LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN DĀNIJAS KARALISTES VALDĪBAS LĪGUMS PAR SAVSTARPĒJU JĒLNAFTAS UN NAFTAS PRODUKTU REZERVJU UZGLABĀŠANU

Latvijas Republikas valdība un Dānijas Karalistes valdība (“Līgumslēdzējas Puses”);

Ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. jūlija Direktīvu 2006/67/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un naftas produktu obligātās rezerves;

Ņemot vērā Direktīvas 7. pantu, kurš paredz iespēju uzkrājumus izveidot dalībvalsts teritorijā tāda komersanta vai struktūras interesēs, kas atrodas citā dalībvalstī, vienojoties valstu valdībām;

Ņemot vērā nacionālos tiesību aktus, kas attiecas uz naftas krājumu uzglabāšanas pienākumiem,

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Šī Līguma ietvaros:

“kompetenta institūcija” nozīmē katras Līgumslēdzējas puses valsts iestādi, kas uzrauga komersantus, lai tie izpildītu jēlnaftas un naftas produktu rezervju glabāšanas prasības.

“krājumu krīze” nozīmē krājumu krīzi, kā to deklarē Eiropas Savienības institūcija vai Starptautiskā Enerģijas Aģentūra.

“teritorija” nozīmē teritoriju, pār kuru katra Līgumslēdzējas Puses valsts realizē jurisdikciju, Dānijas gadījumā neiekļaujot Farēru salas un Grenlandi.

“komersants” nozīmē jebkuru komersantu vai citu juridisku personu, kas nodibināta vienā no Līgumslēdzēju Pušu valstīm un, kas saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Puses valsts normatīvajiem aktiem ir tiesīga turēt naftas rezerves ar nolūku sekmēt šī komersanta vai juridiskas personas, vai kādas trešās personas, šīs vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts ar likumu saistīto naftas uzglabāšanas saistību ievērošanu.

2. pants

Šis Līgums attiecas uz jēlnaftas vai citu naftas produktu rezervēm, ieskaitot maisījumus un galaproduktus, kas ietverti Direktīvā un kurus kā rezerves, uz kurām ir attiecināms šis Līgums, ir apstiprinājušas abu Līgumslēdzēju pušu kompetentās institūcijas.

3. pants

(1) Komersants, kas dibināts Latvijā, drīkst izveidot rezerves, uz kurām attiecināms šis Līgums, Dānijā. Šādas rezerves drīkst uzglabāt:

(a) pats komersants, kas dibināts Latvijā vai

(b) komersants, kas dibināts Dānijā, Latvijā izveidotā komersanta vārdā.

(2) Komersants, kas dibināts Dānijā, drīkst izveidot rezerves, uz kurām attiecināms šis Līgums, Latvijā. Šādas rezerves drīkst uzglabāt:

(a) pats komersants, kas dibināts Dānijā vai

(b) komersants, kas dibināts Latvijā, Dānijā izveidotā komersanta vārdā.

(3) Lai rezerves tiktu atzītas par atbilstošām šī Līguma 2. pantam, komersantam, veicot attiecīgo rezervju atzīšanu saskaņā ar minēto pantu, ir jāvienojas par rezervju uzglabāšanu pašam vai ar trešās personas starpniecību, sākot no jebkura kalendārā mēneša pirmās dienas uz pilniem trīs vai vairāk kalendārajiem mēnešiem, pēc abu Līgumslēdzēju Pušu kompetento iestāžu piekrišanas saņemšanas.

(4) Lai nodrošinātu valsts naftas produktu rezervju uzglabāšanu, kā noteikusi Eiropas Savienība un Starptautiskā Enerģijas Aģentūra, rezerves, kas atzītas atbilstoši šī Līguma 2. pantam, netiek ņemtas vērā valstī, kurā tās tiek uzglabātas, bet tiek ņemtas vērā komersanta, kuram šīs rezerves ir piederīgas, dibināšanas valstī.

