Ministru kabineta noteikumi Nr.1160
Rīgā 2009.gada 13.oktobrī (prot. Nr.69 10.§)
Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā
Izdoti saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 9.panta otrās daļas 1.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā individuālais komersants, kura apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 200000 latu, un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk – persona), kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.
2. Šajos noteikumos noteikto kārtību nepiemēro, ja persona atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir izvēlējusies nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja un saskaņā ar minēto likumu veic tikai saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti un kārto ieņēmumu uzskaites reģistru, ievērojot minētā likuma noteikumus par šā reģistra saturu un ierakstu secību.
3. Persona kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā saskaņā ar šiem noteikumiem, ņemot vērā normatīvos aktus par grāmatvedības kārtošanas un organizācijas, kā arī par kases operāciju uzskaites noteikumiem.
4. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības reģistros atspoguļo saimnieciskās darbības naudas plūsmu, tās veidošanās avotus un izlietojumu un saimnieciskajā darbībā izmantotās un saimnieciskajā darbībā iegūtās mantas stāvokļa izmaiņas, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī veiktu mantas un norēķinu kontroli.
5. Ja persona ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja un izvēlējusies iespēju maksāt fiksēto ienākuma nodokli, kā arī saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” veic tikai saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, uz to neattiecas šo noteikumu 3.punktā un II, III, IV un V nodaļā noteiktās prasības. Šī persona kārto ieņēmumu uzskaites reģistru, kurā saimnieciskās darbības ieņēmumus uzskaita hronoloģiskā secībā, norādot ieraksta kārtas numuru, datumu, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu, darījuma dalībnieku (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu), darījuma aprakstu, darījuma summu un citu nepieciešamo informāciju.
II. Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite
6. Persona saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus reģistrē (ieraksta) saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā (turpmāk – žurnāls) (pielikums). Žurnālu var kārtot papīra reģistra veidā vai elektroniski.
7. Žurnālu sagatavo un ierakstus izdara tā, lai tajā ietvertā informācija saglabātos likumā “Par grāmatvedību” grāmatvedības reģistriem paredzētajā glabāšanas laikā.
8. Ja žurnālu kārto papīra reģistra veidā, žurnāla lapas numurē no pārskata (taksācijas) gada sākuma augošā secībā, caurauklo, pēdējā lapā norāda lapu skaitu un apliecina ar personas parakstu un zīmogu, ja tāds ir.
9. Ja žurnālu kārto elektroniski, nodrošina tā izdruku. Pārskata (taksācijas) gada beigās vai, ja nepieciešams, agrāk izdrukas papīra reģistra veidā brošē hronoloģiskā secībā. Minētās izdrukas nav nepieciešamas, ja žurnāla sagatavošanā izmantotā grāmatvedības datorprogramma atbilst grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
10. Žurnālu kārto saskaņā ar šādām prasībām:
10.1. katram pārskata (taksācijas) gadam iekārto jaunu žurnālu. Pārskata (taksācijas) gada sākumā žurnālā norādītajam skaidrās naudas atlikumam kasē un bezskaidrās naudas atlikumam kredītiestāžu (banku) kontos jābūt vienādam ar iepriekšējā pārskata (taksācijas) gada beigās aprēķināto un žurnālā norādīto skaidrās un bezskaidrās naudas atlikumu;
10.2. ierakstus par katru mēnesi, kurā ir bijuši ieņēmumi vai izdevumi (turpmāk – mēnesis), izdara jaunā žurnāla lapā. Mēneša beigās aprēķina skaidrās naudas atlikumu kasē un bezskaidrās naudas atlikumu kredītiestāžu (banku) kontos. Mēneša sākumā žurnālā norādītajam skaidrās naudas atlikumam kasē un bezskaidrās naudas atlikumam kredītiestāžu (banku) kontos jābūt vienādam ar iepriekšējā mēneša beigās aprēķināto un žurnālā norādīto skaidrās un bezskaidrās naudas atlikumu;
10.3. mēneša beigās katrā ieņēmumu un izdevumu ailē aprēķina un žurnālā norāda apgrozījuma summu mēnesī, kā arī apgrozījuma kopsummu, skaitot no gada sākuma;
10.4. ierakstus žurnālā izdara, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem – saimnieciskajā darījumā iesaistītās personas (darījuma partnera) izsniegtu attaisnojuma dokumentu (piemēram, kases čeku, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīti vai biļeti, kases iemaksu vai izmaksu attaisnojuma dokumentu), pašu sagatavotu kases ieņēmumu vai izdevumu orderi. Ja nav cita attaisnojuma dokumenta par summām, kas saņemtas kredītiestāžu (banku) kontos vai no tiem izsniegtas, šo summu reģistrēšanai žurnālā persona drīkst izmantot šo kontu izrakstus;
10.5. žurnālu var izmantot arī kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijai.
