Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 13.oktobrī

 

MK: Par Eiropas Komisijas locekļa amata kandidatūras apstiprināšanu

 13.oktobrī Ministru kabineta sēdē, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, valdība atbalstīja Andra Piebalga kandidatūru Eiropas Komisijas locekļa amatam. Ārlietu ministrijai uzdots informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par valdības lēmumu.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par termiņa pagarināšanu dalībai starptautiskajā operācijā Afganistānā

13.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais Saeimas lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.

Ņemot vērā, ka drošības situācijas stabilizēšanai Afganistānā joprojām nepieciešama starptautisko bruņoto spēku klātbūtne, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome 2009.gada 8.oktobrī pieņēma rezolūciju Nr.1890, ar kuru pagarināja NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) klātbūtni Afganistānā uz 12 mēnešiem – līdz 2010.gada 13.oktobrim.

Operācija Afganistānā ir NATO prioritāte, tādējādi arī Latvijai kā alianses dalībvalstij ir jāturpina pildīt savas saistības pret sabiedrotajiem un jāpiedalās šajā operācijā. Turklāt deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā MK iecerēto darbību 5.7.punkts nosaka: “Pildīsim Latvijas saistības starptautiskajās miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijās, kā prioritāru nosakot NATO misiju Afganistānā.”

Saeimas lēmuma projekts sagatavots atbilstoši likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) piedalīšanās starptautiskajās operācijās” noteiktajam, proti, Saeima lemj par Latvijas NBS dalību starptautiskajās operācijās. Ar minēto Saeimas lēmuma projektu NBS karavīru dalība ISAF operācijā tiek pagarināta atbilstoši ANO starptautiskajam mandātam līdz 2010.gada 13.oktobrim.

Dienesta pienākumus NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Afganistānā pašlaik veic vairāk nekā 170 Latvijas kontingenta karavīru.

 

AM: Par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izveidi

13.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras likvidāciju un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izveidi”.

Ministru kabineta rīkojums sagatavots, ņemot vērā MK pieņemtos lēmumus par valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanu, uzdevumu maksimāli samazināt iestādes administratīvās izmaksas, kā arī par valsts aģentūru tiesiskā regulējuma un finansēšanas modeļa pilnveidošanu.

MK rīkojums paredz likvidēt Aizsardzības īpašumu valsts aģentūru (AĪVA) un tās vietā izveidot AM pakļautībā esošu iestādi “Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs” (Centrs), kas būs AĪVA saistību un tiesību pārņēmējs.

Centra mērķis būs pārvaldīt AM, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un AM padotībā esošo iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu un veikt iepirkumu AM, NBS un AM padotībā esošo iestāžu vajadzībām. Centra izveide vērsta uz NBS neraksturīgo uzdevumu pārņemšanu. Tajā tiks nodarbinātas civilpersonas un karavīri.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas programmas īstenošanā

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ziņojumu par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas programmas īstenošanā (Ziņojums) un 13.oktobrī ar to iepazīstināja Ministru kabinetu. Ziņojumā ir izvērtēti iepriekšējā gadā veiktie pasākumi, kā arī definēti jauni uzdevumi un pasākumi 2009.–2010.gadam.

Ņemot vērā globālās finanšu un ekonomikas krīzes padziļināšanos, Latvijas valdība rīkojas, lai stabilizētu un atdzīvinātu finanšu sistēmu, uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, samazinot tās tēriņus, kā arī pārstrukturizētu tautsaimniecību, paaugstinot tās konkurētspēju. Ekonomikas ministrija uzsver, ka Latvijas nacionālā Lisabonas programmā nosprausto strukturālo reformu turpināšana ir ļoti svarīga Latvijas izaugsmes potenciāla stiprināšanai.

Latvijas prioritārie darbības virzieni Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai paliek nemainīgi – makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, zināšanu un inovāciju stimulēšanas, investīcijām un darbam labvēlīgas un piesaistošas vides veidošana, nodarbinātības veicināšana un izglītības un prasmju uzlabošana.

Ziņojums sastāv no politiskā kopsavilkuma, kurā ir vērtēti 2009.gadā veiktie pasākumi ES Padomes sniegto rekomendāciju Latvijai izpildei, raksturota ekonomiskā situācija Latvijā, kā arī makroekonomiskā politika, nodarbinātības politika, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma apguve. Savukārt Ziņojuma pielikumos ir apkopoti veiktie pasākumi, raksturots to statuss un finansējums, kā arī raksturots ES struktūrfondu programmu ieviešanas statuss uz 2009.gada 30.martu un darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitāšu ieviešanas statuss uz 2009.gada 31.jūliju. Pasākumu plāns papildināts arī ar jauniem pasākumiem 2009.–2010.gadam.

Ziņojums ir balstīts uz Latvijas Republikā pieņemtajiem politikas plānošanas dokumentiem. Ziņojumu izstrādāja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Vides ministriju, Zemkopības ministriju, Valsts kanceleju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Konkurences padomi un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.

Ziņojums pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā līdz 2009.gada 15.oktobrim jāiesniedz Eiropas Komisijai.

 

EM: Par valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem

Ministru kabinets 13.oktobrī nolēma, ka valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem par 2008.gada 2.pusgadā saražoto biodegvielu, kas nav izmaksāts sakarā ar finansējuma trūkumu, valsts izmaksās ne vēlāk kā līdz 2019.gadam.

