Valsts prezidents Guntis Ulmanis, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un NATO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Klauss Pīters Klaibers              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Zīmīgs un svarīgs solis Latvijas stratēģiskajā virzībā uz NATO bija Baltijas un Ziemeļvalstu aizsardzības ministru kārtējā sanāksme, kura divas dienas notika Rīgā un kurā piedalījās arī NATO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Klauss Pīters Klaibers.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas aizsardzības ministri un ministriju darbinieki divas dienas Rīgā diskutēja par transatlantiskās drošības jautājumiem un par pēdējā laika notikumiem Balkānos, īpaši Kosovā. Tika apspriesta arī Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālās sadarbības projektu īstenošana, kā arī Baltijas valstu bruņoto spēku attīstība.

Sanāksmes otrajā dienā ministri kopīgi ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku Klausu Pīteru Klaiberu apmeklēja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Mobilo strēlnieku mācību centru un Baltijas miera uzturēšanas bataljonu Ādažos, bet pēcpusdienā piedalījās Latvijas Aizsardzības ministrijas rīkotajā konferencē "Eiroatlantiskās telpas drošība XXI gadsimta sākumā", kas notika Latvijas Nacionālo bruņoto spēku 80. gadadienas ietvaros. Konferences dalībniekus uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un NATO ģenerālsekretāra vietnieks Klauss Pīters Klaibers. ( Valsts prezidenta un NATO ģenerālsekretāra vietnieka runas publicējam atsevišķi — skat. zemāk)

Konferencē runāja arī Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Igaunijas aizsardzības ministrs Juri Luiks, Somijas Aizsardzības ministrijas padomnieks drošības jautājumos Juka Knuti, Lietuvas Aizsardzības ministrijas Starptautisko sakaru departamenta direktors Andruss Kriva, Zviedrijas aizsardzības ministra militārais padomnieks ģenerālleitnants Johans Hedersteds un Norvēģijas Aizsardzības ministrijas Vispārējo lietu departamenta direktora palīgs Ēriks Breidlids.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks, divas dienas uzturoties mūsu valstī, tikās ar Ministru prezidentu Vili Krištopanu, aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski un Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu, kā arī ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu, Ārlietu un Nacionālās drošības komisiju pārstāvjiem. K.P.Klaibers visnotaļ atzinīgi novērtēja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku attīstību un mūsu valsts gatavību sniegt savu ieguldījumu starptautiskajos miera spēkos Kosovā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

NATO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Klauss Pīters Klaibers:

Dāmas un kungi! Man ir liels gods būt starp tik daudziem ievērojamiem jūsu sabiedrības locekļiem. Šis ir ļoti iespaidīgs forums, jo es šeit redzu veselu virkni Baltijas un Ziemeļvalstu drošības sistēmu vadītāju. Tas ir ļoti atbildīgs uzdevums jaunās tūkstošgades priekšvakarā.

Baltijas reģions pēdējos gados ir piedzīvojis milzu pārmaiņas, kļūstot par vienu no politiski, ekonomiski un sociāli dinamiskākajiem reģioniem Eiropā. Arī ejot cauri Rīgai, ir redzams milzīgais progress, kas pēdējos desmit gados noticis šajā valstī.

Jūs esat spējuši izveidot kvalitatīvi jaunas attiecības ne vien ar savām Baltijas reģiona kaimiņvalstīm, bet arī ar citām valstīm visā pasaulē. Nebūs kļūda, ja teikšu, ka Baltijas reģions ir valstu sadarbības modelis un jūs esat ļoti iespaidīgs šādas sadarbības piemērs. Te varētu minēt gan Baltijas miera aizsardzības bataljonu, ko mēs apmeklējām, gan arī nesen nodibināto Baltijas aizsardzības koledžu. Tas viss ir laba liecība sadarbības garam un arī jaunām sadarbības tradīcijām šajā reģionā.

Es gribu atzīmēt arī pašu Baltijas valstu sadarbību, kas ir būtiski attīstījusies gan pašu starpā, gan arī ar visām Eiropas Savienības valstīm. Atzīmējama ir arī jūsu aktīvā piedalīšanās eiroatlantiskajā sadarbības programmā, kā arī NATO programmā "Partnerattiecības mieram". Jūsu līdzdalība Eiropas Padomē un arī ASV — Baltijas hartas noslēgšana —šie piemēri ir apliecinājums jaunajai sadarbībai eiroatlantiskajā telpā.

Es gribu teikt, ka Latvija Ziemeļatlantiskās savienības virzienā ir parādījusi īstu līdera garu. Pats spilgtākais piemērs ir pērnā gada referendums, kas akceptēja Latvijas Pilsonības likuma labojumus. Teiksim godīgi, šis referendums bija daudz nozīmīgāks nekā vienkārši iekšpolitisks jautājums. Tas parādīja starptautiskajai sabiedrībai, ka Latvija domā par minoritāšu jautājumu un gādā par taisnīgumu.

Es esmu pārliecināts, ka Latvija ir uzņēmusi pareizo virzienu. Un jūsu veiksmes ir spilgtā kontrastā ar to, kas notiek ar Eiropas neveiksminiekiem pārmaiņu ceļā, piemēram, Belgradas konfliktam, kam pamatā ir pretrunas starp diviem dažādiem domāšanas veidiem. Miloševiča domāšana pārstāv autoritārisma, pagātnes domāšanas veidu, pagātnes, kuru neviens negrib atjaunot. Pretēju domāšanas veidu pārstāv NATO un arī Baltijas valstis. Tā ir Eiropas integrācija, tā ir demokrātija un etniskais plurālisms. Manuprāt, tieši tā ir Eiropas nākotne. Un nav šaubu, ka tieši šis domāšanas veids uzvarēs — ne vien militāri, bet arī politiski.

Ir jau skaidrs, ka Kosovas konflikts ir beidzies. Tagad NATO un Eiropas Savienība vadīs šī reģiona atjaunošanas procesus. Es domāju, ka starptautiskā kopība palīdzēs veidot jauno attiecību modeli, kādu mēs gribam redzēt šajā valstī. NATO mērķis ir atrisināt Austrumeiropā visas konfliktu radītās problēmas. Šajā procesā tiks iesaistītas visas lielākās politiskās un ekonomiskās institūcijas — gan Pasaules banka, gan NATO, gan Eiropas Savienība, tām visām būs ļoti nozīmīga loma šajā procesā. Protams, NATO būs svarīga loma šajā procesā. Arī Latvijai būs nozīmīga loma šajā procesā. Piemēram, Latvija jau ir piedāvājusi palīdzību starptautiskajiem drošības spēkiem Kosovā. Tātad jūsu valsts jau ir parādījusi gatavību piedalīties taisnīguma nodibināšanas procesā Kosovā.

Taču ļoti daudz vēl ir darāmā, lai šis reģions kļūtu stabils. Šī iemesla dēļ NATO valstu Vašingtonas sanāksmē tika nodibināta īpaša NATO savienība ar visām Dienvidslāvijas kaimiņvalstīm. Šajā kontekstā mēs runājam arī par eiroatlantisko savienību un arī par programmu "Partnerattiecības mieram". Mēs arī izveidosim īpašas drošības programmas visās Dienvidslāvijai blakus esošajās valstīs, kā arī stabilitātes paktu, kas attieksies uz Austrumeiropas valstīm. Es zinu, ka vajadzēs daudz pacietības, lai šie plāni tiktu veiksmīgāk īstenoti. Taču domāju, ka mūsu kopīgās pūles būs tā vērtas.

Postījumu novēršanai būs nepieciešami daudzi gadi. Taču esmu pārliecināts, ka arī Dienvidslāvija kļūs normāla valsts.

Dāmas un kungi! Integrācija notiek ne tikai pašā valstī, bet arī plašā reģionā. Piemēram, integrācija Eiropas Savienībā, kas nodrošina ekonomikas stabilitāti un uzplaukumu. Gan NATO, gan Eiropas Savienībai ir viens mērķis, un mūsu organizācijas grib palīdzēt visām Eiropas valstīm gan finansiāli, gan ar īpašām programmām. Arī NATO integrācijas process ir veltīts lielākai eiroatlantiskajai drošībai. NATO pati par sevi ir stabilitātes un drošības pamats, un tā ir jauna sistēma. Arvien vairāk valstu iesaistās šajā stabilitātes procesā, izsakot vēlēšanos kļūt par potenciālām NATO dalībvalstīm, kā arī pastiprināti rūpēties par savu iekšējo drošību.

Kopš savas dibināšanas 1949. gadā NATO aizstāv atvērto durvju politiku, un Vašingtonas sanāksme apliecināja, ka mēs ar prieku turpinām šo politiku. Bet tas nav tikai princips. Ir vēl kāds jauns, būtisks elements, kas šo atvērto durvju politiku padarījis reālāku. Tas ir iestāšanās sagatavošanās plāns, programma, kurā tiek aplūkoti visi valsts specifiskie aspekti. Un, balstoties uz šo programmu, mēs arī vērtēsim katras attiecīgās valsts progresu aizsardzības jomā. Šajā programmā ir iekļauts mehānisms, kas būtiski palīdzēs NATO kandidātvalstīm.

