• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2001.gadam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.01.2001., Nr. 11 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1992

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 16. janvāra sēdē

Vēl šajā numurā

19.01.2001., Nr. 11

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2001.gadam

Latvijas Republikas

Ministru kabineta ārkārtas sēdes

protokola Nr.61 izraksts

Rīgā 2000.gada 27.decembrī

1.§

Par Lauksaimniecības subsīdiju

valsts programmu 2001.gadam

Apspriešanā piedalījās: A.Slakteris, A.Gorbunovs, Z.Bērziņa, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Akceptēt Zemkopības ministrijas iesniegto Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2001.gadam.

2. Zemkopības ministram A.Slakterim:

2.1. saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 7.panta trešo daļu noteikt un apstiprināt Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas 2001.gadam detalizētas ieviešanas procedūras;

2.2. iesniegt atkārtotai apstiprināšanai Ministru kabinetā Lauksaimniecības subsīdiju programmu 2001.gadam, ja pamatprogrammām paredzētais līdzekļu sadalījums gada laikā tiek grozīts.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

I. Vispārējā daļa

1. Subsīdiju uzdevums — ar valsts mērķtiecīgu iejaukšanos lauksaimnieciskajā ražošanā un tirgus sakārtošanā, piešķirot naudas līdzekļus noteiktiem mērķiem, sekmēt ražošanas efektivitāti un konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū.

Lauksaimniecības subsīdijas ir paredzētas, lai realizētu Lauksaimniecības likumā noteiktās valsts funkcijas:

a) veicināt lauksaimniecības — vienas no tautsaimniecības pamatnozarēm attīstību;

b) nodrošināt lauksaimniecībā strādājošiem līdzīgu gada vidējo ienākumu ar citās nozarēs strādājošiem;

c) radīt lauksaimniecībā strādājošiem līdzīgas sociālās un ekonomiskās labklājības iespējas ar citās tautsaimniecības nozarēs strādājošiem;

d) veicināt nodarbinātības palielināšanos lauku apvidos, lauku kultūrvides attīstību, vides un teritorijas apsaimniekošanu;

e) racionāli attīstīt lauku uzņēmumu daudzveidību, lai ražotu iespējami lētu un konkurētspējīgu produkciju, paaugstinot lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti;

f) attīstīt ekonomiski stabilu, vidi saudzējošu lauksaimniecību.

2. 1997.gada 13.maija Ministru kabineta sēdē tika konceptuāli akceptēta "Lauksaimniecības subsīdiju izmantošanas koncepcija un programmu pamatojums 1998.–2002.gadam" (protokols Nr.27, 38.§). Šajā dokumentā noteikts, ka 1997.gadā izveidotajai valsts atbalsta politikai ir jābūt ilglaicīgai un stabilai. Izstrādājot 2001.gada lauksaimniecības subsīdiju programmas, Zemkopības ministrija vadījās pēc iepriekš minētajā koncepcijā izvirzītajiem ilglaicīguma un stabilitātes kritērijiem.

3. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Programmu 2000 (Agenda 2000) no 2001.gada Latvijai būs pieejama Eiropas Savienības finansiālā palīdzība tautsaimniecības strukturālajām reformām. Finansējums lauksaimniecības un lauku attīstībai paredzēts pirmsiestāšanās programmā SAPARD. Tādēļ vairākām programmām, kuras iepriekšējos gados tika finansētas no nacionālajām subsīdijām, sākot ar 2001.gadu, finansu resursi tiks piesaistīti no SAPARD programmas līdzekļiem:

a) lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un tehniskai modernizācijai (arī lauksaimniecības objektu būvniecībai);

b) lauku vides atbalstam;

c) daļēji — zivsaimniecības attīstības programma.

Saskaņā ar Lauksaimniecības likumu valsts atbalsts lauksaimniecībai jāparedz 3 % apmērā no pamatbudžeta izdevumiem. 2001.gadā valsts atbalsts ir Ls 20 880 216.

 

II. Subsīdiju piešķiršanas

pamatprincipi

1. Valsts atbalsta metode — līdzfinansēšana. Programmas mērķu sasniegšanai tiek subsidēti 20–30% no projekta izmaksām (izņemot 1.programmu, kur valsts atbalsts paredzēts 70% apmērā), pārējo daļu sedz subsīdiju saņēmēji no pašu līdzekļiem vai kredīta.

2. Vispārējie noteikumi subsīdiju saņēmējiem:

— viņi ir reģistrēti kā nodokļu maksātāji;

— uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nokavēto nodokļu maksājumu parādu;

— sakārtota grāmatvedības uzskaite,

— sniegta informācija Centrālajai statistikas pārvaldei un Zemkopības ministrijai;

— ir vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecības izglītība,

— ja īpašumā ir mājlopi, tie reģistrēti atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 13.janvāra noteikumiem Nr.10 "Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi";

— atbilstoši uzturētas meliorācijas sistēmas.

3. Subsīdijas tiek izmaksātas pēc līguma noslēgšanas, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

 

III. Valsts programmas,

kuru īstenošanai 2001.gadā

tiks izmantotas

lauksaimniecības subsīdijas

1. Lauksaimniecības zemes ielabošana —

Ls 545 tūkst.

Šīs programmas mērķis — nodrošināt kultūraugu augšanai un attīstībai nepieciešamo augsnes mitruma režīmu, veicinot meliorācijas sistēmu renovācijas un rekonstrukcijas pasākumus. Valsts līdzfinansējums ir 70 procenti no kopējiem meliorācijas sistēmu renovācijas un rekonstrukcijas izdevumiem.

2. Lopkopības attīstībaLs 6403 tūkst.

Šī programma paredzēta lopkopības nozares attīstībai, lai veicinātu lopkopības produkcijas konkurētspējas paaugstināšanu. Saskaņā ar Eiropas savienības prasībām un apstiprinātajiem normatīvajiem dokumentiem no valsts budžeta paredzēts finansēt dzīvnieku apzīmēšanu, ganāmpulku reģistra uzturēšanu un dažādu sugu mājlopu ciltsdarba programmu realizēšanu. Papildus šīm subsīdijām, 2001.gadā paredzēts maksājums Ls 55 par katru pārraudzībā esošu govi, ja ganāmpulkā ir ne mazāk kā 7 govis un ganāmpulka vidējā ražība atbilst noteiktiem ražības kritērijiem. Realizēta pārraudzības programma cūku, liellopu, zirgu, aitu un kazu ganāmpulkos. Lopkopības ražošanas nozares stabilizēšanai plānoti Ls tūkst. 400.

3. Augkopības attīstība — Ls 6500 tūkst.

Šīs programmas mērķis — augkopības saimniecības virzīšana uz ražošanas potenciāla palielināšanu, apstākļu radīšana, lai īsā laikā izveidotos noteikta produkcijas veida ražošanai specializētas saimniecības. Piemērotu šķirņu izvēle, augstas kvalitātes sēklas materiāla un šķirnei atbilstošas agrotehnikas lietošana rada iespēju ievērojami samazināt ražošanas izmaksas augkopībā. Šim mērķim ir pakārtoti pasākumi sertificētas sēklas realizācijas, genofonda saglabāšanas, sākotnējās sēklkopības, cietes kartupeļu, dārzeņu subsidēšanai. Graudu un cukura tirgus stabilizācijai paredzētas subsīdijas intervences graudu un cukura glabāšanai. Lai veicinātu pārstrādātāju savlaicīgu norēķināšanos ar piegādātājiem, paredzētas subsīdijas graudu un kartupeļu iepirkšanai ņemtā kredīta procentu daļējai dzēšanai. Saglabāts atbalsts produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai. Ieviesti kompensācijas maksājumi par graudaugu sējplatībām, kuras pārsniedz 10 ha, un rapša, kartupeļu, linu sējplatību kompensācijas maksājumi. Paredzēti pasākumi ar laika apstākļiem saistītā ražošanas riska mazināšanai augkopībā, daļēji kompensējot apdrošināšanas maksājumus.

4. Zemnieku izglītošana — Ls 480 tūkst.

Lauksaimniecības potenciālo iespēju izmantošanā izšķiroša nozīme ir ražotāju intelektuālajam potenciālam un profesionālās sagatavotības līmenim. Sākot ar 1999.gadu, subsīdiju saņēmējiem tiek prasīta vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimnieciskā izglītība. Tādēļ izglītības programmā tiek subsidēta:

— zemnieku izglītošana;

— informatīvo materiālu sagatavošana;

— pēcdiploma studijas ārvalstu augstskolās, izglītojošos kursos.

5. Līdzfinansējums SAPARD programmai —

Ls 4402 tūkst.

Eiropas Savienības kandidātvalstīm dalībai SAPARD programmā jānodrošina valsts līdzfinansējums vismaz 25% apmērā no kopējā sabiedriskā finansējuma apjoma.

6. Līdzfinansējums ārzemju kopprojektiem —

Ls 250 tūkst.

Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas paaugstināšanā ievērojama nozīme ir ārvalstu sadarbības partneru palīdzībai. Ievērojot to, ka Latvijas lauksaimnieki un produkcijas ražotāju organizācijas ir vairāku starptautisku organizāciju dalībnieki, sadarbības projekti attīstās aizvien vairāk, tomēr visos gadījumos pastāv nosacījums, ka Latvijai jāpiedalās kopprojekta realizēšanā ar noteiktu finansējuma daļu. Šajā programmā paredzētais finansējums nodrošinās starptautisko kopprojektu realizēšanu, piesaistot ārzemju investīcijas lauksaimniecības nozarē.

7. Zivsaimniecība — Ls 400 tūkst.

Šajā programmā paredzētas subsīdijas zvejniecības attīstībai Baltijas jūrā, piekrastē un iekšējos ūdeņos, zivju audzēšanas un audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai, zvejas kuģu sagatavošanai, atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

8. Lauksaimnieciskās ražošanas tehniskā

modernizācija — Ls 1000 tūkst.

Šī programma paredzēta efektīvas lauksaimniecības ražošanas attīstībai un konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanas paplašināšanai līdz SAPARD programmas realizācijas uzsākšanai, pasākumiem, kuriem nav iespējams saņemt SAPARD līdzekļus.

Plānots atbalstīt lauksaimnieciskās ražošanas tehniskā parka un tehnoloģisko iekārtu atjaunošanu un modernizāciju.

9. Lauksaimniecības nevalstisko organizāciju

un ražotāju grupu atbalsts — Ls 260 tūkst.

Programma paredzēta lauku uzņēmēju sadarbības un kooperācijas veicināšanai. Atbalstītas lauksaimnieku sabiedriskās un lauku jaunatnes organizācijas.

10. Bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts —

Ls 100 tūkst.

Programma paredzēta bioloģiskās lauksaimniecības preču produkcijas ražošanai, kompensējot zaudējumus ekoloģiski tīras produkcijas ražotājiem par lauksaimniecības kultūrām un lauksaimniecības dzīvniekiem.

11. Tirgus veicināšana — Ls 240 tūkst.

Programmā paredzēta tirgus cenu informācijas apkopošana, analīze un izplatīšana lietotājiem. Paredzēti līdzekļi Mārketinga padomes izveidošanai. Tā nodarbosies ar kvalitatīvu vietējas produkcijas pozīciju nostiprināšanu tirgū.

12. Rezerve Ls 300 tūkst.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!