Uzturoties darba vizītē Briselē, Beļģijā

Eiropas Savienības (ES) mērogā jāizveido juridisks instruments, kas paredzētu atbildību ne tikai par nacistiskā režīma, bet arī totalitārā komunisma izdarīto noziegumu noliegšanu vai attaisnošanu. Tā, uzrunājot konferences “Eiropa 70 gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta” dalībniekus, 14.oktobrī Eiropas Parlamentā (EP) Briselē teica Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Uzrunājot konferences dalībniekus, Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē EP lomu to notikumu skaidrošanā, kas pirms 70 gadiem lika pamatu Eiropas sašķelšanai divās nometnēs. G.Daudze pateicās EP deputātiem, kuri 2008.gadā pieņēma deklarāciju, aicinot ES dalībvalstu parlamentus 23.augustu noteikt par Nacisma un staļinisma upuru atceres dienu.

Tāpat G.Daudze pateicās EP priekšsēdētājam Ježijam Buzekam par atbalstu šīs konferences rīkošanai EP telpās.

G.Daudze savā uzrunā akcentēja Latvijas Okupācijas muzeja nozīmi, dokumentējot un stāstot par abu noziedzīgo režīmu nodarīto postu. Viņš norādīja, ka gan valsts oficiālie viesi, gan ikviens tūrists tiek aicināts apmeklēt šo muzeju, “nevis lai gaustos par mūsu tautas smago likteni, bet lai parādītu 21.gadsimta brīvības un demokrātijas apstākļos dzīvojošam cilvēkam tās ciešanas un destrukciju, ko var radīt totalitāri, agresīvi režīmi”.

 “Stāstot par mūsu vēsturi, mēs izrādām cieņu tiem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri tika nogalināti vai izsūtīti uz Sibīriju, mēs izrādām cieņu tiem, kuru ģimenes tika sašķeltas starp dažādām valstīm un kontinentiem. Gandrīz katra Latvijas ģimene sevī glabā savu stāstu, jo tie nebūt nav tik seni notikumi un tās ir dzīvu cilvēku liecības,” norādīja G.Daudze.

Konferences atklāšanā uzrunas teica arī EP priekšsēdētājs J.Buzeks, Lietuvas Seima priekšsēdētāja Irena Degutiene un Zviedrijas premjerministra biroja valsts sekretāre Eiropas Savienības lietās Marija Aseniusa.

Šogad aprit septiņdesmit gadu, kopš 1939.gada 23.augustā tika parakstīts PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgums un tā slepenais papildprotokols.

Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās arī ar Eiropas Parlamenta deputātiem Inese Vaideri un Arturu Krišjāni Kariņu, kā arī Latvijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā vēstnieku Normundu Popenu, lai pārrunātu Latvijai aktuālus Eiropas Savienības jautājumus.

14.oktobrī darba vizītes laikā Briselē Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Beļģijas Karalistes parlamenta apakšpalātas prezidentu Patriku Devālu.

Tikšanās laikā uzsvērta veiksmīgā sadarbība starp Baltijas asambleju un Beniluksa parlamentu, kas aizsākusies jau 1994.gadā. Gundars Daudze un Patriks Devāls vienojās par nepieciešamību intensificēt arī abu valstu parlamentu sadarbību, īpaši ņemot vērā 2010.gada otrajā pusē gaidāmo Beļģijas prezidentūru Eiropas Savienībā (ES).

Saeimas priekšsēdētājs ielūdza P.Devālu apmeklēt Latviju, tas varētu notikt Beļģijas prezidentūras laikā.

Pārrunājot aktuālos ES jautājumus, abas amatpersonas izteica cerību, ka Lisabonas līguma ratifikācijas process veiksmīgi turpināsies, jo tas paredz jaunas pilnvaras ES dalībvalstu parlamentiem, kā arī sekmēs vēl ciešāku nacionālo parlamentu sadarbību.

Pievēršoties globālās finanšu un ekonomiskās krīzes tematikai, amatpersonas pārrunāja makroekonomisko situācija abās valstīs un budžeta pieņemšanas gaitu valstu parlamentos. Par spīti grūtībām, ES ir jādomā par pasākumiem, kas nodrošinātu ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā, uzsvēra parlamentu vadītāji. “Mums ir jāmācās no krīzes un tās iemesliem, jo, kad mūsu valstu ekonomikas piedzīvos augšupeju, mēs būsim guvuši ļoti vērtīgu pieredzi,” teica G.Daudze.

Savukārt P.Devāls akcentēja, ka globalizētā ekonomika ir realitāte jau daudzus gadus, taču tikai pašreiz mēs piedzīvojam šā procesa politiskos rezultātus, piemēram, G20 sadarbības formāta nostiprināšanos.

Saeimas preses dienests