To paredz 13.oktobrī MK akceptētie grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.280 “Noteikumi par finansiāli atbalstāmajām kvotām biodegvielai”, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvjiem, kā arī visiem biodegvielas ražotājiem, kas saņem valsts tiešo atbalstu biodegvielas ražošanai.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka šāds lēmums pašreizējā ekonomiskajā situācijā sekmēs turpmāku biodegvielas ražošanas uzņēmumu darbību un tālāku attīstību, saglabājot esošās darba vietas. Kā ir apliecinājuši biodegvielas ražotāji, pie nosacījuma, ja viņi saņem valdības apstiprinājumu, ka paredzētās, bet neizmaksātās atbalsta summas tiks samaksātas vēlākā periodā, būs iespējams rast risinājumu kredītlīdzekļu saņemšanai, lai ražotnes netiktu slēgtas.

Nodrošinot neizmaksātā valsts atbalsta atmaksu ražotājiem, tiek stimulēta biodegvielas ražošana. Nodrošinot valsts atbalstu par ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma saražošanu, tiek sekmēta Eiropas Savienības nosacījumu par bioloģiskas izcelsmes degvielas izmantošanu transportā, kas veido 5,75% no degvielas patēriņa 2010.gadā, izpilde.

Par 2008.gada 1.pusgadā saražoto biodegvielu ražotājiem tika piešķirts 2 166 673,65 latu atbalsts.

Par 2008.gada 2.pusgadā saražoto biodegvielu atbalsts ražotājiem tika piešķirts 2 243 004 latu apmērā, piemērojot samazinājuma koeficientu 0,1625748 atbilstoši budžeta apakšprogrammā “Atbalsts biodegvielas ražošanas veicināšanai” pieejamajiem finanšu līdzekļiem. Pēc Lauku atbalsta dienesta sniegtās informācijas, tiešā valsts atbalsta saņemšanai kopumā tika iesniegti pieteikumi par 2008.gada 2.pusgadā saražoto biodegvielu 33 984 574 litru apjomā par kopējo summu 13 796 753 lati, tādējādi turpmākajiem gadiem ir radīts 11 553 749 latu budžeta slogs.

Lai nodrošinātu valsts atbalsta sniegšanu biodegvielas komersantiem, Ekonomikas ministrija līdz 2010.gada 1.maijam iesniegs Ministru kabinetā informāciju par neizmaksāto atbalsta apjomu par 2009.gadu un līdz 2011.gadam 1.maijam – par neizmaksāto atbalsta apjomu par 2010.gadu.

Ja biodegvielas ražotājs līdz kārtējā gada 1.novembrim ir saražojis mazāk nekā 50% no tam piešķirtās finansiāli atbalstāmās kvotas, biodegvielas ražotājam piešķirtā finansiāli atbalstāmā kvota tiks samazināta par nesaražoto biodegvielas apjomu, bet saglabāta par daudzumu, kas proporcionāls piešķirtās finansiāli atbalstāmās gada kvotas apjomam uz diviem mēnešiem (viena sestā daļa no gada kvotas apjoma).

Ņemot vērā, ka ražotāji nav saņēmuši atbalstu par 2008.gada 2.pusgadā saražoto biodegvielu pilnā apjomā, Satversmes tiesā prasības pret valsti par saistību nepildīšanu ir iesnieguši divi biodegvielas ražotāji.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

EM: Par mikrouzņēmuma atbalsta programmas ieviešanu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars pauž gandarījumu par 13.oktobra valdības lēmumu virzīt tālāk mikrouzņēmuma atbalsta programmas ieviešanu. Iecerēts, ka šajā programmā paredzētie pasākumi stāsies spēkā nākamgad.

 “Šodien valdība, virzot tālākai izstrādei koncepciju par mikrouzņēmuma atbalsta pasākumiem, ir vēlreiz skaidri apliecinājusi apņemšanos panākt uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un administratīvo šķēršļu mazināšanu. Privātā iniciatīva ir vienīgā alternatīva uzpūstam valsts aparātam,” uzsver ekonomikas ministrs.

13.oktobrī pieņemtās koncepcijas par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem galvenais mērķis ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai mudinātu bez darba palikušos iedzīvotājus uzsākt savu uzņēmējdarbību.

Koncepcija paredz speciāla mikrouzņēmumu likuma izstrādi, uzņēmumu minimālo pamatkapitālu samazināt no 2000 latiem līdz 100 latiem, kā arī samazināt vai vispār atcelt pienākumu maksāt valsts nodevas par dažādu ar uzņēmumu dibināšanu saistītu formalitāšu kārtošanu.

Tāpat koncepcija paredz ieviest vairākus jauninājumus un atvieglojumus nodokļu jomā, piemēram, paredzot iespēju mikrouzņēmumiem pievienotās vērtības nodokli maksāt, balstoties uz kases principu, būtiski atvieglot grāmatvedības kārtošanu, kā arī plāno paplašināt vai arī ieviest pilnīgi no jauna speciālas mikrokreditēšanas programmas mazajiem uzņēmējiem.

