Iesniegumi

Par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu

1999.gada 16.jūnijā

(Saeimas dok. nr. 740)

Saeimas Prezidijam

Saeimas deputāti saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 38.pantu lūdz šā gada 16.jūnijā plkst. 14.00 sasaukt sēdi ar šādu darba kārtību: likumprojekts "Valsts valodas likums" (reģ. nr.60)(3.lasījums).

1999.gada 3.(7.) jūnijā

Saeimas deputāti: M.Grīnblats, A.Požarnovs, J.Lagzdiņš,

Dz.Rasnačs, I.Kalniņš, M.Vītols, G.Bērziņš, A.Razminovičs,

H.Demakova, A.Šķēle, J.Škapars, A.Rugāte, R.Pīks, J.Straume,

O.Grīgs, J.Dobelis, Ģ.V.Kristovskis, J.G.Vidiņš, A.Mūrniece,

Dz.Kudums, P.Tabūns, V.Muižniece, J.Leja, A.Seile, R.Zīle,

J.Sinka, J.Esta, V.Paegle, A.Prēdele, V.Lāzo, K.Greiškalns,

E.Baldzēns, R.Labanovskis, I.Burvis, L.Bojārs, A.Kalvītis

Par Andra Liepas kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.756)

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz iekļaut Saeimas š.g. 10.jūnija dienas kārtībā likumprojektu "Par Andra Liepas atzīšanu par Latvijas pilsoni".

Pilsonības likuma izpildes

1999.gada 10.jūnijā komisijas priekšsēdētājs J.Lagzdiņš

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 7. Saeimas deputāti, rekomendējam Andri Liepu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Ierosinām piešķirt Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā pazīstamajam baleta māksliniekam Andrim Liepam. Andrim Liepam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Latvijas Nacionālo operu. Viņa iestudētās izrādes un ikgadējā Māra Liepas piemiņas festivāla pasākumi ir veicinājuši Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē un Latvijas skatītāju iepazīstināšanu ar izciliem pasaules mēroga baleta māksliniekiem.

7. Saeimas deputāti: A.Barča, A.Bartaševičs, A.Klementjevs,

I.Bērziņš, A.Panteļējevs, R.Pauls, K.Peters, A.Rugāte,

1999.gada 10.maijā J.Čevers, E.Baldzēns

Latvijas Nacionālā opera lūdz LR Saeimas Pilsonības likumu izpildes komisiju izskatīt prasību par LR pilsonības piešķiršanu Andrim Liepam par izciliem panākumiem baleta mākslā.

Andris Liepa dzimis 1962.gada 6.janvārī Maskavā; dzīves vieta: Maskava; pilsonība: Krievijas Federācijas; ģimenes stāvoklis — sieva Jekaterina Liepa, meita Ksenija Liepa; izglītība — vidējā speciālā; darbavieta — Sanktpēterburgas Kirova teātris.

Andris Liepa ir Māra Liepas vārdā nosauktā Labdarības fonda dibinātājs un prezidents. Fonda filiāle darbojas arī Latvijā, kura katru mēnesi izmaksā stipendijas labākajiem jaunajiem baleta māksliniekiem.

Andrim Liepam ir izveidojusies sekmīga sadarbība ar Latvijas Nacionālo operu, tās direktoru Andreju Žagaru un galveno baletmeistaru Aivaru Leimani. Nākotnē ir paredzēti vairāki jauni sadarbības projekti, tai skaitā jaunu izrāžu uzvedumi, kā arī Māra Liepas vārdā nosauktā ikgadējā festivāla veidošana.

Latvijas Nacionālajā operā iestudējot izrādes "Šeherazāde" un "Šopenjāna", Andris Liepa vienlaicīgi darbojās kā režisors inscenētājs un repetitors.

1998.gadā Rīgā notika režisora Andra Liepas filmas "Ugunsputna atgriešanās" pirmizrāde. Šī filma vairākkārt tika demonstrēta Latvijā.

Andris Liepa katru gadu organizē svētku izrādes, kuras veltītas Māra Liepas atcerei. Šajās izrādēs piedalās pasaules mēroga baleta zvaigznes. Izrādes notiek Latvijā un citās pasaules valstīs.

Katru gadu Jūrmalā sadarbībā ar Jūrmalas domi tiek organizēti koncerti. Savos koncertos Latvijā Andris Liepa iepazīstina publiku ar dažādu žanru izciliem pasaules mēroga māksliniekiem, tie ir, piemēram, Bašmets, Petrovs, Kozlovs, Ilze Liepa, Fans Jans, Maskavas cirka mākslinieki.

Lūdzam jūs izskatīt iespēju piešķirt Andrim Liepam LR pilsonību par izciliem panākumiem baleta mākslas popularizēšanā.

Latvijas Nacionālās operas direktors A.Žagars

1999.gada 20.aprīlī Galvenais baletmeistars A.Leimanis

Autobiogrāfija

Esmu dzimis ievērojamu mākslinieku ģimenē. Māris Liepa bija viens no leģendārākajām Lielā teātra zvaigznēm, un viņa radošā darba ietekme uz vīriešu baletdejas vēsturi ir ārkārtīgi liela.

Esmu daudzu starptautisko baleta konkursu laureāts: 1981.gadā — Zelta medaļa Maskavas starptautiskajā konkursā (jauniešu grupā); 1985.gadā — Sudraba medaļa Maskavas starptautiskajā konkursā; 1986. gadā — "Grand Prix" starptautiskajā konkursā Džeksonā, Misisipi.

Baletmākslinieka karjera aizsākās Lielajā teātrī. Astoņu radošā darba gadu laikā šajā trupā esmu atveidojis vadošās lomas tādos uzvedumos kā "Riekstkodis", "Apburtā princese", "Žizele", "Ivans Groznijs", "Zelta laikmets", "Raimonda", "Gulbju ezers".

1988.gadā kļuvu par pirmo padomju baletdejotāju, kuram Padomju Savienības valdība deva oficiālu atļauju darbam ārvalstu trupā. Kopā ar savu partneri Ņinu Ananiašvili tikām uzaicināti darboties "Citi Ballet New York", dejojām variācijas no "Raimondas", "Simfoniju Si", "Apollo". Vēlāk, tajā pašā 1988.gadā, sāku strādāt Amerikas baleta teātrī, tur dejoju prinča Zigfrīda partiju izrādē "Gulbju ezers", ko atveidojis Mihails Barišņikovs, kā arī Keneta Makmillana uzvedumā "Romeo un Džuljeta" un Balančina vijoļu koncertā.

1989.gadā Oļegs Vinogradovs (Kirovas balets) uzaicināja mani piedalīties leģendārā baletdejotāja Vaclava Ņižinska simtgadei veltītajā koncertā. Pēterburgā debitēju baletā "Rozes sapnis". Vēlāk iesaistījos trupas darbā kā pastāvīgs viessolists un atveidoju vadošo lomu Vinogradova izrādē "Petruška". Ar Kirovas baletu viesojos Parīzē, Londonā, Vašingtonā un Tokijā.

Esmu uzstājies teātrī "La Scala" ar Karlu Frači, Parīzes operā ar Izabellu Girenu, sadarbojies ar Morisu Bežāru Lozannā.

Lielā teātra baletzvaigzne Vladimirs Vasiļjevs ir iestudējis divus uzvedumus Kremļa baleta trupas izpildījumā: "Makbets" un "Pelnrušķīte", kuros esmu dejojis vadošajās lomās.

1993.gadā atjaunoju leģendārā horeogrāfa Mihaila Fokina trīs šedevrus "Petruška", "Šeherazāde" un "Brīnumputns" viesizrādēm Parīzē, ar kurām varēja iepazīties baletmākslas cienītāji arī Krievijā. Šie uzvedumi vēlāk tika uzņemti kinolentē. Tā tapa kinematogrāfiskais projekts "Brīnumputna atgriešanās".

1994.gadā paplašināju sava radoša darba ietvarus, iestudējot Marijinskas teātrī Rimska–Korsakova operu "Teiksma par Neredzamo Kitježas pilsētu", tās pirmizrāde notika Parīzē. Izrāde tika nodota arī Edinburgas festivāla vērtējumam 1995.gadā.

1997. gadā atveidoju krievu dzejnieka lomu lugā par Aisedoru Dunkani "Kad viņa dejoja" Tokijā (Japānā). Kopš tā laika filma "Brīnumputna atgriešanās" tika demonstrēta festivālos Maskavā, Pēterburgā, Rīgā, Kijevā, Sočos, Ņujorkā, kā arī Francijā un Norvēģijā. Kopš 1997. gada esmu Māra Liepas labdarības fonda valdes priekšsēža amatā. Fonda prezentācijas koncerts noritēja Lielajā teātrī. Tajā pašā gadā tika organizēti Māra Liepas atcerei veltīti koncerti Rīgā un Krievijas lielākajās pilsētās.

1998.gadā manai sievai Jekaterinai piedzima meita Ksenija.

1998.gadā Latvijas Nacionālajā operā iestudēju baleta izrādi "Šeherazāde" un kā režisors īstenoju triju teātra koncertu projektu Jūrmalā.

1998.gadā Francijas kinoakadēmija piešķīra filmai "Brīnumputna atgriešanās" godalgu "Krievijas kino zelta kinolente" nominācijā režisors debitants.

1998.gada novembrī Lielajā teātrī Māra Liepas fonds organizēja labdarības koncertu Maskavas 1. neārstējamu slimnieku klīnikai, kurā piedalījās daudzas pasaulslavenas baletzvaigznes, bet slavenais angļu horeogrāfs Džilane Linna tieši šim pasākumam iestudēja viencēliena baletizrādi "Klejošana". Es šajā koncertā piedalījos ne tikai kā organizētājs, bet arī kā režisors un koncerta scenogrāfs.

1999. gadā es kopā ar Jekaterinu Liepu uzstājos Minhenē (Vācija) ar Marijinskas teātra trupu izrādē "Brīnumputns".

A.Liepa