Vakar, 15.jūnijā, Lielajā Ģildē notika starptautiska konference "Eiroatlantiskās telpas drošība 21. gadsimta sākumā"

Konferences dalībnieki: Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, NATO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Klauss Pīters Klaibers un Somijas Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas departamenta direktors Juhani Kaskeala

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Uzruna konferencē "Eiroatlantiskās telpas drošība XXI gadsimta sākumā" Rīgā 1999. gada 15.jūnijā

Ekselences! Godātie ministri! Zemessargi, virsnieki, kadeti!

Man ir patiess gods šodien piedalīties konferences darbā, kura ir veltīta Latvijas drošības politikai.

Es vēlos sveikt mūsu draudzīgo valstu aizsardzības ministrus un NATO ģenerālsekretāra vietnieku politiskajos jautājumos, kuru domas un viedokļi bagātinās šo konferenci.

Šī konference notiek laikā, kad mēs atzīmējam Latvijas bruņoto spēku astoņdesmito gadadienu. Es novēlu Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem atzīmēt savu jubileju, pievēršot uzmanību rītdienas drošības politikai kopējā eiroatlantiskajā telpā.

Mēs aktualizējam drošības politiku vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, es vēlos visiem atgādināt Kosovas iedzīvotāju ciešanas, par kurām šopavasar tika ziņots katru dienu. Bēgļu plūdi no Kosovas, albāņu izdzīšana no viņu dzimtajām mājām, jebkādu demokrātijas un cilvēktiesību normu neievērošana — tas liek uzdot jautājumu par drošību Eiropā.

Otrkārt, NATO galotņu konference Vašingtonā iezīmēja savu un arī mūsu tālākās attīstības perspektīvu.

Treškārt, Eiropas Savienība aizvien vairāk uzmanības velta kopējai drošībai un ārpolitikai. Tieši pēdējā laikā Eiropas Savienībā pieņemti tālejoši lēmumi. Tas ir svarīgs ietvars Latvijas nākotnei.

Ceturtkārt, šogad Latvijā ir jūtami palielināts aizsardzības budžets. Uzskatot, ka tas jāpalielina arī turpmāk, vēlos pasvītrot to, ka sabiedrības interesēs ir izmantot šos līdzekļus ar augstāko lietderību. Latvijai ir svarīgi apzināties tās konsekvences, kuras izriet no drošības politikas eiroatlantiskajā telpā, — šeit es īpaši vēlētos uzsvērt tieši iekšpolitiskās konsekvences.

Šie, manā uztverē, ir svarīgākie iemesli, kas aktualizē jautājumu par drošības politiku Latvijā, un tāpēc šī konference ir savlaicīga un ļoti būtiska.

Latvijas iesaiste krīzes pārvarēšanā bijušās Dienvidslāvijas teritorijā ir viena no mūsu drošības politikas izpausmēm. Tās pamatā ir sabiedrības izpratne par vairākām vērtībām. Kopējās Eiropas drošības vārdā, eiropeiskās solidaritātes vārdā, cilvēktiesību un cieņas vārdā arī Latvija izlēma sniegt savu ieguldījumu. To es īpaši vēlos uzsvērt tiem, kuri varbūt domā, ka Balkāni ir aiz trejdeviņiem kalniem un Latvijai būtu jābūt pasīvai. Latvijas politika ir solidāras iesaistes politika, un mums ir jāpiedalās arī turpmākajās starptautiskajās miera misijās.

Šodien vēlos izteikt atzinību Latvijas valdībai un Saeimai par to, ka par līdzšinējo Latvijas iesaisti ticis ātri un bez vilcināšanās izlemts. Esmu pārliecināts, ka tas tā būs arī turpmāk.

Kosovas krīzes risinājumā tagad diplomātiskie centieni gūst panākumus tāpēc, ka ir bijis militārais spiediens un ietekme. Tas bija attaisnojums, lai pārtrauktu genocīdam līdzīgo albāņu humanitāro katastrofu, par kuru atbildīgi ir Dienvidslāvijas vadītāji.

 Turpinājums — 3.lpp.