Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 8.oktobrī

MK: Par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu

 8.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Valsts kancelejas izstrādātais koncepcijas projekts par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu.

2009.gada 15.septembra Ministru kabineta sēdē tika izvirzīts mērķis – līdz 2013.gadam tiek nodrošināta vispārējās valdības sektorā nodarbināto skaita samazināšana, kur valsts sektorā strādājošie veido ne vairāk kā 8% no iedzīvotāju skaita.

2009.gada pirmajā pusgadā faktiskais nodarbināto skaits vispārējās valdības sektorā (valsts un pašvaldību budžeta iestādes un to kapitālsabiedrības) vidēji bija 205 263, kas ir 9,1% no vidējā iedzīvotāju skaita, līdz ar to ir veicami būtiski pasākumi, lai vidējā termiņā nodrošinātu nodarbināto skaita samazināšanu līdz apmēram 180 tūkstošiem.

Koncepcijas projekts izvirza mērķi: kompakts, skaitliski mazs, profesionāls un politiski neitrāls civildienests. Īpaši veicināma ir politiskās neitralitātes principa ievērošana civildienestā, tādējādi nodrošinot, ka valsts civildienesta ierēdnis savu pienākumu izpildē vadās tikai pēc profesionāliem kritērijiem un lēmumu pieņemšanā nav atkarīgs no politiskās ietekmes.

Pašlaik valsts sektorā pastāv vismaz trīs veidu nodarbinātības attiecības – valsts civildienesta, valsts dienesta un darba tiesiskās attiecības, tādējādi radot birokrātisku, sarežģīti administrējamu un nepārskatāmu nodarbinātības sistēmu, kuras uzturēšanai un vadībai tiek nevajadzīgi tērēti budžeta resursi.

Valsts civildienesta sistēmas vienkāršošana ļautu sasniegt šādus mērķus: uzlabotu valsts civildienesta administrēšanu, nosakot vienotas procedūras darba vai dienesta tiesiskajās attiecībās; atvieglotu cilvēkresursu vadības procesus, piemēram, ieviešot vienotus atlases, novērtēšanas, darba samaksas kritērijus, tādējādi veicinot visu valsts sektorā nodarbināto profesionalitāti neatkarīgi no amata statusa; nodrošinātu vienotu un skaidru izpratni par valsts sektorā nodarbināto tiesisko statusu ne tikai valsts pārvaldē, bet arī sabiedrībā.

Projekts piedāvā vairākus risinājuma variantus, vienlaikus norādot to stiprās un vājās puses. Pirmais variants paredz valsts civildienesta paplašināšanu, iekļaujot pašvaldības, kad ierēdņa statuss attiecināms uz visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas, nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem un strādā valsts un pašvaldību iestādēs. Līdztekus minētajam variantam paredzēts, ka papildus iekļautajam nodarbināto lokam tiek piedāvāts paplašināt vienotā valsts civildienesta aptvērumu, iekļaujot arī neatkarīgajās iestādēs nodarbinātos, t.i., tās iestādes, kuras nav padotas Ministru kabinetam un kuru vadītājus amatā apstiprina Saeima, – Valsts kontrole, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Tiesībsarga birojs, Nacionālā radio un televīzijas padome, Centrālā vēlēšanu komisija, Centrālā zemes komisija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un kurās nodarbinātos plānots iekļaut vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Valsts civildienestā netiek iekļauti Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā un Latvijas Bankā nodarbinātie.

Otrs variants paredz valsts civildienesta sašaurināšanu. Šajā variantā valsts civildienesta ierēdņa statuss tiek piešķirts augstākā līmeņa vadītājiem, kas organizē iestāžu funkciju pildīšanu, vada to administratīvo darbu un uzņemas pilnu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Vienlaikus ir pieļaujams ierēdņa statusu attiecināt arī uz vidējā līmeņa vadītājiem, piemēram, departamentu direktoriem un viņu vietniekiem vai papildus arī nodaļu vadītājiem.

Koncepcijā piedāvātie risinājumi ir īstenojami šādos termiņos:

• līdz 2010.gada 1.jūnijam ir jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likums par vienoto valsts civildienesta sistēmu;

• līdz 2011.gada 1.jūnijam ir jāveic grozījumi saistošajos normatīvajos aktos;

• līdz 2012.gada 1.janvārim ir jānodrošina vienotās valsts civildienesta sistēmas ieviešana.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

IeM: Par sadarbību ar Armēniju cīņā ar organizēto noziedzību

Lai uzlabotu tiesībsargājošo iestāžu cīņu ar terorismu, organizēto noziedzību, kā arī nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti, Latvijas atbildīgās institūcijas turpmāk varētu oficiāli sadarboties arī ar Armēnijas speciālajiem dienestiem.

To paredz Iekšlietu ministrijas sagatavotais un 8.oktobrī saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē iesniegtais starptautiskās sadarbības līguma projekts, ko plānots noslēgt starp Latvijas un Armēnijas Republikas valdību.

Līguma projekts nosaka abu valstu kompetento iestāžu sadarbību, lai cīnītos pret terorismu un noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud sabiedrisko drošību. Šī sadarbība ietver gan informācijas apmaiņu par teroristu grupām un šo grupu dalībniekiem, gan iespēju apmainīties ar analītiskajiem un citiem materiāliem par terorismu, gan arī speciālistu apmaiņu kopējai vai savstarpējai apmācībai, lai iegūtu augstāka līmeņa pieredzi. Tāpat abu valstu institūcijas var apmainīties arī ar informāciju par narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru nelegālā apritē iesaistītajām personām, par slēpšanas veidiem šo vielu transportēšanas laikā un atklāšanas metodēm.

Sadarbība varētu notikt, atbildīgajām iestādēm tieši kontaktējoties un pieprasot nepieciešamo informāciju. Latviju šā sadarbības līguma ietvaros pārstāvēs Iekšlietu ministrija, Valsts policija, Drošības policija, Valsts robežsardze, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī Valsts ieņēmumu dienests un Veselības ministrija. Savukārt Armēniju pārstāvēs Armēnijas policija, Valdības nacionālās drošības dienests un Valdības valsts ieņēmumu komiteja.

Sagatavotais valdības līmeņa sadarbības līgums pirms parakstīšanas vēl jāsaskaņo ar citām atbildīgajām institūcijām un jāapstiprina Ministru kabinetā.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

TM: Par vairākiem grozījumiem Krimināllikumā

Valsts sekretāru sanāksmē 8.oktobrī tika izsludināti grozījumi Krimināllikumā (KL), kuri paredz veikt izmaiņas vairākās KL daļās, gan mainot atsevišķas sodu sankcijas, gan papildinot un precizējot likumā noteiktos noziedzīgu nodarījumu formulējumus. Vienlaikus tika izsludināti grozījumi arī vairākos citos normatīvajos aktos, lai tos saskaņotu ar iecerētajām izmaiņām KL.

Saskaņā ar grozījumu projektu no KL paredzēts izslēgt KL 56.panta pirmās daļas pirmo punktu, kas nosaka kriminālatbildības noilgumu par tāda kriminālpārkāpuma izdarīšanu, par kuru var uzsākt privātās apsūdzības kriminālprocesu. Vienlaikus paredzēts no Kriminālprocesa likuma izslēgt privātās apsūdzības institūtu. Līdz ar to minētais KL pants pēc būtības vairs nebūs piemērojams un tāpēc ir izslēdzams no likuma vispār.

Plānots izteikt jaunā redakcijā KL 94. un 95.pantu, lai tos pilnībā saskaņotu ar likumu “Par valsts noslēpumu”. KL 94.pants paredzēs atbildību par apzinātu valsts noslēpuma izpaušanu, ja to ir izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, turklāt šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju. Minētās normas sankcija ir samazināta no astoņiem gadiem brīvības atņemšanas līdz pieciem gadiem. Soda sankcija samazināta, lai varētu par nodarījumu piemērot arī alternatīvos sodus, jo šādas sankcijas būtu efektīvākas nekā brīvības atņemšana. Savukārt KL 95.pants paredzēs atbildību par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, un kā kvalificējoša pazīme tiks paredzēts būtisks kaitējums. Minētās normas sankcija ir samazināta no trim gadiem brīvības atņemšanas līdz diviem gadiem, turklāt sankcija ir papildināta ar vairākiem alternatīvajiem sodiem, piemēram, arests, piespiedu darbs, kā arī sankcija tiek papildināta ar papildsodu – tiesību ierobežošana uz noteiktu profesionālu vai cita veida nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu.

Lai Latvijas normatīvajos aktos ieviestu 2008.gada 19.novembrī pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību, tiks veiktas izmaiņas un arī papildināta KL sadaļa, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi.

Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, saskaņā ar šā gada sākumā apstiprināto Kriminālsodu politikas koncepciju KL nav jāparedz atbildība par nodarījumiem, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedriskajām interesēm. Šādi nodarījumi ir jādekriminalizē, paredzot par tiem tikai administratīvo atbildību. Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā tika secināts, ka minētie noziedzīgie nodarījumi pēc sava rakstura nav tik bīstami, lai par tiem paredzētu kriminālatbildību. Proti, plānots izslēgt no likuma kriminālatbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu un par maksātnespējas procesa noteikumu apzinātu pārkāpšanu, ja to izdarījis kreditors vai cita ieinteresētā persona. Atbildība par šādiem pārkāpumiem tiks paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

KL tiks veiktas arī citas izmaiņas, lai precizētu un sakārtotu likuma normas atbilstoši speciālistu diskusijās konstatētajam. Kā jau minēts, normatīvo aktu saskaņošanai tiks veiktas izmaiņas arī likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, Ārstniecības likumā, Kriminālprocesa likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Izmaiņas šajos likumos 8.oktobrī tāpat tika izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumus likumos izstrādājusi KL pastāvīgā darba grupa, kurā piedalās Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, advokatūras, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Tiesībsarga un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji. Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centra tiesu medicīnas ekspertiem, Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta ekspertiem, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes un valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” ekspertiem.