Dāmas un kungi! Šis sagatavošanās plāns varbūt izskatās sarežģīts, bet patiesībā tas piedāvā ļoti konkrētu jautājumu risinājumu un var sekmēt mūsu sadarbību. Pats svarīgākais — NATO turpinās paplašināšanas procesu, un līdz nākamajam NATO samitam 2002. gadā tiks izskatīti visu kandidātvalstu iesniegumi.

Es gribu runāt arī par Latviju un abām pārējām Baltijas valstīm. Kaut arī trīs Baltijas valstis vēl nav uzaicinātas uz iestāšanās sarunām, taču soļi, ko jūs jau esat spēruši, tuvinoties NATO, protams, ir ņemti vērā. Visas trīs Baltijas valstis turpina kontaktus ar NATO atbilstoši sadarbības plānam. Lietuva, Latvija un Igaunija izmanto šī plāna doto iespēju, lai turpinātu tuvināties NATO, sevišķi militārajā un aizsardzības jomā.

Es negribu beigt savu runu, neatzīmējot pūles, ko jūs jau esat uzņēmušies Baltijas valstīs, attīstot daudznacionālo militāro sadarbību. Pirmais ir jūsu Baltijas miera bataljons. Es priecājos, ka varēju ar to iepazīties. Biju pārsteigts par jūsu karavīru teicamo profesionālo sagatavotību un arī par viņu skaidro mērķa apziņu. Visas trīs Baltijas valstis dod lielu ieguldījumu šī bataljona attīstībā, un arī NATO valstis labprāt palīdz šajā procesā. Baltijas bataljona piemērs uzskatāmi parāda, cik ļoti svarīga ir sadarbība jūsu integrācijā. Pateicoties šai sadarbībai, jūs jau esat piedalījušies starptautiskajos miera spēkos Bosnijā un esat gatavi arī līdzdalībai jaunos un lielāka spektra drošības pasākumos. Mēs uzskatām, ka trīs Baltijas valstu ļoti aktīvā piedalīšanās eiroatlantiskajā programmā ir ļoti iespaidīga. Ņemot vērā Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu gatavību piedalīties eiroatlantisko drošības programmu izstrādāšanā, es gribu no šīs vietas, kur es pašlaik stāvu, apliecināt, ka Baltijas valstis līdz ar to virzās arvien tuvāk NATO.

Dāmas un kungi! Kā jau teicu, Baltijas reģions ir tiešām brīnišķīgs paraugs visai pārējai pasaulei, kas arī ir pārejas procesā. Jūsu valstis kļuvušas par partneriem un draugiem. Tas pierāda, ka ģeogrāfija jaunajā Eiropā vairs nav šķērslis. Eiropas integrācija turpināsies, un NATO vēlas būt daļa no šī procesa sirds.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā.

"Latvijas Vēstneša" (Jānis Ūdris) tulkojums no angļu valodas

Runa "NATO attiecības ar Baltijas valstīm" konferencē "Eiroatlantiskās telpas drošība XXI gadsimta sākumā" Rīgā 1999. gada 15. jūnijā

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Turpinājums no 1.lpp.

Tomēr starptautiskajai sabiedrībai ir svarīgi sagaidīt, ka Dienvidslāvijas vadība darbos izrāda vēlmi iedibināt mieru un ļaut bēgļiem atgriezties mājās.

NATO samits Vašingtonā, apstiprinot atvērto durvju politiku, nolēma izveidot speciālu rīcības plānu dalībai. Es vēlos steidzināt Latvijas valdību ieguldīt visus spēkus, lai kopā ar aliansi izstrādātu un īstenotu aptverošu rīcības plānu. To darot, nepieciešams konsultēties arī ar mūsu Baltijas kaimiņiem.

Rīcības plāns nozīmē to, ka saņemsim koordinētu palīdzību. Tas reizē būs arī zināms pārbaudes mehānisms mūsu spējām, mūsu gatavībai. Zīmīgi, ka rīcības plāns pievērsīsies gan militārajai sagatavotībai, gan arī finansiālajiem ietvariem.

Rīcības plāns dalībai, manuprāt, ir īpaši interesants aizsardzības akadēmijas kadetiem. Tas dos jums labu iespēju attīstīt domāšanu NATO kategorijās un vērtībās.

Dāmas un kungi!

Latvijas sabiedrības atbalsts integrācijai NATO izpaudās, piešķirot būtiski augstāku finansējumu aizsardzībai. Drošības politika prasīs saspringtu darbu arī nākotnē. Jāturpina būtiski palielināt izdevumus valsts aizsardzībai, un divu procentu slieksnis jāsasniedz jau tuvākajos trijos gados. Es aicinu Saeimu šim nolūkam izstrādāt speciālu likumu.

Tāda politiskā griba ļaus plānot aizsardzības pilnveidošanu, sniegt modernu izglītību bruņotajiem spēkiem, veicināt integrāciju aliansē.

Svarīgi ir arī regulāri un pilnīgi informēt sabiedrību par to, kas jauns un pozitīvs izdarīts, kā notiek bruņoto spēku izglītības process, kāda jauna pieredze gūta, piemēram, starptautiskajās misijās Balkānu reģionā. Cienītie virsnieki, drošības politikas veidotāji, jums ir jāmāk intensīvi pasniegt pozitīvās ziņas tā, lai sabiedrība daudz labāk izprastu jūsu darbu un jūsu nozīmi.

Mums ir pozitīvi sasniegumi. Tā ir jau minētā dalība starptautiskajās misijās Balkānos. Tā ir sadarbība Baltijā drošības politikas jomā. Tās ir jau veiktās reformas bruņotajos spēkos.

Tikai dažu gadu laikā esam veikuši lielu darbu, veidojot Nacionālos bruņotos spēkus. Pirms gadiem sešiem šī darba pamatā bija tikai nacionālās jūtas, emocijas, patriotiska vēlme radīt iespēju sevi aizsargāt.

Kopš tā laika daudz kas mainījies. Sakārtojām sadzīves apstākļus kareivjiem, izveidojām Aizsardzības akadēmiju, uzsākām sadarbību programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros, sekmīgi piedalāmies "Baltic Challenge" mācībās, izstrādājam nepieciešamos likumus, koncepcijas, ir sagatavots integrācijas plāns NATO, attīstās sadarbība ar NATO valstīm, kā arī ar reģiona valstīm.

Baltijas bataljons un citi baltiešu projekti ir piemērs mūsdienīgai integratīvai sadarbībai. Tās ir jaunās Eiropas zīmes. Arī šai pieredzei ir jābūt kadetu izglītības centrā.

Trīs Baltijas valstis veido integrētu drošības telpu, kas ir ieguldījums kopējā stabilā eiroatlantiskajā rītdienas attīstībā. Šis reģions deviņdesmitajos gados ir pierādījis, ka ir uz pareizā ceļa, — integrācija NATO ir loģiska, un tā tiks sasniegta.

Laiks rādīs, kā noritēs nākamā paplašināšanās kārta. Skaidrs ir tas, ka tad izvirzīsies jautājums par Baltijas dalību NATO un ka eiroatlantiskās drošības interesēs ir visu trīs Baltijas valstu dalība.

Dāmas un kungi!

Kopējā drošības politika un ārpolitika Eiropas Savienības ietvaros kļūst aizvien svarīgāka. Šajā aspektā krīžu ķēde Balkānos bijusi kā mudinājums. Arī asociētās valsts statusā šīs politikas tapšanai pievēršam vislielāko uzmanību.

Nepārtrauktā krīžu ķēde Balkānos liek uzdot jautājumu, cik un kas ir bijis iepriekš paredzams un vai tāpēc nebūtu lietderīgi pievērst daudz lielāku uzmanību krīžu paredzēšanas spējām. Konfliktu savlaicīga atpazīšana, savlaicīga brīdināšana varētu būt svarīgs elements drošības politikā jaunajā Eiropā.

Kadeti un virsnieki!

Jūsu izglītība un NATO standartiem atbilstošas spējas ir priekšnoteikums Latvijas dalībai NATO. Tas ir mūsu drošības centrālais jautājums.

Es aicinu Latvijas politiķus garantēt ilglaicīgas attīstības iespēju bruņotajiem spēkiem un NATO atbilstošu likumdošanu.

Latvijas sabiedrības un ekonomikas stabila un mierīga attīstība garantēs to, ka spēsim dot aizvien ievērojamāku ieguldījumu eiroatlantiskajā drošības telpā.

Zemessargi, virsnieki, kadeti!

Pēc dažām dienām paies seši gadi, kopš es stājos prezidenta amatā. Šodien gribu izteikt pateicību visiem, kuri veicinājuši Latvijas armijas attīstību, darījuši visu, lai celtu savu izglītību. Mēs esam bijuši kopā visu šo laiku. Ikvienā bataljonā, kuru man nācies apmeklēt, esmu izjutis sapratni un atbalstu. Paldies jums par to! Esmu pārliecināts, ka Latvijas armiju atstāju drošās rokās. Paldies!

                         &n

NATO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Klauss Pīters Klaibers, Somijas Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas departamenta direktors Juhani Kaskeala un ārvalstu militārie atašeji              &n

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"