Sandris Sabajevs, ekonomikas ministra preses sekretārs

 

FM: Par grozījumiem Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā

13.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par grozījumiem Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā. Grozījumi izstrādāti, lai apdrošināšanas sabiedrībām, nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām atkarībā no apdrošināšanas veikšanas veida palielinātu garantijas fonda minimālo apmēru, kā arī veicinātu uzticību apdrošināšanas pakalpojumiem.

Likumprojekts nosaka, ka turpmāk garantijas fonda minimālais lielums atkarībā no apdrošināšanas veikšanas veida apdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm būs 3,5 miljoni eiro vai 2,3 miljoni eiro (līdzšinējo 3,2 vai 2,2 miljonu eiro vietā), savukārt savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām – 2,7 miljoni eiro vai 1,8 miljoni eiro (līdzšinējo 2,4 vai 1,65 miljonu eiro vietā). Atbilstoši grozījumi Latvijas normatīvajos aktos ir jāievieš saskaņā ar Eiropas Komisijas šogad noteikto jauno garantijas fonda minimālā lieluma apmēru. Paredzams, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Lai veicinātu uzticību apdrošināšanas pakalpojumiem, likumā noteikts palielināt no apdrošināto aizsardzības fonda izmaksājamo garantētās atlīdzības apmēru apdrošinājuma ņēmējam fiziskajai personai dzīvības apdrošināšanā līdz pat 10 000 latiem (līdzšinējo 2000 latu vietā), izņemot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu. Tāpat likumā noteiktas prasības, kas apdrošinātājiem būs jāievēro, sadarbojoties ar klientu pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas, taču vienlaikus ievērojot apdrošinātāju pakalpojumu sniegšanas specifiku.

Likumprojekts paredz, ka, reklamējot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā nedrīkst ietvert informāciju par nākotnē garantētu peļņu vai ienesīguma līmeni, tā vietā reklāmā ietverama informācija, ka līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē. Šīs prasības ir nepieciešamas, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) spētu vērsties pret reklāmas izplatītājiem, kas izplata neprecīzas vai maldinošas reklāmas par apdrošināšanas saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu ienesīgumu.

Ar likuma grozījumiem arī paredzēts reglamentēt pienākumus apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei vismaz reizi gadā veikt kritiskās situācijas analīzi, analizējot un dokumentējot iespējamos attīstības scenārijus.

Ar grozījumiem likumā plānots noteikt, ka apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadībai, ņemot vērā būtiskos riskus un tiem atbilstošos riska faktorus, būs jāizstrādā un jāapstiprina kritiskās situācijas analīzes veikšanas kārtība, par kuras ievērošanu tā būs atbildīga. Tāpat vadībai būs jāapstiprina kritiskās situācijas analīzes rezultāti un jāpieņem lēmums par veicamajām darbībām analīzē minēto notikumu vai izmaiņu tirgus nosacījumos iestāšanās gadījumā. Desmit dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas iestādei būs jāsniedz atbilstoša informācija FKTK.

Likumprojektā arī noteikts, ka apdrošināšanas iestādēm turpmāk būs jāsadarbojas ar FKTK pārstāvi, kurš veiks iestādes darbības un dokumentu pārbaudi. Savukārt FKTK uzraudzības procesā pirms lēmumu pieņemšanas, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, noteikts izvērtēt tās lēmumu iespējamo ietekmi uz citas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti. Likumā veiktās izmaiņas arīdzan nosaka FKTK tiesības apdrošinātājam par likuma normu pārkāpumiem piemērot soda naudu līdz 10 000 latu.

Apdrošināšanas sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, kas reģistrēta kā akciju sabiedrība, Eiropas komercsabiedrība vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība, kurai saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu.

Grozījumus likumā vēl izskatīs un par to pieņemšanu lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par “Parex bankas” pamatkapitāla palielināšanu

13.oktobrī valdība Ministru kabineta sēdē atbalstīja a/s “Parex banka” pamatkapitāla palielināšanu par 24,25 milj. latu.

Pamatkapitāla apmaksa tiks nodrošināta saskaņā ar Privatizācijas aģentūras noslēgto aizdevuma līgumu ar Valsts kasi, par kuru valdība lēma 24.martā. Kā ziņots iepriekš, aizdotie līdzekļi nebūs valsts papildu ieguldījums bankā, bet tiks kapitalizēti Valsts kases iepriekš izvietotie līdzekļi Parex bankā.

Palielināt Parex bankas pamatkapitālu par 165 milj. latu valdība lēma jau šā gada martā, taču pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju pamatkapitāla palielināšana tika sadalīta divās kārtās, un pirmajā kārtā bankas pamatkapitāls tika palielināts par 140,75 milj. latu, bet otrajā kārtā – par 24,25 milj. latu.

Jau iepriekš ziņots, ka valstij netieši ar valsts a/s “Privatizācijas aģentūra” starpniecību palielināt būtisku līdzdalību Parex bankā, iegādājoties 165 000 000 jauno emisijas vārda akciju ar balsstiesībām par nominālvērtību 1 lats, valdība lēma MK 24.marta sēdē. Kopējais pamatkapitāla palielinājums par 165 miljoniem latu bija plānots, lai nodrošinātu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ieguldījumu Parex bankas pamatkapitālā aptuveni 70 milj. latu apmērā.

Saskaņojot ar Eiropas Komisiju valsts atbalsta sniegšanu bankai, lai nodrošinātu kapitāla pietiekamības rādītāju 11% līmenī, Privatizācijas aģentūra šā gada maijā palielināja līdzdalību Parex bankā, parakstoties uz 140 750 000 vārda akcijām ar balsstiesībām par nominālvērtību 1 lats.

Pamatojoties uz Privatizācijas aģentūras sniegto informāciju, 13.oktobrī valdība lēma dot atļauju Privatizācijas aģentūras valdei palielināt līdzdalību Parex bankā, iegādājoties vēl 24 250 000 jauno emisijas vārda akciju bez balsstiesībām par nominālvērtību 1 lats.

 Parex bankas 70,3% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 25% – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

 

FM: Par garantijas fonda minimālo apmēru palielināšanu pārapdrošināšanas sabiedrībām

Lai pārapdrošināšanas sabiedrībām, nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiālēm Latvijā un kaptīviem pārapdrošinātājiem palielinātu garantijas fonda minimālo apmēru, 13.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par grozījumiem Pārapdrošināšanas likumā.

Likumprojekts nosaka, ka turpmāk garantijas fonda minimālais lielums pārapdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiālēm būs 3,2 miljoni eiro (līdzšinējo 3 miljonu eiro vietā), savukārt kaptīviem pārapdrošinātājiem – 1,1 miljons eiro (līdzšinējā 1 miljona eiro vietā). Atbilstoši grozījumi Latvijas normatīvajos aktos ir jāievieš saskaņā ar Eiropas Komisijas šogad noteikto jauno garantijas fonda minimālā lieluma apmēru. Paredzams, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts reglamentēt pienākumus pārapdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei vismaz reizi gadā veikt kritiskās situācijas analīzi, analizējot un dokumentējot iespējamos attīstības scenārijus.

Ar grozījumiem likumā plānots noteikt, ka pārapdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles vadībai, ņemot vērā būtiskos riskus un tiem atbilstošos riska faktorus, būs jāizstrādā un jāapstiprina kritiskās situācijas analīzes veikšanas kārtība, par kuras ievērošanu tā būs atbildīga. Tāpat vadībai būs jāapstiprina kritiskās situācijas analīzes rezultāti un jāpieņem lēmums par veicamajām darbībām analīzē minēto notikumu vai izmaiņu tirgus nosacījumos iestāšanās gadījumā.

Likumprojektā arī noteikts, ka pārapdrošināšanas iestādēm turpmāk būs jāsadarbojas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvi, kurš veiks iestādes darbības un dokumentu pārbaudi. Savukārt FKTK uzraudzības procesā pirms lēmumu pieņemšanas, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, noteikts izvērtēt tās lēmumu iespējamo ietekmi uz citas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti.

Pārapdrošināšanas sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, kas reģistrēta kā akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai Eiropas komercsabiedrība, kurai saskaņā ar Pārapdrošināšanas likumu ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu.

Grozījumus likumā vēl izskatīs un par to pieņemšanu lems Saeima.

 

FM: Par kārtību grāmatvedības kārtošanai vienkāršā ieraksta sistēmā fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību

13.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK noteikumu projekts par kārtību, kādā individuālie komersanti (IK) un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Ar 2011.gada 1.jūliju spēku zaudēs likums par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību. Saskaņā ar jaunā likuma prasībām zemnieku un zvejnieku saimniecībām tiek noteikts sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) statuss. Saskaņā ar likumu par grāmatvedību SIA neatkarīgi no to darbības virziena vai apgrozījuma lieluma kārto grāmatvedības reģistrus divkāršā ieraksta sistēmā un gada pārskatu sagatavo atbilstoši gada pārskatu likumam. Tādējādi zemnieku un zvejnieku saimniecības, kurām būs SIA statuss, neatkarīgi no apgrozījuma lieluma ir jābūt gada pārskata likuma subjektiem.

Ja zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks būs ierakstīts komercreģistrā kā IK un ja šā IK apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniegs 200 000 latu, tad komersants sagatavos bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu.

Ja zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks būs fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību, vai būs ierakstīts komercreģistrā kā IK un šā IK apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniegs 200 000 latu, tad šī persona varēs kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Tas nozīmē, ka jākārto saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls. Līdz ar to FM ir sagatavojusi atbilstošu MK noteikumu projektu.

FM sagatavotie MK noteikumi reglamentē saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnāla saturu, kā arī skaidro tā aizpildīšanas kārtību. Tāpat noteikta kārtība, kādā vienkāršā ieraksta sistēmā uzskaitāmi pamatlīdzekļi, nemateriālie ieguldījumi un to nolietojums, krājumi un kādi grāmatvedības reģistri kārtojami.

Paredzams, ka MK noteikumi stāsies spēkā 2011.gada 1.jūlijā. Līdz ar to ar 2011.gada 1.jūliju spēku zaudēs šobrīd jomu regulējošie noteikumi par kārtību, kā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

 

FM: Par ārzonu, zemu nodokļu un beznodokļu valstīs reģistrēto subjektu darbības Latvijā tiesiskā regulējuma uzlabošanu

13.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē valdība skatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par ārzonu, zemu nodokļu un beznodokļu valstīs reģistrēto subjektu darbības Latvijā tiesiskā regulējuma uzlabošanu.

Lai novērstu iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas par tādu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumu Latvijā gūto ienākumu, kas savas saimnieciskās darbības vajadzībām Latvijā izmanto pārstāvi, kura darbība atbilst pastāvīgās pārstāvniecības pazīmēm, valdība pēc ziņojuma uzklausīšanas lēma uzdot Finanšu ministrijai līdz šā gada decembrim veikt grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām.

Ar grozījumiem plānots precizēt nodokļu maksāšanas kārtību par zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā gūto ienākumu, nosakot, ka persona, kas Latvijā regulāri slēdz līgumus šādu uzņēmumu vārdā, tiks uzskatīta par nodokļu maksātāju. Tādējādi šai personai tiks uzlikts nodokļu nomaksas pienākums par zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumu Latvijā gūto ienākumu.

Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumi nereti veic saimniecisko darbību Latvijā, nereģistrējot nodokļu uzlikšanas vajadzībām pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā un līdz ar to arī nemaksājot nodokļus par Latvijā gūto ienākumu. Latvijā nenomaksāto nodokļu piedziņa no zemu nodokļu vai beznodokļu valstu uzņēmumiem ir gandrīz neiespējama, jo šo uzņēmumu īpašnieki parasti nav zināmi un ar šīm valstīm un teritorijām Latvijai nav starptautisko līgumu par administratīvo sadarbību.

 

FM: Par papildu finansējumu Eiropas Savienības fondu projektiem

13.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē valdība skatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām palielināt 2009.gada valsts budžeta likumā noteikto finansējumu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai. Valdība konceptuāli atbalstīja FM priekšlikumu šogad palielināt finansējumu par 84 miljoniem latu, kas ļautu valsts 2009.gada budžeta deficītu saglabāt līdz 10% no iekšzemes kopprodukta. Līdz šim 2009.gada valsts budžetā ES fondu apguvei bija paredzēti 335 miljoni latu.

Informatīvais ziņojums sagatavots, lai izpildītu 15.septembra MK ārkārtas sēdes FM uzdoto uzdevumu sadarbībā ar starptautiskajiem aizdevējiem sagatavot un iesniegt MK priekšlikumus palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto finansējumu FM budžeta programmā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

No papildus piešķirtajiem 84 miljoniem latu MK lēma 10,3 miljonus pārdalīt izglītībai, lai finansētu tādas aktivitātes, kas paredz atbalstu maģistra un doktora studiju programmu īstenošanai, profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšanu, atbalstu sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai, pasākumu īstenošanu jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrāciju izglītībā, kā arī cilvēkresursu piesaisti zinātnei.

Ekonomikas jomai tiks pārdalīti 29,5 miljoni latu, paredzot atbalstu pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības sākšanai, garantijas un aizdevumus komersantu konkurētspējas uzlabošanai, kā arī pasākumu centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai.

Vides nozarei tiks pārdalīti 2,7 miljoni latu, paredzot ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību apdzīvotās vietās, bet satiksmes jomai – 5,3 miljoni latu pilsētu infrastruktūras uzlabojumu sasaistei ar TEN-T (Eiropas mēroga transporta tīkls) un lielo ostu infrastruktūras attīstībai.

Savukārt atlikušais finansējums 36 miljoni latu paredzēts pārējiem ES politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem un pasākumiem, kuri būtu īstenojami jau 2009.gadā, tā atslogojot valsts budžetu 2010.gadā. Par šā finansējuma izmantošanu ES politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu ietvaros, īpaši lai sniegtu atbalstu uzņēmējdarbības projektiem, ministrijām vēl dota iespēja iesniegt priekšlikumus FM līdz šā gada 20.oktobrim.

Valdība lēma, ka par Eiropas Savienības fondu aktivitāšu ieviešanu atbildīgajām iestādēm jānodrošina, ka papildu finanšu līdzekļus pieprasa un finansējuma saņēmējiem piešķir ar nosacījumu, ka tas apņemas līdz šā gada beigām veikt izdevumus projektā attiecināmo izmaksu segšanai vismaz par piešķirtā finansējuma apjomu un maksājuma pieprasījumu par veiktajiem izdevumiem iesniegt līdz 2010.gada 31.janvārim. Tādējādi tiks nodrošināta tieša finanšu līdzekļu iepludināšana ekonomikā, veicinot tās atveseļošanos.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par bērnu obligāto sagatavošanu skolai no piecu gadu vecuma

Lai atalgojumu pedagogiem, kas nodrošina piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanu skolai, 2009./2010.mācību gadā atkal nodrošinātu no valsts budžeta un atjaunotu obligāto piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanu skolai, 13.oktobrī Ministru kabinetā atbalstīti grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kā arī grozījumi Pedagogu darba samaksas noteikumos.

Grozījumi paredz noteikt, ka obligātā pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir no piecu gadu vecuma un ka pedagogu darba samaksa valsts vai pašvaldības izglītības iestādēs, kuri īsteno šīs pirmsskolas izglītības programmas piecgadīgo bērnu sagatavošanai līdz pamatizglītības programmas apguvei, tiek nodrošināta no valsts budžeta, kā tas bija līdz 2009.gada 1.jūlijam.

Iespēja atkal maksāt no piecu gadu vecuma bērnu izglītošanā iesaistīto skolotāju algas no valsts budžeta panākta, valdībā apstiprinot Sociālās drošības tīkla stratēģiju. Tā paredz, ka 2009./2010.mācību gadā no Pasaules Bankas aizdevuma līdzekļiem valsts finansēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai, neskatoties uz to, ka, veidojot šā gada budžeta grozījumus un neieklausoties par izglītības nozari atbildīgās ministrijas un ministra argumentācijā, līdzekļi šajā pozīcijā netika paredzēti.

Kopumā 2009.gada četriem mēnešiem šo pedagogu atalgojumam ir paredzēti nedaudz vairāk nekā četri miljoni latu.

Grozījumi likumos vēl jāapstiprina Saeimā.

 

IZM: Par sociālās korekcijas izglītības iestāžu “Strautiņi” un “Naukšēni” apvienošanu

Lai sekmētu sociālās korekcijas izglītības sistēmas sakārtošanu, izglītības kvalitātes uzlabošanu un izmaksu efektivitāti, nodrošinot vienas izglītības iestādes piepildījumu ar audzēkņiem, tādējādi efektīvāk izmantojot valsts budžeta līdzekļus, Ministru kabinets 13.oktobrī apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz līdz 2009.gada 16.novembrim sociālās korekcijas izglītības iestādes (SKII) “Strautiņi” pievienošanu SKII “Naukšēni”.

Izvērtējot sociālās korekcijas izglītības iestāžu darbību, tika ņemti vērā abu iestāžu sasniegumi mācību un pedagoģiskajā darbā, kontrolējošo institūciju atzinumi ilgākā laika periodā, kā arī audzēkņu skaits, kam abās iestādēs pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties. Ņemot vērā iestāžu lielās izmaksas uz audzēkņu skaitu, kā arī IZM iekšējā audita rezultātus, secināts, ka SKII “Naukšēni” uzturēšana ir ekonomiski izdevīgāka. Apvienojot abas izglītības iestādes, SKII “Naukšēni” mācības turpinās 38 audzēkņi.

Lai nodrošinātu kārtību un drošību SKII “Naukšēni”, plānots, ka mācību process kā jebkurā vispārējās izglītības iestādē zēniem un meitenēm tiks organizēts kopā, savukārt laiks ārpus mācību nodarbībām tiks nodrošināts atsevišķās ēkās, zēnu internāti tiks dalīti arī atbilstoši vecumam. Gan mācību procesa laikā, gan pēc tā SKII “Naukšēni” telpās un apkārtnē tiks nodrošināti uzraugi.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par valsts finansēto sociālo pakalpojumu nodrošināšanu

Ņemot vērā Sociālo pakalpojumu pārvaldes likvidāciju, turpmāk dokumenti, kas pamato valsts finansēto sociālo pakalpojumu saņemšanu, jāiesniedz Labklājības ministrijā (LM).

To paredz 13.oktobrī valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību un Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri.

Izmaiņas noteikumos par sociālo pakalpojumu saņemšanu nosaka, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam būs tiesības apturēt pakalpojumu sniegšanu. To varēs darīt gadījumos, kad pakalpojumu saņēmējs atrodas bezvēsts prombūtnē ilgāk nekā divus mēnešus no šā fakta paziņošanas policijai.

Tomēr gadījumā, ja pakalpojuma saņēmējs atgriezīsies pakalpojumu sniedzēja institūcijā, tā varēs atjaunot pakalpojumu sniegšanu.

Tāpat noteikumi paredz, ka LM turpmāk nodrošinās dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu no valsts budžeta.

Tādējādi, saglabājot līdzšinējo kārtību, valsts līdzfinansējumu piešķirs, LM noslēdzot trīspusēju līgumu ar sociālo pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību. Savukārt klients slēgs līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju par dienas centra, grupu dzīvokļa vai pusceļa mājas pakalpojuma saņemšanu. 

Savukārt izmaiņas noteikumos par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršanu tirdzniecības upuriem paredz, ka turpmāk lēmumus par pakalpojumu nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem pieņems LM.

 

LM: Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem

Lai novērstu vairākas problēmas, kas radušās, piemērojot likumu “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi likuma grozījumus.

Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” 13.oktobrī apstiprināti valdībā. Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl jālemj Saeimai.

Likumprojektā daļēji atjaunots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – uzvedības ierobežojumi nepilngadīgajiem. Uz laiku no 30 dienām līdz 12 mēnešiem bērnam var aizliegt apmeklēt noteiktas sabiedriskās vietas un satikties ar noteiktām personām, noteikt pienākumu piedalīties sociālās korekcijas programmās, kā arī konsultēties pie psihologa, ārsta vai cita speciālista u.tml.

Tāpat, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskā darba – izpildes laikā nepilngadīgais sasniegs 18 gadus, šā darba izpildi bērns turpinās, kamēr piespiedu līdzeklis būs izpildīts pilnā apmērā. Tomēr sabiedriskā darba izpildi varēs apturēt bērna slimības vai citu svarīgu iemeslu dēļ.

Atbilstoši likumprojektam, nosakot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas beigu termiņu un ilgumu bērna ievietošanai sociālās korekcijas izglītības iestādē, tiesa pēc iespējas ņems vērā mācību gada sākumu un beigas attiecīgajā iestādē, kā arī bērna izglītības līmeni un nepieciešamību turpināt izglītību. Bērna patvaļīgu prombūtni neieskaitīs laikā, kad viņam jāatrodas sociālās korekcijas iestādē. Savukārt, ja bērns ir sasniedzis 18 gadus un viņa patvaļīgas prombūtnes dēļ nav bijis iespējams viņu ievietot sociālās korekcijas izglītības iestādē, tiesa lems par to, vai turpināt izpildīt piespiedu līdzekli minētajā iestādē vai aizstāt to ar kriminālsodu.

