Kultūras ministrs: Par mūzikas un mākslas skolu darbību

Sakarā ar 15.oktobrī plašsaziņas līdzekļos pausto Latvijas mūzikas un mākslas skolu audzēkņu vecāku biedrības valdes aicinājumu protestēt pret izmaiņām mūzikas un mākslas skolu izglītības programmās, kultūras ministrs Ints Dālderis norāda, ka reformas izstrādātas, lai samazinātā finansējuma apstākļos nodrošinātu visu mūzikas un mākslas skolu darbības saglabāšanu.

 “Jau šobrīd pašvaldību dibinātās profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības iestādes tiek finansētas no trīs avotiem – valsts budžeta, pašvaldību budžeta un audzēkņu vecāku līdzmaksājumiem. Reformas skolu izglītības programmās, ko izstrādā Kultūras un radošās industrijas izglītības centra speciālisti sadarbībā ar Kultūras ministriju, paredzētas, lai izveidotu optimālu apmācības modeli, ko iespējams īstenot par valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi dodot iespēju visām pašvaldību mūzikas un mākslas skolām strādāt un sniegt bērniem un jauniešiem profesionālās ievirzes izglītību arī šajos samazinātā finansējuma apstākļos. Jo, objektīvi vērtējot, līdzšinējo programmu apjoms un intensitāte samazinātā finansējuma dēļ nav īstenojami,” atzīst kultūras ministrs Ints Dālderis. “Savukārt, ja kādas skolas dibinātāji vai audzēkņu vecāki vienojas par papildu programmu nepieciešamību, tas ir iespējams, piesaistot finansējumu no pašvaldības budžeta vai vecāku līdzmaksājumiem; šāds modelis vairākās skolās jau veiksmīgi tiek realizēts.”

Par izmaiņām mūzikas un mākslas izglītības programmās skolu vadītāji un pedagogi ir informēti piecās reģionālajās sanāksmēs, kurās piedalījās Kultūras un radošās industrijas izglītības centra un Kultūras ministrijas pārstāvji, kas prezentēja un kopīgi ar pedagogiem apsprieda mūzikas un mākslas izglītības modeļus.

Pirms 2009.gada budžeta grozījumu galīgās redakcijas, kurā Finanšu ministrija sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem bija iecerējusi mērķdotāciju pašvaldību profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumam atlikušajos šā gada mēnešos samazināt līdz nullei, Kultūras ministrija rada iespēju novirzīt šim mērķim 1 042 356 latus, tādējādi saglabājot šo skolu darbību.

I.Dālderis uzsver: “Kultūras ministrija ir darījusi visu iespējamo, lai pašvaldību dibinātās 145 profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības iestādes kā šajā, tā arī nākamajā gadā varētu turpināt savu darbību, un ne no vienas pašvaldības, kurās darbojas šīs skolas, nav saņemtas ziņas par skolu slēgšanu.”

Minimālais finansējums pašvaldību mākslas un mūzikas skolām nākamgad ir astoņi miljoni latu, un kultūras ministrs apliecina, ka stingri iestāsies par to, lai šī summa tiktu apstiprināta nākamā gada budžetā.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste