Uz Saeimas deputātu jautājumiem iesniegtās atbildes

Ministrs

I.Godmanis

Uz jaut.nr. 17 — dok. nr. 749

Par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības koncepciju

Finansu ministrija ir saņēmusi jūsu š.g. 3.jūnija vēstuli par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības koncepciju un, atbildot uz jūsu izvirzītajiem jautājumiem, informē.

Priekšlikumi par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (turpmāk tekstā — LHZB vai Banka) attīstības koncepciju laikā no 1999.gada līdz 2005. gadam ir sagatavoti saskaņā ar LR Ministru prezidenta V.Krištopana 1999. gada 17.februāra rīkojumu Nr.45 "Par darba grupu priekšlikumu izstrādei valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" attīstībai 1999.—2005.gadā".

Šīs koncepcijas izstrādes nepieciešamība ir pamatota ar to, ka, neskatoties uz to, ka LHZB no 1996. gada augusta līdz 1999.gada aprīlim ir strauji attīstījusies un sasniegusi labus banku darbības rādītājus, no Latvijas tautsaimniecības attīstības interešu viedokļa tās, kā valstij piederošas Bankas, potenciāls netiek pietiekami izmantots. Lai gan Bankas akcionāru pilnsapulce ir apstiprinājusi tās attīstības stratēģiju, tajā pašā laikā tā joprojām nav apstiprināta Ministru kabinetā, kā arī nav noformulēts īpašnieka (valsts) viedoklis par stratēģijas realizācijai nepieciešamo resursu piesaistes iespējām. Skaidri nenodefinēta īpašnieka attieksme pret LHZB apgrūtina tās tālāko attīstību atbilstoši apstiprinātajai stratēģijai.

Darba grupa savā darbā ir izstrādājusi konceptuālus priekšlikumus valdībai par LHZB tālāko attīstību, kas ietver divus dažādus šīs bankas attīstības variantus.

Pirmais variants paredz, ka banka turpina darboties pašreizējā statusā kā nedalīta valsts komercbanka, turpinot darboties saskaņā ar tās akcionāru apstiprināto stratēģiju:

a) mazo un vidējo uzņēmēju kreditēšana;

b) hipotekārā kreditēšana un hipotekāro ķīlu zīmju emisija.

Banka turpinātu veikt arī visas pārējās banku operācijas. Tā paliek valsts pārziņā un turpina darboties kā MVU uzņēmējdarbības attīstības banka Saeimas un Ministru kabineta apstiprinātu mērķprogrammu ietvaros. LHZB darbotos arī mājokļu attīstības hipotekārās kreditēšanas jomā, kā arī kā hipotekāros kredītus refinansējoša kredītiestāde attiecībā pret citām Latvijas komercbankām.

MVU uzņēmējdarbības attīstības funkcijas veikšanas koncentrācija Latvijas Hipotēku un zemes bankā pamatojas uz nepieciešamību koncentrēt Latvijas rīcībā esošos ierobežotos finansiālos resursus un mērķtiecīgi tos novirzīt mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Šī mērķa realizēšanai būtu lietderīgi veikt visu fondu un aģentūru, kuru mērķis ir atbalstīt uzņēmējdarbību Latvijā un kuri ir veidoti ar valsts līdzdalību, inventarizāciju un to darbības koordināciju uzticēt vienai valsts institūcijai (piemēram, Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajai Latvijas Attīstības aģentūrai) sadarbībā ar Finansu ministrijas pārziņā esošo Latvijas Hipotēku un zemes banku. Lai kontrolētu valsts dibināto fondu un aģentūru līdzekļu izmantošanu valsts apstiprinātu programmu un projektu realizācijai, pie Latvijas Attīstības aģentūras būtu jānodibina Uzņēmējdarbības attīstības konsultatīvā padome, kurā ietilptu to institūciju pārstāvji, kuras ir atbildīgas par šo fondu un aģentūru rīcībā esošo līdzekļu izlietošanu.

Tātad būtībā šis variants paredz, ka Latvijas Hipotēku un zemes banka tiks pārvērsta par Uzņēmējdarbības attīstības banku. Tomēr paredzēts, ka banka turpina arī aktīvi realizēt funkcijas, kas saistītas ar hipotekārās kredītsistēmas attīstību un darbību šajā sistēmā.

Jāatzīmē, ka, lai banka šādā statusā varētu veiksmīgi darboties, neveidojot banku sektorā negodīgas konkurences elementus, ir nepieciešams izstrādāt un pieņemt speciālu likumu "Par Latvijas Hipotēku un zemes banku", kas noteiktu šīs bankas darbības sfēru un ierobežojumus.

Otrais variants paredz noteiktā Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības etapā hipotekāro kreditēšanu un ķīlu zīmju emisiju nošķirt no bankas pārējām operācijām, izveidojot specializētu Hipotēku banku kā jaunu kredītiestādi. Tādējādi tiktu izveidotas divas jaunas kredītiestādes:

a) Uzņēmējdarbības attīstības banka,

b) specializēta Hipotēku banka.

Šāds priekšlikums balstās uz viedokli, ka hipotekārās kreditēšanas sistēmas drošības paaugstināšanai ir nepieciešams nošķirt hipotekāros darījumus specializētā hipotēku bankā.

Specializētās Hipotēku bankas tālākā attīstība pēc atdalīšanās no LHZB notiktu privatizācijas ceļā, piesaistot stratēģisko investoru starptautiski atzītas hipotēku bankas veidā ar reitingu AAA, bet valstij saglabājot kontrolpaketi vēl 3 līdz 5 gadus. Turklāt jāatzīmē, ka šādas specializētas Hipotēku bankas izveidošanai un tās sekmīgas darbības nodrošināšanai ir nepieciešams arī ievērpojams valsts budžeta līdzekļu ieguldījums — vismaz 3,1 milj. latu apmērā.

Jāatzīmē, ka darba grupas locekļi atbalsta koncepcijā iestrādātā nedalītas valsts komercbankas attīstības varianta izvēli, jo uzskata, ka pašreizējā situācijā valstij lietderīgāk būtu realizēt tieši šo pirmo variantu. Tas ļauj tūlīt nodrošināt valstij nepieciešamās uzņēmējdarbības atbalsta funkcijas, kā arī mājokļu hipotekārās kreditēšanas attīstības funkcijas realizācijas uzsākšanu un neizslēdz specializētas Hipotēku bankas izveidošanu noteiktā attīstības etapā. Svarīgi ir atzīmēt, ka visas valsts institūcijas, ar kurām tika saskaņots šīs koncepcijas projekts (tai skaitā arī Finansu ministrija), atbalsta koncepcijā iestrādātā pirmā varianta izvēli.

Attiecībā uz starptautisko finansu organizāciju viedokli par Latvijas Hipotēku un zemes bankas privatizēšanu ir jāatzīmē, ka šis jautājums neietilpst tajā jautājumu klāstā, ko Finansu ministrija parasti apspriež ar Starptautisko valūtas fondu.

Savukārt Pasaules bankas viedoklis pašreiz oficiāli vēl nav paziņots, tomēr bankas misijas vadītājs A.Fleminga kungs uzskata, ka ir lietderīgi veikt LHZB privatizāciju. Par pamatojumu tam kalpo misijas pārstāvju uzskats, ka valsts banka nevar darboties tik labi un efektīvi kā banka, kuras īpašnieki ir arī privātais kapitāls. Tiek uzsvērts, ka pēc iespējas ātrāk ir jāprivatizē vismaz 25% no Latvijas Hipotēku un zemes bankas kapitāla, kā to paredz papildu vienošanās, kas pievienota līgumam starp Pasaules banku un Latvijas Republikas valdību par Lauku attīstības projekta kredītlīnijas atvēršanu.

Tomēr nav izslēgta iespējamība, ka gadījumā, ja LHZB varēs pierādīt, ka kā valsts komercbanka tā spēs nodrošināt bankas darbības efektivitātes un konkurētspējas konsekventu palielināšanos, tad Pasaules banka varētu samazināt savu spiedienu jautājumā par privatizāciju un būtu iespējams atgriezties pie diskusijas par privatizācijas nepieciešamību.

Līgums starp Latvijas Republikas Finansu ministriju un Dānijas Karalistes Ekonomikas lietu ministriju tika noslēgts 1998. gada jūlijā. No Latvijas puses šo līgumu 1998.gada 13.jūlijā parakstīja Latvijas Republikas finansu ministrs Roberts Zīle.

Šī līguma mērķis ir palīdzēt Latvijai hipotekārās kreditēšanas sistēmas attīstības darbā, lai atvieglotu tās sagatavošanos dalībai Eiropas Savienībā.

Palīdzības programma ietver visu veidu tehnisko un konsultatīvo atbalstu, kas vērsts uz patstāvīgas un stabilas mājokļu finansēšanas sistēmas iedzīvināšanu Latvijā. Visas projekta izmaksas, kas saistītas ar konsultantu piesaistīšanu, sedz Dānijas puse.

Līgumā norādīto programmu un pienākumus izpilda Dānijas un Latvijas puses, sadarbojoties Projekta vadības komisijas ietvaros. Līguma izpildes ietvaros notiek regulāras šīs Projekta vadības komisijas sēdes, kurās tiek apspriests paveiktais un noteikti tālākās darbības mērķi un virzieni. Nākošā sēde notiks š.g. 9.jūlijā.

Līdz šim Dānijas konsultanti ir snieguši ievērojamu atbalstu hipotekāro kredītsistēmu regulējošo un ar to saistīto normatīvo aktu izstrādē. Un paredzams, ka šī sadarbība veiksmīgi turpināsies arī nākotnē.

1999.gada 9.jūnijā Finansu ministrs I.Godmanis