4. pants

Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm neiebilst pret rezervju, uz kuru attiecināms šis Līgums, pārvietošanu no tās valsts teritorijas saskaņā ar rīkojumiem, kurus izdevusi otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija.

5. pants

(1) Rezerves netiek atzītas par rezervēm atbilstoši šī Līguma 2. pantam, ja vien:

(a) komersants, kas vēlas uzglabāt rezerves ārpus tās valsts, kur tas ir izveidots (“pirmais komersants”), ne vēlāk kā vienu kalendāro mēnesi pirms Līgumā noteiktā darījuma uzsākšanas perioda sniedz savas valsts kompetentai institūcijai šādu informāciju:

(i) tā nosaukums un adrese, kā arī tā komersanta nosaukums un adrese valstī, kurā tiks izveidotas rezerves (“otrais komersants”), kas uzglabās rezerves pirmā komersanta vārdā;

(ii) rezervju veids un daudzums;

(iii) laika periods, kurā rezerves tiks glabātas;

(b) abi komersanti – gan pirmais, gan otrais – apliecina, ka abu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijās atklāj viena otrai jebkuru iegūto informāciju, kas nepieciešama šī Līguma izpildei.

(2) Ja kāds komersants vēlas uzglabāt rezerves, kas nepieder pašam komersantam (“saņēmējkomersants”), ārpus tā dibināšanas valsts un nodot cita komersanta pārziņā (“deleģētais komersants”) tad, papildus šī panta pirmās daļas noteikumiem, šādas rezerves nevar tikt atzītas atbilstoši šī Līguma 2. pantam, ja vien:

(a) rezerves tiks izvietotas, pamatojoties uz rakstisku vienošanos starp saņēmējkomersantu un deleģēto komersantu (“kontrakts”), kas būs spēkā visu to laika periodu, uz kādu šī atzīšana attieksies;

(b) saņēmējkomersantam ir līgumiskas tiesības iegādāties rezerves laika periodā, par kuru noslēgts kontrakts un cenas noteikšanas metodika šādam pirkumam tiek noteikta starp šajā pirkumā iesaistītajām pusēm;

(c) saņēmējkomersantam tiek garantēta faktiska pieejamība rezervēm visā laika periodā, par kuru noslēgts kontrakts; un

(d) deleģētais komersants ir pakļauts tās Līgumslēdzējas Puses valsts jurisdikcijai, kuras teritorijā izvietotas rezerves, cik vien šīs Līgumslēdzējas Puses valsts jurisdikcija attiecināma uz rezervju esamības uzraudzību un pārbaudi.

(3) Tiklīdz kādas Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija ir saņēmusi informāciju saskaņā ar šī panta pirmās daļas(a) apakšpunktu vai jebkuras izmaiņas attiecībā uz šo informāciju un nolemj atzīt šīs rezerves kā rezerves, uz kurām attiecināms šis Līgums, šai institūcijai, ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms atzīšanas perioda sākšanās, ir jānodod saņemtā informācija otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai un jāinformē tā par šādu atzīšanu.

(4) Kompetentā institūcija, kurai tiek nosūtīts šāds paziņojums (“otrā kompetentā institūcija”), izmanto tās rīcībā esošās iespējas, lai ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms Līgumā noteiktā perioda sākšanās paziņotu otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai (“pirmā kompetentā institūcija”) par to, vai šīs rezerves tiek vai netiek atzītas kā rezerves, uz kurām attiecas šis Līgums. Ja pirmā kompetentā institūcija nesaņem šādu paziņojumu pirms attiecīgā perioda sākšanās, tiek uzskatīts, ka otrā kompetentā institūcija šīs rezerves nav atzinusi kā rezerves, uz kurām attiecināms šis Līgums.

(5) Jebkura atzīšana saskaņā ar šī panta trešo un ceturto daļu var tikt atcelta no jebkuras kompetentās institūcijas puses, ja tiek konstatēta nozīmīga kļūda sniegtajā informācijā saskaņā ar šī panta pirmās daļas (a) apakšpunktu vai ja tajā ir būtiskas izmaiņas jautājumos, uz ko sniegtā informācija attiecas. Pirms atzīšanas atcelšanas saskaņā ar šiem nosacījumiem, attiecīgajai kompetentajai institūcijai par to jāinformē otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija un jāsniedz komersantam, kas sniedzis šādu informāciju, piemērotu iespēju paskaidrot savu rīcību.

(6) Neskatoties uz šī Līguma 5. pantā noteiktajiem laika ierobežojumiem, kompetentās institūcijas nepieciešamības gadījumā var vienoties par jebkura vai visu šo laika limitu pagarināšanu.

6. pants

(1) Katra kompetentā institūcija no komersantiem, kuri uzglabā rezerves otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, pieprasa statistiskās atskaites vismaz reizi mēnesī par tām rezervēm, kurām sešu nedēļu laikā beigsies glabāšanas periods attiecīgās valsts teritorijā.

(2) Katrai statistiskajai atskaitei, kas tiek sniegta saskaņā ar šī panta pirmo daļu, jāsatur šāda informācija:

(a) tā komersanta nosaukums un adrese, kas rezerves uzglabā otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā un, kur nepieciešams, tā komersanta nosaukums un adrese, kas atrodas valstī, kur rezerves tiek uzglabātas un kas uzglabā rezerves tā vārdā;

(b) rezervju veids un daudzums.

(3) Kompetentā institūcija, veicot tās kompetencē noteiktās pārbaudes, ik pa laikam pārbauda informāciju, kas sniegta statistikas atskaitēs un tālāk informē otras Līgumslēdzējas Puses kompetento institūciju par būtiskākajām atšķirībām attiecībā uz šo informāciju.

(4) Kompetentās institūcijas sadarbojas to kompetencē noteikto pārbaužu veikšanā gadījumos, kad viena no institūcijām uzskata šādu sadarbību par nepieciešamu, attiecībā par konkrētām rezervēm, kas tiek uzglabātas saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

7. pants

Līgumslēdzējas Puses konsultē viena otru cik drīz vien tas ir iespējams:

(a) krājumu krīžu gadījumos, vai

(b) pēc vienas tām lūguma, lai

(i) risinātu ikvienas grūtības, kas rodas šī Līguma interpretācijā vai piemērošanā; vai

(ii) grozītu jebkurus šī Līguma noteikumus.

8. pants

Šis Līgums var tikt grozīts ar Līgumslēdzēju Pušu rakstisku vienošanos un grozījumi Līgumā stājas spēkā tiklīdz Līgumslēdzējas Puses ir informējušas viena otru pa diplomātiskiem kanāliem par attiecīgo procedūru izpildi, lai grozījumi Līgumā varētu stāties spēkā.

9. pants

Šis Līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī.

10. pants

(1) Šis Līgums ir spēkā uz nenoteiktu laiku, taču var tikt vienpusēji pārtraukts, ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm nosūta rakstisku paziņojumu pa diplomātiskiem kanāliem otrai Līgumslēdzējai Pusei ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms kalendārā gada beigām. Līgums zaudē spēku sākot ar nākošā kalendārā gada pirmo dienu.

(2) Ja valdība izmanto šī panta pirmajā daļā noteiktās tiesības pārtraukt Līgumu, tad pirms šo tiesību izmantošanas, tā nekavējoties par to sniedz rakstisku paziņojumu Eiropas Kopienas Komisijai.

(3) Šī panta pirmās daļas noteikumi netiek piemēroti krājumu krīzes periodā.

TO APLIECINĀDAMAS, personas, kuras ir atbilstoši pilnvarotas, ir parakstījušas šo Līgumu.

Parakstīts Rīgā, divi tūkstoši devītā gada 1.oktobrī, divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu, dāņu un angļu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā, noteicošais ir teksts angļu valodā.