Pēc tiesas lēmumā noteiktā laika beigām sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz bērna un viena no viņa vecāku (aizbildņa) iesniegumu, varēs lūgt tiesai atļaut bērnam uzturēties minētajā iestādē līdz mācību gada beigām.

Likumprojektu izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Tieslietu, Izglītības un zinātnes, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas, Sociālās korekcijas iestādes “Naukšēni”, Valsts policijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par pašvaldību Valsts kasē ņemto aizņēmumu dzēšanu

Sešām novadu pašvaldībām dzēsīs Valsts kasē ņemtos aizņēmumus infrastruktūras attīstībai – to paredz Ministru kabineta 13.oktobrī atbalstītais Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikums.

Norma par Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksātās daļas 976 420 latu apmērā dzēšanu tiks iekļauta valsts budžetā 2010.gadam.

Valsts kasē ņemto aizņēmumu dzēšana tiek veikta, lai nodrošinātu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto par valsts dotāciju novadu infrastruktūras attīstībai.

Likums paredz, ka pašvaldībām no valsts budžeta maksājuma veidā piešķir 200 000 latu par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību. Finansējumu piešķir pašvaldībām, kuras 2007.gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi un novada darbības uzsākšanu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

No 2005.gada līdz 2009.gada 31.janvārim novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai tika piešķirti 95 953 700 latu. Kopumā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros infrastruktūras attīstībai atbilstoši normatīvo aktu prasībām nepieciešams pašvaldībām izmaksāt 101 400 000 latu.

Ņemot vērā, ka šogad tika samazināts finansējums dotācijas izmaksai, RAPLM piedāvāja iespēju pašvaldībām dotācijas vietā dzēst Valsts kasē ņemtos aizņēmumus. Jau iepriekš Valsts kase dzēsa pašvaldību saņemto aizdevumu neatmaksāto daļu 1 944 448 latus.

Tāpat no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem astoņām pašvaldībām tika piešķirti 960 516 lati, kurus pašvaldībām jāapgūst līdz šā gada beigām.

 

RAPLM: Par nepilnību novēršanu Cēsu rajona pašvaldības reorganizācijas plānā

Lai novērstu Cēsu rajona pašvaldības reorganizācijas plānā konstatētās nepilnības, Ministru kabinets 13.oktobrī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus.

Noteikumi paredz Cēsu pašvaldības aģentūras “Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs” nodošanu Cēsu novada pašvaldībai, savukārt PHARE Pārejas programmas Sabiedrības integrācijas fonda projektu “Pedagogs – daudzveidīgas pilsoniski humānas sabiedrības veidotājs” nodot Priekuļu novada pašvaldībai.

Tāpat Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie noteikumi nosaka nekustamo īpašumu Cēsīs, Dzirnavu ielā 45 un Bērzaines ielā 5, nodošanas termiņus Cēsu novada pašvaldībai.

Saskaņā ar Rajona pašvaldību reorganizācijas likumu rajona padomei līdz 2008.gada 31.decembrim bija jāpieņem reorganizācijas plāns, paredzot tajā visu institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem.

Atbilstoši likumam, ja rajona padome reorganizācijas plānā nav paredzējusi rajona pašvaldības institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu vai šis plāns citādi ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām, Ministru kabinets, lai novērstu plānā konstatētos trūkumus, izdod noteikumus par attiecīgās rajona pašvaldības reorganizāciju.

Rajonu reorganizācija ir daļa no vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas. Rajona pašvaldību funkcijas pakāpeniski, atbilstoši reorganizācijas plāniem, tiek nodotas vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem. Saskaņā ar likumu rajona padomes pilnvaras izbeidzās šā gada 1.jūlijā un reorganizācijas plānu izpildi jāpabeidz ne vēlāk kā līdz šā gada beigām.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrāciju un uzskaites kārtību

Ministru kabinets 13.oktobrī pieņēma noteikumus par publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrāciju un uzskaites kārtību.

Saskaņā ar noteikumiem līgumu reģistrs ir elektroniskā veidā apkopots informācijas kopums par publiskās un privātās partnerības līgumiem. Šos līgumus reģistrēs un uzskaitīs Uzņēmumu reģistrs.

Līgumu reģistrā tiks ierakstītas ziņas par publiskās un privātās partnerības veidu un līguma veidu (koncesijas nosaukumu), publiskā partnera (koncedenta) pārstāvja, kurš slēdz publiskās un privātās partnerības līgumu, nosaukumu un juridisko adresi, privātā partnera (koncesionāra) nosaukumu, vienoto reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

Tāpat tiks reģistrētas ziņas par konkrētā līguma priekšmetu, līgumā noteiktajiem publiskā partnera resursiem, kas nodoti privātajam partnerim, līguma termiņu, līguma finansiālajiem nosacījumiem, privātajam partnerim piešķirto tiesību apjomu u.c.

Pieteikumu par līguma reģistrēšanu Uzņēmumu reģistram būs jāizskata triju dienu laikā. Noteikumos arī tiek regulēta kārtība, kādā varēs veikt izmaiņas konkrētā līguma reģistrā un kā tiks pieņemts lēmums par attiecīgu izmaiņu veikšanu.

Vienlaikus ar šiem noteikumiem tika apstiprināti arī paraugi veidlapām, kuras būs jāaizpilda, iesniedzot pieteikumu par publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrēšanu, izmaiņu veikšanu reģistrā vai reģistrācijas izbeigšanu.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par finansējuma piešķiršanu neatliekamās palīdzības nodrošināšanai slimnīcās

13.oktobrī Ministru kabinets atbalstījis 25 miljonu latu piešķiršanu, lai slimnīcas novembrī un decembrī varētu sniegt iedzīvotājiem akūto neatliekamo medicīnisko palīdzību un norēķināties ar piegādātājiem par saņemtajiem medikamentiem un medicīnas precēm.

Veselības ministre Baiba Rozentāle: “Izsaku pateicību koalīcijas partneriem, kā arī sociālajiem partneriem, it īpaši nozares arodbiedrībai par izpratni un atbalstu Veselības ministrijai, lai iedzīvotājiem arī turpmāk slimnīcās būtu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība un tiktu glābtas dzīvības. Jau vasarā pēc budžeta grozījumu pieņemšanas es norādīju, ka dramatiskais samazinājums veselības nozarei ir kļūda, kura būs jālabo gada beigās. Diemžēl piešķirtie līdzekļi neļaus atsākt plānveida palīdzību slimnīcās un nenosegs izveidojušos kompensējamo zāļu pārtēriņu, bet mūsu aprēķini liecina, ka ar šiem līdzekļiem pilnībā tiks nodrošināta iedzīvotāju neatliekamā palīdzība un visas slimnīcas varēs turpināt darbu kā līdz šim.”

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par sadarbību ar Baltkrieviju dabas aizsardzības jomā

13.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas Vides ministrijas un Baltkrievijas Republikas Dabas resursu un vides aizsardzības ministrijas vienošanos par sadarbību pārrobežu aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzībā un ilgtspējīgā izmantošanā”.

Vides ministrija un tās padotības iestādes jau otro gadu projektu ietvaros sadarbojas ar Baltkrievijas Republikas Dabas resursu un vides aizsardzības ministriju pārrobežu dabas aizsardzībā. Līgums attīstīs veiksmīgu sadarbību vides jomā starp abu valstu iestādēm, fiziskām un juridiskām personām, kas nodarbojas ar vides aizsardzību, kā arī kalpos par juridisko pamatu dažāda veida praktiskās sadarbības īstenošanai.

Šis būs divpusējo sadarbību vides aizsardzībā regulējošais līgums, kas aptvers sadarbību pārrobežu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī veicinās Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas sadarbības turpmāko attīstību.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtību

Valdība 13.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība”.

Noteikumi paredz noteikt datu avotu informācijai, kas nepieciešama, lai Lauku atbalsta dienests (LAD) varētu aprēķināt atbalsta apmēru par attiecīgo tirgus intervences pasākumu zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupai. Datu avots ir Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma, kurā ievadīti dati par ražotāju grupu veiktajiem zivju pirmās pirkšanas darījumiem attiecīgajā zvejas gadā. Nepieciešamo informācijas sistēmas datu apmaiņas procesu koordinē un nodrošina ZM.

Noteikumi arī nosaka tādas informācijas iegūšanu no atbalsta pretendentiem, kas nepieciešama, lai LAD garantētu drošas finanšu vadības principu atbalsta pasākumu administrēšanas procesā.

Noteikumi paredz arī soda sankcijas, kas var tikt piemērotas ražotāju organizācijām zvejniecības sektorā par intervences mehānisma pārkāpumiem.

Noteikumos precizēta informācija par dokumentiem, kas apliecina no tirgus iepriekš izņemto un uzglabāto zvejas vai akvakultūras produktu atkārtotu piedāvājumu pārtikas tirgū, kā arī ir izveidots veidlapas paraugs, lai vienkāršotu informācijas sniegšanas procesu atbalsta pretendentiem par stabilizācijas un uzglabāšanas izmaksām zvejas produktu saldēšanai un uzglabāšanai.

Tāpat precizētas atsauces uz Eiropas Komisijas regulām.

Šā normatīvā akta izpildi veiks LAD atbilstoši tās funkcijām un izmantojot esošo finansējumu.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par lauksaimniecības un meža zemju ražības paaugstināšanu

Valdība 13.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra noteikumos Nr.792 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma “Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” īstenošanai””.

Noteikumu projekts sagatavots, izvērtējot iespējas vienkāršot atbalsta saņemšanas nosacījumus un samazināt administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan administrējošām institūcijām.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk pretendentam vairs nebūs jāslēdz līgums ar Lauku atbalsta dienestu un nevajadzēs iesniegt tehniskos noteikumus meliorācijas sistēmu būvniecībai un rekonstrukcijai.

Normatīvā akta projektā paredzētais atbalsts veicinās lauksaimniecības un meža zemju ražības paaugstināšanu, mežaudžu produktivitātes, veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu.

Tāpat atbalstīto projektu īstenošana radīs papildus darba vietas laukos.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa