Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 10. jūnija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Tomašūns (savienība "Latvijas ceļš" frakcija):

Šī diena Saeimā droši vien paliks kā izglītībai veltītā diena, neskatoties uz to, ka bija arī citi svarīgi jautājumi, piemēram, mēģinājumi grozīt budžetu vai izskatīt arī citus valstiski būtiskus jautājumus.

Esmu gandarīts par to, ka šodien Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā apstiprinājusi divus pamatīgus izglītības sfēras skarošus likumus, tas ir, Vispārējās izglītības likumu un Profesionālās izglītības likumu. Bet, skatoties balsošanas rezultātus par izglītības likuma grozījumiem, jāsaka, ka tagad ļoti skaidri redzama problēma, kā panākt likumā paredzētās normas īstenošanu par bērnudārza pedagogu algu maksāšanu no valsts budžeta, jo šī Saeima, kā zināms, nav iebalsojusi budžeta likumā attiecīgu naudas summu, kas būtu paredzēta šādu algu izmaksām.

Šobrīd jāpaļaujas uz to, ka pašvaldības, kas arī apstiprinājušas savu budžetu, droši vien turpinās pedagogu algošanu arī turpmāk, neskatoties uz to, ka ir šāda juridiska kolīzija. Savukārt valdībai tuvākajā laikā droši vien Satversmes 81.panta kārtībā nāksies pieņemt attiecīgus grozījumus šajā likumā, lai novērstu radītās jukas un nekārtības.

Šodien bija arī patīkami redzēt, ka Saeima izšķīrusies jautājumos, kas skar divu augstskolu — Rīgas Aviācijas universitātes un Rīgas Medicīnas akadēmijas jeb Stradiņa universitātes — satversmes. Tagad pieņemtajā lēmumā ir skaidrs punkts, no kura var redzēt un meklēt virzību tālāk. Vienā gadījumā skatoties uz šo reorganizācijas jautājumu, otrā — domājot par satversmes jauna projekta sagatavošanu un iesniegšanu Saeimā likumā paredzētajā kārtībā.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Es piekrītu A.Tomašūna kungam, ka šodien patiešām bija izglītības diena. Tika pieņemti divi svarīgi likumi, kuri, jau minēts, ir Vispārējās izglītības likums un Profesionālās izglītības likums. Tie, manuprāt, ir tehnoloģiski un ļoti vajadzīgi likumi, jo noteiks attiecīgo izglītības iestāžu turpmāko darbu. Būs lielāka kārtība un noteiktība, un es ceru, ka šie likumi nesīs Latvijai savu labumu.

Trešajā lasījumā netika pieņemti labojumi izglītības likumā, kas ir šīs nozares "jumta" likums. Uzskatu, ka tas ir politisks, nepietiekami profesionāls un provinciāls likums. Diemžēl kolēģi deputāti neatbalstīja mūsu priekšlikumu — mēs uzskatījām, ka jāturpina Latvijas tradīcijas. Tā kā pirmskara Latvijas Republikā apmācība notika astoņās valodās, attīstot latviešu valodu, mēs uzskatām, ka vajadzētu atļaut mazākuma tautībām mācīties savā dzimtajā valodā. Un nav ko noteikt konkrētu datumu — 2004.gadu, ar kuru vidusskolas pāriet uz apmācību valsts valodā. Šie jautājumi ekonomiski nav aprēķināti, un nav zināms, ko darīs astoņi līdz desmit tūkstoši skolotāju, kuri diemžēl nevarēs mācīt valsts valodā.

Un vēl. Pēc pirmskara Latvijas Republikas parauga mēs piedāvājam ministrijas ietvaros organizēt minoritāšu izglītības departamentu, kas palīdzētu un vadītu šīs minoritāšu skolas, tādējādi veidojot vienotu Latvijas sistēmu, jo, bez šaubām, latviešu un cittautiešu skolās ir savas īpatnības.