KL grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības un Vides ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Grozījumi normatīvajos aktos jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimai.

TM: Par administratīvo teritoriju robežu noteikšanu, aprakstu sagatavošanu un aktualizēšanu

Valsts sekretāru sanāksmē 8.oktobrī tika izsludināti Ministru kabineta noteikumi par administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanu, aprakstu sagatavošanu un aktualizēšanu. Noteikumus izstrādājuši Valsts zemes dienesta speciālisti.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, šis normatīvais akts noteiks kārtību, kādā nosakāmas administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību robežas, sagatavojami un aktualizējami robežu apraksti.

Normatīvais akts arī regulēs sagatavojamo datu saturu un robežu karšu un aprakstu saskaņošanas kārtību.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Saskaņā ar noteikumu projektu administratīvās teritorijas un tās teritoriālā iedalījuma vienības robeža būs nepārtraukta un noslēgta līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas norobežo administratīvās teritorijas vai tās teritoriālā iedalījuma vienības sauszemes un ūdeņu teritoriju, tās zemes dzīles un gaisa telpu no blakus esošās administratīvās teritorijas vai tās teritoriālā iedalījuma vienības.

Robežas koordinātu noteikšanai izmantos Latvijas koordinātu sistēmu. Grozot robežu, robežas karti un aprakstu gatavos tikai par to robežas posmu, kas tiks grozīts. Teksta un telpiskos robežu datus sagatavos Valsts zemes dienests, un šie dati tiks uzkrāti Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā.

Teritoriālā iedalījuma vienības robežas karti un aprakstu sagatavos pēc pašvaldības pieprasījuma un aktualizēs, pamatojoties uz pašvaldības domes lēmumu, ja līdz ar to netiks grozīta novada robeža.

Noteikumi arī paredz kārtību, kādā informācija par administratīvo teritoriju robežām tiks nodota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Zemkopības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par veterinārajām, higiēnas un nekaitīguma prasībām svaigpiena apritei

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei”, ko 8.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2008.gada 20.maija noteikumi Nr.358 “Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei”.

Ņemot vērā, ka grozījumu apjoms ir liels, tika sagatavots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts.

Lai samazinātu administratīvo slogu gan svaigpiena ražotājiem, gan piena pircējiem–pārstrādātājiem, noteikumu projekts nosaka, ka turpmāk, lai piedalītos svaigpiena realizācijā, nebūs nepieciešamas piena realizācijas atļaujas, kā arī piena pircējs pats nodrošinās piena paraugu ņēmēju apmācību.

Līdz šim bija noteikts, ka apmācību kursu var apgūt tikai Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC). Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā piena pircējam tiks dota iespēja pašam izlemt, kādā veidā un kur apmācīt pārtikas uzņēmumā strādājošos piena paraugu ņēmējus.

Jaunais noteikumu projekts paredz, ka visi svaigpiena ražotāji iekļaujami valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” izveidotajā un uzturētajā vienotajā svaigpiena kvalitātes elektroniskajā datubāzē.

Ja saimniecībā būs konstatēti pārkāpumi dzīvnieku veselības, novietnes higiēnas vai svaigpiena kvalitātes jomā, datubāzē tiek pievienotas norādes par svaigpiena realizēšanas aizliegumu. Normatīvajā aktā arī ir noteikta kārtība, kādā atceļams svaigpiena realizācijas aizliegums.

Noteikumu projektā precizēts, ka turpmāk institūcija, kas veic laboratoriju akreditācijas procesu Latvijā, ir SIA “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs”.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par ministrijas pakļautībā esošo valsts aģentūru reorganizāciju

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” nolikums”, ko 8.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Lai samazinātu valsts aģentūru skaitu un pakļautībā esošo iestāžu administratīvās izmaksas, Zemkopības ministrija plāno reorganizēt valsts aģentūras “K.Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas”” un “Latvijas Lauksaimniecības muzejs”, reorganizējot esošās aģentūras un uz valsts aģentūras “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” bāzes izveidojot jaunu.

Noteikumu projekts paredz jaunās vienotas valsts aģentūras izveidošanas mērķi, funkcijas, tiesības un kompetenci, finansēšanas kārtību, rīcību ar valdījumā nodoto mantu un pārvaldes kārtību, kā arī reorganizācijas un likvidācijas kārtību. Aģentūras darbības mērķis būs tāpat kā līdz šim nodrošināt traktortehnikas un to piekabju valsts uzraudzību, piešķirt un anulēt traktortehnikas vadīšanas tiesības un izsniegt traktortehnikas vadītāju apliecības, kā arī veikt citas ar traktortehniku saistītās kontroles funkcijas. Papildus jau līdzšinējām funkcijām plānots, ka valsts aģentūra iepazīstinās sabiedrību ar lauksaimniecības nozaru attīstības vēsturi.

Reorganizāciju plānots pabeigt līdz 2010.gada 1.janvārim.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa