Vides ministrs: Par vides aizsardzības sistēmas budžeta samazināšanu

“Jau veiktie un tuvākajā nākotnē iespējamie valsts finansējuma samazinājumi vides aizsardzības institūcijām faktiski paralizē un grauj ilgstoši un veiksmīgi veidoto Latvijas vides aizsardzības sistēmu, kā arī reāli draud Latvijai ar Eiropas Savienības sankcijām,” informē vides ministrs Raimonds Vējonis.

 “Krīzes situācijas dēļ vides aizsardzības sistēmā jau ir veikta drastiska restrukturizācija, ir atlaisti no darba 52% (1000 cilvēku) strādājošo, par 62% (17 miljoni latu) kopumā ir samazināts vides institūciju finansējums, tādējādi esam atmesti apmēram 1997.gada pozīcijās,” uzsver R.Vējonis. “Vēl lielāks finansējuma samazinājums draud ne tikai ar vides aizsardzības sistēmas krahu, bet arī ar milzīgiem zaudējumiem valsts budžetam – dažādu tiesvedību, nerealizēto projektu un dažādu nodarīto postījumu dēļ.” Vides ministrijas pārziņā ir vairāku funkciju nodrošināšana, kuru veikšanu tieši nosaka Eiropas Savienības un starptautiskās saistības. Atsacīšanās no kādas funkcijas veikšanas var radīt finansiālas sekas Eiropas Kopienu tiesas uzliktu soda sankciju veidā, kā arī var samazināt budžeta ieņēmumus, jo netiks apgūta finanšu instrumentos pieejamā nauda.

Vides ministrs R.Vējonis uzskata, ka, izvērtējot un samazinot budžeta izdevumus katrai konkrētai funkcijai, valdībai ir jāņem vērā arī bāze, no kuras tiek izdarīts samazinājums. Vides ministrijai un tās padotības iestādēm tā jau gadiem ir vismazākā salīdzinājumā ar citām ministrijām. Turklāt Vides ministrijas iestādes sastāda vien 4% no kopējiem valsts pārvaldes izdevumiem.

Iespējamās sekas

Samazinot Vides pārraudzības valsts biroja finansējumu, kopējie zaudējumi Latvijas ekonomikā vismaz simtiem reižu pārsniegs it kā ieekonomētos līdzekļus. Finansējuma būtiska samazināšana neļaus Latvijas uzņēmējiem un pašvaldībām saņemt ES struktūrfondu līdzekļus, jo birojs ir vides jomā kompetentā institūcija, kam obligāti jāvērtē un jāsniedz atzinumi par nozīmīgiem projektiem, kā to paredz ES Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva (šogad sagatavoti 82 atzinumi dažādu nozaru projektiem, kas tiek finansēti no ES līdzekļiem, 13 pabeigti lielie IVN, 418 sākotnējie IVN, 31 atzinums par vides pārskatiem, ko pieprasa IVN procedūra).

Kā apelācijas institūcija vides jomā birojs nespēs pildīt savas funkcijas (32 esošas tiesu lietas dažādās tiesās), līdz ar to zaudējumu apjoms valstij jau 2010. un turpmākajos gados prognozējams nesalīdzināmi lielākos apmēros nekā biroja gada budžets.

Divu regulu, deviņu direktīvu un Orhūsas konvencijas prasību neizpilde izsauks pārkāpuma procedūras no EK puses ar nepieciešamību nodrošināt starptautiskās saistības un radīs papildu tiesu procesus Latvijā, kas ilgstoši neļaus realizēt nozīmīgus infrastruktūras attīstības projektus ostās, pašvaldību objektos, rūpniecībā u.c.

Dabas aizsardzības pārvaldes valdījumā ir 85 000 ha zemes ar infrastruktūru (bilances vērtība 19 miljoni latu), par kuru jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, jāveic meža ugunsdrošības pasākumi un citi neatliekami īpašuma un infrastruktūras uzturēšanas pasākumi. Finansējuma samazinājums dabas jomā radīs dabas pieminekļu, nacionālo parku vispāratzītu dabas vērtību neatgriezenisku zaudējumu, jo nebūs iespējams nodrošināt pietiekamu kontroli un inspektoru darbu, nebūs iespējams uzturēt Latvijā atzītas dabas tūrisma infrastruktūras, kā, piemēram, Līgatnes dabas takas, un kopumā 414 km aprīkotus tūrisma maršrutus visā valstī, kas savukārt negatīvi ietekmēs tūrisma attīstību, īpaši lauku tūrismu.

Dabas aizsardzības pārvalde, īstenojot ES Biotopu un Putnu direktīvu prasības, veic ES nozīmes (Natura 2000) īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu. Par šīs funkcijas nepildīšanu finansiālas soda sankcijas no ES puses ir neizbēgamas.

Līdz ar finansējuma samazināšanu Valsts vides dienestam netiks nodrošināta vides aizsardzības un radiācijas drošības normatīvo aktu piemērošana, tai skaitā kontrole. Normatīvajos aktos noteiktie Valsts vides dienesta veicamie uzdevumi reglamentēti ES direktīvās un regulās visās vides aizsardzības jomās, kā, piemēram, gaisa kvalitātes nodrošināšana, ūdens resursu aizsardzība, atkritumu apsaimniekošana, rūpnieciskā piesārņojuma kontrole.

Iespējama vides stāvokļa pasliktināšanās un dabas resursu nelegāla izmantošana. Nespējot kvalitatīvi izvērtēt paredzamo darbību ietekmi uz vidi un neveicot kontroli, var prognozēt atkritumu nonākšanu vidē lielākā apjomā, ūdens piesārņošanu ar notekūdeņiem (neveicot pienācīgu attīrīšanu), nelegālu un neracionālu zemes dzīļu izmantošanu un zivju resursu ieguvi.

Jau veiktais dramatiskais budžeta dotācijas samazinājums valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” faktiski nozīmē iestādes visu funkciju pārtraukšanu, jo nav vairs iespējams segt minimāli nepieciešamos infrastruktūras uzturēšanas izdevumus – aparatūru darbību, datu pārraidi, minimālo darbinieku skaitu ar minimālo algu. Tas nozīmē, ka pilnībā tiks pārtraukta prognožu izstrāde un sekojoši brīdinājumi par bīstamām un stihiskām dabas parādībām un plūdiem, kas nepieciešami gan starptautiskās lidostas “Rīga”, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbības nodrošināšanai, kā arī tautsaimniecībai, jo īpaši lauksaimniecībai.

Jārēķinās arī ar to, ka tiks slēgta Vides laboratorija un nebūs iespējams veikt nekādas analīzes ķīmisko avāriju gadījumā. Jau tagad skaidrs, ka Latvijā tiks pārtraukts ūdeņu monitorings. Tā kā to veikt pieprasa arī ES direktīvas, tad attiecīga tiesvedība un sankcijas Latvijai ir neizbēgamas.

Turklāt Vides ministrijai piekrītošs ir arī Vides aizsardzības fonda darbības nodrošinājums, Bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūras, Radiācijas drošības centra darbības nodrošinājums un citas funkcijas.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa