Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 10.jūnija Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu un 31.panta otro daļu lūdz iekļaut Saeimas 10.jūnija sēdes darba kārtībā komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par Ingrīdas Ūdres apstiprināšanu Reģionālās attīstības padomes sastāvā" . Prezidijs ierosina šo lēmuma projektu izskatīt sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana" pēc darba kārtības 8.jautājuma. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu — izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības 12.punktu — likumprojekta "Par pašvaldības aptauju" izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Vai pieprasāt balsošanu? Deputāti vēlas balsot par šo priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — izslēgt no darba kārtības 12.punktu — likumprojekta "Par pašvaldības aptauju" izskatīšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 12, atturas — nav. Likumprojekts tiek izslēgts no darba kārtības.

Desmit deputāti ir iesnieguši līdzīga satura priekšlikumu, par ko mēs jau nolēmām, tātad ierosina izņemt no 10.jūnija Saeimas sēdes darba kārtības 12.punktu un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 22.jūnijam. Prezidijs nav saņēmis lēmuma projektu, tāpēc ierosinām par šo jautājumu lemt tad, kad Prezidijam tiks iesniegts lēmuma projekts.

Desmit deputāti lūdz Saeimas 10.jūnija sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" un izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Nav iebildumu? Lūdzu! Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ar šo dokumentu ir šāda situācija. Saeima nolēma, ka neizskatīt minētās augstskolas Satversmi līdz brīdim, kamēr netiks atrisināts jautājums ar divām slimnīcām — Paula Stradiņa slimnīcu un Bērnu klīnisko slimnīcu.

Ministru kabinets izskatīja šo jautājumu un pieņēma savu lēmumu. Gadījumā, ja reiz šī ir cita Satversme, tādā gadījumā tā par jaunu ir jānodod komisijai. Ja gadījumā šajā Satversmē ir izdarīti grozījumi, tādā gadījumā šai Satversmei ir jānāk no komisijas. Nevar būt tā, ka Ministru kabinets ir izlēmis par šīm divām ārstniecības iestādēm, bet Saeima atkal skatīs nemainītā veidā to pašu Satversmi. Tādēļ es iebilstu pret šādu priekšlikumu, jo priekšlikumam ir jānāk vai nu no Izglītības ministrijas, vai no komisijas.

Sēdes vadītājs.

Par vēlas runāt Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Godātais kolēģi Požarnov! Es jums izskaidrošu, ka likums, kuru mēs pieņemam ar šo lēmumu "Apstiprināt Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmi", skan tā:

1.pants. "5.februārī pieņemtā Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversme ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta".

2.pants. "Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā". Bet tas punkts, kas nosaka, ka ir Ministru kabineta lēmums par akadēmijas divu slimnīcu, proti, Stradiņa slimnīcas un Bērnu klīniskās slimnīcas, pārvēršanu par akciju sabiedrībām. Šāds lēmums tiešām ir pieņemts Ministru kabinetā, un reorganizācija ir uzsākta, un šīs Medicīnas akadēmijas Satversmes 4.punktā ir teikts, ka darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, likums "Par zinātnisko darbību", "Augstskolu likums", šī Satversme un citi normatīvie akti". Citi normatīvie akti, proti, Ministru kabineta lēmums ir augstāks par šo Satversmi, par šo punktu. Tātad griezieties pie Kusiņa kunga, Kusiņa kungs jums apstiprinās. Tas ir saskaņots mūsu Juridiskajā birojā, tātad es vēlreiz atgādinu: Satversme ir jāapstiprina, un Medicīnas akadēmijai, diemžēl es varu teikt, ir jau atņemtas abas klīnikas. Es esmu no tiem, kas uzskata, ka šīm klīnikām bija jāpaliek Latvijas Medicīnas akadēmijas sastāvā. Tagad lūdzu netraucēsim kolēģiem, netraucēsim augstskolu pasniedzējiem strādāt un neatstāsim studentus neziņā! Balsosim par.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, viens pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai iekļautu šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu pirmajā lasījumā". Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 28, atturas — 14. Likumprojekts iekļauts kā pēdējais darba kārtības jautājums.

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Klementjeva, Deņisova, Sokolovska un Urbanoviča iesniegto likumprojektu "Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apstiprināšanu" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičš

(PCTVL). Godātie kolēģi! Sēdes beigās mēs izskatīsim lēmuma projektu "Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apturēšanu", jo tā neatbilst Izglītības likumam un citiem likumiem. Tā ir patiesība. Satversme tika pieņemta 1992.gadā, un skaidrs, ka tā novecoja un radās tās izmaiņas. Bet nekādā gadījumā mēs nesakārtosim Satversmi, vienkārši to apturot. Loģiski būtu pieņemt jaunu Satversmi vecās Satversmes vietā, to variantu, kurā ir novērsti visi trūkumi. Tieši tāpēc deputātu grupa nāca ar priekšlikumu apstiprināt jaunu Satversmi. Proti, noņemt no izskatīšanas jautājumu par Satversmes apturēšanu un neatbilstību likumam kā tādam. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē jau izskanēja doma, vai mēs rīkojamies atbilstoši noteiktajai kārtībai šādos gadījumos. Es izkliedēšu jūsu šaubas.

Augstākās izglītības likuma 10.pants paredz, es citēšu: "Universitātes Satversmi un tās grozījumus pieņem universitātes koleģiālās vadības institūcijas, kurus pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima." Tātad mums ir dokumenti par koleģiālās vadības institūcijas Satversmes sapulci, Satversmes protokols, mums ir arī Izglītības ministrijas pozitīvais atzinums par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmi, kuru parakstīja bijušais ministrs Celmiņa kungs. Diemžēl es nepaspēju izdalīt šo dokumentu, bet šis lēmums tika pieņemts 1997.gada 29.septembrī. Tātad rodas jautājums: kāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kas saņēma šo Satversmes projektu 1997.gada oktobrī, neapstiprināja to? Varbūt mums atbildēs tagadējais un esošais Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs. Manā skatījumā tajā laikā un šodien nebija vēlmes sakārtot Satversmi, bet bija mērķis — likvidēt spēcīgo un konkurētspējīgo izglītības iestādi.

Daudz runājam par nelikumībām, kas notiek universitātē. Bet, godātie kolēģi, nav neviena tiesas sprieduma, bet tikai tad mēs varam runāt par likumu pārkāpumiem. Ļoti bēdīgi, ka Izglītības un zinātnes ministrija nespēj cīnīties ar nelikumībām likumīgā ceļā, bet meklē apvedceļus. Ja šodien Saeima nevirzīs uz komisijām Rīgas Aviācijas universitātes Satversmi, Izglītības un zinātnes ministrijai tiks dota skaidra ziņa: "Dariet, ko gribat, likumam nav nozīmes." Es lūdzu jūs atbalstīt šo Satversmes projektu un virzīt to uz komisijām izskatīšanai.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija. Runās pret.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es respektēju iepriekšteikto domu un arī to, ka cilvēki no attiecīgās frakcijas grib risināt dažādus jautājumus, tajā skaitā Satversmes apstiprināšanu. Bet es gribu atgādināt visiem kolēģiem, ka jautājums vispār nav skatāms pēc būtības un līdz ar to ir noraidāms, jo Augstskolu likums paredz, ka Satversmei pirms iesniegšanas izskatīšanai Saeimā vispirms ir jābūt izskatītai Izglītības un zinātnes ministrijā un uz šī iesniegtā dokumenta ir jābūt šībrīža izglītības un zinātnes ministra Jāņa Gaigala parakstam. Ja likumprojekts tiek iesniegts 7. Saeimas laikā, 7.Saeimas laikā izglītības un zinātnes ministrs ir Jānis Gaigals, tad bez Jāņa Gaigala paraksta mēs neesam tiesīgi šo dokumentu skatīt. To paredz Augstskolu likums. Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, viens pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apstiprināšanu" nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 26, atturas — 46. Priekšlikums noraidīts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Gundara Bojāra, Leona Bojāra, Lāzo, Leiškalna un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcijas deputāts.

G.Bērziņš

(TP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ieteiktie grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" paredz būtiskas izmaiņas ofšoru vai ārzonu firmu aplikšanā ar nodokļiem. Tiek mainīta politika, kas tika uzsākta 1996.gadā. Cīņa pret ofšoru firmām par nodokļu nemaksāšanu un krāpšanu. Visi darījumi, kas tiek pārskaitīti uz ofšoru vai ārzonu firmām, ir aplikti ar 25% ienākuma nodokli. Gadījumos, kad ir tiesības neieturēt nodokli, ja iepriekšminētajiem maksājumiem ir pamatoti pierādīts, ka tie netiek izdarīti ar nolūku samazināt apliekamo ienākumu. Šie iesniedzēji, tātad šī iespēja, ja netiek samazināti nodokļi, un problēmu risināšana ar pārvadātājiem, pašreizējā likumdošana, Kabineta noteikumi ļauj risināt. Iesniedzēji šobrīd atsakās no ofšoru aplikšanas ar šo nodokli, paverot iespēju milzīgas summas pazaudēt budžetā.

Es aicinātu šo likumprojektu nenodot komisijām. Tā ir būtiska atkāpšanās no tām lietām, kas ir uzsāktas. Protams, mani pārsteidz tur atsevišķi parakstītāji — lielais ofšoru cīnītājs Ādamsons, kas ir pirmajās rindās, atverot ceļu ofšoriem, nemaksāt nodokļus. Man ir pārsteigums un prieks, ka cilvēki mainās. Cīnītājs par ofšoru nodokļu neaplikšanu Ādamsons. Es aicinu neatbalstīt! Tas ir būtisks trieciens nodokļiem, Latvijas budžetam.

Sēdes vadītājs.

Par vēlas runāt deputāts Gundars Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

G.Bojārs

(LSDA). Cienījamie deputāti! Likums, kāds tas pašlaik ir, likums par uzņēmumu ienākuma nodokli 3.pantā astotajā daļā nosaka, ka tātad 25% no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti vai nerezidenti, Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām vai citām personām, kas atrodas un ir izvietotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zema nodokļa vai beznodokļa zonās, tātad jāmaksā 25% nodoklis. Tajā pašā laikā nākamais punkts nosaka to, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nepiemērot šo nodokļa likmi, ja šis maksātājs ir pierādījis, ka viņš nav mēģinājis samazināt nodokļa devu. Viņam ir tikai tiesības. Praksē šī likuma norma ir novedusi pie tādas situācijas, ka praktiski 100% visu kuģu fraktēšanu Latvijā veic ārvalstu uzņēmumi, jo apmēram 90% kuģu īpašnieku, kas veic jūras vai multimodālos kravu pārvadājumus, ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļa zonās. Latvijas kravas nosūtītāji ir spiesti veikt preces pārdošanu pēc FOB vai PFASS noteikumiem un tādējādi samazina peļņas daļu un apgrozījumu par frakta tiesu. Tātad lielāka daļa šo ienākumu par fraktu nonāk ārzemju fraktētā vai kravas pircēja rokās. Un šī nauda Latvijā vispār netiek apgrozīta. Tā ka šis apgalvojums, ka budžets zaudēs milzīgus līdzekļus, ir absolūti nepamatots un absurds. Es esmu tā apmēram "piemetis" aptuvenos ciparos. Ja 1998.gadā caur Latvijas ostām ir izvests apmēram 1,2 miljoni kubikmetru zāģmateriālu, tad vidēji viena kubikmetra fraktēšanas izmaksa sastāda 9,5 latus, un kopā šis apgrozījums par fraktēšanu vien sasniedz 11,5 miljonus latu gadā, kas pašlaik apgrozās ārzemju kompānijās. Vidējā peļņa no frakta ir apmēram 7,5%, un tas dod mūsu uzņēmumiem apmēram 860 tūkstošus latu peļņu. Līdzīgi ir ar papīra malku. Tur varētu valsts budžetā papildus ienākt 600 tūkstošu latu peļņa, un par naftas produktiem, ja mēs paņemam tikai 25% no fraktēšanas tirgus, tad tas vēl dotu apmēram 20 miljonus latu apgrozījumu Latvijā.

Un peļņa mūsu uzņēmumiem būtu apmēram 800 tūkstošu latu. Un ja mēs sasummējam kopā šos zaudējumus, ko Latvijas budžets nav saņēmis dēļ šīs likuma normas, tad kopā šī summa varētu sasniegt apmēram 2 miljonu latu tīrā peļņas nodokļa veidā.

Tādēļ es ļoti aicinātu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijās, arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Bērziņa kungs tur ir pārstāvēts. Mēs tur varētu izstrīdēties, uzaicināt speciālistus. Ja neiznāks pierādīt šīs likuma normas vajadzību, tad arī acīmredzot šis likums tiks nograuts jau darbā komisijās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 33, atturas — 25. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vītola, Bērziņa, Šķēles, Škapara, Rugātes iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam"" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Māris Vītols.

M.Vītols

(TP). Godātie Saeimas deputāti! Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Ir vairāki iemesli, kādēļ Tautas partijas frakcija Saeimas Kārtības rullī noteiktajā kārtībā iesniedza Saeimai izskatīšanai grozījumu projektu šī gada Valsts budžeta likumā. Pirmais iemesls ir tāds, ka ir izveidojusies ļoti sarežģīta situācija ar zemes īpašumu kompensācijas sertifikātu atmaksāšanu to īpašniekiem, kuri saskaņā ar likumu tika piešķirti par atsavināto zemi lauku apvidos. Šogad budžetā šim mērķim ir paredzēti 5 miljoni latu no privatizācijas ieņēmumiem, bet nauda Privatizācijas fondā ienāks labi ja gada beigās. Tādēļ pērn uzsāktā sertifikātu atmaksāšana kopš gada sākuma faktiski ir apstājusies. Un vairāki tūkstoši kompensācijas saņēmēju ir kļuvuši par privatizācijas procesa ķīlniekiem un atstāti neziņā. Daudzi no šiem sertifikātu īpašniekiem ir ļoti cienījama vecuma cilvēki un nereti gadsimta sākumā dzimuši, un ir arī izcietuši politiskas represijas no padomju režīma puses. Mēs uzskatām, ka būtu nepieciešams paātrināt šo procesu, un tādēļ Tautas partija ierosina sertifikātu dzēšanai nepieciešamo summu paredzēt, pamatbudžetā palielinot iemaksas no Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Šis priekšlikums neprasa papildu izdevumus budžetā un var atrisināt izveidojušos problēmu.

Otrkārt, šī ir iespēja "atvērt" budžetu un veikt tajā pārējos nepieciešamos labojumus. Budžeta izpilde šī gada pirmajos piecos mēnešos diemžēl skaidri parāda tās negatīvās tendences, par kurām Tautas partija runāja jau gada sākumā. Tas, ka dažādu faktoru ietekmē ir apstājusies tautsaimniecības izaugsme, par ko liecina iekšzemes kopprodukta pieaugums ar mīnusa zīmi šī gada pirmajā ceturksnī, tieši atspoguļojas arī valsts finansēs. Tikai nodokļu ieņēmumi vien pamatbudžetā šobrīd ir par 15 miljoniem mazāki nekā attiecīgajā pagājušā gada periodā. Sociālās apdrošināšanas speciālajos budžetos uz maija beigām ir izveidojies 30 miljonu latu liels finansu deficīts. Tas nozīmē, ka pensiju izmaksas, bezdarbnieku pabalsti un visi tekošie sociālie maksājumi šogad tiks nodrošināti, vienīgi aizņemoties naudu no pamatbudžeta, tātad uz valsts parāda pieauguma rēķina. Turpinot samazināties ekonomiskajai aktivitātei, pieaugot bezdarbam, palielinoties importa pārsvaram pār eksportu un samazinoties ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā, kas tieši ietekmē tekošā konta deficīta līmeni, manuprāt, vairs tikai retais spītīgi turpina ticēt, ka kāda pārdabiska brīnuma rezultātā izdosies sabalansēt budžeta ieņēmumus un izdevumus gada otrajā pusē.

Deputātiem ir jāapzinās, ka brīnumi šajā valstī nenotiks. Realitāte ir tāda, ka gadījumā, ja Saeima neizšķirsies par budžeta izdevumu daļas samazināšanu, šis gads beigsies ar būtisku finansu deficītu visos budžeta veidos. Skumji, ka tik vieglprātīgi un tik viegli notiek atteikšanās no tā, kas tik ilgi un grūti ir sasniegts. Atteikšanās no idejas, par ko tik grūti ir bijis pārliecināt sabiedrību. Atteikšanās no idejas par sabalansētu budžetu.

Zīmīgs šajā kontekstā ir Latvijas Bankas prezidenta Repšes kunga vakardien izteiktais brīdinājums, ka Saeimas vilcināšanās izskatīt budžeta grozījumus var ne vien samazināt investoru uzticību Latvijai, bet var novest arī pie iespējama Latvijas kredīta reitinga samazināšanās. Šādā situācijā ir pilnīgi saprotama arī Valūtas fonda nostāja, pārtraucot sarunas ar valdību līdz rudenim un dodot laiku valdībai izdarīt izmaiņas valsts budžetā. Atliekot budžeta grozījumus uz rudeni, situācija valsts budžetā tikai pasliktināsies. Bet galvenais, mēs būsim zaudējuši nodokļu maksātāju naudu un zaudējuši laiku, ko varētu izmantot, lai sagatavotu un pieņemtu šos nepieciešamos lēmumus. Valdības izdevumu samazināšana ir grūts uzdevums jebkurai valdībai. Bet tāpēc, ka mēs šo uzdevumu atliekam līdz gada beigām, tas vieglāks nekļūs. Es uzskatu, ka, novilcinot budžeta "atvēršanu", Saeimai būs jāuzņemas atbildība ne vien par nesabalansētu valsts budžetu, bet arī par būtisku zaudējumu valsts interesēm, kurš izpaudīsies caur makroekonomiskās situācijas pasliktināšanos un pieaugot tekošā konta deficītam, arī lata stabilitātes apdraudēšana divu līdz trīs gadu perspektīvā. Nevar politisku aprēķinu dēļ vieglprātīgi sagraut to, kas ir tik svarīgs. — cilvēku uzticību savai valstij. Ja kādu dienu cilvēku uzkrājumi un nauda viņu kabatās sāks zaudēt vērtības, nebūs nozīme tam, kurš deputāts toreiz bija no pozīcijas un kurš deputāts bija no opozīcijas. Par to kopumā būs atbildīga Saeima, jo Saeima lemj par valsts finansēm.

Tādēļ Tautas partija aicina arī valdības partijas pārstāvošos deputātus izmantot šo iespēju — izrādīt politisku gribu, nolikt pie malas personīgās ambīcijas un uzsākt budžeta sakārtošanu, negaidot rudeni. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par. Pret runāt deputāti neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! par — 36, pret — 29, atturas — 24.Likumprojeks komisijām netiek nodots.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Turpinām sēdi. Atbilstoši mūsu darba kārtībai, nākamais jautājums ir Lēmuma projekts "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Helēnai Demakovai" . Helēna Demakova ir lūgusi piešķirt atvaļinājumu šī gada 10.jūnijā, ko Prezidijs arī ir izdarījis. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Ejam tālāk. Nākamā sadaļa ir "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata". Tas ir darba kārtības jautājums nr.6 lēmuma projekts "Par Pētera Eglona apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi" . Juridiskā komisija, lūdzu, Rasnača kungs, Juridiskās komisijas vārdā. Lūdzu!

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Juridiskajā komisijā ir saņemts Tieslietu ministrijas iesniegums ar ieteikumu apstiprināt Pēteri Eglonu par Rēzeknes tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 6. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, nākamais dienas kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Ludmilas Gusevas apstiprināšanu par Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi" .

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Tieslietu ministrija iesaka apstiprināt Ludmilu Gusevu par Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu izšķirsim arī šo jautājumu balsojot. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 7. Lēmums pieņemts. Nākamais — 8.darba kārtības jautājums.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" 1994.gadā 30.martā Latvijas Republikas Saeima iecēla Jāni Muižnieku par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem. Šis termiņš ir notecējis, un Tieslietu ministre un Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir parakstījuši ieteikumu "Par Jāņa Muižnieka atkārtotu iecelšanu par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju". Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu un pieņēma pozitīvu lēmumu — atbalstīt Jāni Muižnieku atkārtoti iecelt šajā amatā.

Sēdes vadītājs.

Tātad visi dzirdēja, kāds ir komisijas viedoklis. Tas ir pozitīvs. Lūdzu izšķirsim arī šo jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 4. Jānis Muižnieks atkārtoti iecelts par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju.

Nākamais ir jautājums, ko mēs iebalsojām dienas kārtībā. Tas ir jautājums par Ingrīdas Ūdres apstiprināšanu… Tātad Saeimas lēmuma projekts "Par Ingrīdas Ūdres apstiprināšanu Reģionālās attīstības padomes sastāvā" . Tātad neviens izteikties par šo jautājumu nevēlas. Mums ir vienkārši jānobalso šis jautājums. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — un atturas — nav. Tātad vienbalsīgi Ingrīda Ūdre apstiprināta Reģionālās attīstības padomes sastāvā. Paldies!