Man personīgi un arī mūsu frakcijas deputātiem nepatīk, ka apturēta Aviācijas universitātes satversme. Ap šo augstskolu, mūsuprāt, notiek netīras politiskas spēlītes. Augstskola nav ideāla, tomēr tās vārds ir pazīstams visā pasaulē un tās absolventi strādā deviņdesmit valstīs. Šodien šajā augstskolā mācās trīssimt studentu no 40 valstīm, tur ir ļoti spēcīgs un kvalitatīvs mācībspēku sastāvs. Diemžēl mums saka, ka Aviācijas universitātē ir finansiāli pārkāpumi, ka tur ne viss ir kārtībā ar diplomiem, tomēr šai augstskolai, mūsuprāt, ir jāpalīdz, to reorganizējot, bet nekādā gadījumā nedrīkst to likvidēt.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija):

Tautas partija šodien cerēja uz valdības frakciju deputātu godaprātu un aicināja nolikt pie malas politiskās un personīgās ambīcijas, parādīt politisku gribu un nekavējoties uzsākt šī gada budžeta sakārtošanu, neatliekot šī jautājuma risināšanu līdz rudenim. Satraukumu par šo problēmu esam izteikuši jau agrāk, un ne tikai mēs. Arī Latvijas bankas prezidents E.Repšes kungs vakar izteica viedokli un brīdinājumu Saeimas deputātiem — ja nekavējoties netiks izdarīti grozījumi valsts budžetā, varētu samazināties ne tikai investoru uzticība Latvijai, bet arī iespējama kredītreitinga samazināšanās un, pieaugot importa pārsvaram pār eksportu un tekošā konta deficīta līmenim, divu līdz trīs gadu laikā varētu tikt apdraudēta lata stabilitāte. Tādu bezatbildīgu rīcību Tautas partija, lai gan arī ir opozīcijas partija, nevar atļauties, jo mēs uzskatām — ja cilvēku uzkrājumi un nauda viņu kabatās sāk zaudēt vērtību, par to būs atbildīgi visi deputāti neatkarīgi no tā, vai viņi ir no pozīcijas vai opozīcijas partijām. Tādēļ mēs šodien aicinājām un apelējām pie deputātu godaprāta un atbildības sajūtas, bet diemžēl finansu ministrs un arī valdības koalīcija izšķīrās par šī jautājuma novilcināšanu. Mēs uzskatām, ka, atliekot šī jautājuma risināšanu līdz rudenim, nekas neuzlabosies, gluži otrādi — mēs būsim zaudētāji laika ziņā, un šo vasaru, ko būtu varējuši veltīt tam, lai kārtīgi sakārtotu un precīzi izstrādātu grozījumus valsts budžetā, mēs būsim tikai zaudējuši. Tas nozīmē, ka notiek atteikšanās no tik ilgi un grūti sasniegtā, no tā, ka sabiedrība ir pārliecināta un ir noticējusi sabalansēta budžeta idejai. Nevar būt nekas sliktāks, ja tiek iedragāta cilvēku uzticība savai valstij un savai naudai. Tautas partija arī turpmāk centīsies darīt visu, lai šo finansiālo un ekonomisko stabilitāti nosargātu.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Pirms dažām minūtēm jūs dzirdējāt "rubikieša" J.Plinera kunga sūdzēšanos par to, ka Saeima nav atbalstījusi viņu priekšlikumus izglītības likumā, neieviešot speciālu departamentu mazākumtautību jeb minoritāšu izglītības sistēmas izveidošanai Latvijā. Bet nu ko lai dara, tāda ir viņa nostāja. J.Plinera kungs un viņa kolēģi vēl aizvien iestājas par visai dīvainām un mums nepieņemamām lietām. Viņš par minoritāti uzskata šos 700 tūkstošus nepilsoņu, kas šobrīd atrodas Latvijā, un uzdodas, tā sakot, par viņu aizstāvi un mazākumtautību izglītības sistēmas sakārtotāju. Bet tas viss velk uz vienu — lai šie 700 tūkstoši mācības turpinātu krievu valodā. Tas ļoti sasaucas ar to, kāpēc mēs, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti, esam uztraukušies un šonedēļ kopā ar Tautas partiju savācām 36 deputātu parakstus, lai ierosinātu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un beidzot izskatītu valsts valodas likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā, ko dažādu apsvērumu dēļ neizdarīja 6.Saeima, tā dodot iespēju dažādiem van der stūliem nākt ar saviem padomiem un faktiski torpedēt latviešu valodas nostiprināšanos Latvijā. Diemžēl ir deputāti no dažām frakcijām, kas torpedē šo valodas likumprojektu arī šobrīd. Diemžēl tāds ir arī, piemēram, sociāldemokrāts O.Zvejsalnieka kungs, kura dēļ komisija neizskatīja iesniegtos priekšlikumus. Nezinu, kā nākamnedēļas ārkārtas plenārsēdē, kas tomēr tiks sasaukta, šis jautājums risināsies, jo komisijas lēmuma taču nav. Domāju, ka E.Baldzēna kungs, kurš šobrīd man sēž blakus, sacīs kādu vārdu sava kolēģa rīcības motivācijai.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija):

Gribētu teikt pavisam īsi un skaidri — tajā sēdē, kur mūsu liktenīgais O.Zvejsalnieks nebija ieradies, jo bija aizņemts citos darba pienākumos, P.Tabūna kungs un viņa piekritēji nespētu panākt Valsts valodas likuma projekta virzīšanu izskatīšanai komisijās, tāpēc jautājums par O.Zvejsalnieka liktenīgumu ir vairāk nekā demagoģijas pārpilns. Tas būtu mans komentārs iepriekšminētajam jautājumam. Sociāldemokrāti ir parakstījuši šī likumprojekta iesniegšanu ārkārtas plenārsēdē, un es gribētu uzsvērt — ja arī mums ir kādas domstarpības ar kolēģi O.Zvejsalnieku, tad vienīgi tajā ziņā, ka viņš Eiropas ziņā ir skeptiskāk noskaņots nekā "Tēvzemei un brīvībai", un tas ir jautājums, par kuru tik tiešām var debatēt.

Šodien, manuprāt, svarīgākais tik tiešām bija Izglītības likums. Sociāldemokrāti šajā jautājumā atbalstīja nostādni, par kuru mēs bijām vienojušies ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību — par valsts finansējumu bērnudārzu pedagogiem un darbiniekiem. Mēs aicinājām atgriezties pie tās formas, kāda 6. Saeimas un premjera A.Šķēles laikā tika atcelta budžeta taupības dēļ. Tātad — lāpot budžeta caurumu. Mēs uzskatām, ka arī šajos grūtajos finansiālajos apstākļos jārada papildu finansējuma līdzekļi tieši no valsts un tieši ar 1.septembri.

Diemžēl šo nacionālo jautājumu risinājuma dēļ par to nenobalsoja Tautas saskaņas partijas deputāti. Rezultātā mēs varam teikt, ka šis jautājums netika līdz galam atrisināts, bet situācija vienalga ir labvēlīga, jo pašreiz darbojas iepriekšējā likuma redakcija, kas nosaka, ka šīm lietām jābūt sakārtotām jau no 1.jūnija. Sociāldemokrāti pret šādu nostāju neiebilda, jo mēs uzskatām, ka pakāpeniski šī lieta tomēr tiks noregulēta un arī valdības koalīcijas partijām vajadzētu respektēt Saeimas gribu.

Vēl diezgan asas debates bija par Rīgas Aviācijas universitāti. Neskatoties uz to, ka tur var daudz kritizēt un teikt, kāda tā bijusi agrāk, it īpaši laikā, kad Tautas fronte un LNNK cīkstējās ar Interfronti, bet jāsaprot, ka šie laiki aizgājuši pagātnē un visu jautājumu risināšanā jābūt valstiskai pieejai. Sevišķi tas attiecas uz lietām, kas skar mūsu universitāšu starptautisko prestižu — ļoti daudz ārzemnieku brauc tieši uz šo vienu no retajām aviācijas universitātēm Eiropā. Tā ir viena no senākajām tāda veida augstskolām un var dot lielu ieguldījumu Latvijas izglītības sistēmā un finansu jomā. Pareizi strādājot nākotnē, to nevajadzētu pakļaut Latvijas Tehniskajai universitātei — šis risinājums varbūt mums Latvijā visiem būtu patīkams un skaidrs, bet starptautiskā ziņā to neviens neatzītu un nesaprastu, jo tādu Rīgas Tehnisko universitāti neviens pasaulē nezina.

S.Dreimane (Jaunās partijas frakcija):

Noklausoties savu kolēģu teikto, man gribas teikt, ka katrs no viņiem runāja par to, ko visvairāk bija gatavojis vai kas katram visvairāk sāpēja.

Savukārt es mēģināšu raksturot šodienas plenārsēdi kopumā, nedaudz vairāk pieskaroties tiem jautājumiem, kuri tika izskatīti. Minēšu to, ka šodien plenārsēdē tika izskatīti 23 jautājumi.

Kā jau mani kolēģi minēja, šodien bija izglītības diena. Es ar lielu prieku saku, ka šodien tika pieņemts Profesionālās izglītības likums, bet ar nožēlu varu piebilst, ka netika pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kur klupšanas akmens bija divas lietas — algu reformu jautājums un mācību valoda mazākumtautību skolās. Ceru, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšana ieviesīs skaidrību šajā likumā un nākamajā reizē varēs pieņemt optimālu likumprojektu, ko gaida visas Saeimas frakcijas.

Gribētu arī piebilst, ka šodien tika pieņemts Vispārējās izglītības likums — pirmo reizi ir kā atsevišķs likums, kas ceļ vispārējās izglītības prestižu, reglamentē valsts un pašvaldību izglītības iestāžu darbību vispārējās izglītības īstenošanas procesā un nosaka vispārējās izglītības procesā iesaistījušos personu tiesības un pienākumus, kā arī pirmo reizi, es vēlreiz uzsveru — pirmo reizi šajā likumā stingri noteikts mācību slodzes apjoms katrā izglītības pakāpē, kas ir ļoti būtiski attiecībā uz mūsu bērnu psiholoģisko attieksmi pret mācībām un arī viņu spēju tālāko attīstību.

Vēl gribētu piebilst par vienu likumprojektu, ko neminēja neviens no maniem kolēģiem — pirmajā lasījumā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kas, pirmkārt, nodrošinās demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību ievērošanas jomā, publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un fizisko personu. Otrkārt, nodrošinās tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu realizāciju publiski tiesiskās attiecībās. Un, treškārt, pakļaus neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskām attiecībām starp valsti un privāto tiesību subjektu.

Jāpiebilst, ka šodien diezgan smagi gāja ar Nacionālās drošības likumu — arī šeit bija klupšanas akmens par to, kā rokās nākotnē nodot Nacionālo drošības padomi. Līdz šim brīdim Nacionālā drošības padome bija Valsts prezidenta pārraudzībā, savukārt jaunajā likumā, un tā ierakstīts arī valdības deklarācijā, Nacionālajai drošības padomei būtu jāpāriet Ministru prezidenta kompetencē. Es ceru, ka trešajā lasījumā arī šis likums iegūs optimālu risinājumu un mūsu sabiedrība novērtēs un arī politiķi sapratīs, ka šai padomei racionālāk tomēr atrasties Ministru prezidenta kompetencē.

Kā jau minēja mani kolēģi, šodien diezgan daudz diskusiju notika par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apturēšanu, kā arī par Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu. Skumji, ka divu mūsu augstskolu tik svarīgi dokumenti netika līdz galam izvērtēti un pieņemti, bet viens no tiem tika apturēts. Acīmredzot tam ir būtisks pamats, jo 1,6 miljonu latu parāds, kā arī trīs ierosinātas krimināllietas par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apturēšanu ir pietiekami būtisks pamats, kas bija deputātiem kā objektīvs iemesls pieņemt šādu lēmumu.

Saeimas preses dienests