi, strādājošie, vadītāji un menedžeri, respondenti ar augstāku ienākumu līmeni, kā arī rīdzinieki.

 

 

Atbildes uz jautājumu: "Pēc cik gadiem, Jūsuprāt, Latvija iestāsies Eiropas Savienībā?"

Kā redzams grafikā, 83,3% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvija Eiropas Savienībā iestāsies. Ka tas nenotiks, uzskata 14,6% respondentu. Grūti atbildēt uz šo jautājumu ir bijis 2,1% Latvijas iedzīvotāju.

Vairāk nekā puse jeb 52,5% aptaujāto uzskata, ka Latvija Eiropas Savienībā iestāsies pēc 1 līdz 5 gadiem (laikā no 2000. līdz 2004. gadam). No šiem aptaujas dalībniekiem praktiski 1/4 jeb 25,3% domā, ka tas varētu notikt pēc 5 gadiem (2004. gadā), 15% aptaujāto — ka pēc 3 gadiem (2002. gadā).

Praktiski 1/4 jeb 25,7% respondentu uzskata, ka Latvija Eiropas Savienībā iestāsies pēc 6 līdz 10 gadiem (laikā no 2005. līdz 2009. gadam). No šiem aptaujātajiem 16,6% domā, ka tas varētu notikt pēc 10 gadiem (2009. gadā).

Jau salīdzinoši mazāk respondentu ir minējuši, ka Latvija Eiropas Savienībā iestāsies pēc 11 līdz 15 gadiem ((2,2%) laikā no 2010. līdz 2014. gadam) vai pēc 16 līdz 20 gadiem ((2,0%) laikā no 2015. līdz 2019. gadam).

0,4% aptaujas dalībnieku drīzāk ar skepsi ir atzīmējuši, ka Latvija Eiropas Savienībā iestāsies pēc 100 gadiem (2099. gadā).

Optimistiskāki attiecībā uz laiku, kad Latvija varētu iestāties Eiropas Savienībā, ir jaunieši. Tā, piemēram, 60,8% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem uzskata, ka Latvija Eiropas Savienībā iestāsies pēc 1 līdz 5 gadiem (laikā no 2000. līdz 2004. gadam). Vecuma grupā virs 55 gadiem šis rādītājs sasniedz tikai 39,2%.

Privātajā sektorā strādājošie nedaudz biežāk nekā caurmērā ir atzīmējuši, ka Latvija Eiropas Savienībā iestāsies pēc 1 līdz 5 gadiem (57,8%).

Aplūkojot iegūtos rezultātus atkarībā no respondentu nodarbošanās, atklājas, ka 63,6% iestāžu vadītāju, menedžeru uzskata, ka Latvija Eiropas Savienībā iestāsies pēc 1 līdz 5 gadiem. Tā domā tikai 40,9% pensionāru.

Aptaujātie ar augstāku ienākumu līmeni caurmērā ir optimistiskāki attiecībā uz laiku, kad Latvija varētu iestāties Eiropas Savienībā (~59% uzskata, ka tas notiks pēc 1 līdz 5 gadiem).

Reģionālā griezumā visoptimistiskākie šai jautājumā ir latgalieši, visrezervētākie — kurzemnieki (attiecīgi 59,9% un 48,1% uzskata, ka Latvija Eiropas Savienībā iestāsies pēc 1 līdz 5 gadiem).

55,7% rīdzinieku un 42,5% pagastu iedzīvotāju uzskata, ka Latvija Eiropas Savienībā iestāsies pēc 1 līdz 5 gadiem.

 

Galvenie secinājumi:

1. Iegūtie dati liecina, ka salīdzinoši ar iepriekšējā, t.i., 1999. gada februāra, aptaujā iegūtajiem rezultātiem iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību kopumā nav būtiski mainījusies. Salīdzinot ar 1998. gada novembra aptauju, 1999. gada februāra aptaujā novērotās respondentu attieksmes izmaiņas eiroskepticisma virzienā kopumā ir saglabājušās.