11. Individuālais komersants ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu saistītiem bezskaidras naudas norēķiniem izmanto atsevišķu kredītiestādes (bankas) kontu.
12. Fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, kredītiestādes (bankas) kontu var izmantot ne tikai norēķiniem saimniecisko darījumu nodrošināšanai. Tādā gadījumā žurnālā norāda visas šajā kontā saņemtās un no tā izsniegtās naudas summas.
13. Žurnālā ieņēmumus un izdevumus reģistrē (ieraksta) hronoloģiskā secībā. Bezskaidrā naudā saņemtos ieņēmumus un izdarītos izdevumus žurnālā ieraksta pēc kredītiestādes (bankas) konta izraksta saņemšanas, ievērojot prasības par darījumu reģistrēšanu grāmatvedības reģistros, ja šie ieņēmumi un izdevumi nav reģistrēti žurnālā pirms minētā izraksta saņemšanas.
14. Žurnālā ieņēmumus un izdevumus norāda latos un santīmos.
15. Ieņēmumus un izdevumus ārvalsts valūtā žurnālā norāda, pārrēķinātus latos un santīmos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu šo ieņēmumu saņemšanas vai izdevumu veikšanas dienā.
16. Ja kasē vai kredītiestādes (bankas) kontā ir nauda ārvalsts valūtā, to pārrēķina latos un santīmos pārskata (taksācijas) gada beigās saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu gada beigās (kursu ieraksta žurnālā). Ja nepieciešams, naudu ārvalsts valūtā var pārrēķināt latos un santīmos arī mēneša beigās saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu attiecīgā mēneša beigās (kursu ieraksta žurnālā). Pēc ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas iegūto novērtējuma palielinājumu latos žurnālā ieraksta ieņēmumos, bet novērtējuma samazinājumu latos žurnālā ieraksta izdevumos.
17. Žurnāla ailes aizpilda šādā kārtībā:
17.1. 1.ailē “Ieraksta kārtas numurs” norāda žurnālā izdarītā ieraksta kārtas numuru no gada sākuma;
17.2. 2.ailē “Ieraksta datums” norāda žurnālā izdarītā ieraksta datumu;
17.3. 3.ailē “Dokumenta nosaukums, numurs un datums” norāda tā attaisnojuma dokumenta nosaukumu, numuru un datumu, uz kuru pamatojoties izdara ierakstu žurnālā;
17.4. 4.ailē “Dokumenta autors, darījuma partneris (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums)” norāda:
17.4.1. saņemtā attaisnojuma dokumenta autora (sagatavotāja) vārdu, uzvārdu (fiziskajām personām) vai nosaukumu (juridiskajām personām), ja attaisnojuma dokumentu sagatavojusi cita persona;
17.4.2. darījuma partnera vai (ja nav darījuma partnera) pašas personas vārdu, uzvārdu (fiziskajām personām) vai nosaukumu (juridiskajām personām), ja attaisnojuma dokumentu sagatavojusi persona pati;
17.5. 5.ailē “Saimnieciskā darījuma apraksts” norāda attaisnojuma dokumentā par saimniecisko darījumu ietvertās informācijas īsu aprakstu;
17.6. 6.ailē “Analītiskās uzskaites reģistra Nr. vai nosaukums” norāda analītiskās uzskaites reģistra (ja tāds ir) numuru vai nosaukumu, kurā arī ir ierakstīts attiecīgais attaisnojuma dokuments;
17.7. 7.ailē “Kase, Ls, saņemts” norāda kasē saņemtās skaidrās naudas summas;
17.8. 8.ailē “Kase, Ls, izsniegts” norāda no kases izsniegtās skaidrās naudas summas;
17.9. 9.ailē “Kredītiestāžu konti, Ls, saņemts” norāda kredītiestāžu (banku) kontos saņemtās naudas summas (bezskaidrā naudā ieskaitītās summas un skaidrā naudā iemaksātās summas);
17.10. 10.ailē “Kredītiestāžu konti, Ls, izsniegts” norāda no kredītiestāžu (banku) kontiem izsniegtās naudas summas (bezskaidrā naudā pārskaitītās summas un skaidrā naudā izņemtās summas);
17.11. 11.ailē “Citi maksāšanas līdzekļi, Ls, saņemts” norāda ieņēmumus, kas iegūti nevis naudā, bet citās lietās vai pakalpojumu veidā (piemēram, maiņas, ieskaita darījumi);
17.12. 12.ailē “Citi maksāšanas līdzekļi, Ls, izsniegts” norāda izdevumus, kas izdarīti nevis naudā, bet citās lietās vai pakalpojumu veidā (piemēram, maiņas, ieskaita darījumi);
17.13. 13.ailē “Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas” norāda ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas pārdošanas, lauku tūrisma pakalpojumiem, saņemto pievienotās vērtības nodokļa kompensāciju un atmaksāto akcīzes nodokli, izņemot summas, kas saņemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;
17.14. 14.ailē “Ieņēmumi no citiem saimnieciskās darbības veidiem” norāda ieņēmumus no pārējās saimnieciskās darbības (izņemot lauksaimniecisko ražošanu un lauku tūrismu);
17.15. 15.ailē “Neapliekamās subsīdijas” norāda summas, kas saņemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai un netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;
17.16. 16.ailē “Citi neapliekamie ienākumi” norāda pārējos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos ienākumus (piemēram, palīdzība stihiskas nelaimes gadījumos vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta, pamatojoties uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmumu);
17.17. 17.ailē “Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu” norāda personas saņemto aizņēmumu summas, personai atdotās aizdevumu summas, ārpus saimnieciskās darbības gūtos ieņēmumus, kurus persona iegulda saimnieciskajā darbībā, un citus ieņēmumus, kas nav attiecināmi uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona šajā ailē norāda aprēķinātās, kā arī no valsts budžeta atmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas;
17.18. 18.ailē “Ieņēmumi, Ls, kopā (13.–17.aile)” norāda ieņēmumu kopsummu (13.aile + 14.aile + 15.aile + 16.aile + 17.aile);
17.19. 19.ailē “Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu” norāda izdevumus, kas pilnībā attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu un lauku tūrisma pakalpojumiem, arī tos izdevumus, kas attiecīgajā laikposmā radušies kaļķošanas, ganību ierīkošanas, akmeņu novākšanas, dziļaršanas, saimniecības teritorijas labiekārtošanas dēļ. Šajā ailē norāda arī citus izdevumus, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu (arī lauku tūrismu) vairākus gadus (piemēram, samaksāto nomas maksu par vairākiem gadiem). Šajā ailē norāda arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko persona maksājusi par sevi kā par pašnodarbinātu personu, ja tā nodarbojas tikai ar lauksaimniecisko ražošanu (arī lauku tūrismu);
17.20. 20.ailē “Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem” norāda izdevumus, kas saistīti ar ieņēmumu gūšanu no citiem saimnieciskās darbības veidiem. Šajā ailē norāda arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko persona maksājusi par sevi kā par pašnodarbinātu personu, ja tā nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu (arī lauku tūrismu). Šajā ailē norāda arī atsavināto pamatlīdzekļu (ja to atsavināšanas vērtība uzrādīta ieņēmumos) atlikušo vērtību;
17.21. 21.ailē “Proporcionāli sadalāmie izdevumi” norāda izdevumus, kas sadalāmi starp lauksaimniecisko ražošanu (arī lauku tūrismu) un citiem saimnieciskās darbības veidiem, piemērojot proporciju. Ja persona nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu (arī lauku tūrismu), kā arī veic citu saimniecisko darbību un nav precīzi zināms, kāda kopējo izdevumu daļa attiecas uz lauksaimniecisko ražošanu un kāda – uz citiem saimnieciskās darbības veidiem, to nosaka proporcionāli minētajiem ieņēmumiem (gada beigās šajā ailē uzkrāto izdevumu summu sadala starp lauksaimnieciskās ražošanas (arī lauku tūrisma) un citiem saimnieciskās darbības izdevumiem proporcionāli attiecīgajiem ieņēmumiem). Šajā ailē var norādīt arī citus izdevumus, kurus persona proporcionāli attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem;
17.22. 22.ailē “Ar saimniecisko darbību nesaistītās izmaksas” norāda izdevumus, kas atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nav uzskatāmi par tādiem izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību (piemēram, līdzekļi, kurus persona izņēmusi no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem, lai tos izlietotu personiskajam patēriņam, ziedojumi un dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras personai kā galviniekam jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu);