Pārejam pie nākamās dienas kārtības sadaļas, tas ir, Likumprojektu izskatīšana. Un pirmais likumprojekts darba kārtībā ir nr.9 — likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā". Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr.727. Pirmais ir deputātu Bartaševica, Mitrofanova un Plinera priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Tātad, Ābiķa kungs, par šo priekšlikumu ir jāatklāj debates. Deputāts Bartaševičs vēlas izteikties. Lūdzu, Bartaševiča kungs!

A.Bartaševičs

(PCTVL). Godātie deputāti! Es piedāvāju mainīt mazliet koncepciju, kas ir ielikta 9. pantā, un tas attiecas ne tikai uz pirmo priekšlikumu, bet arī uz otro un uz trešo. Jo pašreizējā redakcija paredz, ka valsts un pašvaldības izglītības iestādēs izglītību var iegūt tikai valsts valodā, bet tajā pat laikā mēs otrajā daļā rakstām, ka ir iespēja arī cittautiešu valodās iegūt izglītību, un tas nav loģiski. Bet mēs piedāvājam garantēt ikvienam izglītojamajam saņemt izglītību tieši valsts valodā, un jau otrā daļa runā par to, kādas iespējas ir mazākumtautību pārstāvjiem iegūt izglītību. Es domāju, ka pareizāk būtu garantēt, nevis aizliegt. Un lūdzu balsot par mūsu 1., 2. un 3. priekšlikumu, jo tie ir savstarpēji saistīti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk neviens izteikties nevēlas. Lūdzu, Ābiķa kungs, komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt deputātiem to, ka līdzīga rakstura iesniegumi bija arī otrajā lasījumā, un Saeima tos noraidīja kaut vai tā iemesla dēļ, ka Izglītības likums, kas tapa iepriekšējā Saeimā, tika pieņemts pēc ilgām un karstām debatēm, un pēc ilgām un karstām debatēm tika pieņemta arī sadaļa, kas skar valodu izglītībā, un tā ir uzrakstīta principiāli un nodrošina latviešu valodas pozīcijas nākotnē izglītības sistēmā, un tanī pat laikā gribu atgādināt, ka par šo sadaļu un par Izglītības likumu kopumā tika saņemtas arī pozitīvas Eiropas institūciju atsauksmes, tāpēc šeit kaut ko būtiski grozīt, manuprāt, absolūti nav vajadzības. Es aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs.

Jūs dzirdējāt komisijas viedokli. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 35, atturas — 37. Pirmais priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, nākamais, 2. priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

2. ir deputātu Bartaševiča, Mitrofanova un Plinera priekšlikums. Arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek pieprasīts balsot. Kolēģi pieprasa balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 30, atturas — 39. Arī šis nav pieņemts. Nākamais.

Dz.Ābiķis.

3. — deputātu Bartaševiča, Mitrofanova un Plinera priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Arī šis tiek pieprasīts balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 28, atturas — 39. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums nr. 4.

Dz.Ābiķis.

Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Tāpat pieņemts ir 5. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi pret 5. priekšlikumu? Iebildumu nav, pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 6. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem nav iebildumu. Pieņemts, 6. ir pieņemts.

Dz.Ābiķis.

7. — deputātu Bartaševiča, Mitrofanova un Plinera priekšlikums — ir daļēji atbalsīts un ir iestrādāts nākamajā — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret šādu komisijas lēmumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

8. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Tātad arī šeit nevienam nav iebildumu? 8. priekšlikums tiek pieņemts.

Dz.Ābiķis.

9. — deputātu Bartaševiča, Mitrofanova un Plinera priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Bartaševiča kungs lūdz vārdu. Lūdzu atklājam debates.

A.Bartaševičs

(PCTVL). Godātie deputāti! Manā skatījumā būs pilnīgi nepareizi, ja mēs atbalstīsim tikai tās iestādes, kuru mācību valoda ir latviešu valoda. Vai nu mums ir jāatbalsta visas iestādes, kas realizē akreditētas programmas, vai vispār nevienu neatbalstīt. Tāpēc radās šis priekšlikums, un es lūdzu jūs to atbalstīt un nevairot diskrimināciju mūsu likumdošanā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais debatēs vēlās runāt Boriss Cilevičs. Lūdzu!

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Sakarā ar šo likuma normu rodas divi jautājumi. Pirmais — vai vispār valstij finansiāli ir jāatbalsta privātās mācību iestādes? Un otrais — ja valsts atbalsta šīs iestādes, tad cik tālu ir pieļaujama kaut kāda atlase? Visām mācību iestādēm būtu jādod vienādas iespējas saņemt šo valsts atbalstu.

Uz pirmo jautājumu, es domāju, ir jāatbild pozitīvi, un šī likuma norma ir vajadzīga, jo, protams, ka privātajās mācību iestādēs mācās tie bērni, kuru vecāki ir turīgāki par citiem. Bet tomēr pensiju saņem visi, neatkarīgi no tā, vai cilvēki ir turīgi vai maznodrošināti, tāpat bērnu pabalstus izmaksā visiem.

Ar otro jautājumu ir drusciņ sarežģītāk. Es gribu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka šeit ir runa tikai par licencētām privātām mācību iestādēm. Tātad šīs ir mācību iestādes, kuras dod izglītību saskaņā ar Latvijas valsts noteiktajiem standartiem, tātad šīs mācību iestādes atbilst visām prasībām, ko izvirza Latvijas valsts un Izglītības ministrija konkrēti. Tātad vienīgais kritērijs, kāpēc vienas mācību iestādes tiek pielaistas pie šī papildu finansējuma no valsts budžeta un citas netiek pielaistas, ir mācību valoda. Juridiski neapšaubāmi tas jākvalificē kā diskriminācija. Un ir virkne starptautisku konvenciju, kurās šis gadījums ir paredzēts. Es varu, pirmkārt, atsaukties uz 1960. gada UNESCO Konvenciju par diskriminācijas likvidēšanu izglītībā, konkrēti, 1. panta b daļu, kura norāda uz to, ka nedrīkst pieņemt šādas likumdošanas normas, kas jau iepriekš veido noteiktām grupām zemākus izglītības standartus. Bet skaidrs, ka, ja mazāks finansējums ir pieejams, tad būs tie zemākie standarti. Es varu minēt arī šīs pašas konvencijas 3. pantu. Arī 1992. gada, daudz jaunākas ANO konvencijas par to personu tiesībām, kuras pieder pie etniskām, nacionālām, lingvistiskām un reliģiskām minoritātēm, 4. pantu. Tātad pēdējais, ko es gribu teikt: šī norma ir diskriminējoša, un tā būs jāmaina ātrāk vai vēlāk, un es nedomāju, ka mums kārtējo reizi jāgaida, kamēr autoritatīvas Eiropas institūcijas mums uz to norādīs. Un labāk izdarīt to pašiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ar to debates slēdzam. Ābiķa kungam vārds komisijas vārdā. Lūdzu!

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Mēs par šo jautājumu jau esam daudz diskutējuši, un ir arī Saeima balsojusi un ir līdz šim noraidījusi līdzīga rakstura priekšlikumus. Es tikai gribu paskaidrot, ka neviena starptautiskā konvencija neuzliek par pienākumu finansēt valstij privātās mācību iestādes.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Izšķirsim jautājumu balsojot. Balsošanas režīmu, lūdzu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 47, atturas — 25. 9. priekšlikums nav pieņemts. 10. priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

10. — finansu ministra priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Šeit ir pieteikušies debatēs. Andris Tomašūns, pirmkārt. Lūdzu! Parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns

(izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs). Labdien, cienījamā Saeima! Es gribētu dot papildu varbūt skaidrojumu, kāpēc šeit nevarētu palikt tikai tāda norma, ka speciālās izglītības iestādes finansē no valsts budžeta. Gribu paskaidrot vēlreiz cienījamajiem deputātiem, ka notiek pāreja uz izglītības programmu un audzēkņu vai skolēnu finansēšanas kārtību. Un iestāde ir pakārtota institūcija. Un var būt tā, ka šādu te speciālās izglītības programmu var realizēt arī vispārējās izglītības iestāde, kas nav speciālās izglītības iestāde, un, ja mēs šodien runājam par to, ka ir nepieciešams bērnus ar speciālām vajadzībām integrēt parastajās izglītības iestādēs, tad, ja nepieņem šādu domu, ka varētu finansēt šīs klases un grupas, tad šāda iespēja jau tiek liegta ar šo likumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies Tomašūna kungam! Pēteris Apinis, lūdzu!

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es aicinu jūs balsot par finansu ministra priekšlikumu. Tas ļoti konkrēti norāda uz to, kādā veidā jāfinansē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un nav nekādas vajadzības ielikt likumā jautājumu par speciālajām klasēm un speciālajām grupām. Tad tās radīs vienu aiz otras, un līdz ar to Ministru kabinets būs spiests no valsts budžeta finansēt katra iegribu bez speciāliem noteikumiem. Es aicinu balsot par finansu ministra priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu, Ābiķa kungam vēl vārds komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es tiešām gribu vēlreiz atgādināt to, ka, pieņemot šo priekšlikumu, īstenībā valsts budžets tikai iegūst, jo tie bērni, kuri varbūt tiktu ievietoti tālu no mājām speciālās izglītības iestādēs, tagad dzīvos mājās pie ģimenēm, kas jau pats par sevi ir labi, tas ir jau ieguvums no audzināšanas viedokļa. Un otrkārt, viņi atradīsies skolā tikai mācību laikā, un katru dienu vecāki viņus paņems un vakarā būs kopā ar savu bērnu. Līdz ar to šis priekšlikums būs noraidāms, jo tas faktiski pat prasa lielākus valsts budžeta izdevumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies Ābiķa kungam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 31, atturas — 56. Nav pieņemts 10. priekšlikums. Lūdzu nākamais, 11. priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

11. — finansu ministra priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Jā, lūdzu, ministra kungam vārds. Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Tagad jūs tiešām dzirdēsiet daudzreiz, kad es uzstāšos, tālāk pa pantiem. Iepriekšējais pants tik tiešām nebija izšķirošs, tāpēc arī es necentos pārāk aizstāvēt savu viedokli, kā jūs mani atbalstāt, to jūs redzat uz ekrāna.

Cienījamie deputāti! Kas attiecas par 60.panta piektās daļas pēdējo teikumu, tas nav tik daudz saistīts ar izglītības specifiku, bet tas ir saistīts ar to praksi, kas pirms vēlēšanām bija šeit parlamentā, ka izdevumu daļā visur likumos strādāja iekšā inflācija. To darīt nedrīkst, to parasti nekad nedara. Un, otrkārt, es jums pateikšu divas lietas nu un, ja būs deflācija tā, kā bija aprīlī, tad ko samazināsim? Tas ir viens.

Otrs. Cienījamie deputāti, jūs ļoti labi zinat, ka Izglītības likumā smagākais pants ir 59.pants,, laikam trešā daļa, kur ir runa kā vispār realizēt algu reformu izglītībā. Es neesmu pārāk liels speciālists šajā jomā, bet minimālā summa, vismaz no tās koncepcijas, ko es esmu izlasījis, ir 27 miljoni un maksimums 55 miljoni. Tā koncepcija, pēc manām domām, nav līdz galam izstrādāta, un acīmredzot mums būs ļoti smagas cīņas vēl Ministru kabinetā, nav tā izstrādāta. Tur vienkārši ielikts koeficients no 2,46 līdz 2,64 minimālai algai, paturot visu skolotāju skaitu, ņemot vērā, ka skolotājiem, teiksim, vidusskolā nav vairāk kā 8 bērni pēc vienas slodzes un tā tālāk. Tā faktiski ir ekstensīvā attīstība. Mums tur būs nepieciešama, lai vispār šo jautājumu skatītu, inflācija šeit galīgi nebūs noteicošais. Bet šajā gadījumā es uzstājos, ka nedrīkst atstāt likumos iekšā inflāciju, tātad korelējošos izdevumus, jo tam nav nekāda sakara ar ieņēmumiem. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu par piektās daļas pēdējā teikuma izslēgšanu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Ābiķa kungs — komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es aicinu izteikt viedokli balsojot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 16, atturas — 33. Nav pieņemts, tātad noraidīts. Lūdzu nākamo! 12. priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

12. ir finansu ministra priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns ir pieteicies debatēs. Lūdzu!

A.Tomašūns

(Izglītības ministrijas parlamentārais sekretārs) . Cienījamā Saeima! Motivācija, kāpēc šis priekšlikums ir šajā likumā bijis un arī paliek, ir tāda, ka izglītības iestādēs šobrīd speciālo budžetu līdzekļu lietošana tiek apgrūtināta, jo šie līdzekļi ir jāieskaita pamatbudžetā. Lai varētu tos lietot, ir nepieciešama īpaša saskaņošana tāmes jautājumos un tā tālāk. Bet, ņemot vērā, ka visi šie speciālie līdzekļi, kādus skolas, izglītības iestādes var iegūt, ne vienmēr ir plānojami, un lai nebūtu apgrūtinājumu un radītu varbūt papildu motivāciju izglītības iestādēm iesaistīt izglītības procesā papildu līdzekļus, mēs esam paredzējuši, šeit speciāli norādot arī tās četras iespējas, kur šo naudu var tērēt. Līdz ar to nevar apgalvot, ka šīs izglītības iestādes ar speciālā budžeta līdzekļiem varēs ļoti brīvi rīkoties. Likums viņus šajā daļā ierobežos norādot, ka šī nauda tiek lietota izglītības iestādes attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, iestādes aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītības darbinieku materiālai stimulēšanai, ko šobrīd valsts un pašvaldības daudzās vietās nespēj realizēt. Tāpēc, lai veicinātu izglītības iestāžu darbinieku aktivitāti, motivētu darbību šajā sadaļā, es lūdzu atbalstīt likuma redakciju tā, kā tā tiek piedāvāta balsošanai.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Cienījamie kolēģi, es visu saprotu, vasara, bet tomēr saspringsim un mēģināsim koncentrēties uz tiem, kas runā, pretējā gadījumā ir ļoti grūti pat vadīt sēdi. Un tiem kolēģiem, kas seko sēdei, droši vien ir grūti klausīties jeb kā man te rāda, ka vispār nevar dzirdēt. Tātad lūdzu klusumu zālē! Ābiķa kungs... Godmaņa kungs. Lūdzu!

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Vēlēšanas ir vēl pēc trīs gadiem, nevis pēc viena mēneša, vai tiešām es nevaru apelēt pie jūsu... es nezinu, izpratnes vai? Tas, ko, protams, šeit runā parlamentārais sekretārs, ir skaidrs, jo viņš aizstāv savu nozari. Problēma ir tikai viena, ja kāds aizstāv savu nozari un kopumā nav iespēju atrast finanses, tad beigās iznāks tā kā vienā otrā valstī, kas ir, piemēram, austrumos. Es jums varu pateikt īsumā, kā notiek tās lietas Ukrainā. Parlaments balso, absolūti nerēķinoties ar ieņēmumiem, balso visus izdevumu posteņus, balso, balso. Vienīgā laime, ka parlaments faktiski valdību nevar noņemt nost, jo valdību ņem nost prezidents. Nu un, protams, rezultātā valdība nepilda absolūti nevienu parlamenta balsojumu. Tā nebūtu pareiza prakse, ja mēs ietu šajā virzienā.

Kas attiecas uz manu otro priekšlikumu — septītās daļas izslēgšanu. Būtība jau šeit ir, cienījamie deputāti, vienam apstāklim. Kā jūs stādāties priekšā, tagad būs cīņa par to, kā reformēt algas pedagogiem. Ļoti grūti būs, jāizrēķina precīzi, cik slodzes, kāds ir skolas stāvoklis, kāda tur ir situācija katrā skolā, kā tas ir reģionāli, kā tur ir tie koeficienti. Un tagad iedomāsimies, ka mēs atrodam šo variantu, un piepeši parādās šis pants. Šajā pantā pirmie trīs apakšpunkti — izglītības iestādes attīstībai, nu tas ir "ģeniāli" uzrakstīts teikums, kas absolūti neko neizsaka, jo ko nozīmē attīstībai, viss kas ir — maksāt algas papildus, celt kaut ko papildus, jumtu likt, sporta zāli būvēt un tā tālāk, bet ceturtais... Bet ceturtais ir tas, kas vispār pilnīgi visu mūsu algu reformu skolās nojauks. Man, protams, vienmēr pārmetīs: jā, bet kā var aizliegt kādam, kura bērns vai kurš vienkārši ir pats beidzis šo skolu, viņš grib to naudu tagad iedot, lai tagad to naudu tur iztērē, bet saprotiet, kā tad mēs no valsts atradīsim pareizo finansējumu, ja paliks ceturtais apakšpunkts kaut vai 7.pantā — pedagogu izglītojuma materiālai stimulēšanai. Kas ir materiālā stimulēšana? Tās ir prēmijas, papildu piemaksas pie algām, un tad jūs panāksiet tādu situāciju, ka būs ekskluzīvās skolas un būs skolas, kuras vispār sēdēs uz absolūto minimumu. Es nezinu, es katrā ziņā aicinātu, protams, atbalstīt manu priekšlikumu. Šajā gadījumā šis ir finansu disciplīnas jautājums. No otras puses, šis jautājums ir saistīts ar to, ka es negribētu, ka mums Latvijā veidotos zināmu skolu geto un zināmas kaut kādas skolu oāzes. Es brīnos, ka parlamentārais sekretārs jums šo pozīciju nepauž līdzīgā veidā no Izglītības ministrijas.

Sēdes vadītājs.

Paldies Godmaņa kungam. Tagad gan debates beidzam. Neviens vairāk nav pieteicies. Lūdzu, Ābiķa kungam galavārds komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Tā kā te ir domstarpības ne tikai vienas partijas ietvaros, bet pat valdības ietvaros, es aicinu izšķirt balsojot šo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

To mēs arī darīsim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 18, atturas — 26. Ir pieņemts. Lūdzu nākamais — 13. priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

Nākamais ir 13., finansu ministra priekšlikums, kurš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns — parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Tomašūns

(Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamā Saeima! Tas, ko es šeit saku, es negribētu, ka jūs uztverat kā kaut kādu konfliktu partiju vai valdības starpā. Vienkārši 6.Saeimā ir izlemts šis jautājums, pašlaik tiek grozīts, un es aizstāvu to pozīciju, par ko kādreiz Saeima šeit jau ir vienojusies. Un lūgums ir ņemt vērā, ka šī inovācijas fonda izveidošanā ir nepieciešams tomēr norādīt, kādi būs šo līdzekļu avoti. Es saprotu, kādas ir problēmas varbūt ar Valūtas fondu un varbūt vēl ar kādām citām lietām par šo iezīmēto nodokli, bet šajā gadījumā mēs Izglītības un zinātnes ministrijā uzskatām, ka ir nepieciešams atstāt to redakciju, kāda tā ir 61.pantā, ko ir akceptējusi komisija.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu, nepalielināsim to mūsu iezīmēto nodokļu skaitu, nepalielināsim to mūsu lēmumu skaitu, kur mēs sadalām visus akcīzes nodokļus mazās, šaurās strēmelītēs. Ir precīzi noteikts finansu ministra priekšlikumā, ka Ministru kabinets ne tikai izveidos šo inovācijas fondu, bet arī radīs tam līdzekļus. Un mēs varam arī atrast iespējas godīgi, kārtīgi un atbilstoši Budžeta likumam un atbilstoši visiem mūsu iepriekšējiem lēmumiem par valsts finansējumu arī šādu inovācijas fondu veidot. Nav nekāda iemesla ierakstīt likumā, kad šādu inovācijas fondu veidos mistiski atskaitījumi no akcīzes nodokļa alkoholam un tabakai. Šajā likumā nav neviena vārda rakstīts par procentiem, un, kā zināms, arī Valsts budžeta likumā nav neviena vārda rakstīts par šādiem procentiem no alkohola akcīzes un tabakas akcīzes, ko mēs šādā veidā ieguldīsim. Es ļoti kategoriski aicinu balsot par finansu ministra priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 14, atturas — 15. Ir pieņemts. Nākamais — 14.priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

14. ir deputātu Bartaševiča, Mitrofanova un Plinera priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Pirmais debatēs ir pieteicies Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Kad mēs iepriekšējo reizi apspriedām grozījumus Izglītības likumā otrā lasījumā, Dobeļa kungs aicināja jūs ievērot Latvijas tradīcijas. Es jūs aicinu uz to pašu. Tā kā absolūtais vairākums no jums nav ne pedagogi, ne izglītības vēsturnieki, es atļaušos jums nocitēt dažus pantus no 1919.gada 18.decembra likuma par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā. Šo likumu parakstīja Tautas padomes prezidents Jānis Čakste. 6.pants: "Mazākuma tautības skolu pārvaldes apvienotas sevišķā Izglītības ministrijas Mazākuma tautību departamentā. Katras atsevišķas tautības skolu pārvalde koncentrējas īpašā departamenta nodaļā, kuras priekšnieki padoti tieši ministram.