2. Ir vērojama pozitīva tendence, ka salīdzinoši ar 1999. gada februāra aptauju praktiski par 8% ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri referendumā balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā un rādītājs (44,2%) būtībā ir atgriezies 1998. gada novembra aptaujā iegūto datu līmenī (46,4%). Par balsojošo procents visticamāk ir pieaudzis, samazinoties to respondentu procentam, kuri šobrīd nav izlēmuši, kā balsot referendumā. Savukārt pret balsojošo procents ir palicis 1999. gada februāra aptaujas rezultātu līmenī (attiecīgi 31% un 30,4%).

3. Eventuāli par iestāšanos ES balsojošo respondentu procentuālā pieauguma iemesli varētu būt saistīti ar Latvijas iedzīvotāju cerībām, kas saistītas ar iespējamo Latvijas uzaicināšanu uz uzņemšanas sarunām Somijas prezidentūras laikā 1999. gada beigās.

4. Iegūtie rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku ir diskutējuši par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (57%), kas liecina par šī jautājuma aktualizāciju sabiedrībā.

5. Aptaujas dalībnieki jautājumā par personālijām, kuru sniegtā informācija vai paustie uzskati ir viņiem nozīmīgi jautājumos, kas saistīti ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām, pavisam nosauca 96 cilvēkus. To vidū ir gan Latvijas valsts amatpersonas un politiķi, gan žurnālisti, gan sabiedriskie darbinieki un ārvalstu amatpersonas. Kopumā jāsecina, ka, iespējams, daudzas no minētajām personālijām respondentiem ir autoritātes vispār, nevis tieši kā uzskatu paudējas jautājumos par Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām.

6. Četras piektdaļas Latvijas iedzīvotāju ir noskaņoti ticēt, ka vispār Latvija iestāsies Eiropas Savienībā (83,3%). No tiem vairāk nekā puse jeb 52,5% aptaujāto uzskata, ka Latvija Eiropas Savienībā iestāsies pēc 1 līdz 5 gadiem (laikā no 2000. līdz 2004. gadam).

"es un ES" — informācija sapratnei un sadarbībai

"Vēl aizvien jautājums par to, kas ir Eiropas Savienība, kas būsim mēs Eiropas Savienībā, ir aktuāls. Vēl aizvien mums sev jāiegalvo, ka esam Eiropā," tā piektdien, 11.jūnijā, Eiropas integrācijas biroja (EIB) jaunās informatīvo publikāciju sērijas "es un ES" prezentācijā teica Ministru prezidenta biedrs Eiropas Savienības lietās Guntars Krasts. Publikāciju sērija, kuras izdevējs ir EIB, tapusi ar PHARE Eiropas integrācijas programmas finansiālo atbalstu, un tajā ietilpst vienpadsmit dažādi izdevumi.

Lielākajā brošūrā "es un ES" iekļauta pamatinformācija un svarīgākie fakti par ES, par Latvijas integrācijas procesu šajā organizācijā. "Latvijas integrācija ES ietekmē katru Latvijas iedzīvotāju. Tas ir process, ko nevar īstenot bez sabiedrības atbalsta un izpratnes. Turklāt katram Latvijas pilsonim būs iespēja paust savu viedokli referendumā par Latvijas iestāšanos ES. Ir svarīgi, lai pieņemtais lēmums būtu pamatots," teikts izdevumā.

Šobrīd Latvijā ir daudz cilvēku, kas nav izšķīrušies par vai pret Latvijas iestāšanos ES. Viens no iemesliem ir nepietiekama informācija par ES, tās uzbūvi, darbību un par notikumiem Latvijā saistībā ar iestāšanos ES, uzskata EIB darbinieki, un, lai kaut daļēji aizpildītu informācijas trūkumu, laista klajā jaunā publikāciju sērija. "30 jautājumi un atbildes", "Eiropas Savienības reģionālā politika un strukturālie fondi", "Pilsoņu tiesības", "Izglītība", "Ieņēmumi un izdevumi", "Lauksaimniecība", "Pārmaiņas Latvijā", "Monetārā politika", "Kopējā ārējā un drošības politika", "Vienotais tirgus" — tie ir krāsaini, kompakti un saturīgi izdevumi, kuru autori ir gan EIB darbinieki, gan augstskolu pasniedzēji, Latvijas Ārpolitikas institūta darbinieki, "Eiropas kustības Latvijā" pārstāvji, žurnālisti, apgāds "Izglītība". Par dizainu un iespiešanu gādājusi radošā apvienība "terras media".

Katrs sērijas izdevums iespiests 20 tūkstošu eksemplāru tirāžā. Tos nevarēs nopirkt, bet tie bez maksas būs pieejami sabiedriskajās organizācijās, profesionālajās asociācijās, pašvaldībās, skolās, bibliotēkās. Sērijas izplatīšanā iesaistīts Bibliotēku dienests, Nevalstisko organizāciju centrs, Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību mācību centrs, Latvijas Pieaugušo izglītības asociācija, Latvijas Zemnieku federācija, skolu valdes un citas institūcijas.

Kāpēc Eiropas Savienība? Tas ir jautājums, atbildes uz kuru caurvij jauno publikāciju sēriju. "Ja nebūtu tādas Eiropas Savienības, Latvijai tāda būtu jāizdomā," uzskata G.Krasts, "jo kas gan cits ja ne augsti attīstītu valstu organizācija, kāda ir ES, var būt labākais paraugs un vilkmes faktors mūsu valsts reformu procesā. Tieši ES ekonomisko, politisko, tiesisko pieeju lietošana piešķir reformām kvalitāti un mērķtiecību. Domāju, ka tās problēmas, par kurām šodien sūkstāmies, kas samilzušas valstīs uz austrumiem, mūs būtu skārušas daudz lielākā mērā, ja mums nebūtu idejas par virzību uz ES."

Savu atbalstu Latvijas sabiedrības informēšanā par ES jautājumiem un publikāciju sērijas tapšanā sniegusi arī Eiropas Komisijas delegācija Latvijā. ES vēstnieks Latvijā Ginters Veiss cer, ka jaunie izdevumi kļūs populāri, būs svarīgi Latvijas sabiedrībai un tiem sekos vēl daudzi citi. Viņš prezentācijā izteica savu labvēlīgo skaudību par tikai latviešu valodai raksturīgo sakritību — personas vietniekvārds "es" un Eiropas Savienības saīsinājums ES — un kā izcilu novērtēja šīs vārdu spēles izmantošanu publikāciju kopas virsrakstā. G.Veiss piekrita Ministru prezidenta biedra Eiropas Savienības lietās teiktajam, ka Latvija bija, ir un būs Eiropā. Integrācijas process nav viegls, tas ir arī mentālas dabas jautājums, kura sekmīgam risinājumam nepieciešams, lai Latvijas sabiedrība patiešām izprastu, kas ir ES, ir pārliecināts ES vēstnieks Latvijā. Eiropas Komisijas delegācija Latvijā arī gatavojas dot savu artavu Latvijas informēšanā par ES un drīzumā izdos krājumu "Sveiks Eiropā!".

EIB direktors Edvards Kušners atzīmēja, ka, neraugoties uz to, ka valdība sabiedrības informēšanai par ES nav piešķīrusi līdzekļus, ir padarīts liels darbs.

Izdevumā "es un ES" teikts:

"Sagatavojot informāciju, EIB ņem vērā pamatprincipus, kas ir noteikti sabiedrības informēšanas stratēģijā par ES — informācijai ir jābūt pietiekamā daudzumā, objektīvai, precīzai un pamatotai, proti, tādai, kas dod iespēju katram pašam analizēt. Ir jānodrošina dažādu viedokļu pieejamība. Informācijai jābūt pieejamai ne tikai Rīgas un citu pilsētu iedzīvotājiem, bet arī laukos." Jaunā publikāciju kopa lielākoties atbilst visiem noteiktajiem kritērijiem, un tās izdevumu pietiek katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam. Daudz un tomēr ne pietiekami. Darāmā pietiek un pietiks visiem.

"Latvijas Vēstneša" iekšlietu redaktore Liena Pilsētniece

Par papildprotokoliem

Klonēšana, ģenētiskie testi, gēnu terapija... Cilvēktiesību un biomedicīnas konvencija, kas tika parakstīta 1997.gadā, ir rezultāts Eiropas Padomes darbībai problēmu risināšanā, kuras izraisa zinātniskie atklājumi bioloģijā un medicīnā.

1997.gada 4.aprīlī Oviedo (Spānijā) parakstītā Vispārīgā konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu ir pirmais juridiskais dokuments, kas aizsargā cilvēka cieņu, pamattiesības un brīvības saistībā ar jauniem bioloģijas un medicīnas sasniegumiem. Konvencijas 2.pants nosaka, ka cilvēka intereses un labklājība dominē pār sabiedrības vai zinātnes interesēm. 1998.gada janvārī Parīzē tika parakstīts konvencijas papildu protokols, kas aizliedz cilvēku klonēšanu.

Sagatavošanas stadijā ir četri jauni konvencijas papildu protokoli: par orgānu transplantāciju, par biomedicīniskiem pētījumiem, par cilvēku embrijiem un cilvēku ģenētiku. To mērķis ir izveidot zinātniekiem saistošus noteikumus, lai cilvēki nekļūtu par zinātnisko pētījumu upuriem.

Papildu protokola projekts par orgānu transplantāciju jau nodots dalībvalstu apspriešanai. Tas paplašina Eiropas Padomes Biomedicīnas konvencijas VI un VII daļā izteiktos principus par cilvēku un audu transplantāciju ārstniecības nolūkos. Šajā protokolā noteikta visu pacientu vienlīdzīga transplantācijas iespēju izmantošana, veselības un drošības standartu definēšana, kā arī aizliegums gūt finansiālu labumu un kompensēšanas kārtība, ja persona ir cietusi transplantācijas procedūras rezultātā. Protokols tiks atvērts parakstīšanai un ratificēšanai 2000.gada sākumā, un tas stāsies spēkā, kad vismaz piecas valstis to būs ratificējušas. Galvenie šo noteikumu principi ietver visu medicīniskajās procedūrās iesaistīto personu pilnīgu informēšanu, personisko datu aizsardzību, cilvēka ķermeņa vai tā daļu aizsardzību pret izmantosanu, kā arī ētiskos jautājumus, kas rodas attīstoties zinātnes iespējām.

Pateicoties transplantācijas metodikas attīstībai, cilvēku transplantu izmantošana cilvēkiem (allogēnā transplantācija) jau šodien dod teicamus rezultātus, bet nākotnes iespēja ir ksenogēnā transplantācija — dzīvnieku audu un orgānu transplantācija cilvēkam. Iespējams, šis zinātnes atklājums atvieglos to daudzo slimnieku likteni, kuri gaida atbilstošu pārstādīšanas materiālu — piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs pacientu saraksts, kuriem nepieciešama transplantācija, ir aptuveni 50 tūkstoši, tajā pašā laikā donoru skaits nepārsniedz piecus tūkstošus.

Kā norāda Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas loceklis Žans Reto Platnera (Zviedrija), ksenotransplantācijas ieviešana praksē var radīt ļoti nopietnus epidemioloģiskus draudus un pastāv arī vairākas zinātniskas, medicīniskas, juridiskas, sociālas un ētiskas problēmas. Parlamentārā asambleja pieprasa, lai tiktu noteikts obligāts juridiskais moratorijs izmēģinājuma operāciju veikšanai ar ksenotransplantācijas metodi kamēr netiks atrastas atbildes uz visiem līdz šim neatbildētiem jautājumiem. Viens no nopietnākajiem draudiem ksenotransplantācijā ir saistīts ar dzīvnieku izcelsmes retrovīrusu un prionu izplatību, kas izplatoties var kļūt par ievērojamas pandēmijas cēloni.

Eiropas Padomes Informācijas

un dokumentācijas centra

informācija