17.23. 23.ailē “Izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu” norāda izdevumus, kas saistīti ar saimnieciskajā darbībā izmantoto nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegādi (izdevumi, kurus ietver pirkta pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma sākotnējā vērtībā) un saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu izveidošanu (izdevumi, kurus ietver personas pašas izveidota pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā), avansa maksājumus, kas neattiecas uz pārskata (taksācijas) gada ieņēmumiem, izsniegto aizdevumu summas, atdotās aizņēmumu summas, samaksātās soda un kavējumu naudas, par saimniecisko darbību samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un tā avansu un citus izdevumus, kas nav attiecināmi uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona šajā ailē norāda pievienotās vērtības priekšnodokļa summas un valsts budžetā samaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas;
17.24. 24.ailē “Izdevumi, Ls, kopā (19.–23.aile)” norāda izdevumu kopsummu (19.aile + 20.aile + 21.aile + 22.aile + 23.aile).
18. Žurnāla 13. un 14.ailē norāda tos ieņēmumus, kas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikti kā saimnieciskajā darbībā gūtie ieņēmumi, bet 19., 20. un 21.ailē norāda tos izdevumus, kas šajā likumā noteikti kā saimnieciskās darbības izdevumi.
19. Persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu (arī lauku tūrismu), žurnālā nodala lauksaimnieciskās ražošanas (arī lauku tūrisma) ieņēmumus un izdevumus, lai varētu aprēķināt ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas (arī lauku tūrisma).
20. Persona, kas nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu (arī lauku tūrismu), žurnāla 13.aili un 19.aili var izmantot, lai nodalītu citu (dažādu) saimnieciskās darbības veidu ieņēmumus un izdevumus, attiecīgi labojot ailes nosaukumu, ja žurnālu kārto papīra reģistra veidā.
21. Ja žurnālu kārto elektroniski, žurnāla ailes, kuras neizmanto saimniecisko darījumu reģistrēšanai, var nenorādīt. Šādu žurnālu drīkst papildināt ar jaunām ailēm, lai ierakstītu citu personai nepieciešamo papildu informāciju.
III. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaite un to nolietojuma aprēķināšana
22. Saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu (ja tādi ir) un nemateriālo ieguldījumu (ja tādi ir) uzskaitē un to nolietojuma aprēķināšanā persona ievēro šos noteikumus, likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un normatīvos aktus par likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtību un saskaņā ar tiem aizpilda attiecīgās nolietojuma aprēķina veidlapas.
23. Par pamatlīdzekļiem uzskata nekustamas mantas uzskaites vienības (piemēram, zemesgabals, ēka, būve, ilggadīgie stādījumi) un kustamas mantas uzskaites vienības, kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 300 latiem (piemēram, iekārta vai tās aprīkojums, tehnika, mašīna vai inventārs, transportlīdzeklis, dators, kopētājs).
24. Par nemateriālajiem ieguldījumiem uzskata par samaksu iegūtas bezķermeniskas lietas (piemēram, patents, licence), kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu.
25. Pirkta pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma sākotnējā vērtībā ietver:
25.1. pirkšanas cenu;
25.2. citus tiešos izdevumus;
25.3. saņemto aizņēmumu procentus, kas samaksāti par periodu līdz objekta lietderīgās izmantošanas uzsākšanai (turpmāk – nodošana ekspluatācijā).
26. Citi pirkta pamatlīdzekļa tiešie izdevumi ir, piemēram, pamatlīdzekļa piegādes izdevumi līdz tā izmantošanas vietai, pamatlīdzekļa sagatavošanas izdevumi paredzētajai izmantošanai, kā arī samaksātie muitas maksājumi.
27. Personas pašas izveidota pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā ietver izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa izveidošanu (izgatavošanu vai celtniecību) un sagatavošanu nodošanai ekspluatācijā (piemēram, materiālu izdevumi, algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi, pamatlīdzekļa izveidošanā izmantoto pamatlīdzekļu nolietojums, samaksa par saņemtajiem pakalpojumiem). Sākotnējā vērtībā ietver arī procentus, kas līdz pamatlīdzekļa nodošanai ekspluatācijā samaksāti par pamatlīdzekļa izveidošanai saņemtajiem aizņēmumiem.
28. Ja pamatlīdzeklis iegūts kārtībā, kāda noteikta īpašumtiesību atjaunošanai, tā sākotnējo vērtību nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtību.
29. Ja persona saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) personisko mantu, kas pirkta vai izveidota pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, pamatojot šīs mantas iegādes vai izveidošanas izdevumu summu ar tās iegādes vai izveidošanas laikā saņemtajiem attaisnojuma dokumentiem, par šāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību uzskata minētās mantas atlikušo vērtību datumā, kad pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā. Atlikušo vērtību aprēķina saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu, ņemot vērā mēnešu skaitu līdz brīdim, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā.
30. Ja saimnieciskajā darbībā izmantotajam pamatlīdzeklim nav iegādes dokumenta vai dokumentu, kas pamato personas pašas izveidota pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, vai pamatlīdzekļa vērtība nav noteikta atbilstoši šo noteikumu 28.punktam, kā arī ja pamatlīdzeklis iegūts ziedojuma, dāvinājuma vai mantojuma veidā, to var uzskaitīt tikai natūrā (bez novērtējuma naudas izteiksmē).
31. Ja saimnieciskajā darbībā izmantotais pamatlīdzeklis iegūts kā dāvinājums, kuru saņemot ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad šādu pamatlīdzekli uzskaita dāvinājuma līgumā norādītajā vērtībā. Pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība ir dāvinājuma līgumā norādītā vērtība. Atlikušo vērtību datumā, kad pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā, aprēķina saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu, ņemot vērā mēnešu skaitu līdz dienai, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā.
32. Ja personai radušies izdevumi, kas saistīti ar saimnieciskajā darbībā izmantotajam pamatlīdzeklim (arī ja to uzskaita tikai natūrā) veiktajiem uzlabojumiem, tā atjaunošanu vai rekonstrukciju, kas būtiski palielina šā pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku, šādus izdevumus uzskaita un amortizē tādā pašā kārtībā, kāda noteikta attiecīgajam pamatlīdzeklim saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu.
IV. Krājumu uzskaite
33. Par krājumiem uzskata izejvielas, materiālus, nepabeigtos ražojumus un izstrādājumus, gatavos ražojumus un izstrādājumus, preces pārdošanai, darba dzīvniekus un produktīvos dzīvniekus.
34. Pirkto krājumu atlikumus novērtē iegādes vērtībā (pirkšanas cenās). Pašražoto krājumu atlikumus novērtē ražošanas pašizmaksā vai zemākajās tirgus cenās.
35. Krājumu uzskaitei persona var iekārtot analītiskās uzskaites reģistru (turpmāk – krājumu uzskaites reģistrs), brīvi izvēloties reģistra veidu (piemēram, žurnāls, kartīte) un tā kārtošanas veidu (izdarot ierakstus papīra reģistrā vai kārtojot to elektroniski).
36. Ja krājumu uzskaites reģistru iekārto pirkto krājumu uzskaitei, tajā par katru krājumu uzskaites vienību norāda šādu informāciju:
36.1. ieraksta kārtas numurs;
36.2. ieraksta datums;
36.3. attaisnojuma dokumenta nosaukums, numurs un datums;
36.4. attaisnojuma dokumenta autors vai darījuma partneris (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums);
36.5. attiecīgās krājumu uzskaites vienības nosaukums;
36.6. daudzums un vērtība mēneša sākumā (atlikums mēneša sākumā ir vienāds ar atlikumu iepriekšējā mēneša beigās);
36.7. mēnesī saņemto krājumu daudzums un vērtība;
36.8. mēnesī izlietoto krājumu daudzums un vērtība;
36.9. krājumu atlikumu daudzums un vērtība mēneša beigās;
36.10. atzīme par pirkto krājumu samaksu mēnesī vai par krājumiem, par kuriem vēl nav samaksāts piegādātājam (nodrošina samaksāto pirkto krājumu atlikumu vērtības noteikšanu mēneša sākumā un beigās);
36.11. cita informācija (pēc personas brīvas izvēles).
37. Ja krājumu uzskaites reģistru iekārto pašražoto krājumu uzskaitei, tajā norāda tādu pašu informāciju kā par pirktajiem krājumiem, izņemot informāciju par mēnesī saņemto (saražoto) un izlietoto pašražoto krājumu vērtību, kā arī šo krājumu atlikumu vērtību mēneša beigās. Pašražoto krājumu atlikumu vērtību aprēķina un ieraksta reģistrā gada beigās.
V. Citi grāmatvedības reģistri
38. Persona atbilstoši saimnieciskās darbības īpatnībām var iekārtot arī citus grāmatvedības reģistrus, brīvi izvēloties reģistru veidu (piemēram, žurnāls, kartīte) un to kārtošanas veidu (izdarot ierakstus papīra reģistrā vai kārtojot elektroniski). Piemēram, analītiskās uzskaites reģistru debitoru parādu (ja tādi ir) uzskaitei (turpmāk – debitoru parādu uzskaites reģistrs), kreditoru parādu (ja tādi ir) uzskaitei (turpmāk – kreditoru parādu uzskaites reģistrs), darbinieku un darba samaksas (ja persona izmanto algotu darbaspēku), samaksāto nodokļu vai līgumu uzskaitei.
39. Par debitoru parādiem uzskata personas prasījumus no citām personām – debitoriem (piemēram, pircēji, pakalpojumu saņēmēji, nomnieki, aizdevumu saņēmēji) – par nesamaksāto vai aizdoto naudu vai citām lietām, kā arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos pārmaksātos nodokļus un nodevas.
40. Par kreditoru parādiem uzskata personas saistības pret citām personām – kreditoriem (piemēram, bankas, piegādātāji, pakalpojumu sniedzēji, darbinieki) – par nesamaksāto vai aizdoto naudu vai citām lietām, kā arī parādu valsts budžetam vai pašvaldību budžetiem par nodokļiem un nodevām.
41. Persona, kura izvēlējusies kārtot debitoru parādu uzskaites reģistru un kreditoru parādu uzskaites reģistru, attiecīgi par katru debitoru vai kreditoru parādu norāda šādu informāciju:
41.1. ieraksta kārtas numurs;
41.2. ieraksta datums;
41.3. attaisnojuma dokumenta nosaukums, numurs un datums;
41.4. attaisnojuma dokumenta autors vai darījuma partneris (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums);
41.5. saimnieciskā darījuma apraksts;
41.6. norēķinu atlikuma summa mēneša sākumā (atlikuma summa mēneša sākumā ir vienāda ar atlikuma summu iepriekšējā mēneša beigās);
41.7. mēnesī samaksātā parāda summa;
41.8. mēnesī izveidojusies parāda summa;
41.9. norēķinu atlikuma summa mēneša beigās;
41.10. cita informācija (pēc personas brīvas izvēles).
VI. Noslēguma jautājumi
42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumus Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 50.nr.).
43. Persona, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai kārto saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” pielikumu, var turpināt šo žurnālu kārtot līdz 2011.pārskata (taksācijas) gada beigām.
44. Personas, kuras līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai par pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību uzskatīja attiecīgā pamatlīdzekļa tirgus vērtību tā uzskaitīšanas dienā, turpina uzskaitīt šo pamatlīdzekli attiecīgajā sākotnējā vērtībā un aprēķināt tā nolietojumu, piemērojot normatīvos aktus par likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumiem, un saskaņā ar tiem aizpilda attiecīgās nolietojuma aprēķina veidlapas.
45. Noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Finanšu ministrs E.Repše
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2011.gada 1.jūliju.
Pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 13.oktobra noteikumiem Nr.1160
Finanšu ministrs E.Repše