7.pantā ir teikts, ka mazākuma tautības skolu nodaļas priekšnieks reprezentē savu tautību ar tiesību stāties sakaros ar visiem ministrijas departamentiem, kā arī piedalīties Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja balsi visos jautājumos, kuri aizķer viņa reprezentējamās tautības kultūrizglītības dzīvi. Iedomājieties, cik augsts bija šo priekšnieku statuss. Tālāk likumā ir atrunāta kārtība, kā šos priekšniekus nozīmē amatā. Faktiski ar savu priekšlikumu mēs gribētu, lai Latvijas Republikas Izglītības ministrijas ietvaros, nepalielinot darbinieku skaitu, ministrijā jau šodien kopā ar pakļautajām un pārraudzības iestādēm strādā 309 darbinieki, izveidotu Mazākumtautību izglītības departamentu ar attiecīgajām funkcijām, lai tieši šā departamenta darbinieki palīdzētu veidot Latvijas krievu skolu, Latvijas poļu skolu, Latvijas ebreju, ukraiņu, baltkrievu skolu, lai šie darbinieki, šis departaments palīdzētu šo skolu audzēkņiem izaugt par Latvijas patriotiem ar valsts valodas un Latvijas vēstures un kultūras pamatzināšanām. Diemžēl es varu paredzēt, kā nobalsos deputātu vairākums, bet, pirms jūs balsosit, es gribētu jums atgādināt Sokrāta vārdus. Viņš teica, ka vairākuma viedoklis parasti ir ļaunums, un, pirmkārt, ļaunums pašam vairākumam. Aizdomāsimies! Uzskatu, ka mums jāveido vienota Latvijas skola, bet mazākumtautību skolām un tieši krievu mācību valodas skolām, kur šodien mācām ap 35% Latvijas skolēnu, ir savas īpatnības. Tātad ar viņiem jāstrādā, viņiem jāpalīdz. Deviņdesmito gadu sākumā Izglītības ministrijā funkcionēja Nacionālo skolu daļa. Pēc gada un četriem mēnešiem diemžēl šo daļu nolikvidēja. Toreiz Panteļējeva kunga vadītā komisijā mēs divas reizes diskutējām par mazākumtautību izglītības pārvaldes struktūras nepieciešamību. Jautājums diemžēl tā arī palika neatrisināts. Varbūt mēs kļuvām gudrāki, varbūt ir pienācis laiks, es, bez šaubām, aicinu balsot par mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs neviens nav pieteicies. Komisijas vārdā, Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es gribu paskaidrot, ka jautājumu par mazākumtautību programmām, izglītības programmām, risina tā saucamais "jumta" likums, Izglītības likums, tātad šis likums, nodaļās, kas pieņemtas jau pagājušogad.

Otrkārt, parasti likumā tādas lietas kā departamentu veidošanu neatspoguļo, jo tā ir ministriju, attiecīgās ministrijas kompetence, kādus departamentus veidot. Šobrīd ministrijā ir cilvēki, kas atbild par mazākumtautību izglītību. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Balsošanas režīmu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 23, atturas — 39. Nav pieņemts. Nākamais — 15.priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

Arī 15.priekšlikums — deputātu Bartaševiča, Mitrofanova un Plinera priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Es atvainojos! Ir pieteikušies debatēs. Atklājam debates. Jakovs Pliners. Lūdzu! 15.priekšlikums.

J.Pliners

(PCTVL). Augsti godātie deputāti! Saskaņā ar šo likumu Latvijas mazākumtautību skolas pāries uz bilingvālo apmācību. Bilingvālās apmācības ideja nav jauna, to realizē dažādas Eiropas valstis, un šī ideja varētu būt progresīva, ja mēs to zinātniski izstrādātu, sagatavotu skolotājus — bilingvus, sagatavotu rekomendācijas, sagatavotu attiecīgas mācību grāmatas un tā tālāk. Ja mēs šo bilingvālo ideju sāksim realizēt empīriski, manuprāt, noziedzīgi eksperimentējot ar dzīviem bērniem bez zinātniski lietišķajām izstrādnēm… Pārejas noteikumu 9.panta 3.punkts nosaka, ka ar 2004.gada 1.septembri visus vidusskolēnus mācīsim valsts valodā. Tas ir tikpat voluntāristiski, kā 1962. gadā teiktie Hruščova vārdi, ka pēc 20 gadiem, tātad 1982.gadā, mēs visi dzīvosim komunismā. Vai ir ekonomiski aprēķini šai reformai? Nav. Vai ir zināms, cik skolotāju ir jāsagatavo, lai realizētu šo pantu? Nav. Vai esat aizdomājušies, ko darīsim ar tiem 8000 — 10 000 skolotāju, kuri nevarēs pasniegt ķīmiju, fiziku, matemātiku un citus mācību priekšmetus pieņemamā, normālā valsts valodā? Neesat. Tāpēc ir vērts atbalstīt mūsu priekšlikumu un atļaut mazākumtautību skolām strādāt viņu dzimtajā valodā un uzlikt šīm skolām, šo skolu vadītājiem atbildību par to, lai absolventi pilnīgi brīvi pārvaldītu valsts valodu.

Kā jums zināms, pirmskara Latvijā bērnus mācīja astoņās valodās. Tas netraucēja Latvijas neatkarībai. Visi, gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji zināja latviešu valodu. Pat totalitārajos režīmos eksistē izglītība latviešu un krievu valodā. Atstājot bez labojumiem šā 9.panta 3.punktu, mēs tikai kaitināsim sabiedrību, veicināsim divkopienu valsti un palielināsim bezdarbnieku skaitu. Atcerēsimies, ka bērni ir absolūtā kategorija! Ņemot vērā augstākminēto, lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Turpināsim debates. Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu!

M.Mitrofanovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Nobalsojot pret mūsu priekšlikumiem, kārtējo reizi Saeimas vairākums atsakās atzīt mazākumtautību intereses izglītības jomā. Šāda rīcība ir ne tikai diskriminējoša un neatbilst mūsdienu cilvēktiesību normām, bet šī rīcība ir tuvredzīga un vērsta pret valsts stabilitāti nākotnē. Tāds likums par izglītību, kurš pastāv tagad, likums, kurā nav ievērotas minoritāšu intereses, nodrošina priekšnoteikumus piespiedu asimilācijai, jo likums paredz esošās krievu skolu sistēmas likvidāciju. Ja valsts atsakās atzīt mūsu tiesības uz izglītību dzimtajā valodā, tad tīri loģiski būtu, ja Latvijas krievu kopiena varētu atbildēt uz to tādā veidā, kā savā laikā atbildēja albāņu kopiena Kosovā, kur albāņi pārtrauca maksāt nodokļus serbu valstij un sāka veidot savu izglītības sistēmu.

Ar to es negribu kaut kā mūsu kolēģus pārliecināt balsot par mūsu priekšlikumu, bet, ja tā turpināsies, tad ir ļoti iespējams starpetniskais konflikts Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, ko jau teica mūsu kolēģi Pliners un Mitrofanovs, es gribu aicināt jūs padomāt par to, kā šī likuma norma tiks īstenota praksē.

1996.gadā šeit klātesošais Grīnblata kungs, būdams izglītības ministrs, oficiāli apgalvoja, ka nedrīkst apvienot, mehāniski apvienot, kā Grīnblata kungs teica, vienā klasē latviešus un skolniekus, kuri ģimenēs runā citās valodās. Cik es saprotu, Izglītības ministrijas nostāja šajā jautājumā nav mainījusies. Vismaz attiecīgās instrukcijas un normatīvie akti, kuri tika pieņemti šajā sakarā, ir spēkā. Tātad ja šī likuma norma tiks īstenota, kas notiks tālāk ar minoritāšu skolu absolventiem? Es ceru, ka šajā zālē nav daudz tādu, kuri uzskata, ka mazākumtautībām pietiek ar pamatizglītību. Tātad, kā šie skolēni mācīsies tālāk? Vai viņi tomēr tiks mehāniski apvienoti ar latviešu skolu absolventiem? Iespējams, Izglītības ministrijas politika tiks grozīta, es tam ne visai ticu, un jāsaka, ka pašreizējā politika patiešām ir diezgan pamatota. Tā atspoguļo lielā mērā arī latviešu skolēnu vecāku vēlmes, īpaši Latgalē tas ļoti uzskatāmi labi redzams. Kas notiks? Tātad būs vidusskolas ar latviešu mācību valodu latviešiem un vidusskolas ar latviešu mācību valodu nelatviešiem. Šāda situācija ir pilnīgi pretēja juridiskajai definīcijai. Tā ir segregācija, kura ir aizliegta. Tāpēc es domāju, ka patiešām ir tāda vēlme, ļoti saprotama un atbalstāma vēlme — atbalstīt, kā Ābiķa kungs tikko teica, latviešu valodas pozīcijas. Bet es domāju, ka praksē diemžēl šādi nepārdomāti un emocionāli lēmumi var izraisīt pilnīgi pretējas sekas. Es aicinu jūs vēlreiz pārdomāt, kā šī norma tiks īstenota praksē.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es tikai pavisam īsi gribu atbildēt šiem vīriem — Cileviča kungam, Mitrofanova kungam un it īpaši šim daiļrunīgajam Plinera kungam, kurš te piesauca kādreiz Latvijas praksi, tradīcijas un apelēja pie tā.

Plinera kungs! Vispirms jums ar atmiņu kaut kas nav lāgā. Jūs kaut ko aizmirstat ļoti ātri. Ļoti ātri aizmirstat. Jūs esat aizmirsis, tāpat kā Golubova kungs, kurš sēž atkal Saeimā un aizvien vēl nav sapratis, ka Latvija bija okupēta. Jūs arī laikam neesat sapratis to diemžēl. Jūs nesaprotat starpību starp toreizējo Latviju un šodienas Latviju. Šodien Latvijā ir 700 000 nepilsoņu. Toreiz Latvijā nebija tāds skaits nepilsoņu. Pavisam, pavisam niecīgs! Šobrīd jūs gribat pielīdzināt šos nepilsoņus mazākumtautībām vai minoritātei un tamlīdzīgi un apelējat un salīdzināt šīs divas absolūti nesalīdzināmās lietas. Jūs pie tam sajaucat šodienas realitāti un nepalīdzat tiem cilvēkiem, kurus šķietami jūs gribat aizstāvēt.

Jūs atmināties, Plinera kungs, tos laikus, kad jūs bijāt Talsu izglītības nodaļas vadītājs un cīnījāties visādā veidā par krievu skolām, lai tur šie cilvēki, šie bērni mācītos krievu valodā. Šodien šie bērni paši vēlas, vēlējās jau pirms vairākiem gadiem, tieši mācīties latviešu valodu un beigt skolu latviešu valodā, lai varētu integrēties šeit, Latvijas sabiedrībā, un iekļauties pilntiesīgi, normāli Latvijas dzīvē. Viņi ir ļoti gandarīti, un viņu vecāki ir gandarīti, bet jūs, Plinera kungs, un pārējie šīs partijas kungi mēģināt traucēt šiem cilvēkiem iekļauties šeit sabiedrībā un dzīvot. Atjēdzieties vienreiz par visām reizēm, un vismaz nenāciet tribīnē un nerunājiet muļķības!

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu diskutēt par konkrēto priekšlikumu. Jakovs Pliners. Lūdzu! Otro reizi — divas minūtes.

J.Pliners

(PCTVL). Kolēģi! Lai cik es daiļi nerunātu, tik labi, cik Tabūna kungs, es pateikt nevarēšu. Tātad, strādājot par TIN vadītāju Talsu rajonā, man tur nebija krievu skolu, tur bija pusotra krievu skoliņa. Man bija gods audzināt latviešu bērnus, un visi latviešu bērni toreiz mācījās latviešu valodu un tā tālāk un tā joprojām. Mēs gribam, lai jūs būtu reālisti, mēs gribētu, lai jūs patiešām neveicinātu divkopienu valsti, bet palīdzētu saliedēt sabiedrību. Mēs ļoti gribam, lai cittautiešu bērni zinātu valsts valodu un vienlaicīgi koptu savu valodu un tradīcijas. Mēs esam dažādi, bet mums ir jādzīvo kopā. Es vēlreiz aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Boriss Cilevičs — otro reizi.

B.Cilevičs

(PCTVL). Es domāju, ka fakts, ka Tabūna kungs pēkšņi kļuvis par tādu dedzīgu integrācijas aizstāvi, ir ļoti apsveicami un atbalstāmi. Vienīgi Tabūna kungam nav īsti skaidra priekšstata, acīmredzot par to, kas ir integrācija. Integrācija nav asimilācija. Varbūt par to mēs diskutēsim vēlāk.

Ir daudz būtiskāka lieta, kur es diemžēl nevaru piekrist Tabūna kungam. Acīmredzot, Tabūna kungs, jūs uzskatāt, ka Latvijai ir smaga vēsture — okupācija, aneksija un tā tālāk, un tas dod mums tiesības neievērot zināmas starptautiskās cilvēktiesības. Es tā neuzskatu. Atšķirībā no Tabūna kunga es uzskatu, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kura ir pilnīgi spējīga attīstīties atbilstoši visiem starptautiskajiem standartiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates ir pabeigtas. Ābiķa kungam vārds — komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka otrajā lasījumā nobalsotā likuma attiecīgā panta redakcija paredz, ka mācību priekšmeti, kas saistīti ar attiecīgas tautas kultūras identitātes nostiprināšanu, būs mācību programmā, varēs mācīt dzimtajā valodā, protams, pašas attiecīgās minoritātes valodu, gan vēsturi, gan arī atsevišķus citus mācību priekšmetus. Tas nav izslēgts. Tā ka aicinu neatbalstīt šo iesniegto priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Rezultātu! Par — 15, pret — 43, atturas — 31. Šis punkts nav pieņemts. Tas ir punkts nr. 15. Nākamais ir 16.priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

16.priekšlikums ir finansu ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns ir pieteicies debatēs. Lūdzu!

A.Tomašūns

(Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamā Saeima! Kādu laiciņu atpakaļ jūs noraidījāt priekšlikumu par budžeta grozījumu. Ja šobrīd Saeima nobalsos par to, kā ir komisija balsojusi, ka ar 1.septembri ir jāuzsāk valsts budžetam finansēt bērnudārzu pedagogu algas, tas nozīmē, ka jūs līdz ar to balsojat vai nu par budžeta grozījumiem, kas varētu izpausties kā, teiksim, naudas atņemšana pašvaldībām un pārlikšana uz valsts budžetu, vai arī jūs zināt kādus avotus, no kurienes varētu ņemt papildu līdzekļus. Un tāpēc Izglītības ministrijas vārdā es lūdzu šo te priekšlikumu, kā komisija ir vēlējusies, neatbalstīt, jo, ja tik tiešām Izglītības ministrijai būs jāfinansē šīs pedagogu algas bez finansu līdzekļiem, tas nozīmē, ka Saeima šodien ir balsojusi par Satversmes tiesas procesu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Kā jūs redzat, šoreiz pilnībā sakrīt Finansu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas intereses. Mēs esam vienojušies, jo tas ir pilnīgi normāli, kad būtiskos jautājumos Finansu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas intereses sakrīt. Es jūs ļoti aicinu balsot par finansu ministra priekšlikumu un nekādā gadījumā neatbalstīt atbildīgās komisijas viedokli. Es jūs ļoti lūdzu skatīties reāli uz šiem jautājumiem. Mēs nevaram šodien atņemt pašvaldībām naudu, centralizēti to pārdalīt un to sākt darīt ar 1.septembri. Mēs nevaram šobrīd mainīt budžetu, un nebūtu galīgi nekāda vajadzība iet uz Satversmes tiesu tikai šāda atbildīgās komisijas atbalstīta lēmuma dēļ. Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt finansu ministra viedokli!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Radio klausītāji! Pilsoņi! Sociāldemokrāti šajā gadījumā grib uzsvērt vienu, ka arī tajās reizēs, kad mēs atklāti, runājot par valsts budžetu un tā pieņemšanu, nolēmām atbalstīt valsts budžetu, mēs nekad šo jautājumu neesam svītrojuši kā aktuālu jautājumu un vienmēr esam uzsvēruši, ka mēs šo budžetu atbalstīsim tikai tajā gadījumā, ja mēs paturam sev šīs tiesības Saeimā noteiktajā kārtībā virzīt šo jautājumu par pirmsskolas bērnu izglītības iestāžu finansējumu no valsts budžeta.

Otrajā lasījumā, kas pavisam nesen bija šeit Saeimas zālē, Saeimas deputātu vidū valdīja milzu vienprātība, un šis priekšlikums tika atbalstīts, tajā skaitā no valdības koalīcijas deputātu puses, praktiski tikpat kā neviens neiebilda. Kad sociāldemokrāti, runājot par visām šīm finansu lietām, zināmā mērā mēģināja piedāvāt kompromisu, tad to gan noraidīja Saeimas vairākums un atbalstīja tikai viens deputāts no Jaunās partijas. Un es domāju, ka tas arī norāda to, ka laikam otrā lasījumā nostāja par šo radikālāko risinājumu, par šo soli pretī izglītības darbiniekiem un pašvaldībām, ir nepieciešama un vajadzīga. Un arī šinī gadījumā mēs apliecinām sociāldemokrātu gatavību atbalstīt savas iepriekš pieņemtās vienošanās un doto vārdu, un tāpēc sociāldemokrāti neapšaubāmi atbalstīs komisijas priekšlikumu, lai šis finansējums pirmsskolas izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai būtu no valsts ar 1.septembri. Uzsvēršu tikai vienu, ka tas jau ir kompromiss, jo likums, kas ir pašreiz spēkā, paredz to no 1.jūnija. Tas jau ir kompromiss. Un tāpēc mēs uzskatām, ka tas ir ļoti nopietns un politiski atbildīgs solis. Un, ja kāds piemin Satversmes tiesu, tad vajadzēs arī skaidrot šos jautājumus, kāpēc ir izveidojusies situācija, ka budžetā netiek atrasta nauda tādām lietām, kurām šā gada budžetā atbilstoši spēkā esošajam likumam, tajā skaitā Izglītības likumam, finansējums bija jārod. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Silva Golde.

S.Golde

(TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tautas partijas vārdā aicinu neatbalstīt finansu ministra priekšlikumu, jo ir vienošanās ar Pašvaldību savienību un ar Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Astrīdu Harbacēvičas kundzi jau par kompromisa variantu, kā tas ir atkārtots vairākkārtīgi, par šīs normas stāšanos spēkā nevis no 1.jūnija, kad stājas spēkā Izglītības likums, bet no 1.septembra, un ne 50% apmērā, bet pilnā apmērā — tā, kā mēs esam solījuši saviem vēlētājiem. Es aicinu balsot pret finansu ministra priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates pārtrauktas, Ābiķa kungs. Man jāatvainojas ministra kungam, bet debates pārtrauktas. Lūdzu!

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt visiem klātesošajiem, ka šis kompromisa variants, ko ir atbalstījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, šobrīd nav tikai komisijas variants. Šobrīd ir tas arī 7.Saeimas otrajā lasījumā nobalsotais variants. Šobrīd tas ir mūsu Saeimas viedoklis, Apiņa kungs. Saeimas viedoklis. Un es gribu atgādināt vēlreiz, ka komisija tiešām bija uzaicinājusi savā laikā, apspriežot šo jautājumu, uz sēdi gan Pašvaldību savienības pārstāvjus, gan Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadību, un viņi piekrita zināmam kompromisam, jo likums paredzēja, ka šai normai vajadzēs stāties spēkā jau ar 1.jūniju, tātad šobrīd jau vajadzēja būt spēkā, un piekrita kompromisam, ka varētu stāties spēkā ar 1.septembri. Tāpēc komisijas vārdā es aicinu Saeimu nemainīt savu otrā lasījumā izteikto viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 51, atturas — 1. Nav pieņemts. Noraidīts. 17. — atbildīgas komisijas priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

Atbildīgās komisijas priekšlikums ir pieņemts, jo tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Tādā gadījumā visi priekšlikumi ir izskatīti. Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" trešajā, galīgajā lasījumā Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 40, atturas — 14. Šis likumprojekts nav pieņemts. (Aplausi).

Ābiķa kungs, nemūciet, lūdzu, projām. Jums ir vēl viens uzdevums. Jums ir jānosaka, kad tiek iesniegti priekšlikumi.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz... dosim ilgāku laiku — līdz 14.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Ābiķa kungs, piecas dienas vajadzīgas. Līdz jūlijam?

Dz.Ābiķis.

Līdz jūlijam.

Sēdes vadītājs.

Līdz jūlijam. Tad ir viss kārtībā. 14.jūlijs. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi vairāki. Lūdzu! Es tūlīt pierakstīšu — 14.jūlijs. Kādi vēl ir priekšlikumi? 15.jūnijs. Lūdzu! Lūdzu Golubova kungam ieslēdziet mikrofonu!

A.Golubovs

(PCTVL). Lūdzu līdz 1.septembrim.

Sēdes vadītājs.

1.septembris. Paldies! Priekšlikumi ir izteikti. Balsosim. Sākam no tālākā. Lūdzu, tātad kas ir par to, lai priekšlikumi tiktu iesniegti līdz 1.septembrim? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 45, atturas — 8. Nav pieņemts.

Nākamais ir 14.jūlijs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 43, atturas — 9. Arī šis nav pieņemts.

15.jūnijs. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu, jo vienīgais... Grib balsot deputāti. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 17, atturas — 21. Pieņemts 15.jūnijs. Paldies!

Pirms mēs iesim pārtraukumā, mums vajadzētu izlemt dažas izmaiņas dienas kārtībā, lai nesajuktu šeit mūsu iespējamā dienas kārtība. Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu — pieņemt lēmumu par pašvaldību aptauju priekšlikuma iesniegšanas termiņa pagarināšanu . Vai ir iebildumi par šī jautājuma iekļaušanu dienas kārtībā kā pēdējo? Nav. Paldies!

Un nākamais. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — likumprojekta "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" izskatīšanu pirmajā lasījumā un iekļaušanu šīs dienas dienaskārtībā. Vai ir iebildumi, ka mēs to iekļaujam kā pēdējo šīs dienas dienaskārtībā? Iebildumu nav. Arī šis jautājums ir izskatīts.

Tālāk lūdzu pirms paziņojumiem piereģistrēsimies. Mums ir jāreģistrējas. Reģistrēšanās notiek ar identifikācijas kartēm. Lūdzu reģistrēšanās režīmu! Pirms tiek nolasīti reģistrēšanās rezultāti, daži paziņojumi. Edvīns Inkēns. Lūdzu!

E.Inkēns

(LC). Cienījamie kolēģi! Man ir divi paziņojumi. Pirmkārt, Eiropas lietu komisijai es atgādinu, ka pulksten 12.30 mēs braucam uz Lielbritānijas vēstniecību.

Un otrais. Vakar Ārlietu komisija nolēma radīt Baltijas lietu apakškomisiju, un man ir tas gods tūlīt šajā mazajā starpbrīdī sasaukt šīs komisijas apakškomisijas pirmo sēdi tepat blakus, Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Un Linards Muciņš. Lūdzu!

L.Muciņš

(LC). Latvijas un Ukrainas starpparlamentārajai sadarbības atbalsta grupai neliela sanāksme Sarkanajā zālē piecas minūtes. Lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Latvijas un Ukrainas starpparlamentārās sadarbības grupas sanāksme. Tā nav dibināšanas sanāksme, tā ir grupas sanāksme. Lūdzu!

Nolasiet rezultātus! Sekojiet, lūdzu, rezultātiem, lai pēc tam Prezidijam atkal nebūtu jāizskata jautājums, vai jūs bijāt vai ne. Lūdzu!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies: Oļegs Tolmačovs, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis...

Sēdes vadītājs.

Rišards Labanovskis ir šeit. Lūdzu, sekojiet uzmanīgi, kolēģi!

A.Bartaševičs.

Andrejs Panteļējevs, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Ābiķis...

Sēdes vadītājs.

Ābiķis ir zālē.

A.Bartaševičs.

Jānis Straume, Vladimirs Makarovs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Atsākam sēdi pulksten 11.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt 10. jūnija sēdes darba kārtību.

Izskatīsim likumprojektu "Profesionālās izglītības likums" trešajā lasījumā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Jānis Esta.

J.Esta

(TP). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Profesionālās izglītības likumprojekts, dokuments numurs 728. Iesniegti trīs priekšlikumi. Lūdzu, atšķiriet 15. lapaspusi. Pirmais priekšlikums — aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

Otrais — aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī abalsta.

J.Esta.

Tāpat arī trešo — aizsardzības ministra priekšlikumu — komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

Vairāk priekšlikumi nav iesniegti. Aicinu balsot par visu likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta "Profesionālās izglītības likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

J.Esta.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Dokuments nr.729. 1. priekšlikums, ko iesniegusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pirmo — Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 21, neviens neatturas. Priekšlikums pieņemts.

J.Dobelis.

2. priekšlikums, kas nāk no Saeimas Juridiskās komisijas, ir iestrādāts un pieņemts komisijas sēdē kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas trešais priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli par 2. un 3. priekšlikumu.

J.Dobelis.

4. priekšlikums, ko ir iesniedzis Saeimas deputāts Dalbiņa kungs, komisija to ir noraidījusi, jo, ja mēs šo priekšlikumu būtu pieņēmuši, tad pārejas noteikumu 1. punkts nestātos spēkā, līdz ar to nebūtu nekādu iespēju atlaist tās valsts drošības iestāžu amatpersonas, kuras turpmāk nevar šādu amatu ieņemt. Un, kas attiecas par šo strīdīgo punktu, 2. punktu, šeit bija vienošanās ar Nacionālās drošības komisiju, un, ja ir nepieciešams kādu no šīm personām izmantot drošības dienesta uzdevumos, tad ir jābūt īpašam sietam, un tā ir Nacionālās drošības komisija, kura uzņemās pilnu atbildību kopā ar valsts drošības iestādes vadītāju par minēto darbinieku pieņemšanu vai atlaišanu. Tā kā faktiski šo 4. punktu vajadzētu balsot atsevišķi.

Sēdes vadītājs.

Mēs pašlaik izskatām 4. priekšlikumu.

J.Dobelis.

Jā, tieši ir runa par 4. priekšlikumu. Komisija viņu ir noraidījusi to iemeslu dēļ, par kuriem es runāju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jābalso!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputāta Jura Dalbiņa priekšlikumu. Lūdzu rezulātu! Par — 22, pret — 42, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Dobelis.

Līdz ar to tālāk ir 5. priekšlikums, Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir ņemts vērā un iestrādās galējā redakcijā. Tātad pārejas noteikumi ir izstrādāti, ņemot vērā Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6. priekšlikumu? Piekrīt.

J.Dobelis.

Tātad, cienītie kolēģi, visi grozījumi ir izskatīti, un es aicinu balsot par šo likumprojektu trešajā, pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Vispārējās izglītības likums" , trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā… Kurš lūdzu ir referents par šo jautājumu? Silva Golde — Tautas partijas frakcija.

S.Golde

(TP). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 732. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

2. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

3. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Golde.

4. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

Tālāk es aicinu paņemt pielikumā 4. lapu, kas ir izdalīta atsevišķi tehniskas kļūdas dēļ.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu!

S.Golde.

6. priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

7. priekšlikums — deputāte Golde. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

8. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

S.Golde.

9. — deputātes Goldes priekšlikums. Komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

10. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

11. — Silvas Goldes priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

13. — Silvas Goldes priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī abalsta.

S.Golde.

14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

S.Golde.

16. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

S.Golde.

18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

19. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

20. — Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

11. lapu kolēģus lūdzu samainīt ar pielikumā iedoto lapu.

Sēdes vadītājs.

21. priekšlikums.

S.Golde.

21. priekšlikums — Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

22. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

S.Golde.

23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

25. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

26. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

27. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

28. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

29. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

S.Golde.

30. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

31. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 31. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 22, neviens neatturas. Priekšlikums pieņemts.

S.Golde.

32. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

33. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta

S.Golde.

34. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

S.Golde.

35. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

36. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

37. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

S.Golde.

38. — finansu ministra priekšlikums. Komisija to noraida.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Andris Tomašūns, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns

(Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamā Saeima! Es lūdzu atbalstīt komisijas variantu, jo šobrīd Izglītības likums, kurš stājies spēkā ar 1. jūniju, paredz šo te kārtību, ka bēnudārzu pedagogu algas maksās no valsts budžeta. Un līdz ar to, ja, teiksim, šādu te labojumu iestrādātu par juridisko un fizisko personu dibināto pirmsskolas iestāžu finansēšanu to dibinātāju pārziņā, tad faktiski rodas šī problēma. Jo izglītības iestādes tiek finansētas gan no pašvaldības, gan no valsts budžeta. Un ne vienmēr valsts ir dibinātāja pašvaldības izglītības iestādē, kurā maksā pedagogu algas. Tāpēc lūdzu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli? Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu.

S.Golde

(TP) . 39. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

40. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

41. — Juridiskā biroja priekšllikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

42. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

43. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

44. — Juridiskā biroja priekšlikums Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

45. — Juridiskā biroja priekšllikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

S.Golde.

46. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

47 — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

S.Golde.

48. — atbildīgās komisijas priekšllikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

49. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

50. — Juridiskā biroja priekšlikums Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

51. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

52. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

S.Golde.

53. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu. Pieņemts.

S.Golde.

54. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

55. — Juridiskā biroja priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

S.Golde.

56. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

57. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

58. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

59. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Pieņemts.

S.Golde.

60. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

61. — Juridiskā biroja priekšlikums. Abalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Golde.

62. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Pieņemts.

S.Golde.

63. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

64. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

65. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

66. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

67. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

68. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

69. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

70. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

71. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

72. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

73. — finansu ministra priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(LC). Cienījamie kolēģi! Šajā jautājumā mans viedoklis atšķiras no finansu ministra viedokļa... es atvainojos, no komisijas viedokļa, jo vēl vakar mēs frakcijā konsultējāmies ne tikai savā starpā, bet arī ar izglītības speciālistiem, kuri uzskata, ka vēl vienu birokrātisku iestādi radīt nebūtu nepieciešams, jo ir tādi izglītības darbinieki, kas uzskata, ka šo problēmu var risināt ar esošo izglītības institūciju starpniecību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk... Vārds Andrim Tomašūnam, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram.

A.Tomašūns

(Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs). Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā es lūdzu tomēr atbalstīt 56.panta atstāšanu šajā likumprojektā, jo Izglītības ministrijā un visā valstī ar šīm speciālās izglītības problēmām nodarbojās divi cilvēki. Jūs paši šausmināties vienmēr par statistiku, kad parādās skaitļi, cik bērnu apgūst šīs speciālās izglītības programmas, kādas viņiem ir problēmas, jeb atceraties, ka budžeta pieņemšanas laikā tika samazināts budžets šīm speciālajām izglītības iestādēm, un šobrīd apvainot Izglītības ministriju, vai izglītības darbiniekus par to, ka veido kaut kādu birokrātisku institūciju nebūtu īsti vietā. Tāpēc es lūdzu atstāt 56.pantu un ļaut ar šo problēmu sākt nodarboties valsts līmenī ļoti nopietni.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinām. Vārds Ivaram Godmanim.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Tā nu iznāk, ka mēs te cīnāmies no Finansu ministrijas un no Izglītības un zinātnes ministrijas, tāda ir dialektika. Ja jūs apskatāties 1999.gada budžetu, ko jūs tur ieraudzīsit Izglītības un zinātnes ministrijai? Kā attaisām vaļā, tur ir vieni vienīgi centri. Vai ir nepieciešams ģenerēt vēl kādu centru, es nezinu, es personīgi domāju, ka nevajag. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē, lai pārstrukturē, kā Ābiķa kungs saka, un atbalstiet mani šoreiz. Tie centri tiek ģenerēti, var jau būt, ka ir daļēji pamatojums, bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka speciāli vēl kādu veidot nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Silva Golde.

S.Golde

(TP). Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 73. — finansu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 15, atturas — 5. Priekšlikums ir pieņemts.

S.Golde.

74. — Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

75. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vdītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde.

76. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

77. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

78. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

79. — finansu ministra priekšlikums — komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

S.Golde.

80. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

81. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

82. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

83. — finansu ministra priekšlikums — komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 83. — finansu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 32, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts.

S.Golde.

84. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

85. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

86. — finansu ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

87. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

88. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 88. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 21, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts.

S.Golde.

89. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

90. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir jāatvainojas, ka tur ieviesusies tehniska kļūda, jo atbildīgā komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Andris Tomašūns, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns

(Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs). 90.priekšlikums. Es domāju, šī ir tā reize, kad faktiski varētu būt iespēja labot iepriekš pieļautās kļūdas, un es lūdzu atbalstīt Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas lēmumu — 90.pantu atbalstīt, mēs līdz ar to atrisinātu dažu labu problēmu. Lūdzu balsot par!

Sēdes vadītājs.

Jānis Esta.

J.Esta

(TP). Godātie kolēģi! Šeit tiešām ir kļūda, jo atbildīgā komisija, pirmkārt, neatbalsta šo priekšlikumu. Otrkārt, Tautas partija ir par kompromisa variantu, tātad nodrošināt šīs algas no valsts budžeta ar septembri, tātad aicinu balsot, aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Silva Golde.

S.Golde

(TP) . Aicinu balsot. Un kā deputāte Golde aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 90. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 46, atturas — 2. Priekšlikums nav pieņemts.

S.Golde.

91. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Vispārējās izglītības likums" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, atturas — 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis, Tautas partijas frakcija.

A.Tiesnesis

(TP). Cienījamie kolēģi! Likuma būtībā ir šāda. Likums ir domāts, lai sakārtotu vietējo likumdošanu, kas būtu pakārtota Eiropas Savienības integrācijas programmai un tas ir viens jautājums. Un otrs jautājums ir, ka ar šī likuma palīdzību tiks sakārtotas juridiskās tiesības mūsu selekcionāriem un arī viņu darba aizstāvēšana.

Sēdes vadītājs.

Neviens debatēs pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Tiesnesis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 1.jūlijs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Tūrisma likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Andris Šķēle, Tautas partijas frakcija.

A.Šķēle

(TP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentiem nr.625 un 716. Tautsaimniecības komisija izskatīja grozījumus Tūrisma likumā, balsīm daloties, nolēma atbalstīt pirmajā lasījumā, paredzot, ka nākamajos lasījumos mēs spēsim novērst tās pretrunas, kas reāli šobrīd ir redzamas. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Tūrisma likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

A.Šķēle.

Lūdzu noteikt 10.jūliju priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.jūlijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ārlietu komisija kā atbildīgā komisija atbalstīja pirmajā lasījumā šo likumprojektu, un es aicinu to darīt arī jums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

G.Krasts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 15.jūnijs, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.jūnijs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Nebija uz otro lasījumu saņemts Ārlietu komisijā neviens priekšlikums, izņemot Juridiskas komisijas priekšlikumu, kas ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Un atbildīgā komisija nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

G.Krasts.

Ja deputāti atbalsta šo priekšlikumu, es aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu" otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — likumprojekts "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Imants Kalniņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). Godājamā Saeima! Tā kā priekšlikumi uz otro lasījumu nav ienākuši, komisija lūdz akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

I.Kalniņš.

Šis likums ir ļoti cieši saistīts ar citu likumu, proti, likumu "Par koncerniem", tādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz Saeimu akceptēt pietiekami ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, proti — 27.augustu.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 27.augusts. Paldies.

Nākamais — likumprojekts "Administratīvā procesa likums" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Šodien ir pienācis tas vēsturiskais brīdis, kad Saeima izskata pirmajā lasījumā likumprojektu, ar kuru ir ļoti lielas cerības aizpildīt līdz šim vājāko vietu mūsu tiesību sistēmā. Tātad vietu, ko sauc par administratīvajām tiesībām. Konkrēti — administratīvo procesu. Šā likuma mērķis ir indivīda tiesību aizsardzība pret valsts pārvaldes aktiem. Līdzīgi likumi ir pieņemti daudzās Eiropas valstīs. Galvenais, protams, šā likuma uzdevums ir nodrošināt materiālo administratīvo tiesību realizāciju atbilstoši trīs grupām, trīs principiem.

Tātad, pirmkārt, un galvenokārt cilvēktiesību pamatprincipiem, otrkārt, valsts varas dalīšanas principam, un treškārt, valsts darbības efektivitātei. Jāpiebilst, ka līdz šim šos jautājumus regulēja Civilprocesa kodeksa 24a nodaļa, kā arī 1995.gadā Ministru kabinetā pieņemtie administratīvā akta procesa noteikumi. Pēc Latvijas Republikas Satversmes darbības atjaunošanas visu, es uzsveru — visu, valdību deklarācijās ir bijusi minēta nepieciešamība pieņemt šo likumu. Mēģināšu pamatot, kāpēc šā likuma pieņemšana ir tik nepieciešama. Vispirms jau jāmin tas, ka Latvijas Republikā pirms tās okupācijas 1940.gada maijā Tieslietu ministrija bija sagatavojusi līdzīgu likumprojektu, taču visiem zināmu apstākļu dēļ tas netika pieņemts.

Pirmkārt, kāpēc nepieciešams šā likumprojekta pieņemšana? Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 1.pantu, Latvija ir demokrātiska republika, un, kā jau tas civilizētā pasaulē ir pats par sevi saprotams, demokrātiska valsts tātad līdz ar to ir tiesiska valsts.

Otrkārt, kāpēc mums ir jāpieņem šis likums? Ir apstāklis, ka Saeima ir pieņēmusi un ir stājusies spēkā jauna Satversmes nodaļa — 8.nodaļa "Par cilvēka pamattiesībām". Un konkrēti Satversmes 90., 91., 92. un 104.panti nosaka cilvēktiesības administratīvā procesa izpratnē.

Treškārt, Latvija ir pievienojusies Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, un tas uzliek mums pienākumu, konkrēti valstij pienākumu reglamentēt un ieviest administratīvo procesu.

Ceturtkārt, šis jautājums ir saistīts arī ar mūsu integrācijas procesu Eiropas Savienībā, konkrēti tas izriet no Latvijas un Eiropas Savienības 1995.gada 12.jūnija asociācijas līguma 69.panta.

Piektkārt, un tas varbūt, manuprāt, būtu īpaši jāuzsver, tā ir ekonomiska nepieciešamība, jo administratīvais process aizsargā ne tikai fizisku personu, bet arī juridisku personu pret valsts pārvaldes nepamatoties aktiem.

Kāpēc tā ir ekonomiska nepieciešamība? Tāpēc, ka uzņēmējiem tiks radīta labvēlīgāka vide darbībai, uzņēmēji būs aizsargātāki pret valsts pārvaldes patvaļu, pret ierēdņu patvaļu, pret nepamatotiem administratīviem aktiem.

Sestkārt, viens no svarīgākajiem aspektiem ir tas, ka administratīvais process, tātad šis likums, mums palīdzēs cīnīties ar korupciju, kas ir visai izplatīta parādība valsts pārvaldē, konkrēti, kā jau minēju iepriekš, tātad ierēdņiem, valsts iestāžu darbiniekiem, kuri pieņem konkrētus lēmumus, administratīvus aktus, nebūs vairs iespēja tik brīvi veikt tādas darbības, kuras neatbilst likumam un kuras jau robežojas ar noziedzīgu nodarījumu.

Kā jau jūs visi esat iepazinušies, Administratīvā procesa likumā ir četras daļas. Pamatā tātad divas daļas. Viena daļa regulē administratīvo procesu valsts pārvaldes iestādē, un otra savukārt regulē administratīvo procesu tiesā. Tātad vēršu jūsu uzmanību īpaši uz šo otro daļu, kas ietver sevī absolūti lielāko likuma pantu uzskaitījumu un precīzi reglamentē tiesvedības procesuālo kārtību.

Būtiskākā atšķirība — ja līdz šim šie jautājumi tika risināti civilprocesuālā kārtībā un noteicošais bija sacīkstes princips, tad, pārejot uz šo jauno koncepciju, noteicošais būs objektīvās izmeklēšanas princips. Tātad zināmā mērā jautājumi, kas bija no padomju laika mantoti tajā ziņā, ka prokuratūrai bija savdabīgas vispārējās uzraudzības funkcijas, te tas nedaudz izlīdzinās un pāriet daļēji tiesu kompetencē.

Droši vien jūs arī interesēs, kā šis likums reāli tiks ieviests. Šī likuma ieviešana varētu tikt paredzēta pārejas noteikumos un vairāku gadu garumā. Pirmkārt, noteikti ir jāmin tas, ka minētais likums prasīs diezgan lielus valsts budžeta līdzekļus, tāpēc, protams, tas nevar stāties spēkā uzreiz, bet būs jānosaka pārejas periods. Otrkārt, jāmin un jāuzskaita tie valsts iestāžu darbinieki, tās darbinieku grupas, kuras būs spiestas piedalīties speciālā apmācības procesā, jo administratīvais process prasīs no viņiem ļoti augstu zināšanu līmeni tieši attiecībā uz indivīdu, attiecībā uz klientu, attiecībā uz ikvienu indivīdu, kurš ir saskarsmē ar valsts pārvaldes iestādi.

Tātad vislielākā grupa, kura būs jāmāca, būs pašvaldību iestāžu darbinieki, kuri pieņem šos administratīvos aktus. Tie ir aptuveni 50 tūkstoši. Otrā grupa — tie būs policijas darbinieki. To skaits lēšams apmēram uz 15 tūkstošiem, un tā ir liela daļa valsts civildienestu ierēdņu, kuriem ir ar likumu noteiktas šīs tiesības izdot administratīvos aktus. Tātad arī šī grupa būs jāmāca. Tas nobeigumā būtu viss.

Tikai gribētu vēl atkārtoti minēt, ka ir ļoti svarīga šā likuma sagatavošana un apspriešana tieši no tā viedokļa, ka būtu svarīga tieši izglītojošā funkcija, sākot jau ar mums, deputātiem, tātad te būtu ļoti nozīmīgi, ka šajā darbā piedalītos arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ka te piedalītos arī Eiropas lietu komisija un ka par notiekošo šā projekta sagatavošanā būtu informēta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tas īsumā ir viss. Juridiskā komisija atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Administratīvā procesa likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam — par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Lūdzu, nāciet varbūt tribīnē, Rasnača kungs!

Dz.Rasnačs.

Vietējā tehnika nedarbojas. Komisijas priekšlikums — uz otro lasījumu priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Nacionālās drošības likums" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.730. Un es lūgšu jūs sameklēt arī dokumentu nr.730a. Pēc ilgas saskaņošanas procedūras Aizsardzības un iekšlietu komisija ir gatava jums stādīt priekšā Nacionālās drošības likumu. Acīmredzot uz trešo lasījumu mēs varēsim papildināt atsevišķas šī likuma normas, bet es aicinātu jūs būt ļoti uzmanīgiem un sekot līdzi.

1.priekšlikums ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

2.priekšlikums ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

3. ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons.

4. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kurš ir pieņemts un iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons.

5. ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kurš ir pieņemts un iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

6. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

7. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

J.Ādamsons.

8. ir deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

J.Ādamsons.

10. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

11. ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta.

J.Ādamsons.

12. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Juris Dalbiņš vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Atklājam debates. Juris Dalbiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Dalbiņš

(TP). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šinī gadījumā ministra priekšlikums paredz šo normu likumā paplašināt, un es uzskatu, ka tas nav pieņemams, jo šeit ir teikts, ka nacionālās drošības sistēmu veido valsts varas pārvaldes institūcijas un Latvijas pilsoņi. Tas ir pirmajā lasījumā. Šeit mēs piedāvājam, ka Latvijas Republikas iedzīvotāji, kam likums deleģē pienākumus un tiesības. Es domāju, ka ir jāpaliek pie pirmās redakcijas, kas nodrošinātu mums tādu sasaisti ar to, ka mēs esam pieņēmuši likumu par pilsonību un visām lietām, kur tas viss ir paredzēts, kādas tiesības ir katram. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA) . Cienījamie kolēģi! Varētu jau daļēji piekrist arī Dalbiņa kunga viedoklim, bet jāņem vērā tas, ka mēs atsevišķos likumos esam jau iestrādājuši, tai skaitā nupat nobalsotāja Valsts drošības iestāžu likumā, ka izņēmuma gadījumos var pieņemt darbā ārvalstu pilsoņus un nepilsoņus ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas lēmumu. Tāpēc komisija, izdiskutējot šo jautājumu, nāca pie secinājuma, ka iekšlietu ministra priekšlikums ir loģisks un tāpēc arī to atbalstīja. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12.priekšlikumu — iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 27, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

J.Ādamsons.

13.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

14.priekšlikums — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

15.priekšlikums ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums — izslēgt 4.pantu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

17. priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

19.priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs.

Tālāk lūdzu!

J.Ādamsons.

20.priekšlikums — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums — izslēgt 5.panta pirmo daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

Tādā gadījumā nebūtu balsojams aizsardzības ministra 21. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tālāk lūdzu!

J.Ādamsons.

22.priekšlikums ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums — izslēgt 5.pantā pirmajā daļā vārdu "civilo". Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons.

23.priekšlikums — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir daļēji pieņēmusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 23. priekšlikumu — deputāta Kristovska priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23.priekšlikumu — deputāta Kristovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 5, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts. Tālāk lūdzu!

J.Ādamsons.

24.priekšlikums — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24.priekšlikumu — deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 28, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons.

25.priekšlikums — iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons.

Analoģiski nav atbalstīts arī 26. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons.

27.priekšlikums — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

28.priekšlikums — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

29.priekšlikums — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Ādamsons.

30.priekšlikums — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

31.priekšlikums — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Ādamsons.

32.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons.

33.priekšlikums — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija daļēji ir atbalstījusi un iestrādājusi 34.priekšlikumā — Aizsardzības un iekšlietu komisijas variantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 33. un 34. priekšlikumu.

J.Ādamsons.

35.priekšlikums — deputāta Ādamsona priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35.priekšlikumu — deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Ādamsons.

36.priekšlikums — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

37.priekšlikums — iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: "Noņemu!")

Sēdes vadītājs.

Tiek noņemts priekšlikums. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons.

38.priekšlikums — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi savā redakcijā 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 38. un 39.priekšlikumu.

J.Ādamsons.

40.priekšlikums — iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 40.priekšlikumu — iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 37, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons.

Kolēģi, diemžēl man jākomentē šis balsojums tādā veidā, ka zūd jēga vispār izskatīt šo likumu tālāk. Bet turpināsim darbu!

48.priekšlikums — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

44.priekšlikums ir nākamais.

J.Ādamsons.

Es atvainojos! 44.priekšlikums ir Roberta Jurdža priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Depuāti pieprasa balsojumu. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es aicinu, es vienkārši piedāvāju par procedūru tagad. Kāda vairs jēga tālāk šo likumu izskatīt? Izanalizējiet, kas ir noticis. Izņemot 8.pantu vispār ārā, pazūd vispār jebkura jēga tālākajai konstrukcijai, ja tas mums nav vajadzīgs, nu tad malači! Nobalsojuši esat, un pārtraucam šā likumprojekta izskatīšanu, jo mēs paši paliekam smieklīgi. Paskatieties, kādās pretrunās mēs nonākam, turpinot šā projekta izskatīšanu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Mēs apspriežam 44.priekšlikumu — iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 44. — iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikumu — izslēgt 9.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 29, atturas — 12. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu! Par procedūru. Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons

(LSDSP) . Cienījamie kolēģi! Tā kā zūd jēga izskatīt šo likumu, es aicinu no Prezidija dot iespēju Aizsardzības un iekšlietu komisijai sanākt uz sēdi, lai pieņemtu lēmumu par šā likuma tālāko virzību.

Sēdes vadītājs.

Vajadzētu iesniegt rakstiski priekšlikumu par pārtraukumu. Turpināsim tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons.

45.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Ādamsons.

46. priekšlikums — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Es atvainojos, Ādamsona kungs! Izmantojot sēdes vadītāja tiesības, es ierosinu pārtraukumu 20 minūtes. Vai nav iebildumu? Paldies!

Lūdzu, vārds Ādamsona kungam paziņojumam par komisijas sēdi.

J.Ādamsons.

Aizsardzības un iekšlietu komisiju es aicinu sapulcēties Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 12.15.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Turpināsim darbu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu. 46.priekšlikums ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

47. — iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, izslēgt 10.pantu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 47. — iekšlietu ministra Jurdža priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 34, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons.

48.ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Ādamsons.

49.ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

50.ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Ādamsons.

51.Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

52.ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

53.ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums — izslēgt 11.pantu, un arī aizsardzības ministra Ģirta Kristovska 54.priekšlikums — izslēgt 11.pantu, komisija nav atbalstījusi. Komisija ir atbalstījusi, es atvainojos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons.

55.ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums — izslēgt 12.pantu, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons.

56. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

Un komisijas vārdā aicinu atbalstīt 57.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

58. — iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 58. — iekšlietu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 43, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons.

59.ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

60.ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

61.— Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

62. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

63. — iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim par 63.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 43, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons.

64. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

65. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

66. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

67. ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums par pantu numerāciju maiņu, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

68. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

69. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums — izslēgt 16.pantu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons.

70. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums — izslēgt 17.pantu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav par atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons.

71. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kurš ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā 72.punktā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 71.un 72.priekšlikumu.

J.Ādamsons.

73. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums — izslēgt 18.pantu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

74. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 74. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 35, atturas — 4. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons.

75. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums — izslēgt 18.panta pirmās daļas 10.punktu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 75. — aizsardzības ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 35, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons.

76. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

77. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums izslēgt 19.pantu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 77. — iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 28, atturas — 6. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons.

78. ir Saeimas deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

79. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

80. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Ādamsons.

81. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

82. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

83. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 83. — deputāta Kristovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 33, atturas — 2. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons.

84. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 84. — iekšlietu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 33, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons.

85. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

86. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums — izslēgt 21.pantu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

87. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums — izslēgt 22.pantu, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgai komisijai.

J.Ādamsons.

88. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

89. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons.

Es aicinu deputātus strādāt ar dokumentu nr.730a, un 90. priekšlikums ir Saeimas deputāta Leona Bojāra priekšlikums, man jāatvainojas deputātam Bojāram, komisija daļēji to ir atbalstījusi 91. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 90.priekšlikumu.

J.Ādamsons.

91. priekšlikums ir Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

92. ir Saeimas deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

93. ir deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

94. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

95. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

96. ir Saeimas deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta.

J.Ādamsons.

97. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

98. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

99. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta.

J.Ādamsons.

100. ir deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija daļēji ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

101. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

102. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 102. un 103.priekšlikumu.

J.Ādamsons.

103. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nebija. Tālāk, lūdzu! Balsosim par 103. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 34, atturas — 1. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons.

104. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

105. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

106. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Ādamsons.

107. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

108. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, komisija nav atbalstījusi. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Kāpēc?")

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Ādamsons.

109. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

110. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

111. ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā — 112.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 111. un 112. priekšlikumu.

J.Ādamsons.

113. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

114. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

115. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

116. ir deputāta Ādamsona priekšlikums — izteikt 25.panta piekto daļu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

117. ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

118. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons.

119. ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi, iestrādājot 120.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Bet tagad pienācis laiks pārtraukumam. Pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts

(LC). Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu tūlīt pat pēc pārtraukuma pasludināšanas komisijas sēdē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vārds Birosam Cilevičam.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Uzmanību Latvijas un Izraēlas sadarbības grupas locekļiem, otrdien, 15.jūnijā, pulksten 12.00 307.telpā Ārlietu komisijas zālē notiks tikšanās ar Latvijas vēstnieku Izraēlā Silāra kungu. Tiešu informāciju saņemsiet arī rakstiski. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Egils Baldzēns, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Ingrīda Ūdre, Ģirts Kristovskis, Vladimirs Makarovs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu "Nacionālās drošības likums" otrajā lasījumā. 120. priekšlikums. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Nākamais ir 120. priekšlikums, kuru ir iesniedzis aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

121. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs, kuru komisija daļēji ir pieņēmusi 106. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

122. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikumus, kuru komisija ir abalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

123. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

124. ir deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

125. — deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Ādamsons.

126. — finansu ministra Godmaņa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 126. un 127. priekšlikumu.

J.Ādamsons.

128. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

129. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

130. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir daļēji pieņēmusi 131. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 130. un 131. priekšlikumu.

J.Ādamsons.

132. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kurš ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Ādamsons.

133. — deputāta Ādamsona priekšlikums, kurš ir iestrādāts 134. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 133. un 134. priekšlikumu.

J.Ādamsons.

135. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums — izteikt 29. panta 2. punktu, kuru komisija ir atbalsījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Ādamsons.

Tad arī nebūtu balsojams 136. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons.

137. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

138. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

139. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

140. — finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums — izslēgt 30. panta 3. punktu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons.

141. — iekšlietu ministra Jurdža priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

142. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir abalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

143. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšllikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons.

144. — finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

145. — deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Ādamsons.

146. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

147. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

148. — iekšlietu ministra Jurdža priekšlikums, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

149. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

150. — finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums, izsaka 32. panta 3. punktu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

151. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

152. — deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

Analoģiski komisija ir atbalstījusi arī deputāta Ādamsona 153. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Ādamsons.

154. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

155. — deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

Analoģisks ir arī aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums — 156.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons.

157. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

158. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija daļēji ir pieņēmusi 159. priekšlikumā — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 158. un 159. priekšlikumu.

J.Ādamsons.

160. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

161. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

162. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons.

163. — deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

164. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

Tādā gadījumā nebūtu balsojams 165. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies, tālāk!

J.Ādamsons.

166. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

167. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

168. — iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums — izteikt 35. pantu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

169. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi 170. priekšlikumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas variantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 169. un 170. priekšlikumu.

J.Ādamsons.

171. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

172. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

173. — aizsardzības ministra Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

174. — iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums izslēgt 36. pantu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons.

175. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons.

176. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

Un 177. — aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir izskatīts. Diemžēl ir jāatzīmē, ka likumprojektā ir parādījušās atsevišķas destruktīvas pazīmes, un komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsojam par likumprojekta "Nacionālās drošības likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 81, atturas — 8. Likumprojekts otrajā lasījumā nav pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

J.Ādamsons.

Komisijas vārdā aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 15. jūlijam.

Sēdes vadītājs.

15. jūlijs. Paldies!

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu uzmanību! Desmit Saeimas deputāti ierosina iekļaut 10. jūnija plenārsēdes darba kārtībā jautājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Par šo priekšlikumu runāt vēlas Imants Kalniņš.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). Godājamā Saeima! Likums "Par muitas nodokli" ir bijis atvērts ļoti ilgu laiku. Turklāt ir bijuši periodi, kad šis likums ir bijis divkārt atvērts. Šobrīd, kad mūsu ekonomiskā situācija ir pietiekami komplicēta, Latvijas potenciālie investori un arī starptautiskās institūcijas gaida no mums operatīvu rīcību. Tādēļ es lūdzu godājamos parlamenta locekļus neatbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret. Vai kāds vēlas runāt par? Runāt neviens nevēlas.

Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai iekļautu šīsdienas darba kārtībā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" . Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 29, atturas — 16. Priekšlikums noraidīts.

Saeimas Prezidijs ierosina iekļaut šīsdienas dienas kārtībā Prezidija atzinumu par likumprojektu "Par Andra Liepas atzīšanu par Latvijas pilsoni ".

Sakarā ar šo priekšlikumu Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja iesniegumu: "Pamatojoties uz Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmumu, lūdzu iekļaut 10. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojekta "Par Andra Liepas atzīšanu par Latvijas pilsoni" izskatīšanu pirmajā lasījumā un izskatīt likumprojektu steidzamības kārtā".

Vispirms lemsim par to, vai iekļaujam šo Prezidija atzinumu darba kārtībā. Nav iebildumu. Tālāk vārds Jānim Lagzdiņam. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Lai varētu šo jautājumu, šo likumprojektu izskatīt šodien pirmajā lasījumā un steidzamības kārtā pieņemtu arī otrajā lasījumā, saskaņā ar Kārtības rulli to var darīt tikai tad, ja atbildīgā komisija par šo likumprojektu ir tā komisija, kura izstrādājusi likumprojektu, proti, Pilsonības likuma izpildes komisija. Tātad es lūdzu noteikt kā atbildīgo komisiju Pilsonības likuma izpildes komisiju.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai ir iebildumi par to, ka mēs tūlīt izskatām atzinumu par šī likumprojekta nodošanu komisijām? Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu "Par Andra Liepas atzīšanu par Latvijas pilsoni" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Atbalstot Prezidija priekšlikumu, aicinātu vārdu "juridiskā" aizstāt ar vārdiem "Pilsonības likuma izpildes komisija".

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Vai ir iebildumi, ja šodien skatām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Iebildumu nav. Skatām to kā pēdējo darba kārtības jautājumu.

Izskatām lēmuma projektu "Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apturēšanu" .

Pirms izskatām šo lēmuma projektu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: "Lūdzam atlikt lēmuma projektu "Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apturēšanu" līdz jaunas Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apstiprināšanai Ministru kabinetā. Viens var runāt par šo lēmuma projektu, otrs — pret. Pret vēlas runāt Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu tomēr šī jautājuma sakarā respektēt gan Ministru prezidenta viedokli, gan izglītības un zinātnes ministra viedokli, gan Satiksmes ministrijas viedokli un dažādu komisiju viedokli par to, ka augstskolas reorganizācija ir nepieciešama, un jo ātrāk, jo labāk, jo tas ir saistīts ar jaunā mācību gada sākumu 1. septembrī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret šo desmit deputātu ierosinājumu. Vai kāds vēlas runāt par? Par neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par lēmuma projektu — atlikt lēmuma projekta "Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apturēšanu" līdz jaunas Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apstiprināšanai Ministru kabinetā. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 36, atturas — 16. Izskatām lēmuma projektu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs iepazīties ne tikai ar izskatāmo dokumentu, bet arī ar pavadvēstuli, kurā jūs redzat Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra argumentus par to, kāpēc Rīgas Aviācijas universitātes Satversme būtu jāaptur, pie tam neapturot studiju procesu. Es neatkārtošu to, kas ir rakstīts šajā dokumentā. To jūs varat visi paši izlasīt. Bet tikai gribu atgādināt vēl dažas lietas. Proti, šobrīd par Rīgas Aviācijas universitātes darbību ir ierosinātas trīs krimināllietas, no kurām vienu izmeklē Ekonomikas policija, vienu lietu izmeklē SAAB, un vienu lietu izmeklē Rīgas Kriminālpolicija. Savukārt Valsts kontroles revīzijas rezultāti ir tādi, es tikai nosaukšu dažus galvenos pārkāpumus. Tie ir: pārkāpumi izdevumu tāmēs un to izpildē, pārkāpums speciālajā budžetā un pašu ieņēmumos, pārkāpumi mācību maksu iekasēšanā un tās lietošanā, pārkāpumi pamatlīdzekļu iznomāšanā, pārkāpumi darba algu izmaksās un sociālā nodokļa nomaksā, pārkāpumi grāmatvedības uzskaitē, materiālo vērtību iegādē, uzskaitē un norakstīšanā.

Šobrīd Rīgas Aviācijas universitātes parādi ir 1 miljons 698 tūkstoši latu, neizmaksātā darba alga — 80 tūkstoši 492 lati, stipendiju parāds — 17 tūkstoši 640 lati, parāds norēķinos par obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām — 218 tūkstoši 508 lati, parāds norēķinos par iedzīvotāju ienākuma nodokli — 245 tūkstoši 246 lati, 637 studentu personīgajās lietās pēc Izglītības un zinātnes komisijas pārbaudes pilnīgi vai daļēji trūka mācību dokumentācija. Pārbaude turklāt atklāja, ka izsniegts diploms par augstskolas beigšanu ar vienu un to pašu numuru diviem cilvēkiem 84 gadījumos, ar vienu un to pašu numuru trim cilvēkiem vienā gadījumā. Šis uzskaitījums ir vienkārši šokējošs.

Bez tam gribu atgādināt, kāda informācija par Rīgas Aviācijas universitāti ir Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai, angliski — International Civil Aviation Organization , kura darbojas kā dalībvalstu organizācija. Šajā organizācijā Latviju pārstāv vienīgi Satiksmes ministrija, kas sniedz oficiālo informāciju par izsniegtajiem nacionālajiem sertifikātiem. Šobrīd neviena no Rīgas Aviācijas universitātes profesionālajām programmām, neviens no augstskolā piedāvātajiem tehniskajiem kursiem, kas prasa nacionālo aviācijas institūtu sertifikāciju, nav šādu sertifikāciju izgājis. Līdz ar to Rīgas Aviācijas universitātes vadība faktiski dezinformē sabiedrību par Rīgas Aviācijas universitātes diplomu kā par ICAVO atzītu un reģistrētu izglītības dokumentu.

Šeit, protams, es varētu uzskaitīt arī daudzus citus pārkāpumus, bet es vēlreiz aicinu deputātus respektēt Ministru prezidenta viedokli, respektēt Ministru kabineta speciāli izveidotās komisijas viedokli, respektēt Izglītības ministrijas speciāli izveidotās komisijas viedokli un arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedokli. Turklāt gribu atgādināt, ka studiju process netiek pārtraukts, tiks nodrošināts, ka visi studenti varēs arī turpmāk mācīties, arī to, ka lēmums stājas spēkā 25.jūnijā, lai varētu sekmīgi noritēt izlaidums. Un arī to es gribu atgādināt, ka mēs tikai ierosinām, ka mēs apturam Satversmi, lai Ministru kabinets varētu izlemt, ko darīt ar augstskolu un kādā veidā šīs augstskolas studiju procesu vai pašu augstskolu reorganizēt. Mēs šobrīd nelemjam par augstskolas slēgšanu. Mēs lemjam tikai par Satversmes apturēšanu, lai nodrošinātu Ministru kabinetam rīcības spēju šajā jautājumā. Es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Tatjana Koķe , augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre.

T.Koķe

(augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre). Godātie deputāti! Ņemot vērā, ka esmu pirmo reizi Saeimas augstajā tribīnē, gribu izmantot iespēju sākumā personiski pateikties jums par uzticības balsojumu, kas ļāvis man, sākot ar šā gada 20.maiju, būt politiski atbildīgai par augstākās izglītības un zinātnes jomu mūsu valstī. Stājoties šajā amatā, es vienmēr esmu deklarējusi, ka esmu apņēmības pilna celt augstākās izglītības un zinātnes prestižu un padarīt to kā nozīmīgu jomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Šo manu apņēmību stiprina arī tas, ka Latvijas studentu pašpārvaldes pārstāvji, Latvijas zinātnes padome un Augstākās izglītības padome arī tikšanās reizēs ir izteikusi nelokāmu nostāju un atbalstu šīs ieceres realizēšanai. Taču šodien jūsu priekšā mans uzdevums ir izklāstīt Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju, kas tapusi daudz ilgākā laika posmā, nekā es esmu šajā amatā, no 1996.gada, kad tika veiktas gan Rīgas Aviācijas universitātes Valsts kontroles revīzijas, gan dokumentu stingrās uzskaites pārbaude, gan šā gada 23.martā Latvijas Republikas Ministru prezidenta rīkojums "Par aviācijas izglītības sistēmas reorganizāciju" un ministra Gaigala kunga vēstule, kurā ir formulēta nostāja, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Ābiķa kungam, kurā pamatota nepieciešamība reorganizēt Rīgas Aviācijas universitāti un kopumā aviācijas izglītības sistēmu valstī.

Ļoti kodolīgi, respektējot jūsu laiku, minēšu būtiskākos iemeslus, jo esmu pārliecināta, ka uzmanīgi klausījāties deputāta Ābiķa kunga kompetento ziņojumu, un jūsu informētību un kompetenci man nav iemesla apšaubīt. Un tomēr ir konstatēti nopietni un sistemātiski pārkāpumi diplomu izsniegšanas kārtībā un reģistrācijā visās augstākās profesionālās un augstākās izglītības pakāpēs šajā universitātē. Valsts kontrole ir konstatējusi pārkāpumus mācību maksas iekasēšanā, tās izmantošanā, pamatlīdzekļu iznomāšanā, darba algu izmaksās un sociālo nodokļu nomaksā, grāmatvedības uzskaitē, materiālo vērtību iegādē un veselā virknē citu pārkāpumu. Kā jau tika minēts, RAU parādi valstij ir pāri par 1,69 miljoniem latu. Nelikumības un pārkāpumi ir bijuši par pamatu, lai tiktu ierosinātas trīs krimināllietas, kuras pašreiz atrodas pirmstiesas izmeklēšanā.

Es gribu vērst jūsu uzmanību, ka šodien pēc Saeimas pieņemtā lēmuma, ņemot vērā to, ka nav ne mazākā pamata apšaubīt Rīgas Aviācijas universitātes mācību spēku augsto kvalifikāciju: tur strādā 9 akadēmiķi, 44 habilitētie doktori, pāri par 130 zinātņu doktoriem, bez tam jūs labi zināt, ka studentu kontingents ir internacionāls, apmēram 5% studentu ir no 40 pasaules valstīm, lūk, ņemot vērā šos nozīmīgos nosacījumus, bez kavēšanās mēs ierosināsim Ministru kabinetam izveidot reorganizācijas komisiju, un es gribu iepazīstināt īsumā, kādi tad būs uzdevumi šai te reorganizācijas komisijai, lai stiprinātu jūsu pārliecību par objektīvu lēmumu.

Pirmkārt, izvērtējot reālo pieprasījumu Latvijai pēc aviācijas inženieriem, pēc speciālistiem inženierzinātnēs un, iespējams, pēc transporta darbiniekiem, kopumā noteikt optimālāko variantu šo speciālistu augstākās izglītības ieguvei mūsu valstī.

Otrkārt, objektīvi un bez vilcināšanās izvērtēt piedāvātās iniciatīvas un konceptuālās nostājas augstskolas reorganizācijā.

Treškārt, lūdzu pievēršat tam uzmanību — nodrošināt RAU studentiem iespējas turpināt studijas izvēlētajās studiju programmās, un ne mazāk svarīgs uzdevums — nodrošināt esošā finansējuma ietvarā RAU akadēmiskā personāla darba vietas uz tā ievēlēšanas periodu. Respektīvi, lai pēctecība un pārmantojamība notiktu pilnā mērā. Un gribu arī akcentēt, ka, Augstskolu likuma 10.panta piektā daļa nosaka, ka, ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas satversmes neatbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, un šajā gadījumā mēs runājam par citām nepilnībām, tad viņš var ierosināt Saeimai, kā tas ir noticis RAU gadījumā, apturēt Satversmes, bet ne augstskolas, deputāti, ne augstskolas darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai.

Ceru, ka minēto faktu argumentācija un jautājuma risinājuma perspektīvs piedāvājums ļaus jums šodien pieņemt objektīvu un konstruktīvu lēmumu, kas pavērs iespēju konsekventi rūpēties par augstākās izglītības kvalitāti, tādējādi stiprinot augstākās izglītības prestižu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Jakovs Pliners, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts. (No zāles: "Nevajag! Nevajag!")

J.Pliners

(PCTVL). Cienījamie deputāti! Godātais Prezidij! Kā jums ir zināms, ASV ne tāpēc ir daudz universitāšu, ka tā ir bagāta valsts, ASV ir bagāta tieši tāpēc, ka tur ir daudz universitāšu. Rīgas Aviācijas universitāte ir viena no vecākajām aviācijas augstskolām pasaulē. Tā dibināta 1919.gadā. Augstskolas diploms ir starptautiski atzīts. RAU ir iekļauta Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā, kā arī tādās starpvalstu organizācijās kā Starptautiskās izglītības Eiropas asociācija, Starptautiskā nevalstiskā korporācija un citas. Aviācijas universitāte ir trešā lielākā augstskola Latvijā. Trīs galvenās fakultātēs mācās ap 3400 studentu. 300 no viņiem ir no 40 valstīm. Šeit es dzirdēju, Ābiķa kungs laikam teica, ka viņu diploms nav atzīts pasaulē. RAU absolventi, kā jums ir zināms, strādā 90 valstīs un plaši labā nozīmē nes Latvijas vārdu pasaulē.

RAU ir kvalificēts mācību spēku sastāvs, ko atzina arī Koķes kundze. 14 starptautisko akadēmiju locekļi, 177 zinātņu doktori, no viņiem 50 profesori, 6 asociētie profesori, 111 docenti. Tātad šinī augstskolā 69% no mācību spēkiem ir ar zinātniskajiem grādiem. Cik man ir zināms, vidēji Latvijā augstskolās tikai 43% mācību spēki ir ar zinātnisko grādu. Pēc Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Zemessardzes pasūtījuma, RAU veic militāro speciālistu inženieru mērķsagatavošanu. Tātad uz šīm fakultātēm, uz šīm specialitātēm tiek pieņemti tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Iznīcināt kaut ko ir ļoti viegli, uzbūvēt no jauna ir ļoti grūti. Es domāju, ka pietiekoši mēs par pēdējiem 10 gadiem jau iznīcinājām. Man nepatīk, ka ap šo augstskolu jau sen notiek, manuprāt, netīras politiskas spēlītes. Dažu mēnešu laikā divas reizes jautājumu par RAU mēs skatījām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Kas tur tikai neuzstājās! Un ministrijas pārstāvji, un dažādi eksperti, un Ābiķa kungs, un tā tālāk. Bet es nevaru saprast, kāpēc nebija pieaicināts senāta priekšsēdētājs Hodakovskis, rektors Heimanis, divu akadēmiju loceklis, Latvijas Republikas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis prorektors Kabaškins. Izskatām jautājumu, no pašas augstskolas neaicinām nevienu.

Mums stāsta, ka RAU ir rupji finansiāli pārkāpumi, bet tiesas spriedumu nav, atlaistu no darba nav. Mums stāsta, ka RAU tirgojas ar diplomiem, bet atkal, kurš ir vainīgs, kurš ir noņemts no darba, kurš ir tiesāts? Nekas tamlīdzīgs mums nav zināms. Jā, 1992.gada universitātes Satversme ir novecojusi, neatbilst vienam otram Augstskolu likuma pantam. Bet man ir zināms, ka gadus divus atpakaļ Aviācijas universitāte iesniedza 6.Saeimai saskaņotu ar Izglītības ministriju satversmi. Kāpēc to satversmi neizskatīja Saeima 6.Saeimas laikā? Rīgas Aviācijas universitātes reorganizācijai piekrīt arī RAU vadība, RAU mācību spēki, bet mēs nesen dzirdējām, kā uzstājās mūsu komisijā Gūtmaņa kungs — eksministrs, uzstājās šodien Transporta izglītības asociācijas priekšsēdētājs, uzstājās Glāzīša kungs, Augstākās izglītības padomes loceklis, un viņi bija par reorganizāciju, bet par lēnu, prātīgu un par atklātu Aviācijas universitātes reorganizēšanu Latvijā. Tātad es uzskatu, ka, pirmkārt, mums vajadzētu nobalsot pret, otrkārt, izskatīt agrāk iesniegto satversmi, izveidot komisiju un pakāpeniski reorganizēt Aviācijas universitāti par Latvijas atklāta transporta universitāti.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

J.Pliners.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man vienmēr ir sāpīgi, kad mēs kaut ko reorganizējam, pārdodam, novedam līdz bankrotam vai līdz ūtrupei. Tas ir noticis ar mūsu uzņēmumiem, un tagad mēs ķeramies klāt pie mācību iestādēm. Latvija zaudē, un zaudē diezgan daudz. Tāpēc mums parādās bezdarbs, tāpēc mums parādās nabadzība, un tāpēc mēs zaudējam slavu kā tehniski izglītota valsts.

Kas attiecas par Latvijas Aviācijas universitāti, mums starp deputātiem bija izplatīta tāda skrejlapa, kur uz kādām 65 rindkopām bija izlikts viss negatīvais, ko varēja izlikt. Diemžēl tā nebija parakstīta, jo tas cilvēks laikam, kā saka, bija nobijies vai zaķpastala, un nebija nosakāms arī, kāda organizācija to iesniegusi. Un neērti skatīties, ka no 1996.gada, kad ir bijuši atklāti šie pārkāpumi Aviācijas universitātē, nekas nav noticis. Nav sodīta neviena persona, nav atrasts neviens, kas ir ieguvis to diplomu, un arī nav izmeklētas visas tās lietas. Tātad ir jāprasa Izglītības un zinātnes ministrijai, ko viņi šos trīs gadus ir darījuši? Un tagad mēs atgriežamies pie dokumentiem. 1998.gadā Izglītības un zinātnes ministrija izplatīja ziņojumu, kurā tika izskatīta darbība Latvijas augstākajās mācību iestādēs. Un ja mēs paskatāmies tur tajos piecos galvenajos punktos, tad Aviācijas universitāte ir viena no labākajām. Tas nav saprotams. Ja tā ir tik slikta, kā tur ierakstīts lapiņā, tad kādā veidā te parādās, ka tā ir labākā? Un, starp citu, no finansiālā viedokļa ir norādīts, ka valsts finansētā daļa RAU sastāda tikai 42%, tajā skaitā tehniskā universitātē 69%, Lauksaimniecības universitātē — 69%, medicīnas akadēmijā — 94%.

Atgriežamies vēl pie viena dokumenta. Ministru padomes sēdes protokols, kur 6.paragrafā, un tas notika 1996.gadā, tika ierakstīts: "Par Rīgas Aviācijas universitātes reorganizāciju". Un tur lēmums: pieņemt zināšanai, un augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra Cimdiņa informācija, un paskaidro vēstules ar dokumentu — projekta noņemšanu no kontroles un nosūtīšanu atpakaļ iesniedzējam. Tālāk paskatāmies vēl uz vienu oficiālu dokumentu. Tas ir Latvijas Augstskolu rektoru padomes sēdes protokols no 1996.gada.

Tas ir bijis vispār brīnums, ka visas augstskolas bijis domāts apvienot vispār vienā augstskolā. Tur rektori ar savu vienbalsīgu lēmumu ir ierakstījuši: "Neatbalsta ne Latvijas augstskolu apvienošanu, ne reorganizāciju. Ir piedalījušies 12 rektori un mūsu Valsts prezidents.

Paskatāmies vēl vienu dokumentu — 1995.gads, to parakstījis ministrs Valdis Birkavs. Tur viņš brīdina: "Ja RAU būs transformēta, likvidēta vai izformēta, tad kas notiks ar tiem diplomiem, kurus saņēmuši ārvalstu speciālisti? Diplomi netiks atzīti. Kas tad maksās to naudu, kura bija nomaksāta par diplomu iegūšanu un mācību procesa turpināšanu?"

Un pēdējais. Komisijas priekšsēdētāja Gūtmaņa vēstule, kuru viņš adresē izglītības un zinātnes ministram un kur arī ir norādīts: "Jā, tāda reorganizācija ir jāizved, bet diemžēl tur nav nekas noteikts."

Un tagad, kas attiecas uz lapeles pēdējo rindkopu. Tur pēdējā lappusē bija norādīts, ka mūsu Rīgas Aviācijas universitāte nav iekļauta ICALO apritē. Tas ir oficiāls dokuments "ICALO—1999.gads", 187. lappusē ierakstīts — Latvija, kas ir viena no 47 valstīm, kurās ir aviācijas mācību iestādes, raksturots uz trijām lapām, kāda ir šī universitāte, ko tā dara un kā tā apmāca. Mans priekšlikums, par cik dotais likumprojekts ir sagatavots nepilnīgi, tajā ir pilnīgi izmainīti visdažādākajā veidā dati, kas tajā ir ieinteresēts, es tik tiešām nezinu, bet tas ir jānoraida, un tur ir jāveic pārbaude un jāpieturas pie tās komisijas slēdziena, kuru vadīja Gūtmaņa kungs.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Mans sakāmais nav nekādā veidā saistīts ne ar Izglītības un zinātnes ministrijas vai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kompetenci, kuri, es uzskatu, ir kompetentāki lemt. Es mēģinu, cik man izdodas, katru reizi runāt no specifiskā cilvēktiesību aspekta.

Ziniet, Saeima var visu. 5.Saeimā kāds deputāts bija pat mēģinājis pārcelt rudens sākumu kalendārā. Saeima var visu! Bet vai Saeimas darbs ir risināt šos jautājumus, kamēr valdība nav likusi galdā nevis kaut kādus anonīmus, kā vakar man izsniedza anonīmu zīmīti, bet skaidru projektu? Es gribu uzzināt no studentu viedokļa. Koķes kundzei paldies, jo viņa parādīja sevi kā profesionāli šeit. Bet godātā ministres kundze! Godātie kolēģi! Es gribu zināt, vai katrs students zina, kas ar viņu būs? Apgalvojums, ka studentiem process turpināsies, ir pagaidām, piedodiet, deklarācija.

To, kurš vakar izplatīja anonīmu informāciju, ja šodien nebūtu Gaigala kunga parakstīta dokumenta, es ierosinātu izsaukt to, kas izplatīja šo anonīmo informāciju. Es ticu, es vienmēr esmu tendēts ticēt tam, ko saka, bet, šādu informāciju izplatot, ir jāparakstās. Un tas, gribiet vai negribiet, ož pēc politiskas aģitācijas, nevis pēc skaidri un gaiši izplānota procesa.

Es balsošu, es ticu Koķes kundzei, es ticu Gaigala kungam, bet es balsošu par šādu projektu tad, kad valdība izdiskutēs. Es pieļauju, ka šeit kaut kas ir sakāms arī Birkava kungam. Koķes kundzi nevar vainot šodien, viņa nesen strādā. Process ir ieildzis. Kolēģi pareizi atzīmēja, varbūt rektoru noņemt, var tiesāt viņu, bet tas nav parlamenta darbs, ko mēs taisāmies darīt. Šodien es nevaru balsot par šo projektu.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Liels paldies Tatjanai Koķei par diviem argumentiem. Žēl, ka tie savstarpēji ir viens otru noraidoši, bet tie bija vienīgie argumenti, kāpēc mums ir jāskatās šīs universitātes Satversme.

Pirmkārt, patiešām, runājot par universitātes autoritāti, tas ir jautājums par diplomu izsniegšanu. Ja tas nav kārtībā, tas varētu būt vienīgais arguments, kāpēc būtu jāaptur Satversme. Bet tajā pašā laikā Tatjana Koķe pat pasvītroja mācību spēku lielo, augsto pakāpi, lielo autoritāti pasaules izglītības jomā. Tādā gadījumā visi pārējie argumenti, arī tas, ko Dzintars Ābiķis teica, ir no tās sērijas "Ir viedoklis, un tāpēc vajag darīt tā..."

Paskatīsimies, kas ir Satversme. Latvijā ir vēl viens būtisks likums, ko sauc par Satversmi. Ir parādi. Latvijā ir budžeta deficīts. Universitāte neievēro likumus. Latvijā, starp citu, ja to neviens no Saeimas deputātiem nav pamanījis, pateikšu, ka arī ļoti daudzi neievēro likumus. Tādā gadījumā paliek pēdējais arguments, ko pateica Seiksta kungs: "Lai katrs students zina, kas ar viņu tālāk būs." Tad attiecināsim to uz valsts pilsoņiem. Lai katrs pilsonis zina, kas ar viņu būs. Apturēsim Satversmi! Nu tad pēc analoģijas — apturēsim Latvijas Republikas Satversmes darbību! Analoģiski tiešām. Padomāsim, ko mēs darām, vai mēs gribam savest kārtībā kādu lauciņu, vai apturēt vienīgo strādātspējīgo likumu un tad lemt, ko darīt tālāk. Tāpēc es aicinu atturēties šodien no lēmuma pieņemšanas.

Sēdes vadītājs.

Boriss Cilevičs, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es negribu minēt, kam būs izdevīga šī reorganizācija, bet pēc būtības tā būs likvidācija. Paskaidrošu — kāpēc. Ir vairāki jautājumi šajā sakarā.

Pirmais jautājums. Vai tiešām mēs uzreiz reorganizējam vai likvidējam jebkuru iestādi, kurā atklātas kaut kādas nelikumības? Es zinu, ka ļoti daudz ir visādu pārkārtojumu.

Man īsti nav skaidrs, ko Izglītības un zinātnes ministrija, piemēram, izdarīja šajā laikā sakarā ar šiem pārkārtojumiem. Vai tika veikti kaut kādi pasākumi, vai sodītas konkrētas amatpersonas? Tiesas spriedumu nav. Tā kā pagaidām viss ir kaut kā neskaidri.

Otrs. Kāpēc tika novilcināta jauna satversmes projekta izskatīšana? Mēs šodien dzirdējām, to apstiprināja vēl Celmiņa kungs, būdams izglītības ministrs. Kur bija šī satversme visus šos gadus? Kāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija to neiesniedza? Acīmredzot šis akts, šis pasākums jau sen tika deklarēts visus šos gadus.

Trešais. Mani drusku uztrauc veids, kā tiek formulēti reorganizācijas komisijas uzdevumi, kā mēs šodien dzirdējām no Koķes kundzes. Jāizvērtē pieprasījums. Bet, piedodiet, vai tiešām Rīgas Aviācijas universitāte ir mācību iestāde, kura strādā tikai Latvijas vajadzībām? Mēs taču netaisāmies izvērtēt, teiksim, pieprasījumu, cik daudz koksnes ir vajadzīgs Latvijai, un, vadoties no tā, noteikt, cik daudz kokapstrādes rūpniecībai ir jāattīstās. Kādreiz šī nozare strādāja uz eksportu. Tas pats attiecas uz Ventspils ostu. Varbūt arī Ventspils osta mums nav vajadzīga? Tā ir arī šeit. Tā ir vienīgā no eksporta iestādēm Latvijā, kura piedāvā konkurētspējīgu preci pasaules tirgū.

Un pēdējais. Faktiski jebkura reorganizācija nozīmē patiešām likvidāciju. Universitāte tiks iznīcināta. Es tā apgalvoju tāpēc, ka šajā nozarē tāpat kā vispārējā tirgū reputācija, tirdzniecības marka, vārds, tas ir galvenais. Ja pat paliks tie paši pasniedzēji, tikpat augsts metodiskais līmenis un tā tālāk, ja nosaukums būs cits, tā nebūs tā pati universitāte, un šai precei vairs nebūs tāda paša noieta. Tāpēc jebkurā gadījumā mēs zaudējam acīmredzot. Ja šis jautājums tiek tik pastiprināti virzīts, tad kādam tas ir izdevīgi. Es nezinu — kam, bet es aicinu visus nopietni padomāt, pirms atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns

(Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamā Saeima! Protams, ir pienācis tas laiks, kad ir iespēja pārrunāt tuvākus un tālākus vēstures notikumus. Bet šobrīd cienījamajai Saeimai ir konkrēts lēmuma projekts, par ko tā ir nobalsojusi, kas tiek skatīts šodien, un ir jāpieņem lēmums — vai nu šo Satversmi aptur vai neaptur. Kādi ir šie motīvi un iemesli, katrs, protams, pats izdarīs savus secinājumus.

Bet, ja runājam, piemēram, par augstskolas prestižu, tad, ieraugot to milzīgo parādu, kas ir šai augstskolai, un to milzīgo daudzumu dažādo pārkāpumu, kurus atklājušas dažādas komisijas un iestādes, tad, manuprāt, šeit runāt par prestižu — vairs neskan tik jauki un brīnišķīgi, kā redzot tikai pasaulē esošo šo augstskolas beidzēju darbu. Augstskola šobrīd jau ir ar savu "prestižu" tajās lietās, kas skar kriminālo sfēru, kas skar šo jautājumu attiecībā uz valsts budžetu, tas vairs neliecina par augstu prestižu.

Otrs. Tiem, kas šeit vēlējās, lai būtu Izglītības un zinātnes ministrija uz šo brīdi jau kādu notiesājusi, gribu atgādināt, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav tiesu iestāde. Izglītības un zinātnes ministrija veic savas funkcijas, kas ierakstītas likumā un savu funkciju veikšanas ietvaros tā var arī rīkoties. Tā kā lūdzu, ja kādam ir pārmetumi tiesu sistēmai, tad to nevajadzētu adresēt šinī gadījumā Izglītības un zinātnes ministrijai.

Par dažādiem dokumentiem, kas tika izplatīti Saeimā un ar kuriem deputāti varēja iepazīties. Es ļoti lūdzu jūs uzmanīgi izlasīt Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegumu attiecībā par šīs Satversmes apturēšanu. Tiem deputātiem, kas šaubījās par šīm garantijām, ka, lūk, šī izglītības procesa pārtraukums varētu iestāties Satversmes apturēšanas gadījumā, lūdzu, uzticaties. Ir domājuši cilvēki ne tikai no 7.Saeimas sākuma, bet daudz ilgāku laiku, kas notiks, kā notiks un kā šī reorganizācija varētu tikt veikta. Valdība ir pieņēmusi attiecīgus lēmumus. Šobrīd šajā visā sarežģītajā procesā ir nepieciešams tikai viens — Saeimas balsojums par šīs Satversmes apturēšanu. Pie tam pilnīgi skaidri saprotot, ka mācību jeb studiju process augstskolā turpināsies. Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Patiešām par šo augstskolu ir domāts jau sen. Tas nav tikai tagad, šīs Saeimas laikā. Es biju Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas loceklis 6.Saeimā, un mēs ne reizi vien esam runājuši par to, ka beidzot šajā augstskolā ir jāievieš kārtība. Mums bija komisijas izbraukuma sēde, un tikāmies Izglītības un zinātnes ministrijā, arī par šo jautājumu lēmām. Diemžēl ministrija šo jautājumu nerisināja. Un tagad, kad beidzot ministrija ir nolēmusi nopietni ķerties pie šīs lietas, tad es jūtu, ka daudziem nepatīk. Daudziem nepatīk, ka šeit ieviesīs kārtību. Kārtības šajā universitātē nav. Par to mēs esam pārliecinājušies un es arī personīgi jau ilgāku laiku. Vēl jo vairāk. Ja šo augstskolu tik ļoti karsti aizstāv Plinera kungs, Cileviča kungs un pievienojas arī Leons Bojāra kungs, tas nozīmē, ka tur patiešām kaut kas nav īsti kārtībā šajā augstskolā! Un vēl. Es atvainojos, šīs augstskolas reorganizācija ir nepieciešama jau nosaukuma dēļ vien. Es atvainojos, cik Latvijā ir lidmašīnu? Cienījamie kolēģi, cik ir lidmašīnu? Bet ir aviācijas augstskola. Labi. Man tūlīt teiks un teica jau šodien vairāki kolēģi: "Redziet, augstskola pelna naudu un pelnīs." Ļoti normāls arguments būtu, ja šo naudu pelnītu. Bet redziet, ko raksta Valsts kontrole. 6 punkti, kuros ir norādīti šie milzīgie pārkāpumi, un beidzot konstatēts, ka universitātes parāds uz 1.janvāri šajā gadā ir 698 538 lati. Tad kāda runa, es atvainojos, kolēģi, šeit ir par naudas pelnīšanu? Par naudas izšķērdēšanu gan! Lūk, kolēģi! Es jums atgādināšu vēl arī kaut ko citu. Mēs zinām, ka Interfrontes tapšanas vieta, es saprotu, jūs tagad smaidāt, bet veltīgi smaidāt, bija šī universitāte — Aviācijas institūts toreiz tas saucās. Vai tas mūs nesatrauca? Tas mūs satrauca. Un satrauc, es atvainojos, vēl šodien! Šī Interfrontes smaka pilnībā no turienes nav izvēdināta. Arī to, cienījamie kolēģi, jums atgādināšu. Neaizmirsīsim šīs Latvijai visai sāpīgās lietas!

Tāpēc, kolēģi, pareizi teica Ābiķa kungs: "Ļausim beidzot ministrijai ķerties pie šīs lietas un izdarīt šo reorganizāciju. Mēs savu lēmumu paspēsim izvērtēt, ja redzēsim, ka šīs lietas nenotiek tā, kā vajadzētu, arī vēlāk. Es aicinu apturēt šīs augstskolas Satversmi!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Pētera Tabūna viedoklim. To, kas nav, ir jālikvidē. Latvijā nav labklājības, likvidēsim Labklājības ministriju! Mums nav! Es pilnīgi piekrītu tēzei: "Beidzot tiks ieviesta kārtība". Bet, ja es pēc tam paskatos uz to, ko piedāvā cienījamais Tomašūna kungs, kurš runā Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā: "Vispirms likvidēsim un tad lemsim, ko darīt. Uzticieties mums!" Negribu ticēt. Es esmu no saimnieciskās darbības atnācis, un tur neuzticas, tur skatās rezultātus. Tādā gadījumā paskatīsimies, kas ir par un kas ir pret. Ko Latvija iegūst, likvidējot šo universitāti, es neredzu, ko iegūst. Mēs zaudējam. Ko mēs zaudējam, ja mēs esam. Mēs zaudējam vienu nišu tur, kur mums ir konkurenti starptautiskajā tirgū. Tādā gadījumā paliek spēkā tikai pēdējais, bet man saimnieciskajā dzīvē nepatīkamākais, bet politiskajā dzīvē diemžēl normāli pieņemamais arguments — viņi bija savādāk domājuši, nevis tā kā uzvarētāji. Atriebsimies viņiem par to, ka viņi domāja savādāk! Vai tas ir izdevīgi Latvijai, veidojot jauno tautsaimniecību, es šaubos. Es aicinu atturēties šodien lēmuma pieņemšanā!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Bija patīkami dzirdēt Tabūna kunga izteicienus. Es nezinu, ar ko tas viņam ir saistīts, varbūt ka viņš paskaidros. Bet es varu pateikt vienu. Aviācijas universitāte tik tiešām ir Latvijas gods un lepnums. No tā jūs nevarat nekur aiziet. Var, protams, tās aplaudēšanas, tas nozīmē, ka jūs atbalstiet to, bet viņa ir izdarījusi to, ko viņa dara, un diemžēl jūs paskatieties, ko tad dara mūsu Izglītības un zinātnes ministrija. Kāpēc tad mums ir organizētas divas augstākās medicīnas mācību iestādes, kura tagad būs galvenā, kurš būs galvenais diploms, kuru ārstu mēs atzīsim turpmāk Latvijā? Vai Medicīnas akadēmijas vai Latvijas Universitātes, jo abas strādā un gatavo speciālistus. Kas attiecas uz tiem parādiem, man liekas, ka arī citām augstākajām mācību iestādēm ir pusmiljona parādi un vairāk, tos nezin kāpēc aizmirst. Un pēdējais, ko es gribēju pateikt. Tajā vēstulē, kas bija adresēta Ābiķa kungam, tika ierakstīts, ka reorganizāciju un plānu sastāda Latvijas Tehniskās universitātes rektors. Es vēl neesmu redzējis tādu brīnumu, kad pie esošā saimnieka cits saimnieks izrīkojas viņa mājās, tāpēc es neatbalstu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis. (No zāles: "Runā komisijas vārdā!")

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es biju diezgan šokēts, klausoties atsevišķu runātāju teiktajā. Bojāra kungs, jūs teicāt, ka jums nepatīk, ka mēs te varam novest kaut ko līdz bankrotam, šī augstskola ir novesta līdz bankrotam, vai jūs šie miljoni nepārliecina?

Cienījamais Seiksta kungs, mani nedaudz izbrīna jūsu nostāja, jo tādā gadījumā jūs izsakāt neuzticību savas partijas izvirzītajam Ministru prezidentam. Ja var teikt, ka augstskola, kurai ir tik šokējoši likumu pārkāpumi, un teikt par šo augstskolu, kā teica Bojāra kungs, ka tas ir mūsu gods un lepnums, tad es vispār nezinu, kas ir gods un kas ir lepnums. Uzskatu, ka tie, kuri balsos pret šo lēmumu, faktiski balsos par neuzticību Ministru prezidentam, par neuzticību izglītības ministram, par neuzticību augstākās izglītības ministrei, Valsts kontrolei, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Satiksmes ministrijai, kā arī ļoti daudzajiem speciālistiem, kuri šo viedokli ir atbalstījuši un pauduši komisijā.

Cienījamie kolēģi, es ļoti lūdzu jūs, vēlreiz atgādinot, cienījamais Burvja kungs, nekas netiek likvidēts, mācību process turpināsies, šie lieliskie pasniedzēji varēs turpināt darbu, labie studenti varbūt varēs beidzot saņemt stipendiju un normālos apstākļos mācīties. Šī reorganizācija, cienījamie kolēģi, tiešām ir nobriedusi jau sen, un ļoti žēl, ka tikai tagad beidzot Izglītības un zinātnes ministrija un valdība, un es ceru, ka arī Saeima, par to ir izšķīrusies. Es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pirms balsojam, vārds deputātam Imantam Burvim par procedūru, lūdzu ieslēgt deputātam Burvim mikrofonu.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Ja es pareizi sapratu, kas balsos par šo likumu, tas balsos par uzticības izteikšanu Ministru prezidentam, kurš pret, tas pret. Es laikam nesapratu Ābiķa kungu.

Dz.Ābiķis.

Jā, cienījamais Burvja kungs, kurš balsos pret šo lēmumu, tas balsos par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam. (Starpsauciens: "Lai dzīvo Ābiķis!")

Sēdes vadītājs.

Debates ir beigušās. Komisijas vārdā viedoklis ir pateikts, lūdzu balsošanas režīmu. Atgādinu, ka balsojam par Saeimas lēmuma projektu "Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apturēšanu". Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 20, atturas — 18. Lēmums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" , pirmais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Vispirms mums jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu, kā to ierosina desmit deputāti. Izteikties neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu". Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 41, atturas — 9. Likumprojekts par steidzamu netiek atzīts. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt to, ko jau esmu teicis, kur mēs šo Satversmi skatījām, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izvērtēja Satversmi, lai tā atbilstu likuma prasībām. Un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saņēma gan no Saeimas Juridiskā biroja, gan no Augstākās izglītības padomes, gan no Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinājumu, ka šī Satversme pilnībā atbilst likuma prasībām, un līdz ar to tā būtu atbalstāma pirmajā lasījumā. Aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Tātad jums visiem ir šī sagatavotā augstskolas Satversme, kurā ir ierakstītas īpašuma tiesības ne tikai uz augstskolas īpašumu, bet arī uz divām lielākajām valsts slimnīcām. Un kā jau iepriekšējās sēdēs, kad notika debates par šo dokumentu, es pieminēju, ka visnekorektākais, kas šajā dokumentā ir, tas ir tas, ka ar vienu šo Satversmi tiek lemts triju juridisko personu liktenis. Un faktiski šīs divas — Paula Stradiņa slimnīca un Bērnu slimnīca — tās ir vienas no vislielākajām Latvijas medicīnas iestādēm. Un tad līdz ar to ir izveidojies modelis, kā pats bijušais rektora kungs

Vētra pieminēja savās intervijās, tad no ārstniecības naudas tiek sponsorēta izglītība, savukārt no izglītības naudas, ko saņem augstskola no valsts budžeta finansējuma, tiek finansēti tie lektori, kuri apmāca ārzemju studentus, no ārzemju studentiem netiek iekasēta mācību maksa, bet gan ziedojums, kas aiziet Medicīnas akadēmijas atbalsta fondā, un savukārt šis fonds nepakļaujas ne senāta, ne Valsts kontroles kontrolei. Un līdz ar to ir izveidojies šāds apburtais loks, kas zināmā mērā nu varētu tikt salīdzināts ar iepriekšējās augstskolas pārkāpumiem. Par cik šajā augstskolas Satversmē ir ierakstītas īpašuma tiesības uz divām lielākajām ārstniecības iestādēm, mēs visi bijām liecinieki — pavisam nesen bija gan piketi, gan bija dažādas publikācijas, un slimnīcu kolektīvi protestēja pret to, ka Medicīnas akadēmijas vadība tādā veidā izlemj to likteni. Vai tas mums ir vajadzīgs?

Attiecībā par komisijas viedokli. Tātad kā jau Ābiķa kungs teica, komisija skatīja, taču man priekšā ir šis dokuments ar numuru 591b, un šajā dokumentā ir rakstīts — Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz aizstāt likumprojektam par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu, reģistrācijas dokuments 191, 491, 491a, pievienoto Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmi. Satversmes aizstāšana saistīta ar redakcionāliem labojumiem, ko veikusi Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes komisija pēc Saeimas Juridiskā biroja atzinuma. Bet šajā dokumentā, ko mums ir iesnieguši deputāti, desmit deputātu parakstītajā dokumentā, ir rakstīts par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu, un reģistrācijas dokuments 191, 491 un 591b. Tātad līdz ar to šajos uzskaitītajos dokumentos ir divas Satversmes — viena tā, kas tika iesniegta no sākuma, un otra tā, kuru Izglītības, kultūras un zinātnes komisija laboja pēc tam, kad Saeimas Juridiskais birojs iestājās par zināmiem grozījumiem. Tātad, ja mēs atbalstīsim šo dokumentu, tad mēs nezinām, par kuru no Satversmēm mēs būsim nobalsojuši. Bez tam Ministru kabinets skatīja jautājumu par divām slimnīcām un nolēma, ka slimnīcas veidot kā neprivatizējamas valsts akciju sabiedrības un neskatīt Saeimā ātrāk, kamēr netiks izlemts šis jautājums, bet šis jautājums — tātad Ministru kabinets nolēma izveidot akciju sabiedrības bet šīs slimnīcas vēl nav pārveidotas.

Atbilstoši koalīcijas līgumam, kurā frakcijas uzņemas atbildību par savu pārstāvju darbību valdībā, man nav saprotams, kā divi parlamentārie sekretāri arī ir parakstījuši šāda veida dokumentu, kurš ir pretrunā ar valdības viedokli. Bez tam, ņemot vērā to, ka notika karstas diskusijas, augstskolas senāts ir izskatījis augstskolas Satversmi. 2.jūnijā sanāca senāts, un man šeit priekšā ir dokuments uz sešām lappusēm, kur ir apkopoti visi augstskolas Satversmes grozījumi. Kā jau es pirmīt pieminēju, būtu loģiski, ja reiz augstskolas vadība šos senāta apstiprinātos grozījumus iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tie tur tiek ņemti vērā, tiek laboti, un mēs jau Saeimā skatītu jaunu, pavisam citu laboto Satversmi. Gadījumā, ja mēs uzskatām, ka tā Satversme ir pilnīgi cita, no jauna izstrādāta, nevis labota, tādā gadījumā tai vajadzētu ienākt kā Augstskolu likums pieprasa, no Izglītības ministrijas un tad tālāk Saeima var skatīt, nevis veikt šāda veida procedūru, kad visi ir debatējuši, visi ir izrunājuši, daudzās vietās šis jautājums ir skatīts, bet tik un tā mēs atgriežamies un skatām veco Satversmi. Līdz ar to, ja mēs nobalsosim šāda veida likumprojektu, tad var teikt, ka augstskolas bijušais rektors būs apvedis ap stūri gan valdību, gan savas augstskolas senātu, gan Saeimas komisiju, gan visu Saeimu. Un es uzskatu šāda veida rīcību par nekorektu, un tādēļ vajadzētu normālā veidā izdiskutēt šo jautājumu, par cik augstskolas senāts ir skatījis, dokumentus var sagatavot, ievērot visu nepieciešamo procedūru, un tad, kad būs izlabota šī Satversme, tad Saeimā to skatīt, nobalsot un atbalstīt. Paldies par uzmanību! Es aicinu šo dokumentu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Godātais dakter Požarnov! Tā bija jūsu garākā runa līdz šim Latvijas Saeimā, kur esat jau otro reizi. Nekad neesmu redzējis, ka jūs par kaut ko iestātos tik aktīvi, kā iestājaties pret savu augstskolu. Mēs iepazināmies pirms daudziem gadiem, un abi studējām tajā laikā vēl šajā augstskolā, un es patiesībā lepojos ar to, ka esmu beidzis šo augstskolu. Un tagad man ir skumji, kad, cīnoties pret savu augstskolu, tiek izmantota demagoģija un meli, jo vesela virkne no tām lietām, ko jūs mēģinājāt iestāstīt šeit kolēģiem, tie bija meli. (Starpsauciens: "Tikai neapvaino!")

Minēšu piemēru. Jūs teicāt, kad 2.jūnijā senāts ir apstiprinājis Satversmi, Satversmes grozījumus, un tiešām ir apstiprinājis Satversmes grozījumus, un tiešām tie atradās jūsu rokās, bet tieši par vienīgo punktu, par kuru mums visiem ir vienīgais strīds, tas ir par Latvijas Medicīnas akadēmijas divām klīnikām — Stradiņa slimnīcu un Bērnu slimnīcu. Senāts nespēja pieņemt lēmumu, un tur šāda lēmuma nav. Tiešām Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ko darīt tālāk ar šīm divām slimnīcām.

Un šis lēmums ir skaidri saprotams, un šīs slimnīcas kļūs par bezpeļņas akciju sabiedrībām, kuras nevar tikt privatizētas, kurām būs trīs pilnvarnieki — viens būs no Labklājības ministrijas, viens no Izglītības ministrijas un viens no Medicīnas akadēmijas. Un lēmums ir pieņemts, un tas ir galīgs. Un mēs esam skatījuši un arī ar jums runājām tikko, arī jums bija patiesībā pilnīga atziņa, ka vienīgais punkts ir 3.9, un pret šo punktu jums ir pamatotas iebildes, bet šis punkts jau ir atrisināts ar Ministru kabineta lēmumu. Es tādā gadījumā piedāvāju un uzņemos pilnu atbildību visu kolēģu priekšā, ka es pats iesniegšu grozījumu mūsu Saeimas likumprojektā, tas ir, mums pašlaik likumprojekts sastāv no diviem punktiem, un pa vidu tiem kā otro punktu es iesniegšu , ka Satversmes 3.9 panta devītā rindkopa ir spēkā līdz akciju sabiedrības "Stradiņa klīniskā slimnīca" un akciju sabiedrības "Bērnu klīniskā slimnīca" reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

Šis kompromiss atrisina mūsu problēmas — gan vienas, gan otras. Savas partijas vārdā es apsolu, ka mēs izdarīsim šo labojumu līdz otrajam lasījumam, iesniegsim un izdarīsim, bet nenostājieties pret savu augstskolu, neapmelojiet savu augstskolu. Mūsu augstskolai nav parādu, mūsu augstskola ir sakārtota, mūsu diplomi joprojām skaitās paši atzītākie, uz mūsu augstskolu brauc studēt studenti no daudzām pasaules valstīm un atzīst par godu studēt šeit un saņemt šīs augstskolas diplomu. Nevajag apmelot, nevajag mētāties ar demagoģiskām frāzēm par savu augstskolu. Mēs izdarīsim šos labojumus un ļausim šai akadēmijai strādāt, izbeigsim vienreiz šo absolūto neticību, šo vispārējo neziņu, kad Latvijas Saeima nevar apstiprināt vienas no Latvijas nopietnāko augstskolu Satversmēm. Es ļoti lūdzu kolēģus — balsosim šodien pirmajā lasījumā par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs.

Viktors Jaksons, veselības valsts ministrs.

V.Jaksons

(veselības valsts ministrs). Augsti godājamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Labklājības ministrija nekādā gadījumā nav pret medicīnas augstskolu, un Labklājības ministrijai ir viena interese, lai tiktu izpildīts Ministru kabineta lēmums par bezpeļņas neprivatizējamu akciju sabiedrību nodibināšanu "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un "Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca". Labklājības ministrijai rūp tas, lai nerastos pretrunas starp šo Ministru kabineta lēmumu un to, kas ir Satversmē, jo bez tam ir arī Ministru prezidenta uzdevums ministriem Gaigalam un Makarovam un rektora vietas izpildītājam Zirdziņam nodrošināt Satversmes projekta precizēšanu atbilstoši 1999.gada 3.jūnija Ministru kabineta rīkojumiem. Es šeit gribētu tikai piebilst vēl vienu lietu. Es domāju, jūs paši esat redzējuši televīzijā, avīzēs, ka medicīnas sabiedrība un konkrēti slimnīcas kolektīvs, Stradiņa slimnīcas kolektīvs, izrādīja, es gribētu teikt, diezgan lielu pilsonisku drosmi, uzņēmību un izteica, ka viņi grib būt sava, nu, likteņa noteicēji. Es gribētu jūs aicināt būt uzmanīgiem, lai kāda neskaidrība šajā jautājumā, nesaskaņojot, lūk, šo Satversmi ar Ministru kabineta lēmumiem, neizraisītu sabiedrībā vilšanos, neizraisītu sabiedrībā šaubas par valdības lēmumu pareizību un nepieciešamību. Paldies, es ceru uz jūsu sapratni!

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns

(Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamā Saeima! Tā kā tika pieminēta Izglītības un zinātnes ministrija un tika pārmests, ka viņa nav iesniegusi Satversmes grozījumus vai jaunus kaut kādus Satversmes projektus, es gribētu pateikt par Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju šajā gadījumā. Mēs tādu projektu nevaram iesniegt, kamēr Saeima nav izlēmusi, ko darīt ar jau iesniegto projektu. Un faktiski, ja tā juridiski jāsaka, ka mēs gaidām jebkādu lēmumu — vai nu pozitīvu, vai negatīvu, jo savādāka darbība šobrīd nav iespējama, un Saeimas mēģinājums apturēt divus mēnešus šīs Satversmes izskatīšanu ir diezgan kļūdains, jo Saeima nevar Satversmē izmainīt nevienu rindiņu. Līdz ar to neviena komisija, ko Saeima izveido, arī nevar izmainīt tur nevienu rindu, un tāpēc ir vajadzīgs šis politiskais lēmums — vai nu pieņem šo Satversmi, vai nu noraida, un tad var tālāk grozīt, mainīt un kārtot visu likumā paredzētajā kārtībā. Lūdzu Saeimu šodien pieņemt lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Cilvēki tik tiešām izsaka bažas, kas notiks ar Stradiņa slimnīcu un kas notiks ar Bērnu klīnisko slimnīcu, un tad paklausoties tagad, kas tiek likts priekšā un kādas tiek spēles veiktas ar šīm slimnīcām, tad tik tiešām nav saprotams, ko tad mēs darām. Viena no apakškomisijām svēti apsolīja, ka dotās slimnīcas nebūs privatizētas, tās būs valsts īpašums. Cik es tagad saprotu no visā tā, kas tagad tiek veikts, taisni vai netaisni, pareizi vai nepareizi, tad tām ir apšaubāma rakstura darbība. Un tāpēc, par cik cilvēki ir neziņā, tad es domāju, kamēr nenoregulēs jautājumu attiecībā par slimnīcām, tikmēr Satversmi nevar apstiprināt.

Sēdes vadītājs.

Romualds Ražuks, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

R.Ražuks

(LC). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aptuveni pirms mēneša šajā zālē Saeima bija pieņēmusi lēmumu un neapstiprināja šo Satversmi, uzdeva valdībai izveidot akciju sabiedrību, tātad jaunu juridisku formu, pēc kā šī Satversme atkārtoti var tikt iesniegta un apstiprināta. Ar šo lēmumu mēs iezīmējam ceļu šīs ļoti sāpīgās, pretrunīgās un ar daudzu interešu savirknējumu saistītās problēmas atrisinājumam. Ar šo lēmumu mēs paveram ceļu Stradiņa slimnīcas un Republikāniskās bērnu slimnīcas attīstībai, attīstībai kopīgās veselības reformas aprūpes ietvaros, pārveidojot tās par mūsdienīgiem uzņēmumiem, akciju sabiedrībām, ar adekvātu grāmatvedību ar iespējām attīstīties un izmantot Pasaules bankas kredīta iespējas. Tas ir tas ceļš. Un šodien? Ko mēs redzam šodien? Šodien mums tiek likta priekšā tā pati Satversme, tā pati redakcija, un arī ar šo balsojumu, ja mēs šodien to apstiprinām, mēs atgriežamies tajā pat situācijā, nulles punktā, un nākošo gadu vai pusotru Sociālo un darba lietu komisija un Sabiedrības veselības apakškomisija pavadīs, uzklausot abas puses — piketētājus, neapmierinātos, visdažādākās versijas. Vienreiz šī izvēle ir izdarīta, vienreiz šis solis ir sperts, un mums ir jāiet konsekventi šo problēmu atrisināšanas virzienā.

Paula Stradiņa slimnīca un Republikāniskā bērnu slimnīca — tās nav tikai slimnīcas. Vienalga, kam un kā pakļautībā tās atrodas. Tā ir mūsu veselības aprūpe, sekundārās un terciārās piramīdas augšdaļa. Katrs no mums ir saistīts ar to, ka katram no mums, gribot vai negribot, būs tur jāārstējas, un runa šeit nav par iestādēm, bet par mūsu vēlētājiem, slimniekiem, par viņu iespējām saņemt adekvātu un labāku medicīnas palīdzību, un šī akciju sabiedrība paver viņiem šīs iespējas jau tuvākajā nākotnē.

Tāpēc es esmu pret Satversmes apstiprināšanu šodien, jo tas mūs atgriež tieši turpat, kur mēs bijām pirms mēneša. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pirmo reizi vārdu "kolēģi" es izdzirdēju tanī iestādē ko, minēja Pēteris Apinis un kuru it kā apmelojot Požarnova kungs. Bet cienījamais Apiņa kungs mums šodien liek priekšā apstiprināt Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmi. Pieliktais dokuments ir Rīgas Stradiņa universitātes Satversme. Es jūs visus, cienītie deputāti, aicinātu izlasīt šo Satversmi. Izlasot kā ārstam, man nav skaidrs, ko šī universitāte gatavos un vai Izglītības un zinātnes ministrijas produktīvās darbības rezultātā šī universitāte netaps pievienota reorganizētajai Aviācijas universitātei. Jo neviena vārda šeit nav teikts, ko šī universitāte gatavo, kāds ir tās galvenais uzdevums. Vai tā pētīs kosmosu, vai viņa pāries pilnīgi uz humanitārām zināšanām, tas nav nekur absolūti atrunāts. Vienā Satversmes pantā ir uzrakstīts gan, ka šī universitāte nodrošinās sekundāro un terciālo medicīnisko aprūpi universitātes darbiniekiem un studentiem. Tas nu gan nebūtu šīs akadēmijas jeb universitātes uzdevums, priekš tam ir Labklājības ministrija, kas par to rūpējas. Un, izejot no tā, ko es jums teicu, šeit, Pēter, nav nekādas apmelošanas, es aicinu visus kolēģus neatbalstīt šo Satversmi!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Īpaši "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti! Es atgādināšu, kāda ir likumdošanas procedūra Latvijā un arī daudzās Eiropas valstīs. Tātad vispirms likumprojektu sagatavo ministrijās. Pēc tam likumprojekts tiek virzīts tālāk uz parlamentu jeb pie mums Latvijā to sauc par Saeimu. Un pēc tam jau valdības sagatavotais projekts deputātu labajai gribai atbilstošā redakcijā iegūst likuma spēku, un Valsts prezidents to izsludina, un pēc tam tas iegūst likuma spēku. Bet redziet, "Latvijas ceļa" frakcija ir pieradusi darboties otrādi, kad labā roka nezina, ko kreisā dara, un kad kreisā nezina, ko labā dara.

Jo redziet, mūsu vienas partijas premjera pārstāvētā valdība, kurā ir partiju koalīcija, protams, nolemj vienu, labā roka nolemj vienu, bet redziet, kreisā roka ir atsevišķi indivīdi, kuriem ir savas intereses un kuri uzskata, ka jālemj ir nevis saskaņā ar šo vienu labo roku, bet gan pilnīgi citādi. Tāpēc es jums, cienījamie kolēģi no "Latvijas ceļa", ierosinu, ja jums tiešām ir dārga šī valdība, es saprotu, ka pašreizējā situācijā visizdevīgāk ir Tautas partijai… Ja jums tiešām ir dārga šī valdība, tad tomēr sasaukt pārtraukumu un pieņemt vienošanos savā starpā. Nevajag tā darīt, ka valdība pieņem vienu, bet jūs paši darbojaties pret sava premjera pārstāvēto valdību. Tad pasakiet skaidri un gaiši, ka jums nav vajadzīgs jūsu partijas pārstāvētais Ministru prezidents. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Vētra — frakcija "Latvijas ceļš".

J.Vētra

(LC). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu vērst uzmanību uz atsevišķiem punktiem, kas šinī sakarībā tika izteikti mūsu Satversmes apstiprināšanas sakarībā.

Pirmais. Par īpašuma tiesībām. Satversme, augstskolu Satversme ar īpašuma tiesībām nenodarbojas. Tas nav Satversmes jautājums. Satversmē nekas nav teikts par augstskolas vai valsts, vai kādām citām īpašumtiesībām, tajā skaitā par slimnīcām, ka slimnīcas būtu augstskolas īpašumā. Slimnīcas bija valsts īpašums, kas ir noteikts ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu, un tās paliek valsts īpašums.

Kas attiecas par nosaukuma maiņu, tad nosaukuma maiņa un uzdevumi ir aprakstīti, kā to paredz Augstskolu likums, un šinī sakarībā ir vēlreiz atgādinājums patiešām atbalstīt Vidiņa kungu un precīzi izlasīt Satversmi un visu, kas tanī ir rakstīts, un nevis te izvilkt atsevišķus punktus, pie tam sagrozītā interpretācijā.

Kas attiecas par pašu apstiprināšanas procedūru. Satversme apraksta to, kas augstskolā ir šobrīd. Tātad tas, kāda ir augstskola šobrīd, un šobrīd augstskolas sastāvā ir struktūrvienības: Latvijas Medicīnas akadēmijas Paula Stradiņa klīniskā slimnīca un Latvijas Medicīnas akadēmijas Bērnu slimnīca. Ar juridiskas personas tiesībām. Un šinī situācijā tādas būs līdz tam brīdim, kamēr Uzņēmuma reģistrā tiks reģistrētas Ministru kabineta nodibinātās bezpeļņas valsts akciju sabiedrības, kas tiek dibinātas uz šo slimnīcu bāzes. Un šobrīd, Satversmi apstiprinot, mēs nekādā gadījumā neesam pretrunā ar Ministru kabineta pieņemtajiem rīkojumiem, jo augstskola, valsts dibināta iestāde, nevar būt pretrunā, un arī augstskolas Satversme nevar būt pretrunā. Bet ir jautājums par to, ka visā šinī periodā, kamēr tiek veidotas akciju sabiedrības, kamēr notiek uzņēmuma inventarizācija, kamēr notiek šo īpašumu novērtēšana, sākuma bilances noteikšana, ir jābūt skaidri, saprotami, juridiski korekti noformētam, kas nodod šīs slimnīcas, jo pretējā gadījumā iznāk tā, ka būs nodibināta akciju sabiedrība, bet jau kā no Medicīnas akadēmijas puses vairāk šīs slimnīcas it kā vairs nav, ja mēs tās izslēdzam šobrīd no Satversmes. Un šāda tiesiska vakuuma radīšana tik lielās un galvenajās Latvijas slimnīcās ir absolūti nepieņemama.

Tāpēc es aicinu apstiprināt šodien pirmajā lasījumā mūsu Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi, un šinī situācijā turpinās strādāt visas tās komisijas, kas ir saistītas ar akciju sabiedrības izveidi, kurās mēs arī piedalāmies, senāts ir izvirzījis jau pilnvarotos pārstāvjus no mūsu puses, ir izvirzīti pārstāvji uz pārņemšanas komisiju, tā kā visi procesi par Ministru kabineta lēmumu izpildi notiek, un es aicinu vēlreiz atbalstīt pirmajā lasījumā Satversmes apstiprināšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, pirms turpinām debates, Saeimas Prezidijs ierosina turpināt šīsdienas Saeimas plenārsēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies!

Turpinām debates. Andrejs Požarnovs — otro reizi.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Es gribētu mazdruscītiņ pielabot Vētras kunga izteikumu par šīm īpašuma tiesībām, jo, maigi izsakoties, Vētras kungs nedaudz kļūdījās. Par cik Vētras kungs saka, ka šajā Satversmē nekas nav teikts par slimnīcu īpašumiem, es nocitēšu vienu teikumu: RSU Paula Stradiņa klīniskā slimnīca un RSU Bērnu slimnīca ir ārstniecības iestādes un veic tālāk uzskaitītās funkcijas… kuras es nelasīšu. Tālāk — slimnīcas kā Rīgas Stradiņa universitātes ārstniecības iestādes dibina un likvidē Rīgas Stradiņa universiātes senāts. Slimnīcu vada direktors, kuru pēc rektora ieteikuma apstiprina Rīgas Stradiņa universitātes senāts. Slimnīcas nolikumu apstiprina senāts.

Tātad, automātiski apstiprinot šo Satversmi, slimnīcu reorganizācijas, likvidācijas un arī citi jautājumi pāriet no Ministru kabineta augstskolas senāta kompetencē. Man nav saprotama šāda veida kārtība, kad valsts ir dibinājusi slimnīcas, bet senāts nolems par to likvidāciju.

Pilnīgi pareizi Tomašūna kungs teica, ka Saeima nevar izdarīt grozījumus Satversmē nevienā pantā, nevienā punktā. Ne ar pārejas noteikumiem, ne ar Saeimas lēmumu. Tamdēļ šī Satversme būtu jāpārtaisa un tad jāaizsūta par jaunu Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Par procedūru. Mums bija 21 jautājums, un tagad atkārtojas tas pat numurs, kurš bija ar margarīnu. Kad deputāti bija noguruši, tad bija ielikts tas pēdējais jautājums, un nezināšanā nobalsoja, un pēc tam vajadzēja ar prezidenta palīdzību to atgriezt atpakaļ. Tas pats notiek arī tagad. Dokumentu uz rokas nav. Tas steidzīgi bija ielikts iekšā, un tagad mēs mēģinām kaut kādā veidā balsot. Un kaut kādā veidā pārvilkt cauri to likumu, kuru tikko nocitēja, un tad Vētras kungs saka, ka tā tas neesot. Tad to dokumentu mums nav uz rokas, nav ko pat izlasīt.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis

(LC). Es ļoti pateicos Andrejam Požarnovam, kurš tiešām nocitēja vienīgo no visiem punktiem, kurš izraisa diskusija. Vai ne, Jaksona kungs, vienīgais punkts izraisa diskusijas, šo punktu ar papildus likumprojekta punktu mēs noņemsim. Ir Saeimai dotas šādas iespējas. Es apsolu, mēs to izdarīsim uz nākošo reizi. Es jūs aicinu — nobalsojam pirmajā lasījumā par šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDA). Es aicinu abalstīt Apiņa kungu, un uz priekšu… bez dokumentiem nobalsot… jebkuru dokumentu varbūt ar solījumu, ka tas būs, un tad nobalsot arī tālāk, un tad, kad būs nobalsots līdz galam, pēc tam sacerēt šo likumu līdz galam. Bet pašlaik balsojam par solījumu izpildīt varbūt tālā nākotnē.

Sēdes vadītājs.

Ar šo interesanto priekšlikumu debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Atgādinu vēlreiz, ka komisijas lēmums apliecina Satversmes atbilstību spēkā esošajiem likumiem, nebūt nenoliedzot iespējamo abu slimnīcu statusa maiņu, pievienojot nākamajos lasījumos likumam attiecīgu piebildi. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 33, atturas — 18. Likumprojekts noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par likumprojekta "Par pašvaldību aptauju" priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu trešajam lasījumam līdz šā gada 22.jūnijam" . Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo Saeimas lēmuma projektu. Balsojam par lēmuma projektu — pagarināt likumprojekta "Par pašvaldību aptauju" priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Aicinu tagad pāriet pie nedaudz nopietnākiem likumprojektiem. Tātad pie šaujamieročiem. Vispirms komisijas vārdā es lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"". Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Dobelis.

Šis grozījums ir nepieciešams, lai saskaņotu likumu "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai" ar jauno Krimināllikumu, kas stājies spēkā šī gada 1.aprīlī. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Dobelis.

Godātie kolēģi! Tā kā minētie likumi ir pietiekami svarīgi un to saskaņošana ir pietiekami steidzama, un ir iespēja to pieņemt šodien arī otrajā lasījumā, es aicinu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Ir iebildumi. Tā kā deputāti ceļ iebildumus, tad lūdzu nosakām priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Dobelis.

Ar dziļām skumjām sirdī nosaku iesniegšanas termiņu 15.aprīli, lai mēs nākamnedēļ varētu pagūt izskatīt. Piedošanu, redziet, aprīlī dzimis Ļeņins un Hitlers, un man tas mēnesis ir svarīgs. Piedošanu, 15.jūniju, protams.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 15.jūnijs. Paldies! Izskatīšana 17.jūnijā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Andra Liepas atzīšanu par Latvijas pilsoni" . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, nevienu no jums nevajag iepazīstināt ar Andri Liepu. Viņš ir pasaulē slavens mākslinieks. Viņa tēvzeme ir Latvija, viņš ir latvietis, kurš vēlas atgriezties savā tēvzemē un saistīt savu dzīvi ar Latviju. Kādēļ, godātie kolēģi, mēs šodien šo jautājumu risinām nevis lēmuma veidā, bet gan likuma veidā? Tādēļ, ka jāsaka, ka Krievijas Federācija, kuras pilsonis šobrīd ir Andris Liepa, kavējas ar atļaujas došanu viņam izstāties no Krievijas pilsonības. Tādēļ, godātie kolēģi, lai nedotu iespēju tiem spēkiem, kas nevēlas, ka Andris Liepa atgrieztos Latvijā un kļūtu par Latvijas pilsoni, Pilsonības likuma izpildes komisija sadarbībā ar Juridiskā biroja vadību, Juridiskās komisijas vadītāju, ir izstrādājusi šādu likumprojektu, kura pieņemšanas gadījumā Andris Liepa ar šī likuma spēkā stāšanās dienu kļūs par mūsu valsts pilntiesīgu pilsoni. Likumprojektam ir pievienoti visi nepieciešamie dokumenti — Andra Liepas apliecinājums, ka viņš ir gatavs izstāties no savas iepriekšējās valsts — Krievijas — pilsonības, ir apliecinājums, ka viņš zvēr uzticību Latvijas valstij, un visi citi nepieciešamie dokumenti. Es aicinātu, godātie kolēģi, pirms tiek atklātas debates par šo likumprojektu pirmajam lasījumam, noteikt, ka šis likumprojekts izskatāms steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs.

Vispirms lemsim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Par Andra liepas atzīšanu par Latvijas pilsoni". Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu šo likumprojektu pieņemt arī šodien otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likums pieņemts. (Aplausi).

Paldies! Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegtu jautājumu iekšlietu ministram Robertam Jurdžam par bezvalstnieku statusu. Jautājumu nododam iekšlietu ministram.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kolēģi, atgādinu, ka pēc sēdes beigām mēs uzklausīsim finansu ministra atbildi uz deputātu grupas jautājumiem par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības koncepciju, un pēc tam notiks Saeimas Prezidija sēde.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Boriss Rastopirkins, Gundars Bojārs, Jānis Vētra, Raitis Vītoliņš, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Vladimirs Makarovs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

 

 

 

Sēdes vadītājs.

Finansu ministra Ivara Godmaņa atbilde deputātu Egila Baldzēna, Leona Bojāra, Aijas Barčas, Jāņa Lejas, Astrīdas Mūrnieces, Arņa Kalniņa, Rišarda Labanovska, Violas Lāzo, Gundara Bojāra un Jāņa Čevera jautājumam "Par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības koncepciju" .

Lūdzu, vārds Ivaram Godmanim. Rakstiski atbilde ir iesniegta. Laiks — divas minūtes.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Dokuments ir rakstiski iesniegts. Vienīgais, ko es gribētu teikt. Es gribētu teikt tādu lietu, ka speciāli izveidoto darba grupu koncepcijas izstrādei ar premjera rīkojumu vada Roberts Zīle — īpašo uzdevumu ministrs sadarbībā ar starptautiskajām finansu organizācijām. Šī koncepcija ir iesniegta Kabinetā izskatīšanai, un Kabinets to vēl nav skatījis. Es domāju, tikko Kabinetā šī koncepcija tiks izskatīta, būs iespējas man dot jums informāciju, kādā veidā Kabinetā tā tiks pieņemta. Protams, ka daudz specifiskāku informāciju jūs varētu iegūt no Zīles kunga, kurš ir vadījis šo grupu visā šajā procesā. Pēc būtības faktiski tiks diskutētas trīs problēmas. Pirmā problēma — vai banka paliek kā vienota banka, kas veic gan darbu kā hipotekārā banka, gan arī kā komerciālā banka. Komerciālā tādā nozīmē kā pilnu produktu paketi sniedzoša banka, jo ziniet, alternatīvi ir nodalītas šīs abas divas lietas nost.

Un otrs jautājums ir jautājums, vai ir piemērojama tā nostāja, ka Hipotēku un zemes banku pārvērst par tā saucamo mazo vai mazo uzņēmumu atbalsta banku.

Un nākošais moments, kas koncepcijā tiks diskutēts Kabinetā, ir jautājums par privatizāciju vai neprivatizāciju šai bankai. Tā kā koncepcija ir tikai iesniegta Kabinetā izskatīšanai. Kabineta viedokli es patlaban paust jums nevaru, jo vēl tā nav.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputātiem ir vēlme uzdot papildjautājumus? Nav. Atbilde izskatīta. Paldies!

I.Godmanis.

Paldies!